Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc ilgstošas Pietiek sarakstes ar Valsts kanceleju tā beidzot ir nodevusi portāla rīcībā cenzētu Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā, paziņojot, ka pilns šīs pozīcijas teksts Latvijas sabiedrībai neesot sniedzams. Publiskojam šo arī cenzētā formā pietiekami daiļrunīgo dokumentu.

Vispārpieejama informācija no pozīcijas Nr. 2 par Eiropas Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Eiropas programma migrācijas jomā"

Stadija Sākotnējā pozīcija

Atsauces uz ES dokumentiem COM (2015) 240 final    

Atsauces uz LR dokumentiem Pozīcija Nr.1 (apstiprināta MK 09.06.2015., saskaņota ar

SELK 12.06.2015.)

1. ES tiesību akta projekta/izskatāmā jautājuma īss apraksts       

2015.gada 23.aprīlī, sekojot traģiskajiem notikumiem Vidusjūrā, Eiropadome pieņēma paziņojumu par turpmāku rīcību, lai novērstu līdzīgas traģēdijas. Paziņojums balstījās četros pīlāros, viens no kuriem cita starpā paredzēja arī ārkārtas patvēruma meklētāju pārvietošanas mehānisma Eiropas Savienības iekšienē un Eiropas Savienības pilotprojekta pārvietošanas programmai no trešajām valstīm izveidi. Abi mehānismi būtu veidojami, pamatojoties uz dalībvalstu brīvprātīgas dalības principu.

2015.gada 13.maijā Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai "Eiropas programma migrācijas jomā"[1]. Paziņojumā tiek identificēti īstermiņa, vidējā termiņa un ilgtermiņa pasākumi, kas īstenojami, lai nodrošinātu visaptverošu un sabalansētu pieeju migrācijas plūsmu pārvaldībai. Paziņojumā kā īstermiņa pasākumi, cita starpā, tiek minēti gan visām dalībvalstīm saistoša sākotnēji ārkārtas, vēlāk pastāvīga mehānisma izveide patvēruma meklētāju pārvietošanai Eiropas Savienības iekšienē, gan arī visas dalībvalstis aptveroša mehānisma izveide patvēruma meklētāju pārvietošanai no trešajām valstīm jeb plašu rezonansi izraisījušie ierosinājumi attiecībā uz visām dalībvalstīm saistošu kvotu sistēmas ieviešanu.

Attiecībā uz iekšējo solidaritāti - personu pārvietošanu ES ietvaros - sākotnēji plānots izveidot ārkārtas reaģēšanas mehānismu, kas paredzēs pagaidu sadales shēmu attiecībā uz personām, kurām nepārprotami nepieciešama starptautiskā aizsardzība, paredzot visu dalībvalstu taisnīgu un līdzsvarotu līdzdalību. Komisija visu dalībvalstu līdzdalības taisnīgai nodrošināšanai paredzēja izmantot sadales koeficentu, kas balstītās IKP (40%), iedzīvotāju skaits (40%), bezdarba līmenis (10%) un patvēruma meklētāju un pārvietoto bēgļu skaits iepriekš (10%).           

Uzņemamo personu pārvietošana notiks divu gaidu laikā, paredzot, ka dalībvalstis savstarpēji vienojas par intervāliem, kuros personas tiek identificētas un pēc tam, dalībvalstīm savstarpēji vienojoties, pārvietotas. Pārvietošanas praktiskai nodrošināšanai tiks izveidots nacionālo kontaktpunktu tīkls, iesaistot Eiropas Patvēruma atbalsta biroju.

Par katru pārvietoto personu dalībvalstij tiks piešķirts vienreizējs maksājums ES Patvēruma, imigrācijas un integrācijas fonda ietvaros 6000 eiro apmērā.

Programma paredz, ka šim ārkārtas mehānismam gada beigās sekos ierosinājums izveidot pastāvīgu kopēju ES pārvietošanas mehānismu ārkārtas situācijās (European Relocation Scheme), kurš varēs tikt iedarbināts automātiski un būs obligāts visām dalībvalstīm. Šis tiesību akts tiks pieņemts parastajā likumdošanas procedūrā, proti, koplēmuma procedūrā ar Eiropas Parlamentu, Padomei lēmumu pieņemot ar kvalificēto balsu vairākumu.

