Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts politiskajā dzīvē tiekamies ar duālismu – divdabīgumu, divējādību. Praktiski tas izpaužas valstsvīru divējādu uzskatu formā. Turklāt ne reti uzkrītoši pretēju uzskatu formā. Piemēram, kāds valstsvīrs vienā dienā var teikt vienu, bet otrā dienā kaut ko pilnīgi pretēju iepriekšējā dienā sacītajam.

Iespējami arī citi varianti. Teiksim, divējādība var nebūt saistīta ar nelielu laika atstarpi. Tikai pēc gadiem vai pēc valstsvīra nāves var atklāties, ka viņam bija pavisam citi uzskati nekā tie uzskati, kurus viņš apliecināja, sēžot valsts amata krēslā.

Faktiski politiskajā vēsturē valstsvīru uzskatu duālisms ir tradicionāla izpausme. Par to stāsta valstsvīru biogrāfi un paši valstsvīri memuāros, vēstulēs, dienasgrāmatās. Par to atceras valstsvīru draugi un ģimenes locekļi. Var atcerēties arī citi valstsvīri, ja starp viņiem virmoja džentlmeniska uzticība un kuluāru sarunās neviens nebaidījās būt vaļsirdīgs.

Iespējami daudzi duālisma varianti. Taču duālisma vērtējumā pārsvarā ir tikai trīs varianti.

(1) Ja valstsvīrs maina uzskatus katru dienu, tad nekavējoties izceļas skandāls. Valstsvīrs var zaudēt krēslu. Protams, tāda šizofrēniska duālisma eksemplāri nopietnās valstīs nemēdz būt valstsvīri. Epitets „valstsvīrs” ir cēls epitets. Neskatoties uz dāmu masveida ietipināšanu valsts pārvaldīšanā, acīmredzot epitets „valstssieva” līdz pasaules galam saglabās izsmējīgu ekspresīvo nokrāsu.

Valstsvīra fenomenu pilnā mērā vēl nav kompromitējuši ES bāli pelēkie valstsvīri un ES bāli pelēkās „valstssievas”. Valstsvīrs joprojām ieņem cienījamu stāvokli sabiedrībā. Valstsvīra statuss liecina par attiecīgās personības uzskatu konsekvenci, stingrību un nemainību atkarībā no politiskā vēja virziena. Gudras tautas un gudru tautu stratēģiskie guru (konspirologi šļupst - „rokfelleri”, „rotšildi”, „lembergi”) ciena tikai īstus valstsvīrus, kuri savos uzskatos negrīļojās reizē ar politiskās konjunktūras grīļošanos. Īsti valstsvīri nekad neiesaistīsies politiskajos pasākumos (piem., valdības sastāvā), ja to idejiskā tonalitāte nesaskan ar viņu uzskatiem.

Šodien ne visās zemēs ir politiskās elites degradācija, kuras galvenās iezīmes ir primitīvs karjerisms, alkatība, kretīniskas iedomas, iracionālisms, postmodernistiskas vērtības. Ne visur valstsvīri piekrīt strādāt piedāvātajā postenī, priekšroku dodot amata krēsla augstumam, algai, varas perspektīvām, nekaunībai, sievasmātes biznesa aizsardzībai, aprobežota cilvēka ilūzijām, bet nevis idejiskajiem uzskatiem un vēlmei tos izmantot valsts labā. Īsti valstsvīri pieņem amata priekšlikumus saskaņā ar savu idejisko pārliecību, bet nevis saskaņā ar kaut kādām neglītām interesēm.

(2) Ja valstsvīra uzskati atklājās pēc zināma laika, tad tas sagādā prieku. Valsts taktiskie risinājumi nevar lepoties ar ilgu slavu. Agrāk vai vēlāk šajos risinājumos atklājAs nepilnības un kļūdas. Valstsvīrs varēja tūlīt saskatīt nepilnības un kļūdas. Viņam bija citi uzskati, taču viņš toreiz nepieņēma lēmumus vai arī nevarēja ietekmēt lēmumu pieņemšanu, kas valstiskajā darbībā ir rutīna. Valstsvīra uzskati publiski atklājAs tikai pēc ilgāka laika, un tie sagādā prieku par viņa gudrību, valstisko intuīciju, profesionālo tālredzību.

