Valdības dienaskārtībā ar premjeres dēla vadītu firmu saistīts privatizācijas lēmums
PIETIEK03.06.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valdības dienaskārtībā nonācis jautājums par vērtīga, gandrīz hektāru liela zemesgabala starp Ķīšezera ieteci Daugavā un Mežaparku nodošanu izsolē. Šis valstij Finanšu ministrijas personā piederošais īpašums saistīts ar citu pusotru hektāru lielu blakus esošu zemesgabalu, kas pieder Norvik bankas meitasuzņēmumam, kura vienīgais valdes loceklis ir premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) dēls Ģirts Straujums, rāda Lursoft dati.
Finanšu ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts par gandrīz hektāru (9194 kv.m.) lielā valsts nekustamā īpašuma Aplokciema ielā 6 nodošanu izsolē sagatavots parakstīšanai premjerei Laimdotai Straujumai (foto - Valsts kanceleja) un ceturtdien 29. maijā Valsts sekretāru sanāksmē tika nodots saskaņošanai Tieslietu ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Satiksmes ministrijai. Pirms rīkojuma parakstīšanas, ja ministrijas pret šo lēmumu neiebildīs, par to vēl jālemj valdībai.
Uz zemesgabala atrodas piecas būves - veca noliktava un ražošanas cehs -, kas arī nododamas izsolē līdz ar zemi. Šādu lēmumu Finanšu ministrija (FM) pamato ar apstākli, ka īpašums Aplokciema ielā 6 ir sliktā tehniskā stāvoklī, uz tā esošās būves pašreizējā stāvoklī nav izmantojamas un nav iznomātas, kā arī kopumā īpašums "nav perspektīvs VAS Valsts nekustamie īpašumi saimnieciskās darbības veikšanai". Īpašuma pārvaldīšana NĪA pērngad nesusi 46 769 eiro zaudējumus, saskaņošanai nodotajā dokumentā min FM, sīkāk neatšifrējot zaudējumu rašanās apstākļus.
Īpašuma kadastrālā vērtība noteikta 278 842 eiro (70 382 eiro zemei un 208 460 būvēm), kas ir daudzkārt mazāka summa par to, cik jaunajiem īpašniekiem izmaksājusi blakus esošā, uz pusi lielākā zemesgabala iegāde.
Viena no piecām uz izsolei nododamā zemesgabala esošām būvēm pēc kadastra sistēmas datiem daļēji saistīta ar blakus esošo nekustamo īpašumu Ostas ielā 1. Abu īpašumu saistību saskaņošanai nodotajā dokumentā norāda arī FM. Šis blakusesošais īpašums pusotra hektāra (15 451 kv.m.) platībā pieder firmai Norvik Port Development. Tās vienīgais valdes loceklis kopš 2012. gada septembra ir premjeres Laimdotas Straujumas dēls Ģirts Straujums. Firma pieder Norvik bankas meitasuzņēmumam AS Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.
Par blakus esošā aptuveni pusotra hektāra lielā zemesgabala iegādi Norvik Port Development 2007. gada jūnijā tā iepriekšējiem īpašniekiem kopumā samaksājis 1 273 032 latus (aptuveni 1,8 miljonus eiro), rāda zemesgrāmatas dati. Vēlāk 2010. gadā šī zeme ieķīlāta Norvik bankā par aptuveni 200 tūkstošiem eiro.
Zemesgabalam Aplokciema ielā 6 noteiktais lietošanas mērķis ir rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve. Tās tuvumā izvietoti tādu uzņēmumu kā Elme Messer un Cido grupa objekti. Šis ir ostas rajons pie Ķīšezera ieteces Daugavā vietā, kur Viestura prospekts pāriet Mīlgrāvja ielā. Otrpus tai realizēts arī daudzdzīvokļu apbūves projekts, blakus atrodas Mežaparks un Ozo Golfa klubs Ķīšezera krastā.
Ar ostas attīstības projektiem saistīts uzņēmējs, kurš labi pārzina vietējo nekustamo īpašumu tirgu, tomēr nevēlējās tikt oficiāli citēts, ņemot vērā iesaistīto personu ietekmi, Pietiek atklāja, ka Norvik Port Development jau ilgstoši cenšas pārdot vai iznomāt savu aptuveni pusotra hektāra lielo zemesgabalu. Pēdējās sarunas ar kazahu investoriem neesot sekmējušās, jo zemesgabals esot par mazu kāda projekta attīstībai, tādēļ tā paplašināšana, izsolē iegādājoties vēl vienu blakus esošu hektāru, provizoriski varētu palielināt īpašuma vērtību.
SIA Norvik Port Development pārskatā par 2013. gadu minēts, ka uzņēmums nodarbojies ar sava īpašuma Ostas ielā 1 apsaimniekošanu, ciešot aptuveni 30 000 eiro zaudējumus, tomēr uzņēmuma vadība "nekustamo īpašumu tirgus cenu paaugstināšanos, līdz ar to iegādātais nekustamais īpašums ļaus uzņēmumam sekmīgi attīstīties un gūt ieņēmumus nākamajos gados".
Saskaņošana ar Satiksmes ministriju (SM) nepieciešama, jo ar Aplokciema ielā 6 esošo zemesgabalu saistīts vēl viens blakus esošs valstij SM personā piederošs zemesgabals.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
