Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Visi tie, kuriem ir pilnīgi skaidrs, ka Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis paši sarīkoja savas nepilnu miljardu vērtās Parex bankas krahu un to zaudēja tāpēc, lai ieriebtu Latvijas valstij, šo interviju var nelasīt. Savukārt visiem pārējiem Pietiek lasītājiem, kuriem varētu būt interesanti uzzināt arī pašu bijušo bankas saimnieku skatījumu uz pirms pieciem gadiem notikušo finanšu katastrofu, tās iemesliem un tālākajiem notikumiem, šodien un nākamās divas dienas būs iespējams ar to iepazīties ekskluzīvā intervijā ar bijušo bankas prezidentu Valēriju Karginu.

- Vai iznākums "Parex bankai" vispār varēja būt cits? Pēc būtības neliela vietējā kapitāla banka bez stingras finanšu aizmugures mēģina spēlēt vienā līgā ar lielām reģionālām universālajām bankām - vai tiešām, tagad raugoties atpakaļ, bija pamatota Jūsu cerība sekmīgi konkurēt šajā tirgū? Ja jā, kādā veidā?

- Vispirms vēlos uzsvērt, ka Latvijā neviens nav radījis tik lielu biznesu, kādu radījām mēs ar Viktoru. Mēs nekad nedarījām to, ko tautā dēvē par “zāģēšanu budžetam”, tas ir, mēs nekrāpāmies ar nodokļiem, nedevām kukuļus un nepiedalījāmies privatizācijā, ja par tādu neuzskata faktiski nestrādājošas PSRS Celtniecības bankas nodaļas un PSRS Bankas Latvijas nodaļas nopirkšanu par skaidru naudu.

Jūsu uzdotais jautājums ļauj man no mana redzes punkta raksturot, kāda bija AS “Parex banka” pirms 2008.gada novembra, kad banku pārņēma valsts.

"Parex banka" vienmēr bija likvīda un līdz 2008.gada vidum vienmēr strādāja ar neto peļņu. Pārskats par bankas 2007.gada darbības rezultātiem (Gada pārskats), ko bija auditējusi zvērinātu revidentu kompānija SIA "Ernst&Young Baltic", konstatēja, ka "Parex bankas" grupai uz 2007.gada 31.decembri aktīvi bija 3,35 miljardi latu apjomā, grupas pašas kapitāls bija 226 miljoni latu, bet neto pelņa 2007.gadā bija bijusi 41,4 miljoni LVL. Visa peļņa tika atstāta bankā tās attīstībai.

Ļoti būtiski, ka noguldījumi bankā uz 2007.gada beigām pārsniedza divus miljardus latu. To īpaši uzsveru, jo "Parex banka" bija vienīgā no lielajām Latvijas bankām, kurā noguldījumi pārsniedza kredītu apjomu, kamēr lielajās reģionālajās universālajās bankās (kā Jūs tās dēvējat) kredītu portfelis 2-3 reizes pārsniedza noguldījumus. Kā Jūs labi ziniet, tad šie lielumi raksturo uzkrāšanas un patēriņa attiecību sabiedrībā.

Par manu vārdu patiesību var pārliecināties gan no publiski pieejamā AS "Parex banka" 2007.gada gada pārskata, gan no Komercbanku asociācijas rīcībā esošajiem operatīvajiem datiem par Latvijas kredītiestāžu darbību. Starp noguldījumiem bija arī lielāko akcionāru noguldījumi, kuri palika bankā pēc mūsu aiziešanas, un mēs neveicām nekādas darbības, lai krīzes laikā savus depozītus no bankas izņemtu.

Ļoti pozitīvs bija auditoru kompānijas SIA "Ernst&Young Baltics" revidentu atzinums arī par bankas 2008.gada pirmā pusgada darba rezultātiem. Bankas 2008. gada pirmā pusgada revidētā neto peļņa tika apstiprināta 10.43 miljonu latu apmērā, bet "Parex bankas" grupai -11.6 miljonu latu apmērā. Vēl 14.oktobrī, tas ir, nepilnu mēnesi pirms bankas pārņemšanas sākuma FKTK šos rezultātus akceptēja un atļāva "Parex bankai" iekļaut 2008. gada pirmā pusgada revidēto peļņu pirmā līmeņa kapitālā. Uz to brīdi banka strādāja daudzās valstīs, tajā skaitā Zviedrijā, Krievijā, Azerbaidžānā, Ukrainā, Šveicē un citur.

