Valodu lielu dara cilvēki

kad lūdzu palīdzību cīņā pret vietējo pašvaldību, kas sistemātiski iznīcinā mūs vietējos latviešus lai atbrīvotos vieta "Vajadzīgiem cilvēkiem pagastā" ,tad gan Jansona k-gs mani izlika aiz durvīm, neuzklausījis mani pat ne minūti, pat acis neiemeta līdzpaņemtos neapgāžamos dokumentālos pierādījumos!!! par labu algu var skaiti runāt! Īstam vīram darbi jāsaskan ar vārdiem!!!

Atbildēt

»

Lai Jansns iesniedz pieteikumu Satversmes tiesai par likuma prasîbas savàkt 155 000 parakstu nesamèrîgu neatbilstîbu Satversmes 2. pantam, kas noteic valsts sverènàs varas piederîbu tautai. Ar esośo nesamèrîbu tiek ierobežotas tieśi latvieśu tautas tiesîbas lemt savu likteni. Ja Jansons to izdarîs, tad Jansons atbilst amatam, pretèjà gadîjumà Jansons ir parasta cûka, kas èd no cekistu un ćekistu rokas, nevis tiesîbsargs.

Atbildēt

būtu bijis labs 90-tā gadā,bet šodien-kauns.

Atbildēt

»

Izguli dzērumu, vēmekli Artur Priedīti no Davgāvpils!

Atbildēt

tam Jansonam mieru! Lai viņš tā sakot "rušina pa dārziņu" cik viņam ļauj tie valdošie, jo pretējā gadījumā viņš sen iestātos pret vairākām nejēdzīgām kuras ir krasā pretrunā ar Satversmi. Piemēram: tāds "sīkumiņš" ka iebraukšanas maksa Jūrmalas pilsētā, kas pretrunā ar Satversmes 97.pantu (Cilvēka pamattiesībām, kuras tā sakot viņš uzrauga), bet tur tak ir nogruntējušies uz dzīvi mūslaiku visu varenie, un viņš tak nebūs tas kurš ies pret viņiem... Savādāk vēl ātri "noripos" no sava amata...

Atbildēt

»

tu nepateici, ka krievi runā pareizākā latviešu valodā nekā paši latvieši? To taču visi zina.

Atbildēt

Pie jaunajiem latviešiem apzīmējumi „trollis” un „trollings” neder. Pie jaunajiem latviešiem ir vajadzīgi citi apzīmējumi. Iespējams, iederās „tašķis” un „tašķīšanās”. Bet varbūt „vēmeklis” un „vemšana”. Var piedāvāt „smirdoņa” un „smirdēšana”, „pļūtītājs” un „pļūtīšana”. Skandināvu folklorā trollis ir pārdabiska mežu un kalnu būtne milža vai pundura izskatā. Mūsdienās troļļa tēls Skandināvijā tiek interpretēts romantiski simpātiskā veidā. Arī internetā „trollings” asociējās ar patīkamu čalošanu. Taču pie jaunajiem latviešiem „trollings” nav patīkama čalošana. Jaunais latvietis, pateicoties savai vispārējai neattīstībai, mežonībai, neinteliģencei, neizglītotībai, literāri radošajam trulumam, lingvistiskajai kroplībai, bezizmēra stulbumam un bezizmēra nekaunībai, naidam pret zināšanām un talantu, kā parasti citur izdomātu un citur ieviestu garīgo formātu savā sētā ir pārvērtis par mēslu čupu, savā darbībā atkal panākot kaut ko pretīgu, atbaidošu, smirdošu, bezjēdzīgu, nekulturālu. Jaunais latvietis „trollingu” ir transformējis atbilstoši savām cilvēciski nevērtīgajām smadzenēm un atbilstoši sava gara un dvēseles primitīvismam, vulgaritātei, amorāliskumam, kā arī atbilstoši pēcpadomju laika izglītības, audzināšanas, zinātnes, garīgās kultūras grandiozajai devalvācijai un degradācijai.