(3) Duālisma vērtējuma trešais variants ir nepatīkams un sarūgtina. Duālisms nepatīkami atsedzās, ja valstsvīrs pārkrāso agrākos uzskatus atbilstoši jaunajai vēsturiskajai situācijai. Laika gaitā sabiedrībā mainās politiskā izpratne, zināšanas, politiskie secinājumi, politiskās vajadzības. Tas ir normāli un tā tam ir jābūt. Laika gaitā sabiedrībā nostiprinās jauns politiskais redzējums. Duālisms nepatīkami atsedzās tad, ja valstsvīrs pārkrāso savus agrākos uzskatus atbilstoši sabiedrības jaunajam politiskajam redzējumam, kas ir valstiski progresīvāks un morāli augstvērtīgāks nekā iepriekšējās vēsturiskās situācijas politiskais redzējums.

Pārkrāsošanās ļoti izplatīta ir pēc politiskās iekārtas maiņas. Latvijā politiskā iekārta ir bieži mainījusies. Latviešu valstsvīru pārkrāsošanās piemēri nav deficīts. Izvēlējos vissvaigāko pārkrāsošanās tendenci.

Beidzot arvien vairāk un vairāk arī latvieši sāk pareizi izprast „perestroikas” jēgu un LR „atdzimšanas” mahināciju. Arvien biežāk publiskajā telpā atskan prasība sodīt „prihvatizatorus” un „tautas frontes” runasvīrus, kuri izveidoja valsti kā bandu. Citās zemēs tagad par to medijos raksta jau paši „liberāļi”. Tātad Austrumeiropā un tajā skaitā arī Latvijā rodas jauna vēsturiskā situācija un sabiedrības jauns politiskais redzējums. Tajā ietilpst XX gadsimta noziedzīgā mantojuma krimināls, politisks, morāls nosodījums. Turklāt sabiedrība pieprasa sodīt konkrētus neliešus.

Vissvaigākā pārkrāsošanās tendence parādījās nesen. Šogad „tautfrontiešu” atsevišķi dūšīgi brīvības cīnītāji  (bijušie LPSR Augstākās Padomes deputāti) enerģiski sāka pārkrāsot savu politisko portretu. Ja vēl nesen viņi sevi skaisti prezentēja kā LTF kodolu, tad tagad viņi lielās ar savu „antigorbačoviskumu” un „antivulfsoniskumu”. Viņi sāk tautai iestāstīt, ka jau „perestroikas” laikā paredzēja antropoloģisko katastrofu, sabiedrisko īpašumu izlaupīšanu, valsts bandītismu. Viņi jau no paša sākuma neesot atbalstījuši Gorbačova reformas un nosodīja Vulfsona aģitāciju, jo visam paredzēja ļoti sliktu iznākumu. Viņi esot par to savlaicīgi brīdinājuši tautu, bet viņu brīdinājumus neviens neesot ņēmis vērā. Tāpēc šodien tauta dzīvo tā kā dzīvo tikai tāpēc, ka toreiz neņēma vērā viņu – „antigorbačovistu” un „antivulfsonistu” - uzskatus.

Valstsvīru uzskatu duālismā mēdz būt viens īpatns variants. Saudzīgi izsakoties, tas ir mentāli specifisks variants. Saudzīgi neizsakoties, šis variants ir populārs vienīgi tajās zemēs, kurās valsts pārvaldīšanā mīcās garīgi neveseli cilvēki – cilvēciskās anomālijas reprezentanti.

Pie mums Latvijā mentāli specifiskā varianta piemērus regulāri piegādā ārlietu ministrs vārdā „Lepns būt gejs”. Mūsu lepnā pederasta slimīgā rosība ir valstsvīru uzskatu duālisma mentāli specifiskā varianta tipiska izpausme.

Praktiskā konstrukcija ir vienkārša. Pederasts naktī pēc „seksa” kaut ko samurgo „tviterī”, bet nākamajā rītā LR valdība ar premjerministri priekšgalā visai pasaulei taisnojās, ka murgojums „tviterī” ir ministra „Lepns būt gejs” privātais viedoklis, ko viņš drīkst fiksēt savā privātajā sociālajā tīklā. Lepnā ministra „Lepns būt gejs” pasaulē slavenākais murgojums līdz šim ir šāds: „Jo vairāk es sekoju mūsdienu Krievijai, jo vairāk es secinu, ka tai tas beigsies tāpat kā Vācijas Reiham pēc Pirmā un Otrā pasaules kara, un tad būs par vēlu.”

Mentāli specifiskā varianta būtība ir tā, ka tiek krasi nošķirti oficiālie uzskati no privātajiem uzskatiem. Tas, pirmkārt.