2008.gada janvārī Vācijas banku asociācija (Bundesverband Deutsche Banken) atļāva "Parex bankas" Vācijas filiālei iesaistīties Noguldījumu garantiju fondā ar limitu 1,5 miljoni EUR uz vienu klientu. No visu Eiropas Savienības "jauno" valstu bankām, kas strādāja Vācijā, vienīgi "Parex banka" tika uzņemta Vācijas banku asociācijas Noguldījumu garantiju fondā. Tāpat vienīgā banka Baltijā, kam bija dotas tiesības emitēt "American Express" maksājumu kartes, bija "Parex banka".

Starptautiskā reitingu aģentūra "Moody’s Investors Service" 2007.gada februārī paaugstināja "Parex bankas" kredītu reitingu līdz investīcijas kategorijai Baa3. 2008.gada janvārī, izvērtējot gada rezultātus, "Moody’s Investors Service" apstiprināja bankai piešķirto reitingu Baa3 ar stabilu attīstības prognozi ilgtermiņa noguldījumiem nacionālajā valūtā. Ar šādu reitingu "Parex banka" bija vienīgā finanšu iestāde Baltijā.

"Parex Asset Management" (PAM) bija lielākais ātri augošais aktīvu pārvaldītājs Baltijā. 2007.gada jūnijā PAM tika ietverts 400 Eiropas lielāko aktīvu pārvaldītāju sarakstā, ko gatavoja žurnāls "Investment & Pensions Europe". Savukārt žurnāls " Funds Europe" piešķīra PAM-am balvu (European Specialist Investment Firm 2007).

No iepriekš minētā vajadzētu varēt secināt, ka "Parex banka" ļoti daudzos parametros sekmīgi konkurēja ar citām bankām ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas tirgū. It īpaši tas attiecas uz bankas sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Konkurēt kvantitātes rādītājos nebija bankas pašmērķis. Mēs necentāmies konkurēt izsniegto kredītu apjomā un pieaugumā, cenšoties visu laiku turēt kredītu portfeli samērīgā apjomā ar piesaistītajiem noguldījumiem. Tieši lielajām zviedru bankām 2006.-2008.gados kredītu portfelis auga daudz straujāk Sevišķi "Swedbank", kas forsēja hipotekāro kreditēšanu, strauji palielinot savu īpatsvaru un iegūstot milzīgu tirgus daļu. "Parex bankas" kredītu portfelis bija daudz diversificētāks gan valstu, gan nozaru riskos.

- Jūs tiešām cerējāt, ka kritiskā brīdī Latvijas valsts Jūsu bankai sniegs vajadzīgo finansiālo palīdzību? Kas tieši bija šīs cerības pamatā?

- Līdz 2008.gada vidum nebija nekādu kritisku momentu mūsu darbībā un attiecībās ar valsts institūcijām. "Parex bankas" darbības laikā Valsts kase ne reizi vien tika ņēmusi no mums līdzekļus, savukārt mūsu banka bija lielākais valsts obligāciju pircējs. Līdz pat 2008.gada septembrim ekonomika un bizness notika sabalansēti un pārskatāmi, bet to pārtrauca straujais kritiens ASV fondu tirgos, kuru aktīvi, bet konservatīvi dalībnieki mēs bijām. Kulminācijas punkts bija "Lehman Brothers" bankas bankrots septembra vidū.

