Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc ilgstošas Pietiek sarakstes ar Valsts kanceleju tā beidzot ir nodevusi portāla rīcībā cenzētu Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā, paziņojot, ka pilns šīs pozīcijas teksts Latvijas sabiedrībai neesot sniedzams. Publiskojam šo arī cenzētā formā pietiekami daiļrunīgo dokumentu.

Vispārpieejama informācija no pozīcijas Nr. 2 par Eiropas Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Eiropas programma migrācijas jomā"

Stadija Sākotnējā pozīcija

Atsauces uz ES dokumentiem COM (2015) 240 final    

Atsauces uz LR dokumentiem Pozīcija Nr.1 (apstiprināta MK 09.06.2015., saskaņota ar

SELK 12.06.2015.)

1. ES tiesību akta projekta/izskatāmā jautājuma īss apraksts       

2015.gada 23.aprīlī, sekojot traģiskajiem notikumiem Vidusjūrā, Eiropadome pieņēma paziņojumu par turpmāku rīcību, lai novērstu līdzīgas traģēdijas. Paziņojums balstījās četros pīlāros, viens no kuriem cita starpā paredzēja arī ārkārtas patvēruma meklētāju pārvietošanas mehānisma Eiropas Savienības iekšienē un Eiropas Savienības pilotprojekta pārvietošanas programmai no trešajām valstīm izveidi. Abi mehānismi būtu veidojami, pamatojoties uz dalībvalstu brīvprātīgas dalības principu.

2015.gada 13.maijā Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai "Eiropas programma migrācijas jomā"[1]. Paziņojumā tiek identificēti īstermiņa, vidējā termiņa un ilgtermiņa pasākumi, kas īstenojami, lai nodrošinātu visaptverošu un sabalansētu pieeju migrācijas plūsmu pārvaldībai. Paziņojumā kā īstermiņa pasākumi, cita starpā, tiek minēti gan visām dalībvalstīm saistoša sākotnēji ārkārtas, vēlāk pastāvīga mehānisma izveide patvēruma meklētāju pārvietošanai Eiropas Savienības iekšienē, gan arī visas dalībvalstis aptveroša mehānisma izveide patvēruma meklētāju pārvietošanai no trešajām valstīm jeb plašu rezonansi izraisījušie ierosinājumi attiecībā uz visām dalībvalstīm saistošu kvotu sistēmas ieviešanu.

Attiecībā uz iekšējo solidaritāti - personu pārvietošanu ES ietvaros - sākotnēji plānots izveidot ārkārtas reaģēšanas mehānismu, kas paredzēs pagaidu sadales shēmu attiecībā uz personām, kurām nepārprotami nepieciešama starptautiskā aizsardzība, paredzot visu dalībvalstu taisnīgu un līdzsvarotu līdzdalību. Komisija visu dalībvalstu līdzdalības taisnīgai nodrošināšanai paredzēja izmantot sadales koeficentu, kas balstītās IKP (40%), iedzīvotāju skaits (40%), bezdarba līmenis (10%) un patvēruma meklētāju un pārvietoto bēgļu skaits iepriekš (10%).           

Uzņemamo personu pārvietošana notiks divu gaidu laikā, paredzot, ka dalībvalstis savstarpēji vienojas par intervāliem, kuros personas tiek identificētas un pēc tam, dalībvalstīm savstarpēji vienojoties, pārvietotas. Pārvietošanas praktiskai nodrošināšanai tiks izveidots nacionālo kontaktpunktu tīkls, iesaistot Eiropas Patvēruma atbalsta biroju.

Par katru pārvietoto personu dalībvalstij tiks piešķirts vienreizējs maksājums ES Patvēruma, imigrācijas un integrācijas fonda ietvaros 6000 eiro apmērā.

Programma paredz, ka šim ārkārtas mehānismam gada beigās sekos ierosinājums izveidot pastāvīgu kopēju ES pārvietošanas mehānismu ārkārtas situācijās (European Relocation Scheme), kurš varēs tikt iedarbināts automātiski un būs obligāts visām dalībvalstīm. Šis tiesību akts tiks pieņemts parastajā likumdošanas procedūrā, proti, koplēmuma procedūrā ar Eiropas Parlamentu, Padomei lēmumu pieņemot ar kvalificēto balsu vairākumu.