Otrkārt, šis variants liecina, ka valstsvīriem principā drīkst būt privātie uzskati. Taču amata izpildes laikā viņiem savi privātie uzskati ir stingri jāglabā no sabiedrības un nav vēlams tos publiski izklāstīt. Publiskais izklāsts vienmēr asociējās ar kaut ko  nestabilu un nelabu attiecīgo valstsvīru kolektīvā un valstī vispār.

Saprotams, privāto uzskatu publiskošana nav vienīgi cilvēciskās anomālijas reprezentantu slimīgā kaislība. Savus privātos uzskatus publisko arī pilnīgi veseli valstsvīri. Eiropas valstu vēsturē tā ir rīkojušies ļoti slaveni valstsvīri. Taču psihiski normālā politiskajā vidē tas vienmēr ir bijis ārkārtējs gadījums. Privāto uzskatu publiskošana valsts amata izpildes laikā parasti ir prologs attiecīgā valstsvīra demisijai, koalīcijas izjukšanai, valdības krišanai, jaunas partijas organizēšanai.

Valstsvīra mūžs nav apskaužams mūžs. Tas nekādā gadījumā nav viegls mūžs. Tādu mūžu aizsākt un izturēt līdz galam ne katrs ir spējīgs.

Taču arī ne katrs vēlas sev tādu mūžu. Ne katrs vēlas pakļauties uzskatu duālisma diktatūrai. Bet tāda diktatūra valstsvīra mūžā ir obligāta, jo valsts ir spēle un šī spēle nekad netiek spēlēta bez spēlmaņu uzskatu duālisma.

Tādi brīži, kad valstsvīra privātie uzskati ideāli sakrīt ar oficiālajiem uzskatiem, ir reti sastopami. Bet patiesībā nemaz nedrīkst būt. Valstsvīra identiskā vērtība ir uzskatu oriģinalitāte, uzskatu patstāvība un uzskatu neatkarība. Valstsvīram ir jābūt tikai viņam raksturīgs uzskats par visiem jautājumiem, ar kuriem ir saskarsme valsts darbā. Valstsvīrs bez sava oriģinālā, patstāvīgā un neatkarīgā uzskata nav valstsvīrs, bet politiskais iztapoņa un politiskais mīkstmiesis. Valstsvīra uzskatā ir jābūt konceptuālajām niansēm, kuras atšķiras no kopīgi akceptētā uzskata.

Spēle ir valsts atribūts – substancionāla īpašība. Bez spēles valsts nav iespējama. Tā tas ir bijis jebkurā valstiskuma formā. Bez spēles neiztiek ne monokrātija, ne polikrātija. Neiztiek arī modernā valstiskuma forma, kuru jau agrāk nosaucu par ģeokrātisko valstiskumu.

Monokrātijā karalis spēlē ar galmu, ministriem, ģenerāļiem, pavalstniekiem. Karalim ir jāspēlē, ja viņš vēlas sēdēt tronī.

Arī monokrātiskajā (vienpartejiskajā) PSRS bija spēle, kuru vadīja PSKP. Kompartijai nācās spēlēt, lai saglabātu varu. Spēle nebija viegla. Tika izveidoti superslepeni spēlmaņi varas saglabāšanai. Tāds superslepens spēlmanis bija t.s. politiskais izlūkdienests. Ap šo PSKP Politbirojam pakļauto iestādi joprojām valda milzīga slepenība. Zināms ir vienīgi par minētās superslepenās iestādes eksistenci, un zināms ir tas, ka VDK no politiskā izlūkdienesta baidījās kā velns no krusta.

Polikrātijā (demokrātijā) spēle rit ļoti eleganti. Var pat teikt – ar neslēptu prieku un baudu. Polikrātijā spēle var iegūt pašmērķīgu vērienu. Polikrātijā īpaši mūsdienās spēle domā tikai par spēli un ir atrauta no dzīves realitātes. Realitātes ignorēšana un šizofrenizācija tagad ir ļoti izplatīta parādība „baltās” rases  valstu spēlē.

Ģeokrātiskā valstiskuma spēle ir vienīgā spēle pēcpadomju Latvijā. Ministru „Lepns būt gejs”, domājams, valdībā pacieš tikai tāpēc, ka pederastu lutināšana ietilpst ģeokrātisko saimnieku spēlē, ar kuru ir jārēķinās mūsu „valstssievām”.

