Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

4. augustā notika pirmā mūsu rīkotā protesta akcija pret valdošās koalīcijas lēmumu uzņemt Eiropas Savienības (ES) uzspiestos nelegālos imigrantus, tādējādi radot bīstamu juridisku precedentu, kas paver durvis tālākam un masveidīgākam imigrantu pieplūdumam. Vērojot aizvien dramatiskākos notikumus Eiropā, aizvien lielāku ES dalībvalstu suverenitātes ierobežošanu un pakļaušanu Briseles diktātam un aizvien lielāku nelegālo migrantu masveida invāziju, ir skaidrs, ka mierināšana, ka Latviju tas neskars, ir maldīga un ļoti bīstama ilūzija. Tagad jau tiek runāts par obligātu imigrantu kvotu, kas Latvijai nākotnē nozīmēs daudzus tūkstošus šādu imigrantu.

Ko ir devis 4. augusta pikets pie Ministru kabineta pret uzspiestajiem imigrantiem?

Pašapziņu mums pašiem. Jo mūsu bija daudz. Diskomfortu valdošajai koalīcijai un bezdzimtenes kosmopolītiem. Tādēļ no vienas puses sākās apzināta pret pasākumu, tā rīkotājiem un dalībniekiem vērsta melu kampaņa, no otras – valdošā koalīcija jutās spiesta sākt taisnoties par savu rīcību, dot solījumus rīkoties atbildīgāk, sākt diskusiju par iespējām stingrāk kontrolēt islāma ekstrēmistus, iespējamu parandžu nēsāšanas aizliegumu. Viņi taisnojas, jo baidās no tautas noskaņojuma, un vislabāk to var redzēt tieši masveida protesta akcijās. Jāatzīst, galveno tomēr nesasniedzām – uzspiestie pirmie 250 imigranti Latvijā tiks ievesti.

Pretpasākumi jāturpina jaunā līmenī

Neviens politiskais spēks Saeimā negrib un nespēj piedāvāt risinājumu, kā novērst radušos apdraudējumu. Risinājums var būt grozījumi Imigrācijas un Patvēruma likumos, kas novērstu jebkādas iespējas organizēti ievest imigrantus Latvijā. Sadarbībā ar juristu grupu šobrīd šādus grozījumus gatavojam. Kad tie tiks sagatavoti un juridiski noslīpēti, iniciatīva tiks iesniegta likumdevējiem. Tālāk tiks izvēlēta situācijai atbilstošākā taktika. Primāri vērsīsimies pie likumdevēja, taču izskatīsim arī citus iespējamos risinājumus, ieskaitot likuma grozījumu virzīšanu tautas nobalsošanai (referendumam). Rīcības modelis būs atkarīgs no mūsu iespējām mobilizēt cilvēku atbalstu un līdzekļus tālākām darbībām.  

Gājiens un koncerts PAR STINGRU IMIGRĀCIJAS LIKUMU! PRET UZSPIESTIEM IMIGRANTIEM!

4. augusta pikets pierādīja, ka spējam mobilizēties savas tautas aizstāvībai. Ir jāsper nākamais solis, tādēļ simboliskā datumā, 22.septembrī, Baltu vienības dienā, notiks protesta akcija – gājiens PRET IMIGRĀCIJU! Pulcēšanās gājienam Rīgā, Strēlnieku laukumā, plkst. 18.00. Gājiens, kas virzīsies uz Brīvības pieminekli, sāksies plkst. 18.30. Plkst. 19.00 pie Brīvības pieminekļa akcija turpināsies ar koncertu „Baltija ir mūsu!”. Tajā piedalīsies pazīstami patriotiski noskaņoti mūziķi un dziesminieki. Pasākumā iepazīstināsim ar izstrādātajiem Imigrācijas un Patvēruma likumu grozījumiem, kuru mērķis ir atbalstīt Latviju kā nacionālu valsti. Aicinām nebūt vienaldzīgiem un ar savu klātieni paust noraidījumu L. Straujumas un septiņu Latvijas valdības ministru (R. Vējoņa, E. Rinkēviča, J. Reira, R. Kozlovska, D. Melbārdes, U. Auguļa, A. Matīsa) slepeni, bez Saeimas apstiprinājuma pieņemtajam lēmumam piekrist trešo valstu imigrantu ievešanai Latvijā.

Argumenti pret imigrāciju ir nemainīgi - Latvijai jābūt nacionālai valstij!

Etnokulturālais aspekts. Vērojot, cik gausi notiek padomju laika iebraucēju integrēšanās Latvijā, nav ne mazāko šaubu, ka etniski, kulturāli un lingvistiski daudz svešāki iebraucēji faktiski neintegrēsies nemaz. To arī redzam Rietumeiropas valstīs, kur iebraucēji veido pašpietiekamas un noslēgtas kopienas, kurās vietējiem nav nekādas noteikšanas. Latvijas gadījumā tas būtu īpaši traģiski, jo padomju kolonizācijas laikā Latvijā izmitināto iebraucēju īpatsvars jau šobrīd ir lielākais ES. Tāpēc jauns svešiem etnosiem piederīgu imigrantu pieplūdums jau vidēja termiņa nākotnē latviešiem Latvijā varētu nozīmēt etnisku katastrofu.