Savukārt, attiecībā uz ārējo solidaritāti - personu pārvietošanu uz ES no trešajām valstīm - Komisija ierosina rekomendācijas ES pārvietošanas shēmas izveidei, piedāvājot 20 000 personu pārvietošanu no trešajām valstīm un šim mērķim paredzot papildus 50 miljonus eiro. Komisijas piedāvātā patvēruma meklētāju sadales atslēga ir identiska kā pārvietošanas ES iekšienē gadījumā.

Vienlaikus Programma paredz, ka, ja tas būs nepieciešams (proti, mehānisms nedarbosies uz brīvprātības pamatiem rekomendācijas formā), pēc 2016.gada tiks izstrādāts visām dalībvalstīm saistošs un obligāts tiesību akta priekšlikums pārvietošanas no trešajām valstīm īstenošanai (European Resettlement Scheme).

2015.gada 27.maijā Eiropas Komisija nāca klajā ar četriem priekšlikumiem, lai īstenotu Eiropas programmā migrācijas jomā paredzētos īstermiņa pasākumus. Starp šiem priekšlikumiem bija arī projekts Padomes lēmumam, ar ko izveido pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā[2]. Šis lēmums paredz, ka divu gadu laikā no Itālijas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāpārvieto 24 000 personu, bet no Grieķijas - 16 000 personu. Ņemot vērā Eiropas Savienības kopējo starptautiskā statusa atzīšanas reitingu, pārvietošana attiektos uz patvēruma meklētājiem no Sīrijas un Eritrejas, kuru kopējais atzīšanas reitings ir augstāk par 75%.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas izstrādāto sadales atslēgu Latvijai turpmākajos divos gados būtu jāuzņem 310 patvēruma meklētāju no Itālijas un 207 patvēruma meklētāji no Grieķijas, savukārt no trešajām valstīm Latvijai būtu jāuzņem 220 personas. Tādējādi kopējais Latvijai uzņemamo personu skaits saskaņā ar Eiropas Komisijas izstrādāto sadales atslēgu būtu 737 personas.

2015.gada 25. - 26.jūnijā notiekošajā Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju sanāksmē tika nolemts, ka visām dalībvalstīm jāpiedalās patvēruma meklētāju pārvietošanas pasākumos gan Eiropas Savienības iekšienē, gan arī no trešajām valstīm[3]. Eiropadomes secinājumi paredz, ka vienošanās par patvēruma meklētāju pārvietošanu Eiropas Savienības iekšienē ir jāpieņem līdz jūlija beigām pēc vienprātības principa, ņemot vērā katras dalībvalsts īpašo situāciju.

Ņemot vērā Eiropadomes doto uzdevumu, nākamā, Luksemburgas, prezidentūra ir uzsākusi divpusējās konsultācijas ar dalībvalstīm, lai noskaidrotu, kāds alternatīvs priekšlikums patvēruma meklētāju sadales taisnīgai atslēgai būtu pieņemams visām dalībvalstīm.

Šobrīd Luksemburga sadales atslēgai piedāvā izmantot vienādā proporcijā tikai divus kritērijus, proti, iedzīvotāju skaitu un iekšzemes kopproduktu, vienlaikus paredzot, ka ir iespējama tā sauktā mainīgā korekcijas daļa, kas nevar būt lielāka par 15%. Šī mainīgā daļa būs atkarīgi no patvēruma meklētāju līdzšinējām plūsmām konkrētajā dalībvalstī un dalībvalsts teritorijas lieluma, lai izlīdzinātu personu sadalījumu, bet vienlaikus respektētu dalībvalstu specifisko situāciju. [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]

Balsošanas kartība. ES tiesību akta izdošanas/jautājuma izskatīšanas juridiskais pamatojums

2. Situācija Latvija

Statistika:

2015.gadā (līdz 14.maijam) saņemts kopumā 91 patvēruma pieteikums (89 pirmreizējie iesniegumi un 2 atkārtotie. Šogad alternatīvais statuss piešķirts 6 personām; nav piešķirts neviens bēgļa statuss. No 1998.gada līdz 2014.gadam Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 1440 patvēruma meklētāji (2014.gadā - 364, kas ir visu gadu lielākais skaits). Bēgļa statuss ir piešķirts kopumā 65 personām, savukārt alternatīvās aizsardzības statuss - 127 personām, t.sk. 2014.gadā - 3 personām piešķirts bēgļa statuss un 21 personai alternatīvais statuss. Patvēruma meklētāju galvenās izcelsmes valstis 2014.gadā - Gruzija (166), Ukraina (75), Sīrija (34), Irāka (21). Saistībā ar konfliktu Ukrainā ir strauji pieaudzis patvēruma meklētāju skaits no Ukrainas - 2014.gadā un 2015.gadā (līdz 14.maijam) - 75 un 28 personas.