Atbildēt

Izrādās, ka ir pat tiesībsargs? Priekš tautas nav!

Atbildēt

»

bij. LPSR VDK virsnieks A. Borovkovs sēž pie viena galda ar Mīkliņu, Kalndreijeru un Mežmietu, lemj par pielaidi valsts noslēpumiem, kā pašlaik notika ar KNAB vadītāju. Kā nule atklāja TC de Facto , jaunajam KNAB vadītājam ir dziļi sakari ar ZZS vadību. Pie varas, kā redzams bijušie cekisti un čekisti, kas turpina lemt Latvijas likteni.

Atbildēt

»

Kā tad ka daudzi latvieši ir spiesti meklēt šo daudzumu citās valstīs un daudzi citi spiesti eksistēt ar zemāku dzīves līmeni kā okupācijas laikā.Šo daudzumu toties ir sasnieguši aktīvākie padomju okupantu atbalstītāji,bet tie kuri ir spējuši okupāciju pārdzīvot ar tīru sirdsapziņu,tiek aktīvi vajāti,pat atstāti bez medicīniskās aprūpes.

Atbildēt

»

Draņka krievu nacistiski fašistiskie okupantu pēsnācēji piekopj jaunu taktiku ar atvainošanos, pat grib, lai viņus uzskata par latviešiem.

Atbildēt

Es vēlos, lai mēs, visi Latvijā dzīvojošie, saprastu – kā valsts mēs esam sasnieguši daudz, bet jāatzīst, ka varējām un varam vairāk.

Atbildēt

No lopa A.P.CV: 1987 sept.-1993 janv. docents, Latviešu filoloģijas un kultūras
katedras vadītājs, Daugavpils Pedagoģiskais
institūts.Nozīmīgākais: PSRS (arī Rietumos nebija sastopama
attiecīga studiju programma ) pirmais sagatavo kultūras vēstures
skolotāja specialitātes studiju programmu (1988).
1991 sept.-1995 okt. Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja
padomnieks valodas jautājumos. Nozīmīgākais: valstī vienīgā
tāda veida štata vieta; nodibina valstī pirmo Valodas inspekciju
(1991.g.17.X); valstī pirmie uzsāk latv.val.atestāciju
(1992.g.20.II).

Atbildēt

»

Izguli dzērumu, Priedīti! Jansons tavus murgus nelasa!

Atbildēt

Vara lielu dara!

Atbildēt

Jums nemaz nav neērti par tik prastu, brīžam analfabētisku valodu un tik daudzām kļūdām Jūsu tā saucamajā rakstā? Artūram Priedītim ir pilnīga taisnība arī tajā, cik nožēlojami valodas lietotāji ir uz katra soļa brīvā (?) Latvijā... Pat dusmas uz tiem, kam valoda ir galvenais profesijas instruments.

Atbildēt

»

Salāpi pohas pirduli Priedīti!

Atbildēt

»

Ir vēmiens.

Atbildēt

»

Priedītis ir viens tiem latviešiem, kas uskata par savu ienākumu parādīt, ka latvieši un latviešu valoda paredzēta latviešu tautas nicināšanai. Ikvienā tautā ir idzdzimteņi, kas gatvi noliegt tautas, kurai ats pieder, tās labās īpašības. Ikvienā tautā ir ari cilvēki, kas valodu izmanto pret tautas interesēm. Pridītis ir nicināms krievu nacistiskā fašisma demagogs. Citos apstākļos var tik pakārts bez tiesas jau tikai par to vien, ko, lietojot latviešu valodu, nodarījis latviešu tautai.

Atbildēt

»

Gribu jums sacît - draudzèjieties vismaz ar gramatiku ja ar logiku nekas nesanàk..