Mēs arī nevarējām nebūt fondu tirgus dalībnieki, jo piesaistīto noguldījumu apjoms gan mūsu bankai, gan citām bankām bija liels un, objektīvi runājot, Latvija nespēja šos līdzekļus patērēt. Arī Skandināvijas un citu Baltijas valstu ekonomikas bija pietiekami nodrošinātas ar kredītiem un tālāks kreditēšanas pieaugums varēja novest vienīgi pie kredītu portfeļu kvalitātes krituma. Tieši tāpēc mēs Latvijā un kaimiņvalstīs ierobežojām kreditēšanas apjomu pieaugumu. Kā jau minēju iepriekš, kvantitatīvie rādītāji uz kvalitātes rēķina nebija mūsu mērķis. Krievijas tirgus mums nebija terra incognita, taču mēs stratēģisku apsvērumu dēļ nekļuvām par Krievijas fondu tirgus dalībniekiem, bet kredītus izsniedzām pēc rūpīgas klienta kredītspējas izpētes. Tādējādi darbošanās Ziemeļamerikas un Rietumeiropas fondu tirgos bija mūs bankas attīstības obligāts nosacījums.

Summa 200 miljoni latu, ko mēs oktobra pēdējā dekādē lūdzām valstij noguldīt mūsu bankā likviditātes nodrošināšanai, nebija neadekvāta, ja ņem vērā bankas aktīvus uz to brīdi, kā arī to, ka mēs to būtu garantējuši ar vērtspapīru ķīlu. Tajā brīdi saņemt kredītu no Amerikas vai Eiropas kredītiestādēm bija neiespējami, jo krīzes apstākļos privātajā biznesā katrs glābjas, kā prot un var. Valstis šādā situācijā cenšas glābt savas “slaucamās govis”- bankas, kas ir lielās nodokļu maksātājas un iekšējā kopprodukta balsts. Sniegšu nelielu pārskatu par globālās krīzes attīstību un valstīm, kur bankām finansiālais atbalsts tika sniegts.

2008.gada septembrī - oktobrī ASV palīdzību valdībai lūdza divi lielākie hipotekāro kredītu pircēji - Fannie Mae un Freddie Mac. 7.septembrī palīdzība minētajiem fondiem arī tika sniegta. Savukārt 15.septembrī ASV valdība paziņoja, ka atsaka valsts palīdzību Lehman Brothers bankai, un tā paziņoja par bankrota procedūras uzsākšanu. Tajā pat laikā 16.septembrī ASV valdība sniedza finansiālu palīdzību 85 miljardi dolāru apjomā apdrošināšanas kompānijai AIG, pretim saņemot 80% kompānijas akciju.

2008.gada 25.septembrī ASV banku uzraudzības institūcija paziņoja par Washington Mutual bankas bankrotu un tās pārdošanu JP Morgan Chase bankai. 2008.gada 17.septembrī ar Lielbritānijas valdības atbalstu tika glābta Lloyds banka, kas tika apvienota ar HBO banku. 28.septembrī Nīderlandes, Beļģijas un Luksemburgas valdības kopīgi investēja Fortis bankā 11,2 miljardus EUR.

29.septembrī Islandes valdība nacionalizēja trešo lielāko banku – Glitnir, kurai bija radušās likviditātes problēmas. Tajā pat dienā Lielbritānijas valdība paziņoja par Bradford&Bingley bankas bankrotu un aktīvu pārdošanu Spānijas bankai Santander. 2008.gada 30.septembrī Francijas, Beļģijas un Luksemburgas valdības kopīgi investēja Dexia bankā 6,4 miljardus EUR.

6.oktobrī Vācijas valdība investēja 50 miljardus EUR Hypo Real Estate bankā. 2008.gada 7.un 9.oktobrī Islandes valdība pārņēma divas lielākās bankas - Landsbanki un Kaupthing. 2008.gada 13.oktobrī Lielbritānijas valdība paziņoja, ka investēs divu lielu banku Royal Bank of Scotland un HBOS kapitālā 37 miljardus GBP. 19.oktobrī Nīderlandes valdība investēja 10 miljardus EUR ING bankas stabilizēšanā. 3.oktobrī ASV valdība saņēma atbalstu savam ekonomikas glābšanas plānam 700 miljardu USD apjomā.

Tajā pat dienā Lielbritānijas valdība palielināja noguldījumu garantiju summu no 35 tūkstošiem GBP līdz 50 tūkstošiem GBP. 6.oktobrī Vācijas kanclere paziņoja, ka Vācijas valdība garantē visus privātpersonu noguldījumus pilnā apjomā. 14.oktobrī ASV valdība paziņoja, ka finanšu krīzes pārvarēšanai tā ieguldīs privāto banku kapitālā 250 miljardus USD. 20.oktobrī savu finanšu krīzes pārvarēšanas un seku minimizēšanas programmu paziņoja Zviedrija, kas bija gatava šim nolūkam tērēt 1,5 triljonus SEK.