Drošības aspekts. Neminot šeit daudzos traģiskos gadījumus dažādās Eiropas valstīs, kuros tieša loma bijusi islāmticīgiem imigrantiem, tai skaitā otras un trešās paaudzes iebraucējiem, vēlamies atgādināt kaut vai tikai Latvijas Drošības policijas paziņojumu par to, ka imigrantu uzņemšana rada papildu drošības riskus. Maskējoties zem patvēruma meklētāju statusa, Latvijā var iekļūt dažādu teroristisku organizāciju kaujinieki. Par to liecina kaut vai fakts, ka katru 1000 ANO jau pārbaudītu bēgļu vidū Norvēģijas drošības dienesti vidēji atrod 10 ar islāmistu teroristiem saistītus cilvēkus. Tāpat nevajadzētu aizmirst, ka tūkstošiem kilometru garš ceļš maksā tūkstošiem eiro, kas ir ievērojama summa pat mums Latvijā. Ņemot vērā imigrantu izcelsmes valstu dzīves līmeni, ir skaidrs, ka šādu naudu vairumā gadījumu var atļauties tikai ar noziedzību saistītas personas. Arī Rietumeiropas pieredze rāda, ka imigrantu skaita pieaugums būtiski palielina noziedzības līmeni, piemēram, Itālijā, kur imigrantu īpatsvars ir tikai 7%, viņu veikto izvarošanas noziegumu īpatsvars sasniedz 40%. Būtiski pieaug ar vardarbību un narkotikām saistītie noziegumi. Nedrīkst aizmirst, ka imigranti ierodas no vietām, kur, valdot islāma reliģijas dogmatiem un nežēlīgiem sociālās vides apstākļiem, priekšstats par cilvēka dzīvības vērtību, īpašuma neaizskaramību un sievietes tiesībām ir izveidojies radikāli atšķirīgs no Latvijā pieņemtā.

Brīvprātīgi - piespiedu kārtā. Jautājumā par tik būtiskām pārmaiņām sabiedrības struktūrā un kultūrvidē, valdībai, pirmkārt, būtu jāvēršas pie tautas pēc tās pilnvarojuma. Tā kā tas netiek darīts, nav ne mazākās ticības apgalvojumiem par to, ka 250 imigrantu uzņemšana ir vienreizējs pasākums. Gluži otrādi – tas rada pārliecību, ka šis ir tikai sākums imigrantu plānveida izmitināšanai Latvijā. Gan Eiropas komisijas (EK) priekšsēdis Junkers, gan EK ārlietu pārstāve Mogerīni arvien biežāk uzsver, ka nepieciešams izstrādāt un ES likumdošanas līmenī ieviest obligāto kvotu mehānismu nelegālo imigrantu pārdalei. Šādu problēmas pseidorisinājumu atbalsta arī ES spēcīgākās un ietekmīgākās valstis – Vācija un Francija.

Precedents atvērs vārtus, ko vēlāk var būt jau neiespējami aizvērt! Bieži tiek pieminēta solidaritāte ar pārējo ES, spēlēts uz dvēseles stīgām, piesaucot latviešu bēgļus pēc Otrā pasaules kara. Tas ir nekorekti un melīgi - latviešu bēgļi bēga bailēs par dzīvību, viņi pat nesapņoja par jebkādu pabalstu saņemšanu, latviešu bēgļi neveidoja noslēgtas un pamatnācijai naidīgas kopienas, latviešu bēgļi deva savu ieguldījumu to valstu attīstībā, kurās tie apmetās, vienmēr ar cieņu un pietāti izturoties pret savu mītnes zemi un tās paražām! Mēs varam savu iespēju robežās sniegt ieguldījumu palīdzībā reāliem bēgļiem, piedaloties, piemēram, bēgļu nometņu celtniecībā drošās Āfrikas valstīs, bet Latvijai nav pienākuma piedalīties kolektīvā etnokulturālā pašnāvībā!

Aicinām visus būt atsaucīgiem un aktīvi piedalīties 22. septembra pasākumos – gājienā un koncertā. Jo vairāk mūsu būs, jo vairāk mūsu nacionālo interešu iztirgotāji būs spiesti pierauties un jo lielāka pārliecība par saviem spēkiem un iespējām uzvarēt radīsies aktīvajiem cilvēkiem un juristiem, kas mēģina likumdošanas ceļā pasargāt Latviju no masu imigrācijas nestā posta un nelaimēm.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...