Patvēruma meklētāju un personu, kas saņēmušas aizsardzības statusu tiesības: Patvēruma procedūras un patvēruma izmitināšanas un uzņemšanas funkciju realizācijai iepriekšējo gadu laikā valsts budžeta ietvaros paredzētie finanšu līdzekļi: patvēruma meklētāju izmitināšanas centra uzturēšanai (IeM Nodrošinājuma valsts aģentūra) - 87 918 eiro, patvēruma meklētāju uzņemšanai (PMLP) - 43 864 eiro, administratīvie izdevumi patvēruma procedūras nodrošināšanai (PMLP) - 151 571 eiro.

Izmaksas uzreiz _pēc _pārvietošanas un _pirms statusa _piešķiršanas:

Atbilstoši sākotnējam aprēķinam, kas veikts, lai noteiktu vidējās izmaksas, kas nepieciešamas, lai garantētu patvēruma meklētājam saskaņā ar likumprojektā „Patvēruma likums" paredzēto tiesību nodrošināšanu, viena patvēruma meklētāja uzturēšana un izmitināšana, kā arī ar pieteikuma izskatīšanu saistītās izmaksas veido 1112 eiro, kas ietver patvēruma meklētāja iesniegto dokumentu un PMLP pieņemto lēmumu tulkošanu, izmaksas par interviju, konsultācijām, saziņu ar juridiskās palīdzības sniedzēju, primārās veselības aprūpi, kā arī uztura un dienas naudas nodrošināšanu 240 dienām. Šajā laikā personas var uzturēties Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā „Mucenieki".

Izmaksas pēc statusa piešķiršanas:

Bēgļa statusu saņēmušajām personām tiek izsniegts personu apliecinošs un ceļošanas dokuments, kā arī pastāvīgā uzturēšanās atļauja, tās pirmos 12 mēnešus pēc statusa piešķiršanas saņem uzturēšanās pabalstu 256,12 eiro apmērā (nepilngadīgās personas saņem pabalstu 30% apmērā no šīs summas), kā arī pabalstu valsts valodas apguvei 49,80 eiro mēnesī. Minētajām personām ir tiesības strādāt pie jebkura darba devēja (nav nepieciešams izpildīt papildu nosacījumus piekļuvei darba tirgum).

Atbalsts saistībā ar dzīvesvietas atrašanu[4], pārkvalificēšanos, iegūtās izglītības atzīšanu, darbā iekārtošanu, tālāku valsts valodas apguvi un integrāciju no valsts budžeta līdzekļiem šīm personām šobrīd netiek sniegts. Ilgtspējīgas integrācijas sabiedrībā nodrošināšanai iespēju robežās būtu svarīgi rast iespēju šāda atbalsta nodrošināšanai, ņemot vērā, ka šobrīd nav izstrādātas šādas programmas, kā arī to nodrošināšana nav IeM kompetencē, IeM šobrīd nevar identificēt nepieciešamos budžeta līdzekļus šādu programmu izveidei un īstenošanai.

Laika posmā pēc statusa saņemšanas pieeja medicīnas pakalpojumiem, izglītībai un vairākiem citiem sociāliem pakalpojumiem tiek nodrošināta uz līdzvērtīgiem pamatiem kā pilsoņiem.

Periodā no 2014. - 2020.gadam no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda trešo valstu valstspiederīgo integrācijas jomā plānoti 6 290 000,00 eiro, tai skaitā 700 000,00 eiro atbalsta pasākumiem bēgļiem, kas ir 11,13% no šajā fondā Latvijai integrācijas pasākumiem piešķirtā finansējuma.