Savukārt, attiecībā uz ārējo solidaritāti - personu pārvietošanu uz ES no trešajām valstīm - Komisija ierosina rekomendācijas ES pārvietošanas shēmas izveidei, piedāvājot 20 000 personu pārvietošanu no trešajām valstīm un šim mērķim paredzot papildus 50 miljonus eiro. Komisijas piedāvātā patvēruma meklētāju sadales atslēga ir identiska kā pārvietošanas ES iekšienē gadījumā.

Vienlaikus Programma paredz, ka, ja tas būs nepieciešams (proti, mehānisms nedarbosies uz brīvprātības pamatiem rekomendācijas formā), pēc 2016.gada tiks izstrādāts visām dalībvalstīm saistošs un obligāts tiesību akta priekšlikums pārvietošanas no trešajām valstīm īstenošanai (European Resettlement Scheme).

2015.gada 27.maijā Eiropas Komisija nāca klajā ar četriem priekšlikumiem, lai īstenotu Eiropas programmā migrācijas jomā paredzētos īstermiņa pasākumus. Starp šiem priekšlikumiem bija arī projekts Padomes lēmumam, ar ko izveido pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā[2]. Šis lēmums paredz, ka divu gadu laikā no Itālijas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāpārvieto 24 000 personu, bet no Grieķijas - 16 000 personu. Ņemot vērā Eiropas Savienības kopējo starptautiskā statusa atzīšanas reitingu, pārvietošana attiektos uz patvēruma meklētājiem no Sīrijas un Eritrejas, kuru kopējais atzīšanas reitings ir augstāk par 75%.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas izstrādāto sadales atslēgu Latvijai turpmākajos divos gados būtu jāuzņem 310 patvēruma meklētāju no Itālijas un 207 patvēruma meklētāji no Grieķijas, savukārt no trešajām valstīm Latvijai būtu jāuzņem 220 personas. Tādējādi kopējais Latvijai uzņemamo personu skaits saskaņā ar Eiropas Komisijas izstrādāto sadales atslēgu būtu 737 personas.

2015.gada 25. - 26.jūnijā notiekošajā Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju sanāksmē tika nolemts, ka visām dalībvalstīm jāpiedalās patvēruma meklētāju pārvietošanas pasākumos gan Eiropas Savienības iekšienē, gan arī no trešajām valstīm[3]. Eiropadomes secinājumi paredz, ka vienošanās par patvēruma meklētāju pārvietošanu Eiropas Savienības iekšienē ir jāpieņem līdz jūlija beigām pēc vienprātības principa, ņemot vērā katras dalībvalsts īpašo situāciju.

Ņemot vērā Eiropadomes doto uzdevumu, nākamā, Luksemburgas, prezidentūra ir uzsākusi divpusējās konsultācijas ar dalībvalstīm, lai noskaidrotu, kāds alternatīvs priekšlikums patvēruma meklētāju sadales taisnīgai atslēgai būtu pieņemams visām dalībvalstīm.

Šobrīd Luksemburga sadales atslēgai piedāvā izmantot vienādā proporcijā tikai divus kritērijus, proti, iedzīvotāju skaitu un iekšzemes kopproduktu, vienlaikus paredzot, ka ir iespējama tā sauktā mainīgā korekcijas daļa, kas nevar būt lielāka par 15%. Šī mainīgā daļa būs atkarīgi no patvēruma meklētāju līdzšinējām plūsmām konkrētajā dalībvalstī un dalībvalsts teritorijas lieluma, lai izlīdzinātu personu sadalījumu, bet vienlaikus respektētu dalībvalstu specifisko situāciju. [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]

Balsošanas kartība. ES tiesību akta izdošanas/jautājuma izskatīšanas juridiskais pamatojums

2. Situācija Latvija

Statistika:

