Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ģenerāluzņēmēji un Finanšu ministrija nevēlas būvniecības nozarē ieviest solidāru atbildību par darbu apmaksu, kas paaugstinātu darbu kvalitāti un ēku drošību, lai nepieļautu, ka prakse nesamaksāt apakšuzņēmējiem mudina būvdarbus veikt pavirši un var novest pie līdzīgas katastrofas kā Zolitūdē, kur sabrukušajā lielveikalā dzīvības zaudēja 54 cilvēki. Tā vietā viņiem svarīgāk šķiet nodrošināties, ka valsts saņems visus nodokļus un ka ģenerāluzņēmējam vispār nebūs jāmaksā par veiktajiem darbiem, ja apakšuzņēmējs nebūs samaksājis nodokļus.

Būvnieki atzīst, ka viena no lielākajām problēmām nozarē ir prakse nesamaksāt apakšuzņēmējiem, kura uzņem arvien lielākus apgriezienus un mudina celtniekus pret darbu attiekties pavirši, zinot, ka pastāv ļoti liela iespēja nesaņemt samaksu par veiktajiem darbiem. Tomēr ar šo sērgu cīnīties ar solidāras atbildības ieviešanu nedz valsts, nedz ģenerāluzņēmēji nevēlas.

Kā jau ziņots, Latvijas Būvnieku asociācija rosina ieviest solidāru atbildību, nosakot, ka gadījumos, ja kāds no apakšuzņēmējiem nav saņēmis samaksu par veiktajiem darbiem, tas var vērsties pie ģenerāluzņēmēja vai pasūtītāja, un tiem ir pienākums par darbiem samaksāt, neskatoties uz to, ka jau reiz par tiem samaksājuši ģenerāluzņēmējam vai kādam no apakšuzņēmumiem. Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs uzskata, ka šādas prasības nostiprināšana normatīvajos aktos liktu daudz nopietnāk izvēlēties būvniekus ne tikai pēc zemākās cenas principa, bet arī pēc godprātīgas attieksmes pret apakšuzņēmējiem.

Grinbergs pieļauj, ka sākuma posmā varētu būt atsevišķi precedenti, kad pasūtītājam nākas samaksāt divas reizes, taču ar laiku tas tiktu izskausts, jo nemaksātājus vispār nepielaistu pie dalības valsts un pašvaldību konkursos un arī privātie pasūtītāji ļoti skatītos ne tikai uz cenu, bet arī uz būvnieku reputāciju. “Ja zinās, ka nesamaksāšanas gadījumā būs jāmaksā otrreiz, ļoti atbildīgi izvēlēsies būvniekus un arī apakšuzņēmējus,” ir pārliecināts Grinbergs.

Šo ideju atbalsta arī Latvijas Būvinženieru savienība. Būvinženieru savienības prezidents Mārtiņš Straume uzskata, ka pašreiz plānotā solidārā atbildība par nodokļu samaksu ir absolūti “šķībs” traktējums, jo paredz tikai to, ka ģenerāluzņēmējs ir atbildīgs par apakšuzņēmumu samaksātajiem nodokļiem, lai gan bieži vien par darbiem nesamaksā pats pasūtītājs, kuram valsts nekādu atbildību uzlikt negrasās. “Valsts vai pašvaldība nesamaksā par padarītajiem darbiem, bet apakšuzņēmēja nodokļi ir jāmaksā galvenajam uzņēmējam, kaut gan pats samaksu nav saņēmis. Tas ir absurds,” pauž Straume.

Pēc Būvinženieru savienības vadītāja teiktā, esot zināmi gadījumi, kad pasūtītājs pierunā būvuzraugu, lai neparaksta segto darbu aktus un būtu iemesls nemaksāt. Pēc Straumes domām, normāli būtu noteikt, ka būvniecībā darba cikls ir viens mēnesis, pēc kura arī notiktu darbu pieņemšana un norēķināšanās par padarīto, lai ģenerāluzņēmējs var norēķināties ar apakšuzņēmējiem, lai būtu samaksātas ne tikai algas, bet arī nodokļi. “Problēma jau nav tajā, ka kāds apakšuzņēmējs izvairītos no nodokļiem. Problēma ir tā, ka netiek samaksāts, līdz ar to nav naudas ne nodokļiem, ne darba algām,” pauž Straume.