Atbildēt

»

Kàda jèga bûti bijis iebilst, Jansona bezdarbîba izpaužas faktà, ka viñś savas kompetences ietvaros to normu par 155 000 parakstiem neapstrîd Satversmes tiesà kà nesamèrîgu. Jansons ir klikes sastàvdała. Śî neadekvàtà un nesamèrîgà prasîba par 155 000 parakstiem ir neadekvàta arî tàdèł, ka ir tieśi pret latvieśu tautas interesèm un tiesîbàm, realizèjot Kremła politiku Latvijà, jo tieśi un tikai Saskañai savàkt śos parakstus nesagadà grûtîbas. Tas pats ar preambulu. Meli un maldinàśana ir śî preambula, tukśa deklaràcija. To ieviesa ar Saeimas vairàkuma atbalstu un pasniedza kà uzvaru, bet mèrkis bija ierobežot latvieśu tautas tiesîbas. Tieśi tàpat ar Saeimas vairàkuma atbalstu preambulu var atmest.

Atbildēt

»

Āksts tu tak esi! Jansons bija viens no tiem, kas viss asāk iebilda. Vai tik tu nebūsi no tās jenottroļļu zemes, hi hihi...

Atbildēt

Man prieks,ka mums ir tāds likumsargs!!!!Paldies viņam par viedokli.
Bet ļoti daudz, pat viss, atkarīgs no mums pašiem - kā mēs turam godā savu valodu, savu Tēvzemi. Ka nepārdodamies par brīvbiļeti sabiedriskajā transportā, ka neievēlam
Saeimā un eiroparlamentā cilvēkus, kuri neciena Latviju... Mēs taču ievēlējām Griguli, Mamikinu, Ždanoku, mums ir Gods kalpot Rīgai (?!) Vai tā ir Rīga, kam kalpo ļautiņi, kas tur ievēlēti? UTT.

Atbildēt

hm, mūsdienās ar valodu vien ir par maz ...ja runājam tikai par valodu, iespējams, ka tas jau ir vienīgais un pēdējais kas ir palicis latviešiem un atšķir vēl mazliet no citiem. Tad jau laikam atskaites punkts ir kaut kad sācis atskaiti, ka jāsaprot, ka katrai tautai ir savs dzīves cikls. Joprojām nesaprotu vai tie ir tie latviešu senči, kurus min vēstures grāmatās, kā kurši, sēļi, latgalieši, u.c. ... kurus vācu jūgs pakļāva un kur palika viņu valoda .. jeb latvieši ir kā jauna tauta izveidota uz citu tautu drupām. Redziet ir citas tautas, kuras joprojām tūkstošiem gadu ir parādījuši savu dzīvotspēju. Bet zīmīgi .. ka likums ļauj par pilsoni kļūt jebkuram cittautietim ..! Mums vispār ir kaut kādas savas vērtības kā tautai pret sevi un globālā mērogā, jo mūsdienās novērojams kas cits

Atbildēt

Jansons skaisti un gludi, argumentèti iemàcîjies spriest atbilstośi valstî pastàvośajai politiskajai konjuktûrai, citàdi amatà netiktu apstiprinàts. Bet paskatiemies labàk uz Jansona darbiem. Vislabàk katru raksturo bezdarbîba. Vai tieśàm Jansons iedomàjas, ka citi ir akli un neredzîgi, kad neredz, ka Jansons neiebilst un labi sadzîvo ar faktu, ka tà saucamais referendumu likums prasa savàkt 155 000 vèlètàju parakstu, lai rosinàtu referendumu? Neviens neuzdod Jansonam arî śo neèrto jautàjumu. Katram ir pilnîgi skaidrs, ka nav iespèjams savàkt tàdu balsu skaitu pie esośàs nabadzîbas tautai paśai, bet politiki ar śo situàciju ir mierà. Vai Jansons neredz, ka śî likuma prasîba ir nesamèrîga, ir pretrunà ar Satversmes 2. pantu? Tàdèł Jansona lievàrdîba par tiesîbàm, izmantojot latvieśu valodu paśam, ir satriecośa un sabiedrîbai nepieñemama.

Atbildēt