2015.gadā (līdz 14.maijam) saņemts kopumā 91 patvēruma pieteikums (89 pirmreizējie iesniegumi un 2 atkārtotie. Šogad alternatīvais statuss piešķirts 6 personām; nav piešķirts neviens bēgļa statuss. No 1998.gada līdz 2014.gadam Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 1440 patvēruma meklētāji (2014.gadā - 364, kas ir visu gadu lielākais skaits). Bēgļa statuss ir piešķirts kopumā 65 personām, savukārt alternatīvās aizsardzības statuss - 127 personām, t.sk. 2014.gadā - 3 personām piešķirts bēgļa statuss un 21 personai alternatīvais statuss. Patvēruma meklētāju galvenās izcelsmes valstis 2014.gadā - Gruzija (166), Ukraina (75), Sīrija (34), Irāka (21). Saistībā ar konfliktu Ukrainā ir strauji pieaudzis patvēruma meklētāju skaits no Ukrainas - 2014.gadā un 2015.gadā (līdz 14.maijam) - 75 un 28 personas.

Patvēruma meklētāju un personu, kas saņēmušas aizsardzības statusu tiesības: Patvēruma procedūras un patvēruma izmitināšanas un uzņemšanas funkciju realizācijai iepriekšējo gadu laikā valsts budžeta ietvaros paredzētie finanšu līdzekļi: patvēruma meklētāju izmitināšanas centra uzturēšanai (IeM Nodrošinājuma valsts aģentūra) - 87 918 eiro, patvēruma meklētāju uzņemšanai (PMLP) - 43 864 eiro, administratīvie izdevumi patvēruma procedūras nodrošināšanai (PMLP) - 151 571 eiro.

Izmaksas uzreiz _pēc _pārvietošanas un _pirms statusa _piešķiršanas:

Atbilstoši sākotnējam aprēķinam, kas veikts, lai noteiktu vidējās izmaksas, kas nepieciešamas, lai garantētu patvēruma meklētājam saskaņā ar likumprojektā „Patvēruma likums" paredzēto tiesību nodrošināšanu, viena patvēruma meklētāja uzturēšana un izmitināšana, kā arī ar pieteikuma izskatīšanu saistītās izmaksas veido 1112 eiro, kas ietver patvēruma meklētāja iesniegto dokumentu un PMLP pieņemto lēmumu tulkošanu, izmaksas par interviju, konsultācijām, saziņu ar juridiskās palīdzības sniedzēju, primārās veselības aprūpi, kā arī uztura un dienas naudas nodrošināšanu 240 dienām. Šajā laikā personas var uzturēties Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā „Mucenieki".

Izmaksas pēc statusa piešķiršanas:

Bēgļa statusu saņēmušajām personām tiek izsniegts personu apliecinošs un ceļošanas dokuments, kā arī pastāvīgā uzturēšanās atļauja, tās pirmos 12 mēnešus pēc statusa piešķiršanas saņem uzturēšanās pabalstu 256,12 eiro apmērā (nepilngadīgās personas saņem pabalstu 30% apmērā no šīs summas), kā arī pabalstu valsts valodas apguvei 49,80 eiro mēnesī. Minētajām personām ir tiesības strādāt pie jebkura darba devēja (nav nepieciešams izpildīt papildu nosacījumus piekļuvei darba tirgum).

Atbalsts saistībā ar dzīvesvietas atrašanu[4], pārkvalificēšanos, iegūtās izglītības atzīšanu, darbā iekārtošanu, tālāku valsts valodas apguvi un integrāciju no valsts budžeta līdzekļiem šīm personām šobrīd netiek sniegts. Ilgtspējīgas integrācijas sabiedrībā nodrošināšanai iespēju robežās būtu svarīgi rast iespēju šāda atbalsta nodrošināšanai, ņemot vērā, ka šobrīd nav izstrādātas šādas programmas, kā arī to nodrošināšana nav IeM kompetencē, IeM šobrīd nevar identificēt nepieciešamos budžeta līdzekļus šādu programmu izveidei un īstenošanai.

Laika posmā pēc statusa saņemšanas pieeja medicīnas pakalpojumiem, izglītībai un vairākiem citiem sociāliem pakalpojumiem tiek nodrošināta uz līdzvērtīgiem pamatiem kā pilsoņiem.

