Valdības darījums ar AS “Conexus Baltic Grid” akcijām – vai nākamā afēra pēc OIK un „Citadeles”?
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti24.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā tas ir zināms no plašsaziņas līdzekļiem, valdība ir pieņēmusi lēmumu iegādāties Inčukalna pazemes dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" (CBG) akcijas. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens tā arī nav spējis sniegt pamatojumu šī darījuma nepieciešamībai, ņemot vērā veiktos grozījumus normatīvajos aktos, kas nodrošina Latvijas valstij iespēju piesaistīt atbilstošu stratēģisko investoru CBG, nevis tērēt Latvijas nodokļu maksātāju naudu.
Neskatoties uz to, izpildot valdības lēmumu, 2017. gada 15. decembrī Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ir noslēdzis darījumu ar Vācijas enerģētikas uzņēmuma „Uniper Ruhrgas International GmbH" par tam piederošo 18,31% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā "Conexus".
Savukārt 27.12.2017. AST noslēdza darījumu ar SIA "Itera Latvija" (Itera) par tai piederošo 16,05% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā AS "Conexus Baltic Grid".
Šo valdības lēmuma rezultātā veikto atsevišķo darījumu cena tiek slēpta no sabiedrības. Ir zināms tikai tas, ka AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) par pagājušajā gadā iegādātajiem 16,05% akciju no SIA "Itera Latvija" un 18,31% akciju no Vācijas enerģētikas koncerna "Uniper Ruhrgas International GmbH" pērn kopā ir samaksājis 57,394 miljonus eiro.
Šāda valdības rīcība rada pamatotas bažas, ka šie darījumi ar CBG akcijām tiek veikti nevis Latvijas valsts un sabiedrības interesēs, bet gan šauras personu grupas interesēs.
Lai kliedētu šīs augstākpamatotās bažas, lūdzam Māri Kučinski kā valdības vadītāju sniegt šādu informāciju:
1. Cik vietas CBG Padomē ieguva Latvijas valsts, iegādājoties „Uniper” akcijas?
2. Kādas tiesības attiecībā uz dalību CBG valdē un lēmumu pieņemšanu tajā ieguva Latvijas valsts, iegādājoties „Uniper” akcijas?
3. Vai Latvijas valsts, iegādājoties „Uniper” akcijas, saglabāja tās pašas tiesības CBG, kādas tās bija „Uniper”? Kas tika izmainīts un kāpēc?
4. Cik daudz Latvijas valsts samaksāja „Uniper”, lai iegādātos tās akcijas CBG?
5. Kāda bija CBG akciju tirgus cena uz šo darījuma brīdi?
6. Kā valdība noteica šī darījuma cenu? Lūdzu pievienot šo pamatojumu, balstoties uz kuru, tika atzīts, ka darījuma cena ir pamatota un atbilstoša?
7. Kura amatpersona ir atbildīga par to, ka šie darījuma nosacījumi ir atbilstoši Latvijas valsts un sabiedrības interesēm?
8. No kādiem finanšu resursiem tika finansēts šis darījums? Un kā tas ir atspoguļots AST finanšu pārskatos?
9. Cik vietas CBG Padomē ieguva Latvijas valsts, iegādājoties „Itera” akcijas?
10. Kādas tiesības attiecībā uz dalību CBG valdē un lēmumu pieņemšanu tajā ieguva Latvijas valsts, iegādājoties „Itera” akcijas?
11. Cik daudz Latvijas valsts samaksāja „Itera”, lai iegādātos tās akcijas CBG?
12. Kāda bija CBG akciju tirgus cena uz šo darījuma brīdi?
13. Kā valdība noteica šī darījuma cenu par atbilstošu? Lūdzam pievienot šo pamatojumu, balstoties uz kuru tika atzīts, ka darījuma cena ir pamatota un atbilstoša?
14. Kura amatpersona ir atbildīga par to, ka šie darījuma nosacījumi ir atbilstoši Latvijas valsts un sabiedrības interesēm?
15. No kādiem finanšu resursiem tika finansēts šis darījums? Un kā tas ir atspoguļots AST finanšu pārskatos?
16. Cik pašlaik ir paredzētas padomes locekļu vietas CBG?
17. Vai visiem CBG padomes locekļiem ir vienlīdzīgas iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā? Ja visiem padomes locekļiem nav vienlīdzīgas tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, lūdzam aprakstīt – cik padomes locekļiem un kā tās ir ierobežotas.
18. Lūdzam sniegt pamatojumu, kādēļ valdība izvēlējās šādu savdabīgu darījuma struktūru, kas ir pretrunā tiem valdības publiski paustajiem stratēģiskajiem mērķiem, kuru dēļ it kā tiek veikta CBG akciju iegāde – lai atbrīvotos no “nevēlamu akcionāru” ietekmes CBG. Proti, vispirms iegādājoties „Uniper” akcijas, tikai pēc tam „Itera” akcijas, bet AS „Gazprom” akcijas atstājot neizpirktas, tādejādi Latvijas valstij kļūstot par CBG akcionāri, vienlaikus paliekot akcionāram arī AS „Gazprom”, Latvijas valsts ir nozīmīgi sasaistījusi savas iespējas panākt no CBG, lai tiktu īstenotas Latvijas likumdošanā paredzētās prasības attiecībā uz CBG, jo mēģinot iespaidot AS „Gazprom” rīcību, visvairāk iespaidots tiks AST kā CBG lielākais akcionārs.
19. Kura amatpersona ir atbildīga par šādu darījuma struktūru un ir pamatojusi tā atbilstību Latvijas valsts interesēm? Lūdzam iesniegt šo pamatojumu.
20. Ir publiski zināms, ka ir bijuši arī citi investori - atbilstīgi Latvijas likumdošanai paredzētajām prasībām, kuri bija gatavi iegādāties CBG akcijas - kāpēc valdība nedeva iespēju iegādāties šiem investoriem CBG akcijas, bet pārsolīja tos?
21. Par cik lielāku summu Latvijas valsts ir samaksājusi, salīdzinot ar citu investoru piedāvājumiem, lai iegādātos CBG akcijas?
Ļoti ceram, ka šo pieprasīto informāciju valdības vadītājs Māris Kučinskis būs spējīgs nodrošināt deputātu jautājumu procedūras ietvaros.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