Lai gan publiskajā telpā arvien biežāk parādās informācija par gadījumiem, kad nav samaksāts apakšuzņēmējiem, lielos ģenerāluzņēmējus pārstāvošās sabiedriskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vadītāja Baiba Fromane pauž uzskatu, ka šīs problēmas dramatizēšana slēpjas mītos. Organizācijas, kuras biedrs ir arī Zolitūdes Maxima būvnieks Re&Re, pārstāve ir gatava piebalsot Finanšu ministrijai, kura vēlas normatīvajos aktos nostiprināt kārtību, ka ģenerāluzņēmējs ir atbildīgs par apakšuzņēmumu samaksātajiem nodokļiem. Viņa vainu veļ uz apakšuzņēmumiem, kuri bieži vien samaksu no ģenerāluzņēmēja esot saņēmuši, bet nav tālāk norēķinājušies ar valsti un darbiniekiem.

Pēc Fromanes domām, svarīgāk par solidāras atbildības iedibināšanu ir risināt sistēmiskas problēmas. Būvuzņēmēju partnerības pārstāve norāda, ka organizācija piedāvājusi daudz efektīgāku un vienkāršāku risinājumu ģenerāluzņēmēju atbildībai par apakšuzņēmumu nodokļu samaksu, nekā to rosinājusi Finanšu ministrija. “Mēs esam piedāvājuši, ka ģenerāluzņēmējs, pirms maksā apakšuzņēmējam, pieprasa izziņu par samaksātajiem nodokļiem. Ja viņš nav veicis sociālā nodokļa nomaksu, tad ģenerāluzņēmējs samaksātu tikai tajā apmērā, kas nepieciešama nodokļa samaksai, un tad, kad būtu pierādījumi nodokļu nomaksai, tad veiktu atlikušās summas samaksu,” piedāvājumu izklāsta Fromane.

Būvuzņēmēju partnerība uzskata, ka visefektīvākais mehānisms būtu ģenerālvienošanās noslēgšana nozarē par minimālajām algām. “Tas gan nozīmētu, ka vienošanās būtu jāpanāk apmēram 400 nozares uzņēmumiem, kuru kopējais apgrozījums veido 1,1 miljardu eiro. No sākuma mums ir jātiek galā ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām, un tikai pēc tam var runāt par citiem instrumentiem un mehānismiem. Kamēr tas nav izdarīts, visi pārējie priekšlikumi ir tikai formālam “ķeksītim”, un tiem būs tikai daļēja atdeve,” sakās esam pārliecināta Fromane.

Arī Finanšu ministrija (FM) uzskatot, ka svarīgākais ir solidāru atbildību ieviest vien par nodokļiem. “Ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām ir izplatījusies prakse būvniecības pakalpojumu sniegšanā piesaistīt apakšuzņēmējus un veidot pakārtotas apakšuzņēmēju ķēdes. Tomēr šajās garajās piesaistīto apakšuzņēmēju ķēdēs ir apgrūtinātas iespējas izsekot normatīvo aktu izpildei, kas savukārt veicina uzņēmēju darbošanos ēnu ekonomikā, lai slēptu ar nodokļiem apliekamos ienākumus un izvairītos no nodokļu nomaksas. Tādējādi, kad būvniecības nozarē piesaistīto apakšuzņēmēju ķēdes kļūst arvien garākas, ir jārada mehānisms, kas nodrošina normatīvo aktu ievērošanu un sekmē godprātīgu nodokļu nomaksu,” skaidro FM pārstāvis Aleksis Jarockis.

Pēc FM pārliecības, problēmas būvniecības nozarē skaidri iezīmē arī statistikas dati par būvniecības apakšnozarēs nodarbināto vidējiem mēneša darba ienākumiem, deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veikto kontroles pasākumu rezultāti. “Tā, piemēram, 2015.gada pirmajos desmit mēnešos būvniecības nozarē ir būtiski augstāks neiesniegto darba devēja ziņojumu īpatsvars (18,4%) nekā valstī (11,7%). Nozares nodokļu maksātāju neiesniegto darba devēja ziņojumu augsto īpatsvara rādītāju būtiski ietekmē ēku būvniecības (21,2%) un specializēto būvdarbu apakšnozares (18,9%) nodokļu maksātāju neiesniegto ziņojumu īpatsvars. Saskaņā ar informāciju, kas norādīta darba ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli, 2015.gada pirmajos astoņos mēnešos būvniecības nozarē 21,5% nodarbināto saņēma darba ienākumus, kas ir mazāki par valstī noteikto minimālo algu. Dati nav iepriecinoši - deklarētās, bet nesamaksātās summas uz 2015.gada 1.oktobri bija jau 157,97 miljoni eiro,” uzsver FM.