Ja Latvija apņemsies uzņemt 255 personas, tad papildus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros varēs saņemt vienreizēju maksājumu 6000 eiro apmērā par katru personu jeb kopā 1530000 eiro. Saskaņā ar Fonda 7.pantu šie līdzekļi var tik izmantoti tikai šādiem mērķiem:

valsts pārvietošanas programmu, stratēģiju un citu ar humāniem apsvērumiem pamatotu uzņemšanas programmu izveide un izstrāde;

atbilstīgas infrastruktūras un pakalpojumu izveide, lai varētu raiti un efektīvi īstenot pārvietošanas programmas un pasākumus, kas saistīti ar citām ar humāniem apsvērumiem pamatotas uzņemšanas programmām, tostarp palīdzību valodas ziņā;

struktūru, sistēmu un personāla mācību izveide, lai rīkotu misijas uz trešām valstīm un/vai citām dalībvalstīm, veiktu intervijas un medicīniskās un drošības pārbaudes;

potenciālo pārvietošanas gadījumu un/vai ar humāniem apsvērumiem pamatotas cita veida uzņemšanas gadījumu izvērtēšana, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes, piemēram, rīkojot misijas uz trešām valstīm, intervijas un medicīniskās un drošības pārbaudes;

veselības stāvokļa izvērtējums un ārstēšana pirms aizbraukšanas, materiāla palīdzība pirms aizbraukšanas, informatīvi un integrācijas pasākumi pirms aizbraukšanas un ceļojuma organizēšana, tostarp pavadošā medicīniskā personāla pakalpojumu nodrošināšana;

informācijas un palīdzības sniegšana uzreiz pēc ierašanās vai īsi pēc tam, ieskaitot mutiskās tulkošanas pakalpojumus;

darbības, kuru mērķis ir atkalapvienot ģimenes locekļus, kas tiek pārvietoti dalībvalstī

tādu apstākļu veidošana, kas veicina pārvietoto bēgļu integrāciju, neatkarību un pašpaļāvību ilgtermiņā.

Latvijas dalība solidaritātes pasākumos patvēruma jomā:

Latvija nav piedalījusies nedz iekšējās pārvietošanas (relocation) pasākumos, nedz pārvietošanas programmās no trešajām valstīm (resettlement).

Latvija ir iesniegusi Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (EPAB) sarakstu ar 10 Latvijas amatpersonām (no PMLP - 5, VRS - 4, IeM - 1), ko nepieciešamības gadījumā var nosūtīt atbalsta sniegšanai (identifikācija, reģistrācija, lietu izskatīšana, COI ekspertīze, ES acquis patvēruma jomā pārņemšana, projektu ieviešana u.c.) citām dalībvalstīm.

Līdz šim trīs VRS eksperti ir piedalījušies EPAB pilotprojektā uz Polijas - Baltkrievijas un Polijas - Ukrainas robežām, testējot iespējas kopīgi sadarboties patvēruma pieteikumu sākotnējās apstrādes fāzē. Divi VRS eksperti piedalījās Maltā darba grupā, kurā izstrādā

rokasgrāmatu ar vadlīnijām dalībvalstīm par ekspertu no dažādām valstīm efektīvu mijiedarbību, piedaloties operācijās.

Plānota viena VRS eksperta dalība operācijā Itālijā (Sicīlijā) un Maltā (operācijas ilgums - 2 mēneši) patvērumu meklētāju identifikācijai un pirmreizējā reģistrācijai, kā arī atbalsta sniegšanai reģistrācijas procesā un patvēruma procedūrā.

Informācija par situāciju Latvijā attiecībā uz ierosināto kvotu sistēmu personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, uzņemšanā:

Ņemot vērā to, ka Latvija līdz šim nav iesaistījusies nedz iekšējās pārvietošanas (relocation), ne pārvietošanas programmās no trešajām valstīm (resettlement) un Latvijas oficiālā nostāja līdz šim ir bijusi, ka Latvija neiesaistās fiziskās nastas sadales procesos, Latvijā šobrīd nav izveidojusies ne tiesiska, ne praktiska sistēma, lai īstenotu minētās shēmas. Šādas sistēmas izveidei nepieciešams finansējums ne tikai ar personas tiešu pārvietošanu, uzņemšanu un izmitināšanu lēmuma pieņemšanas procesā saistīto izdevumu segšanu, kā arī pēc pozitīva lēmuma pieņemšanas nepieciešamo pabalstu izmaksāšanai, bet arī kapitālieguldījumi, lai attīstītu kapacitāti šādu personu uzņemšanai un integrācijai sabiedrībā.