Periodā no 2014. - 2020.gadam no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda trešo valstu valstspiederīgo integrācijas jomā plānoti 6 290 000,00 eiro, tai skaitā 700 000,00 eiro atbalsta pasākumiem bēgļiem, kas ir 11,13% no šajā fondā Latvijai integrācijas pasākumiem piešķirtā finansējuma.

Ja Latvija apņemsies uzņemt 255 personas, tad papildus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros varēs saņemt vienreizēju maksājumu 6000 eiro apmērā par katru personu jeb kopā 1530000 eiro. Saskaņā ar Fonda 7.pantu šie līdzekļi var tik izmantoti tikai šādiem mērķiem:

valsts pārvietošanas programmu, stratēģiju un citu ar humāniem apsvērumiem pamatotu uzņemšanas programmu izveide un izstrāde;

atbilstīgas infrastruktūras un pakalpojumu izveide, lai varētu raiti un efektīvi īstenot pārvietošanas programmas un pasākumus, kas saistīti ar citām ar humāniem apsvērumiem pamatotas uzņemšanas programmām, tostarp palīdzību valodas ziņā;

struktūru, sistēmu un personāla mācību izveide, lai rīkotu misijas uz trešām valstīm un/vai citām dalībvalstīm, veiktu intervijas un medicīniskās un drošības pārbaudes;

potenciālo pārvietošanas gadījumu un/vai ar humāniem apsvērumiem pamatotas cita veida uzņemšanas gadījumu izvērtēšana, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes, piemēram, rīkojot misijas uz trešām valstīm, intervijas un medicīniskās un drošības pārbaudes;

veselības stāvokļa izvērtējums un ārstēšana pirms aizbraukšanas, materiāla palīdzība pirms aizbraukšanas, informatīvi un integrācijas pasākumi pirms aizbraukšanas un ceļojuma organizēšana, tostarp pavadošā medicīniskā personāla pakalpojumu nodrošināšana;

informācijas un palīdzības sniegšana uzreiz pēc ierašanās vai īsi pēc tam, ieskaitot mutiskās tulkošanas pakalpojumus;

darbības, kuru mērķis ir atkalapvienot ģimenes locekļus, kas tiek pārvietoti dalībvalstī

tādu apstākļu veidošana, kas veicina pārvietoto bēgļu integrāciju, neatkarību un pašpaļāvību ilgtermiņā.

Latvijas dalība solidaritātes pasākumos patvēruma jomā:

Latvija nav piedalījusies nedz iekšējās pārvietošanas (relocation) pasākumos, nedz pārvietošanas programmās no trešajām valstīm (resettlement).

Latvija ir iesniegusi Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (EPAB) sarakstu ar 10 Latvijas amatpersonām (no PMLP - 5, VRS - 4, IeM - 1), ko nepieciešamības gadījumā var nosūtīt atbalsta sniegšanai (identifikācija, reģistrācija, lietu izskatīšana, COI ekspertīze, ES acquis patvēruma jomā pārņemšana, projektu ieviešana u.c.) citām dalībvalstīm.

Līdz šim trīs VRS eksperti ir piedalījušies EPAB pilotprojektā uz Polijas - Baltkrievijas un Polijas - Ukrainas robežām, testējot iespējas kopīgi sadarboties patvēruma pieteikumu sākotnējās apstrādes fāzē. Divi VRS eksperti piedalījās Maltā darba grupā, kurā izstrādā

rokasgrāmatu ar vadlīnijām dalībvalstīm par ekspertu no dažādām valstīm efektīvu mijiedarbību, piedaloties operācijās.

Plānota viena VRS eksperta dalība operācijā Itālijā (Sicīlijā) un Maltā (operācijas ilgums - 2 mēneši) patvērumu meklētāju identifikācijai un pirmreizējā reģistrācijai, kā arī atbalsta sniegšanai reģistrācijas procesā un patvēruma procedūrā.