Turklāt jāatzīmē, ka ēku būvniecības un specializēto būvdarbu apakšnozarēs nodarbināto vidējie mēneša darba ienākumi ir mazāki nekā vidēji nozarē – attiecīgi ēku būvniecībā 600 eiro, bet specializēto būvdarbu apakšnozarē 541 eiro, norāda FM. Pēc FM sniegtās informācijas, VID veikto kontroles pasākumu rezultāti liecina, ka būvniecības nozarē netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algām. 2016.gada pirmajos septiņos mēnešos veikti 67 nodokļu auditi, kuros papildus ir aprēķināti maksājumi budžetā 5,5 miljonu eiro apmērā. 2015.gadā veikti 152 nodokļu auditi, kuros papildus aprēķināti maksājumi budžetā teju 14,2 miljonu eiro apmērā. Papildus tam 2016.gada pirmajos septiņos mēnešos veiktas 204 tematiskās pārbaudes, no kurām 136 tematiskajās pārbaudēs konstatēti dažāda rakstura pārkāpumi.

“Iepriekšminētā informācija ļoti precīzi norāda uz problēmām minētajā nozarē, kas ir steidzami jārisina, lai neradītu vēl lielāku fiskālo spriedzi valstij nākotnē. Ģenerāluzņēmēja atbildības noteikšana attiecībā uz nodokļu nomaksu ir viens no mehānismiem, kuru ieviešot, būs iespējams sekmēt nodokļu nomaksu. Līdz ar to, lai risinātu konstatētās problēmas būvniecības nozarē, Finanšu ministrija, diskutējot ar nozares pārstāvjiem, ir izstrādājusi normatīvo aktu regulējuma, kas uzlabos nodokļu iekasēšanu garajās piesaistīto apakšuzņēmēju ķēdēs, mazinās ēnu ekonomiku un vienlaikus nodrošinās būvniecībā nodarbināto personu sociālo garantiju stiprināšanu,” skaidro Jarockis.

Papildus tam FM uzsver, ka valdība ir atbalstījusi arī priekšlikumu par standartizētu būvniecības pakalpojumu līgumu izstrādi. “Arī tas ir viens no būtiskiem soļiem, kas, pārņemot Eiropas valstu labo pieredzi un praksi, veicinās nozares sakārtošanu un garantēs prognozējamu saistību izpildi, mazinot arī ēnu ekonomiku. Paredzēts, ka šādu standartizēto līgumu piemērošana būs obligāta publiskajos iepirkumos,” norāda FM pārstāvis.

FM pieļauj, ka solidāras atbildības noteikšana par darbu samaksu būvniecībā, iespējams, būtu nākamais risinājums. “Par šo jautājumu jau bija diskusijas, bet pati nozare to patlaban neatbalsta. Taču ir skaidrs, ka par šo jautājumu vēl notiks diskusijas starp nozaru ministrijām un būvniecības nozares iesaistītājiem, lai virzītos uz nozares sakārtošanu un ēnu ekonomikas mazināšanu,” bilst Jarockis.

Novērtē šo rakstu:

25
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mans viltus profils ģīmgrāmatā facebook.com un veselības aprūpes reforma

FotoKādam man nezināmam cilvēkam bija labpaticies uztaisīt manu Facebook profilu un sarakstīt tajā virkni glupību. Pieļauju, ka autoru nekad neuzzināšu, bet pasūtītāju nojaušu. Tā nu dažas dienas ļaudis plūda uz šo man nezināmo interneta resursu, acīmredzot vēloties tur izlasīt kādu manu atziņu. Tā kā man nav atziņu par man nezināmo Facebooku, tad nolēmu atziņas uzrakstīt par veselības reformu. Autors nav nevienas politiskas partijas biedrs un negrasās ieņemt politiskus vai valstiskus amatus, tādēļ atziņas par veselības reformu ir tikai teorētiskas, jo Latvijā tik un tā visu izšķir politiskā mazspēja.
Lasīt visu...

12

Ir jāizbeidz Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale "savējiem"

FotoVēršamies pie sabiedrības un medijiem ar lūgumu pārbaudīt, kā tiek izlietoti Zemkopības ministrijas (ZM) līdzekļi, un pievērst uzmanību, kā finansējumu sadala un ik gadu saņem visādas zaļas „kabatas” iestādes un organizācijas, piemēram, Medību saimniecības attīstības fonds; Zemnieku federācija; LOSP; LPUF; Zemnieku Saeima. Uzskatām, ka līdzšinējā Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale „savējiem” ir jāizbeidz un jāsāk rūpēties arī par Latvijas reģionos esošajiem lauksaimniekiem un ražotājiem, kuriem nav tiešās piekļuves Republikas laukumam 2.
Lasīt visu...

21

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

FotoPārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju tautu eksistenci. Uz latviešu tautu tas attiecas pilnā apjomā.
Lasīt visu...

21

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoFinanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par valsts speciālā budžeta ilgtspēju" un informē par tālāk minēto.
Lasīt visu...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas...

Foto

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

Pašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana,...

Foto

Gaļas stulbums

Gunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību...

Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...