Saskaņā ar Programmā iekļauto aprēķinu, Komisijas plānotā pagaidu mehānisma patvēruma meklētāju pārvietošanai ES iekšienē ietvaros uz Latviju būtu jāpārvieto 1,29% no kopējā personu skaita, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Tas nozīmē, ka no Itālijas būs jāpārvieto 310 personas un no Grieķijas 207 personas, kurām nepieciešama starptautiskās aizsardzība. Savukārt patvēruma meklētāju pārvietošanas mehānisma no trešajām valstīm uz ES ietvaros uz Latviju būs jāpārvieto 220 patvēruma meklētāji no trešajām valstīm (jeb 1,1% no kopējā skaita).

Latvijā ir viens patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs "Mucenieki" (turpmāk tekstā - Mucenieki), kura kapacitāte, nodrošinot adekvātus sadzīves apstākļus, ir 100 personas, bet ārkārtas situācijā var izmitināt līdz 200 personām[5]. Ievērojot šā brīža Latvijas patvēruma sistēmas noslodzi un prognozējot iespējamo turpmāko attīstību, Mucenieku izmitināšanas kapacitāte, papildus tiem patvēruma meklētājiem, kuri ierodas valstī individuāli, ļautu izmitināt (vienreizēji) aptuveni līdz 50 patvēruma meklētājiem.

Šādā gadījumā būtu nepieciešams papildu finansējums šo personu uzturēšanas izdevumu segšanai procedūras laikā, ar viņu pieteikumu izskatīšanu saistīto izmaksu segšanai (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts robežsardzes, Juridiskās palīdzības administrācijas resursu izmaksas), kā arī viņiem piešķiramo pabalstu izmaksai un tiesību, piemēram, uz izglītību un uz veselības aprūpi nodrošināšanas īstenošanai.

Šī informācija gan attiecas tikai uz vienreizēju pasākumu, un gadījumā, ja Latvijai nāksies regulāri/pastāvīgi piedalīties pārvietošanas aktivitātēs, būs nepieciešami papildu ieguldījumi, lai atbilstoši palielinātu Latvijas patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu (jaunas darba vietas patvēruma procedūrā iesaistītajās institūcijās; papildu izmitināšanas vietas patvēruma meklētājiem un finansējums, drošības iestāžu kapacitāte iespējamo ar drošības apdraudējumu saistīto risku izvērtēšanai relatīvi liela papildus personu skaita ierašanās gadījumā); kā arī būs nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa risinājumus, kas saistīti ar šo personu integrāciju valstī pēc aizsardzības statusa saņemšanas (piemēram, atbalsta programmas dzīvesvietas nodrošināšanai, valodas apguvei, integrācijai Latvijas darba tirgū utt.)).        

Ietekme uz budžetu

Šobrīd precīzu ietekmi uz budžetu nav iespējams prognozēt. [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]

3. Latvijas Republikas pozīcija    

[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]

Latvijas nostāja par patvēruma meklētāju pārvietošanu ES iekšienē un no trešajām valstīm:

Latvija piekrīt Komisijas identificētajām problēmām, kas saistītas ar būtisko patvēruma meklētāju skaita palielinājumu atsevišķās trešajās valstīs un ES dalībvalstīs, un konceptuāli atbalsta palīdzības sniegšanas nozīmību tām.

Vienlaikus Latvija uzskata, ka fiziska personu pārdale ir tikai viens no pasākumiem, kas īstenojams gan ES iekšējās solidaritātes jomā, gan arī, īstenojot solidaritātes pasākumus ar trešajām valstīm. Neiebilstot ES koordinētai rīcībai pārvietošanas aktivitāšu īstenošanā gan ES iekšienē, gan arī no trešajām valstīm, Latvija turpina uzskatīt, ka šādas aktivitātes, tāpat kā līdz šim, ir īstenojamas tikai brīvprātīgi, saglabājot katras dalībvalsts tiesības atkarībā no savām iespējām, un nacionālās kapacitātes lemt par to, vai un cik lielā mērā iesaistīties šajās aktivitātēs.