Īpaši sāpīgi salīdzināt situāciju Latvijā ar situāciju Zviedrijā. Mums tur bija filiāle, un tāpēc mums ir zināms, cik cieši tur valsts sadarbojās ar bankām. Centrālā banka un banku uzraudzība darbojās mērķtiecīgi un rezultatīvi. Valsts atbalsts bija visaptverošs, tajā skaitā arī morālais. Krīzes priekšā Zviedrijas sabiedrība, ko vieno kopēja vēsture un nacionālās jūtas, apvienoja spēkus krīzes ietekmes minimizēšanai.

Savukārt, kad mēs vērsāmies pie valdības ar visai adekvāta, manuprāt, atbalsta lūgumu, izrādījās, ka mūsu valsts amatpersonas nekādi nebija iedomājušās, ka krīze atnāks arī uz Latviju. Valsts varas pārstāvji krīzes situācijā centās labi izskatīties savu vēlētāju acīs. Mēs to uztvērām kā kompetences trūkumu. Ar to mēs izskaidrojām, kāpēc netiek veiktas aktīvas darbības krīzes pārvarēšanai nepieciešami līdzekļu piesaistei finanšu spilvena radīšanai. Patiesībā politiskā elite, izpatīkot sabiedriskajam viedoklim, uzsāka vainīgo meklēšanu, otrajā plānā atstājot praktiskos pasākumus krīzes pārvarēšanai.

Grūtības atgadās gan personīgajā dzīvē, gan valstī. Mūsu valstī tajā brīdī nepietika prasmes grūtību (krīzes) pārvarēšanai, sabiedrībai saliedējoties, kā tas notika Zviedrijā. Situāciju sarežģīja arī tas, ka mēs nebijām koalīcijas partiju sponsori un atbalstītāji. Varbūt tāpēc mums neizdevās izveidot normālu saprašanos un sadarbību ar valsti. Kā piemēru tam varu minēt faktu, ka ne mēs ar Viktoru, nedz jebkurš cits tā laika bankas vadošais darbinieks netika uzaicināts uz Ministru kabineta sēdi, kad tika skatīti jautājumi par "Parex banku". Mūsu kontakti ar izpildvaru aprobežojās ar nesagatavotām, pat haotiskām tikšanās reizēm ar premjeru un finanšu ministru, kas beidzās bez konkrētiem rezultātiem.

Ar šā brīža pieredzi ir grūti pārcelties uz 2008.gada rudeni un skatīt notikumus ar tā laika acīm. Tomēr prātā palikuši atsevišķi notikumi, kas raksturo oficiālo personu attieksmi. Tā, atceros FKTK vadītājas Irēnas Krūmanes interviju laikrakstam “Diena” 2008.gada 9.novembrī, kā arī vairākiem interneta portāliem un televīzijas kanāliem, kurā viņa paziņoja, ka no "Parex bankas" izņemti noguldījumi 240 miljonu apjomā. Tas tika pateikts visnepiemērotākajā brīdī, kad vismazāk vajadzēja tam pievērst sabiedrības uzmanību. Tas izprovocēja jaunu naudas aizplūšanas vilni. Līdzīgus piemērus tā laika notikumos varētu atrast ne vienu vien.

Ja man tagad jāatbild uz jautājumu, kas vainīgs— personas vai sistēma, ka stipra un veiksmīga banka (kā tas redzams no 2007.gada un 2008.gada pirmā pusgada auditiem) pēkšņi mainīja vadību un akcionārus, es tomēr teiktu, ka sistēma. Manā izpratnē tā laika valsts vadītāji bija slepeni marksisma ideju piekritēji, jo sabiedrības intereses stādīja augstāk par ekonomikas likumiem un privātajām interesēm. Viņi ticēja tam, ka valsts lomas palielināšana ekonomikā, arī banku sektorā, ir glābējs pret neveiksmēm. Šī ideja, manuprāt, pēdējos gados apgāzta ar prakses piemēriem. "Citadele" ir kļuvusi vājāka, nekā bija "Parex". To pierāda skaitļi. Pārliecība, ka valsts ir gudrāka par biznesu un patērētājiem, apskatāma "Citadele bankas" un "Revertas" piemēros, jo valstij šajās akciju sabiedrībās pieder 75% akciju un valsts tieši piedalās biznesa lēmumu pieņemšanā.

