Vai zinātniekiem atņemtie miljoni meklējami Kompetences centru vadības un to konsultantu kabatās?
Andris Deniņš*25.10.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturoja situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai (ES) un Eiropas Komisijai (EK) par to, ka 2020. gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Kā atzīst zinātnieks, tad finansējums šobrīd sasniedz tikai desmito daļu no tā. Tas kārtējo reizi akcentē to, ka uz solījumiem paļauties nevar. Turklāt jāuzrauga tie projekti, kas pašlaik spēj sniegt finansējumu zinātniekiem, lai nauda aiziet pareizajiem mērķiem.
Šajā gadījumā īpašs stāsts par Kompetences centriem (KC), kas radīti ar mērķi paaugstināt komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību. Esošajos Ministru kabineta (MK) noteikumos vai citos normatīvajos aktos nav definēts konkrēts kontroles mehānisms, kas uzraudzītu pašu KC darbību. Līdz ar to KC visai brīvi un praktiski bez ierobežojumiem var noteikt uzņēmumu maksājumus par vadības pakalpojumiem. 3. oktobrī MK sēdē tika apstiprināti Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātie grozījumi, kas līdz 2021. gadam KC piešķirs finansējumu 63,2 miljonu eiro apmērā jeb katra KC 7,9 miljonus eiro. Zinot ierasto praksi, “projekta vadības” likme varētu sasniegt vairāk nekā 6 miljonus. Rodas jautājumi, vai finansējuma necaurspīdīgums netiek izmantots savtīgu mērķu realizēšanā?
Interesanti, ka 2012. gadā šo jautājumu aktualizēja Finanšu ministrija (FM), kas, auditā konstatējot vairākus riskus, aicināja atbildīgo valsts institūciju – EM – situāciju risināt. Toreiz veiktais audits atklāja, ka KC pērk pakalpojumus no saviem dibinātājiem, kas ir saistītās personas, tādējādi radot interešu konfliktu. EM pēc iepazīšanās ar auditu solīja veikt grozījumus MK noteikumos. Teorētiski tiem vajadzēja nodrošināt kompetences centru dalībnieku pārbaudes, sekmējot caurskatāmību. Tā ietekmē arī iepirkumi kļūtu publiskāki, un, neskatoties uz pretendentu skaitu, piedāvātās cenas pamatotība būtu jāizvērtē.
Kopš tā laika uzņēmumu kontrole palikusi stingrāka, taču pašu KC darbība un pakalpojumu iepirkšana netiek vērtēta. Šādi “noteikumi” rada pamatotas aizdomas, ka konkrētie KC netiek kontrolēti, tādējādi var brīvi izvēlēties uzņēmumus, kam piešķirt finansējumu, tostarp noteikt augstu “otkatu” jeb vadības pakalpojumu izmaksas. Šādos gadījumos nereti no uzņēmumiem tiek prasītas lielākas samaksas nekā ir KC administratīvās izmaksas.
Regulējuma trūkums, pirmkārt, rada pateicīgus apstākļus izmanīgu “konsultantu” darbībai; otrkārt, ES fondu finansējums zināmās aprindās tiek uztverts kā produkts vai pakalpojums, ar kuru var tirgoties. Jau izsenis runāts par nelietderīgu ES fondu naudas apguvi, kas varētu novest pie kopējā finansējuma samazināšanās. Vai Latvijas ekonomiskās attīstības dienaskārtībā un sadarbības veidošanā ar ES ir vieta šādām mahinācijām? Ceru, ka jaunais ekonomikas ministrs pēc stāšanās amatā nekavējoties pārskatīs KC MK regulējumu un panāks, ka godīgie un strādīgie nav pakļauti brīvas interpretācijas normām un atsevišķu indivīdu savtīgām interesēm.
* Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, Stratēģiskās pētniecības un vadības centra priekšsēdētājs
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