Latvija atzīst, ka patiesas solidaritātes, kas ir viens no ES pamatprincipiem, un taisnīgas atbildības sadalījuma nodrošināšanai svarīgi ir, ka atbilstoši uzņemšanas kapacitātei visas dalībvalstis piedalās ar savu kontribūciju šajā procesā.

Ņemot vērā jūnija Eiropadomes dotos uzdevumus un nepieciešamību visām dalībvalstīm solidāri iesaistīties aizsardzības sniegšanā tām personām, kurām tā patiesi ir nepieciešama, un atbalsta sniegšanā tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar nesamērīgu un ārkārtas personu pieplūdumu, Latvija varētu piekrist vienreizējai kontribūcijai, ievērojot Latvijas ekonomisko situāciju un iedzīvotāju skaitu, pārvietot personas[6], lai ES pārvietošanas un mītnesvietas maiņu programmu ietvaros koordinēti nodrošinātu starptautiskās aizsardzības iespējas 60 000 personām.

Latvija stingri uzskata, ka solidaritāte ir daudzšķautņains pasākumu komplekss un fiziska personu pārvietošana no vienas valsts uz otru valsti nav vienīgais solidaritātes izpausmes veids. Izolēti šāda veida mehānismi nemazinās, bet tieši pretēji vairos migrācijas spiedienu uz ES, radot tā saukto pievelkošo (pull) faktoru. Šiem pasākumiem ir jābūt papildinātiem ar ilgtspējīgiem risinājumiem migrācijas plūsmu pārvaldībai un šādi pasākumi var būt tikai spiediena mazināšanai ārkārtas situācijās.

Īstenojot pasākumus solidaritātes jomā Latvija tāpat kā līdz šim turpinās atbalstīt Vidusjūras valstis, stiprinot FRONTEX kopējo operāciju kapacitāti, piedaloties šajās operācijās ne tikai ar personālu, bet arī atbilstošu ekipējumu, kā arī nodrošinot atbilstošus ekspertu Eiropas Patvēruma atbalsta biroja īstenotajās iniciatīvās.

Turklāt papildus jau iepriekš minētajam, paralēli cīņai ar trešajās valstīs valdošo krīzes situāciju radītajām sekām, nedrīkst aizmirst arī par nepieciešamību turpināt pielikt maksimālas pūles, lai novērstu iespējamus ārvalstu teroristu kaujinieku, organizētās pārrobežu noziedzības un nelegālās imigrācijas cēloņus, veidojot visaptverošu un līdzsvarotu migrācijas politiku, kas ietver gan cīņu pret nelegālo imigrāciju, gan patvēruma un legālās migrācijas jomas attīstīšanu.

Īpašas Latvijas Republikas intereses. Nav.

4. Citu ES dalībvalstu viedokļi

[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]

5. ES institūciju viedokļi

[IEROEBZOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]

6. Saskaņošana

7. Saskaņošana ar Saeimas Eiropas lietu komisiju

8. Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem

Informācija par Latvijas dalību solidaritātes pasākumos:

Latvija ir piedalījusies, piedalās un plāno arī turpmāk piedalīties FRONTEX koordinētajās kopējās operācijās. Piemēram, Vidusjūras reģionā Latvija šobrīd piedalās kopējā operācijā Poseidon ar vienu mobilo novērošanas kompleksu (ar apkalpi, kas sastāv no četriem robežuzraudzības ekspertiem), vienu piekrastes patruļas laivu ar 4 amatpersonu apkalpi. Sākot ar 2015.gada 15.jūniju kopējā operācijā Poseidon tiks iesaistīts VRS helikopters (15.06.- 15.08. un 01.09. -30.10.), bet no 2015.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 31.decembrim operācijā tiks iesaistīts papildus VRS kuteris ar 4 amatpersonu apkalpi. Gan 2014.gadā, gan 2015.gada pirmajos mēnešos Latvija piedalījās arī kopējā operācijā Triton un sākot ar š.g. 3.jūniju atsāks savu dalību ar septiņiem screening un diviem debriefing ekspertiem, kas pakāpeniski nomainīs viens otru.

Latvijas VRS helikoptera, papildus VRS kutera un 5 papildus ekspertu iesaiste operācijās Poseidon un Triton saistīta ar Latvijas atbildi uz 2015.gada 23.aprīļa Eiropadomes laikā izteikto aicinājumu dalībvalstīm sniegt operatīvo atbalstu operācijām Vidusjūras reģionā.