Intervijas turpinājums - rīt. Ja Jums, cienījamie lasītāji, ir racionāli, Jūsuprāt, būtisku sabiedrības daļu interesējoši jautājumi, uz kuriem Jūs vēlētos saņemt atbildes no Valērija Kargina, varam solīt, ka tos visus no Jūsu komentāriem savāksim kopā un nosūtīsim bijušajam baņķierim, - cerams, ka atbildēs.

Novērtē šo rakstu:

110
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pietiks par DEPO

FotoJau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī veikala apmeklētājs, līdz ar to mani droši var ievietot projekta atbalstītāju rindās.
Lasīt visu...

21

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

FotoPirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam nekustamajam īpašumam - mājoklim Latvijā. NĪN vienīgajam mājoklim netiek piemērots Baltijas kaimiņvalstīs, kā arī daudzās ES valstīs, piemēram, Dānijā, Beļģijā, Maltā, Slovākijā, Itālijā, Grieķijā.
Lasīt visu...

12

Eirorastu salnas nokostie populisma asni

FotoSākšu ar apņemšanos, ka šis rakstiņš nebūs par politiku. Tas nenozīmē, ka man nebūtu savu ideoloģisku uzstādījumu, politisku simpātiju un antipātiju vai ka es censtos tās slēpt. Gluži otrādi, esmu diezgan krass savos uzskatos, no politkorekto glumiķu viedokļa pat margināls, un savu pozīciju mēdzu publiskot skaļi un neiecietīgi.
Lasīt visu...

12

Inčukalns – mūsu? “Gāzes OIK” nebūs?

FotoAtbilde ir vienkārša un skaidra, ja ir zināms, kāds tad galu galā būs Latvijas gāzes tirgus modelis pēc tirgus liberalizācijas. Mūs kā patērētājus interesē, lai tas nodrošinātu iespēju izvēlēties sev izdevīgāko piedāvājumu un lai tirgus būtu pietiekami drošs – vienmēr būtu iespējams iegādāties gāzi sev vajadzīgajā apjomā.
Lasīt visu...

21

Kā mums nozog nacionālismu

FotoNacionālisms ir dabiskas un cienījamas jūtas. Līdztekus ģimenei un reliģijai etniskās saknes un valoda ir viens no fundamentālajiem ikviena cilvēka identitātes balstiem. Pat nav jābūt īpaši reflektējošam un ar dzīves filozofiskajiem jautājumiem aizņemtam cilvēkam, lai apzinātos sevi kā konkrētas tautas pārstāvi un kultūras nesēju.
Lasīt visu...

21

Nepieļaut vēl vienu „Maksimu”

FotoDaudzu mūsu mājas iedzīvotāju spēki tomēr ir par mazu, lai izietu no strupceļa un atrisinātu ar mājas apsaimniekošanu saistītās problēmas, tādēļ vēršamies pie medijiem un sabiedrības ar brīdinājumu un aicinājumu mums palīdzēt.
Lasīt visu...

21

Par „Rail Baltica” metu konkursa norises īpatno gaitu

FotoRail Baltica projekts, kas paredz jaunas Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa infrastruktūras izbūvi, integrējot Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā, būs pēdējās simtgades lielākās pārmaiņas Rīgas vēsturiskajā centrā. Tā ietvaros tiks likvidēts pilsētu sadalošais dzelzceļa uzbēruma valnis, pilsētas audumā integrētas degradētas un nepilnīgi izmantotas teritorijas, veidoti Rīgas vēsturiskā centra paplašinājumi Maskavas priekšpilsētas virzienā un radīta jauna, būtiska saikne ar Daugavas kreiso krastu.
Lasīt visu...