Informācija par situāciju Latvijā attiecībā uz ierosināto kvotu sistēmu personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, uzņemšanā:

Ņemot vērā to, ka Latvija līdz šim nav iesaistījusies nedz iekšējās pārvietošanas (relocation), ne pārvietošanas programmās no trešajām valstīm (resettlement) un Latvijas oficiālā nostāja līdz šim ir bijusi, ka Latvija neiesaistās fiziskās nastas sadales procesos, Latvijā šobrīd nav izveidojusies ne tiesiska, ne praktiska sistēma, lai īstenotu minētās shēmas. Šādas sistēmas izveidei nepieciešams finansējums ne tikai ar personas tiešu pārvietošanu, uzņemšanu un izmitināšanu lēmuma pieņemšanas procesā saistīto izdevumu segšanu, kā arī pēc pozitīva lēmuma pieņemšanas nepieciešamo pabalstu izmaksāšanai, bet arī kapitālieguldījumi, lai attīstītu kapacitāti šādu personu uzņemšanai un integrācijai sabiedrībā.

Saskaņā ar Programmā iekļauto aprēķinu, Komisijas plānotā pagaidu mehānisma patvēruma meklētāju pārvietošanai ES iekšienē ietvaros uz Latviju būtu jāpārvieto 1,29% no kopējā personu skaita, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Tas nozīmē, ka no Itālijas būs jāpārvieto 310 personas un no Grieķijas 207 personas, kurām nepieciešama starptautiskās aizsardzība. Savukārt patvēruma meklētāju pārvietošanas mehānisma no trešajām valstīm uz ES ietvaros uz Latviju būs jāpārvieto 220 patvēruma meklētāji no trešajām valstīm (jeb 1,1% no kopējā skaita).

Latvijā ir viens patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs "Mucenieki" (turpmāk tekstā - Mucenieki), kura kapacitāte, nodrošinot adekvātus sadzīves apstākļus, ir 100 personas, bet ārkārtas situācijā var izmitināt līdz 200 personām[5]. Ievērojot šā brīža Latvijas patvēruma sistēmas noslodzi un prognozējot iespējamo turpmāko attīstību, Mucenieku izmitināšanas kapacitāte, papildus tiem patvēruma meklētājiem, kuri ierodas valstī individuāli, ļautu izmitināt (vienreizēji) aptuveni līdz 50 patvēruma meklētājiem.

Šādā gadījumā būtu nepieciešams papildu finansējums šo personu uzturēšanas izdevumu segšanai procedūras laikā, ar viņu pieteikumu izskatīšanu saistīto izmaksu segšanai (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts robežsardzes, Juridiskās palīdzības administrācijas resursu izmaksas), kā arī viņiem piešķiramo pabalstu izmaksai un tiesību, piemēram, uz izglītību un uz veselības aprūpi nodrošināšanas īstenošanai.

Šī informācija gan attiecas tikai uz vienreizēju pasākumu, un gadījumā, ja Latvijai nāksies regulāri/pastāvīgi piedalīties pārvietošanas aktivitātēs, būs nepieciešami papildu ieguldījumi, lai atbilstoši palielinātu Latvijas patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu (jaunas darba vietas patvēruma procedūrā iesaistītajās institūcijās; papildu izmitināšanas vietas patvēruma meklētājiem un finansējums, drošības iestāžu kapacitāte iespējamo ar drošības apdraudējumu saistīto risku izvērtēšanai relatīvi liela papildus personu skaita ierašanās gadījumā); kā arī būs nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa risinājumus, kas saistīti ar šo personu integrāciju valstī pēc aizsardzības statusa saņemšanas (piemēram, atbalsta programmas dzīvesvietas nodrošināšanai, valodas apguvei, integrācijai Latvijas darba tirgū utt.)).        

Ietekme uz budžetu

Šobrīd precīzu ietekmi uz budžetu nav iespējams prognozēt. [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]

3. Latvijas Republikas pozīcija    

[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]

Latvijas nostāja par patvēruma meklētāju pārvietošanu ES iekšienē un no trešajām valstīm:

Latvija piekrīt Komisijas identificētajām problēmām, kas saistītas ar būtisko patvēruma meklētāju skaita palielinājumu atsevišķās trešajās valstīs un ES dalībvalstīs, un konceptuāli atbalsta palīdzības sniegšanas nozīmību tām.