Informācija par situāciju Latvijā patvēruma jomā:

Patvēruma likums, kas stājās spēkā 2009.gada 14.jūlijā, un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi, atbilstoši saistošajā ES patvēruma acquis ietvertajiem nosacījumiem, regulē jautājumus, kas saistīti par patvēruma meklētāju uzturēšanos un patvēruma procedūru, kā arī definē patvēruma meklētāju, un personu, kas saņēmušas bēgļa vai alternatīvās aizsardzību statusu, tiesības un pienākumus. Lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (2013/32/ES) un direktīvas, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (2013/33/ES) nosacījumus, šobrīd Saeimā 1.lasījumā ir izskatīts likumprojekts „Patvēruma likums". Minēto ES tiesību aktu pārņemšanas termiņš ir š.g. 20.jūlijs.

Jautājumus, kas saistīti ar Dublinas regulas un Eurodac regulas piemērošanu Latvijā, nosaka Iekšlietu ministrijas 2014.gada 14.jūlija iekšējie noteikumi Nr.1-10/28 „Patvēruma procesā iesaistīto Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu sadarbības kārtība". Patvēruma likumā ietverta vispārēja atsauce, kas nosaka procesuālo termiņu aprēķināšanu gadījumos, kas saistīti ar Dublinas regulas piemērošanu. Par Dublinas regulas un pārstrādātās Dublinas regulas nosacījumu piemērošanu Latvijā savas kompetences ietvaros atbild Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) un Valsts robežsardze (VRS), kā arī bāriņtiesa. PMLP ir informācijas aprites sistēmas Dublinet kontaktpunkts Latvijā.

PMLP amatpersonas, kuru darba pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana par patvēruma pieteikumiem, vienlaikus ir arī Izcelsmes valstu informācijas (COI - Country of Origin Information) eksperti. COI ziņojumus izmanto intervēšanas un lēmumu pieņemšanas procesā.

[1] COM (2015) 240 final

[2] COM (2015) 286 final

[3] Vienlaikus jāņem vērā Lielbritānijas, Īrijas un Dānijas īpašā situācija attiecībā uz šo dalībvalstu dalību iekšlietu un tieslietu jomas pasākumos un instrumentos.

[4] Pec statusa piešķiršanas personas nevar vairs uzturēties Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā „Mucenieki".

[5] Arkartas situācijā apmēram 24 personas varētu izmitināt ari Valsts robežsardzes Ventspils parvaldes Kurzemes dienesta

[6] Latvijas uzņemšanas potenciāls varētu būt 255 - 260 personas atbilstoši sadales atslēgai, kam par pamatu ir ņemts IKP un iedzīvotāju skaits, kā arī īpašā situācija (līdz 15% mainīgā daļa). Vienlaikus tas ir par 2/3 mazāks personu skaits, nekā to paredz sākotnējais Eiropas Komisijas priekšlikums.

Novērtē šo rakstu:

27
81

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

6

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

Foto2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates sagatavoto raidījumu par tēmu „Sistēmas bērni”, kas liecina: internātus un slimnīcas izmanto kā draudu nepaklausīgajiem.
Lasīt visu...

21

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

FotoGodātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu spriedumiem, ar advokāta Normunda Šlitkes vai AS Pilsētas zemes dienests (AS nosaukumā vārds – „dienests” valsts iestādes viltīgs atdarinājums, kas ved neizpratnē), vai SIA Vienotais norēķinu centrs skaidrojumiem, pamācībām un likumu normu savirknējumiem „vienos vārtos”?
Lasīt visu...

12

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

FotoFrancijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju oficiālie pārstāvji netiks finālā. Pēc sociologu branžas globālās izblamēšanās pērnā gada svarīgāko notikumu prognozēšanā nešķiet prātīgi uzņemties kaut jel kādu atbildību par aptauju datu interpretēšanu, tomēr viens ir skaidrs: valsts populārākā politiķe ir Marina Le Pena, kura klasifikācijas labad tiek skaitīta pie galēji labējiem. Lai kaut kā šo eirorastiem neērto situāciju appušķotu, viņai permanenti uzkarināta populisma birka.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...