6

Deputātu jautājumi Kučinskim par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoJūsu valdības divi ministri – labklājības ministrs un finanšu ministre – jautājumā par valsts sociālā budžeta ilgtspēju pauž satraucošus un savstarpēji pretrunīgus paziņojumus. 
Lasīt visu...

21

Kā Jurģis Liepnieks bērniem Ziemassvētkus nozaga

FotoLatvieši diezgan vienprātīgi katru gadu svin to, ka ir baigi īsā nakts. Tad nu gan jāsaka - nopietnu iemeslu atraduši svinēt. Šajā haosā zināmu kārtību bija nolēmis ieviest publicists un interneta personība Jurģis Liepnieks. Sāka viņš ar 16. martu un uzreiz, izlaižot šekspīrisko jautājumu, sniedza viennozīmīgu atbildi: nesvinēt!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Varas nekropole un antisistēmas stabilitāte

Aizvadītajos mēnešos ir bijuši vairāki ārkārtēji gadījumi. Tie fundamentāli apšauba LR valsts sistēmas stabilitāti. Ārkārtējie gadījumi liecina nevis par valsts sistēmas...

Foto

Nebaidāmies kļūdīties, attīstām tautsaimniecību

Tautieši, kam ir svarīgs šīs valsts liktenis! Tautas brāļi un māsas, kas vēlas dzīvot labāk un pārticīgāk nekā vakardien! Baidoties kļūdīties, mēs...

Foto

Pārdomas par zemes nodokļa reformu

Tā kā esam ~2 000 000, tad no Latvijas 64,589km² katram sanāk ~0.0323km² jeb ~3ha! Taču dzīvojam dažādās koncentrācijās (pilsētās, novados)....

Foto

Kāpēc latviešiem neko nevajadzētu svinēt vai pieminēt 16. martā

1944.gada martā Padomju Savienības teritorijā, netālu no Pleskavas fašistiskā Trešā reiha, armija visiem spēkiem centās noturēt savas...

Foto

Migrācija un politkorektums Eiropā

Politkorektums ir lieta, kuru mēs arvien biežāk dzirdam pieminam Rietumu publiskajā telpā ‒ visbiežāk negatīvā nozīmē. Cīņa ar politkorektumu bija, piemēram, viens...

Foto

Par nodokļiem, sajūsmu, likumiem un provinces espresso

Labas valdības komandas sniegumam būtu jāizskan kā harmoniskam ansambļa priekšnesumam meijām izpušķotā zālē, kam pēc pirmajiem diviem pantiņiem piedziedājumā...

Foto

Automašīnu īpašnieku patvaļa Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos

Lūdzu, palīdziet iedzīvotājiem ievest kārtību Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos, automašīnu īpašnieku patvaļa, nekaunība un huligānisms vairs nav izturams!...

Foto

Valsts rekets pret Mārupes un citām Pierīgas pašvaldībām

Tā nav normāla situācija, ka Mārupes novadam šogad pašvaldību izlīdzināšanas fondā (PIF) ir jāiemaksā 5,63 miljoni eiro ar...

Foto

Prokrusta ķetnās jeb talants svešā gultā

Latvijas nodokļu maksātāji ir lietas kursā par jaunajiem izdevumiem. 2017.gadā Latvijā pirmo reizi izveidoja valsts „domāšanas tanku” – Saeimas Analītisko...

Foto

Lielo kapu aizstāvji: CFLA rīcība ir nepieņemama

Latvijas Zaļās kustības, Vides aizsardzības kluba, "Pilsēta cilvēkiem" un Lielo kapu draugu aktīvisti ir saņēmuši Centrālās finanšu un līgumu...

Foto

Vai slēpta rusifikācija Rīgas domes Īpašuma departamenta gaumē?

Mani interesē Rīgā notiekošais. Ko jaunu grasās uzcelt, ko drīzumā nojauks. Varbūt kāda interesanta publiska apspriešana. Biju diezgan...

Foto

Jautājumi par Eritrejas bēgļiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam Vilnim Jēkabsonam

2017.gada 9.martā medijos izskanēja informācija, ka Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros uz Latviju no...