Vienlaikus Latvija uzskata, ka fiziska personu pārdale ir tikai viens no pasākumiem, kas īstenojams gan ES iekšējās solidaritātes jomā, gan arī, īstenojot solidaritātes pasākumus ar trešajām valstīm. Neiebilstot ES koordinētai rīcībai pārvietošanas aktivitāšu īstenošanā gan ES iekšienē, gan arī no trešajām valstīm, Latvija turpina uzskatīt, ka šādas aktivitātes, tāpat kā līdz šim, ir īstenojamas tikai brīvprātīgi, saglabājot katras dalībvalsts tiesības atkarībā no savām iespējām, un nacionālās kapacitātes lemt par to, vai un cik lielā mērā iesaistīties šajās aktivitātēs.

Latvija atzīst, ka patiesas solidaritātes, kas ir viens no ES pamatprincipiem, un taisnīgas atbildības sadalījuma nodrošināšanai svarīgi ir, ka atbilstoši uzņemšanas kapacitātei visas dalībvalstis piedalās ar savu kontribūciju šajā procesā.

Ņemot vērā jūnija Eiropadomes dotos uzdevumus un nepieciešamību visām dalībvalstīm solidāri iesaistīties aizsardzības sniegšanā tām personām, kurām tā patiesi ir nepieciešama, un atbalsta sniegšanā tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar nesamērīgu un ārkārtas personu pieplūdumu, Latvija varētu piekrist vienreizējai kontribūcijai, ievērojot Latvijas ekonomisko situāciju un iedzīvotāju skaitu, pārvietot personas[6], lai ES pārvietošanas un mītnesvietas maiņu programmu ietvaros koordinēti nodrošinātu starptautiskās aizsardzības iespējas 60 000 personām.

Latvija stingri uzskata, ka solidaritāte ir daudzšķautņains pasākumu komplekss un fiziska personu pārvietošana no vienas valsts uz otru valsti nav vienīgais solidaritātes izpausmes veids. Izolēti šāda veida mehānismi nemazinās, bet tieši pretēji vairos migrācijas spiedienu uz ES, radot tā saukto pievelkošo (pull) faktoru. Šiem pasākumiem ir jābūt papildinātiem ar ilgtspējīgiem risinājumiem migrācijas plūsmu pārvaldībai un šādi pasākumi var būt tikai spiediena mazināšanai ārkārtas situācijās.

Īstenojot pasākumus solidaritātes jomā Latvija tāpat kā līdz šim turpinās atbalstīt Vidusjūras valstis, stiprinot FRONTEX kopējo operāciju kapacitāti, piedaloties šajās operācijās ne tikai ar personālu, bet arī atbilstošu ekipējumu, kā arī nodrošinot atbilstošus ekspertu Eiropas Patvēruma atbalsta biroja īstenotajās iniciatīvās.

Turklāt papildus jau iepriekš minētajam, paralēli cīņai ar trešajās valstīs valdošo krīzes situāciju radītajām sekām, nedrīkst aizmirst arī par nepieciešamību turpināt pielikt maksimālas pūles, lai novērstu iespējamus ārvalstu teroristu kaujinieku, organizētās pārrobežu noziedzības un nelegālās imigrācijas cēloņus, veidojot visaptverošu un līdzsvarotu migrācijas politiku, kas ietver gan cīņu pret nelegālo imigrāciju, gan patvēruma un legālās migrācijas jomas attīstīšanu.

Īpašas Latvijas Republikas intereses. Nav.