Spēle kā valsts atribūts nav tas pats, kas citi valsts atribūti – karogs, himna, ģerbonis. Nav tas pats kognitīvajā (izziņas, izpratnes) jomā. Saruna par valsts spēli vienmēr ir filosofiska saruna vai teorētiski analītiska saruna. Turklāt abstrakta saruna. Ja valsts funkcionē kā banda ar bandas konspirāciju, tad šī saruna kļūst vēl abstraktāka, jo var balstīties vienīgi uz netiešiem materiāliem. Valsts bandītisms cenšas maksimāli slēpt spēles saturu, spēles kombinācijas un spēles uzvarētājus (par to plašāk citā esejā).

Cilvēki ne visai grib ticēt valsts spēles pastāvēšanai. Daudzi vispār nevēlās tādu nopietnu lietu kā valsti saistīt ar spēli. Spēlējās bērni, vīri spēlē kārtis. Sportā ir daudzas spēles. Valsts nav spēle. Valsts ir vislielākā nopietnība, kurā nav vieta spēlei.

Visticamākais, tikai neliela sabiedrības daļa ir iepazinusies ar tādu zinātnisko metodi kā spēles teorija. Tā aplūko spēles saturu, spēlētāju figūras, spēles noteikumus un vēl daudz ko no spēles komponentiem. Vēl mazākai sabiedrības daļai būs pazīstamas grāmatas par valsts spēli no spēles teorijas viedokļa. Tādu grāmatu skaits ir niecīgs.

No cilvēciskā viedokļa valstsvīriem var izteikt līdzjūtību. Viņiem visu laiku ir jāspēlē neatkarīgi no spēles kvalitātes. Spēlē ir jāpiedalās jebkurā gadījumā. Nav svarīgi, vai tā ir laba spēle jeb slikta spēle.

Spēlē smags jautājums ir sadarbošanās ar neadekvātiem kolēģiem. Atkal cenšos saudzīgi izsacīties. Tas nav viegli.

Neapšaubāmi, ja valsts funkcionē kā banda, tad parlamentā nevar iekļūt godīgi cilvēki. Ja arī kādam godīgam pilsonim tomēr tas ir izdevies, tad viņam noteikti klājās psiholoģiski grūti sadarbībā ar neadekvātajiem tipiem. Šai sadarbībai gatavas receptes nevar būt. Katram pašam ir jāizšķiras, cik ilgi sadarboties, ar kuriem sadarboties, kādos jautājumos sadarboties, līdz kādai konceptuālajai robežai sadarboties un vai vispār sadarboties.

Nākas atgādināt, ka pastāv tāds politiskā disidentisma princips kā nesadarboties. Ja potenciālajam valstsvīram nav pieņemams spēles saturs, spēlētāju figūras un spēles noteikumi, tad viņš var nesadarboties ar valsts politisko varu. Skaidrs, ka ne visi latvieši (potenciālie valstsvīri) vēlas iefiltrēties mūsu politiskajā bandā. Noteikti ir latvieši, kuri nevēlas sadarboties ar LR valdošo bandu.

Spēles kvalitāte ir ne tikai valstsvīru galvassāpju avots. Spēles kvalitāte pamatā ir sabiedrības galvassāpju avots. Valsts kalpo sabiedrībai. Tātad arī spēlei ir jākalpo sabiedrībai. Sabiedrība ir ieinteresēta, lai spēle kalpotu tās vajadzībām un valstī pastāvētu transparenta (respektīvi, atklāta) spēle, bet nevis bandītiski noslēpumaina spēle.

Spēle nedrīkst kalpot sabiedrības atsevišķu grupu interesēm. Tas ir pats par sevi saprotams.  

Sabiedrība ir vitāli ieinteresēta, lai valstī būtu laba spēle. Skaidrs, ka tikai no labas spēles sabiedrībai var būt kāds labums. Laba spēle ir tā spēle, kurai ir augsts sociālās lietderības koeficients, kā tiecos dēvēt spēles centrālo kritēriju. Ja spēlei ir augsts sociālās lietderības koeficients, tad sabiedrība dzīvo bez bēdām. Ja spēlei ir zems sociālās lietderības koeficients, tad sabiedrībā briest neapmierinātība. Ja spēle ignorē neapmierinātības briešanu, tad sākās sociālie satricinājumi. Nav jāatgādina, kādi tie ir bijuši Austrumeiropas (cilvēces) pagātnē.

LR valsts spēles sociālās lietderības koeficients ir nulle. LR valsts spēle ir bandas spēle un kalpo tikai bandas interesēm. Tas tagad ļoti griezīgi iezvanās tādā spēles saturiskajā atzarā kā migrantu masveida ievešana Latvijā. Migrantu ievešana bandai sola jaunu iespēju savā starpā sadalīt prāvas summas.

Novērtē šo rakstu:

372
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...