Foto

Lembergs un „jumtotāji: atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim

2017.gada 20.februārī saņēmām Drošības policijas (DP) priekšnieka Normunda Mežvieta 2017.gada 17.februārī parakstīto atbildi uz iesniegumu....

Foto

Bijušās Saldus 2. vidusskolas direktores atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam

“Vai par ļaunajiem cilvēkiem zina mūsu Valsts prezidents?” man jautā nu jau bijušais manas skolas...

Foto

Deputātu jautājumi ārlietu ministram Rinkēvičam un satiksmes ministram Augulim

Deputātu jautājumi par Latvijas iespējām īstenot ģenētiski modificētu organismu aprites ierobežošanu savā teritorijā atbilstoši savām nacionālajām interesēm...

Foto

Viltotā Zviedrijas aina

Mani šausmina Sandras Veinbergas Zviedrijas atainojums – viņa runā par “troļļiem un viltusziņām”, bet pati izplata propagandu. Zviedrija šodien ir pilnībā sašķelta līdzīgi...

Foto

Komentāri par LU Senāta lēmumu "Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pievienošanu LU"

Latvijas Universitātes (LU) Senāta lēmums nav saskaņā ar MK rīkojuma projektu "Par...

Foto

Par RPIVA pievienošanas LU iemesliem, jeb kurš un kāpēc mēģina piebeigt klasisko skolas un pirmskolas pedagoģiju Latvijā

Negatīvu sabiedrisko rezonansi Latvijā ir guvusi iecere pievienot Rīgas...

Foto

Vulgaritātes megatonnas

Pirms neilga laika noslēdzās konkurss "Kilograms kultūras 2016". Konkursu organizēja Latvijas televīzijas un Latvijas radio darbinieki. Laimīgie uzvarētāji tika sumināti 23. februāra vakarā. Apbalvošanas...

Foto

Čerbakovs, kurš vienmēr peld pa virsu

Līguma laušana ar Rakstniecības un mūzikas muzeja būvnieku, protams, ir tikai kārtējais apliecinājums tam, ka šajā celtniekiem tik grūtajā laikā,...

Foto

Par uzticības zaudēšanu Latvijas Radio valdes locekļiem

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums par uzticības zaudēšanu valsts SIA „Latvijas Radio” valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam un...

Foto

Advokāts: ja Bičkovičs lietu nosūta uz Aizkraukli, tad pretī ir viņa sieva un uz taisnīgu tiesu nav, ko cerēt

Saistībā ar „nejaušību” ķēdi, kad Augstākās tiesas...

Foto

Būs pasaka ar laimīgām beigām?

Notiekošā jezga nodokļu likumdošanā ir nogurdinoša visām iesaistītajām pusēm – dažus tā dzen izmisumā, dažus saērcina līdz bezcerībai. Vai ir pamats...

Foto

Rīgas Vagonbūves rūpnīcas krahs

Nesen kādā portālā pazibēja intervija ar Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas valdes locekli Gati Kamarūtu par uzņēmuma perspektīvām un finanšu stāvokli. Līdz pagājušā...

Foto

Ebreju bērnudārzs saņem pašvaldības finansējumu, bet citas tautības bērnu neuzņem - kāpēc?

Sabiedrībai vajadzētu ieinteresēties par Rīgas Ebreju kopienas dibināto bērnu dārzu "Motek". Es uzskatu, ka...

Foto

Mans viltus profils ģīmgrāmatā facebook.com un veselības aprūpes reforma

Kādam man nezināmam cilvēkam bija labpaticies uztaisīt manu Facebook profilu un sarakstīt tajā virkni glupību. Pieļauju, ka autoru nekad...

Foto

Ir jāizbeidz Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale "savējiem"

Vēršamies pie sabiedrības un medijiem ar lūgumu pārbaudīt, kā tiek izlietoti Zemkopības ministrijas (ZM) līdzekļi, un pievērst uzmanību, kā...

Foto

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

Pārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju...

Foto

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Finanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par...

Foto

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26....

Foto

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

Dalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada...

Foto

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

No „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā...

Foto

Reideris aizēno vēlēšanas

Vēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”....