4. Citu ES dalībvalstu viedokļi

[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]

5. ES institūciju viedokļi

[IEROEBZOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]

6. Saskaņošana

7. Saskaņošana ar Saeimas Eiropas lietu komisiju

8. Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem

Informācija par Latvijas dalību solidaritātes pasākumos:

Latvija ir piedalījusies, piedalās un plāno arī turpmāk piedalīties FRONTEX koordinētajās kopējās operācijās. Piemēram, Vidusjūras reģionā Latvija šobrīd piedalās kopējā operācijā Poseidon ar vienu mobilo novērošanas kompleksu (ar apkalpi, kas sastāv no četriem robežuzraudzības ekspertiem), vienu piekrastes patruļas laivu ar 4 amatpersonu apkalpi. Sākot ar 2015.gada 15.jūniju kopējā operācijā Poseidon tiks iesaistīts VRS helikopters (15.06.- 15.08. un 01.09. -30.10.), bet no 2015.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 31.decembrim operācijā tiks iesaistīts papildus VRS kuteris ar 4 amatpersonu apkalpi. Gan 2014.gadā, gan 2015.gada pirmajos mēnešos Latvija piedalījās arī kopējā operācijā Triton un sākot ar š.g. 3.jūniju atsāks savu dalību ar septiņiem screening un diviem debriefing ekspertiem, kas pakāpeniski nomainīs viens otru.

Latvijas VRS helikoptera, papildus VRS kutera un 5 papildus ekspertu iesaiste operācijās Poseidon un Triton saistīta ar Latvijas atbildi uz 2015.gada 23.aprīļa Eiropadomes laikā izteikto aicinājumu dalībvalstīm sniegt operatīvo atbalstu operācijām Vidusjūras reģionā.

Informācija par situāciju Latvijā patvēruma jomā:

Patvēruma likums, kas stājās spēkā 2009.gada 14.jūlijā, un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi, atbilstoši saistošajā ES patvēruma acquis ietvertajiem nosacījumiem, regulē jautājumus, kas saistīti par patvēruma meklētāju uzturēšanos un patvēruma procedūru, kā arī definē patvēruma meklētāju, un personu, kas saņēmušas bēgļa vai alternatīvās aizsardzību statusu, tiesības un pienākumus. Lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (2013/32/ES) un direktīvas, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (2013/33/ES) nosacījumus, šobrīd Saeimā 1.lasījumā ir izskatīts likumprojekts „Patvēruma likums". Minēto ES tiesību aktu pārņemšanas termiņš ir š.g. 20.jūlijs.

Jautājumus, kas saistīti ar Dublinas regulas un Eurodac regulas piemērošanu Latvijā, nosaka Iekšlietu ministrijas 2014.gada 14.jūlija iekšējie noteikumi Nr.1-10/28 „Patvēruma procesā iesaistīto Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu sadarbības kārtība". Patvēruma likumā ietverta vispārēja atsauce, kas nosaka procesuālo termiņu aprēķināšanu gadījumos, kas saistīti ar Dublinas regulas piemērošanu. Par Dublinas regulas un pārstrādātās Dublinas regulas nosacījumu piemērošanu Latvijā savas kompetences ietvaros atbild Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) un Valsts robežsardze (VRS), kā arī bāriņtiesa. PMLP ir informācijas aprites sistēmas Dublinet kontaktpunkts Latvijā.

PMLP amatpersonas, kuru darba pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana par patvēruma pieteikumiem, vienlaikus ir arī Izcelsmes valstu informācijas (COI - Country of Origin Information) eksperti. COI ziņojumus izmanto intervēšanas un lēmumu pieņemšanas procesā.

[1] COM (2015) 240 final

[2] COM (2015) 286 final

[3] Vienlaikus jāņem vērā Lielbritānijas, Īrijas un Dānijas īpašā situācija attiecībā uz šo dalībvalstu dalību iekšlietu un tieslietu jomas pasākumos un instrumentos.

[4] Pec statusa piešķiršanas personas nevar vairs uzturēties Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā „Mucenieki".

[5] Arkartas situācijā apmēram 24 personas varētu izmitināt ari Valsts robežsardzes Ventspils parvaldes Kurzemes dienesta

[6] Latvijas uzņemšanas potenciāls varētu būt 255 - 260 personas atbilstoši sadales atslēgai, kam par pamatu ir ņemts IKP un iedzīvotāju skaits, kā arī īpašā situācija (līdz 15% mainīgā daļa). Vienlaikus tas ir par 2/3 mazāks personu skaits, nekā to paredz sākotnējais Eiropas Komisijas priekšlikums.

Novērtē šo rakstu:

27
81

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...