Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc ilgstošas Pietiek sarakstes ar Valsts kanceleju tā beidzot ir nodevusi portāla rīcībā cenzētu Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā, paziņojot, ka pilns šīs pozīcijas teksts Latvijas sabiedrībai neesot sniedzams. Publiskojam šo arī cenzētā formā pietiekami daiļrunīgo dokumentu.

Vispārpieejama informācija no pozīcijas Nr. 2 par Eiropas Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Eiropas programma migrācijas jomā"

Stadija Sākotnējā pozīcija

Atsauces uz ES dokumentiem COM (2015) 240 final    

Atsauces uz LR dokumentiem Pozīcija Nr.1 (apstiprināta MK 09.06.2015., saskaņota ar

SELK 12.06.2015.)

1. ES tiesību akta projekta/izskatāmā jautājuma īss apraksts       

2015.gada 23.aprīlī, sekojot traģiskajiem notikumiem Vidusjūrā, Eiropadome pieņēma paziņojumu par turpmāku rīcību, lai novērstu līdzīgas traģēdijas. Paziņojums balstījās četros pīlāros, viens no kuriem cita starpā paredzēja arī ārkārtas patvēruma meklētāju pārvietošanas mehānisma Eiropas Savienības iekšienē un Eiropas Savienības pilotprojekta pārvietošanas programmai no trešajām valstīm izveidi. Abi mehānismi būtu veidojami, pamatojoties uz dalībvalstu brīvprātīgas dalības principu.

2015.gada 13.maijā Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai "Eiropas programma migrācijas jomā"[1]. Paziņojumā tiek identificēti īstermiņa, vidējā termiņa un ilgtermiņa pasākumi, kas īstenojami, lai nodrošinātu visaptverošu un sabalansētu pieeju migrācijas plūsmu pārvaldībai. Paziņojumā kā īstermiņa pasākumi, cita starpā, tiek minēti gan visām dalībvalstīm saistoša sākotnēji ārkārtas, vēlāk pastāvīga mehānisma izveide patvēruma meklētāju pārvietošanai Eiropas Savienības iekšienē, gan arī visas dalībvalstis aptveroša mehānisma izveide patvēruma meklētāju pārvietošanai no trešajām valstīm jeb plašu rezonansi izraisījušie ierosinājumi attiecībā uz visām dalībvalstīm saistošu kvotu sistēmas ieviešanu.

Attiecībā uz iekšējo solidaritāti - personu pārvietošanu ES ietvaros - sākotnēji plānots izveidot ārkārtas reaģēšanas mehānismu, kas paredzēs pagaidu sadales shēmu attiecībā uz personām, kurām nepārprotami nepieciešama starptautiskā aizsardzība, paredzot visu dalībvalstu taisnīgu un līdzsvarotu līdzdalību. Komisija visu dalībvalstu līdzdalības taisnīgai nodrošināšanai paredzēja izmantot sadales koeficentu, kas balstītās IKP (40%), iedzīvotāju skaits (40%), bezdarba līmenis (10%) un patvēruma meklētāju un pārvietoto bēgļu skaits iepriekš (10%).           

Uzņemamo personu pārvietošana notiks divu gaidu laikā, paredzot, ka dalībvalstis savstarpēji vienojas par intervāliem, kuros personas tiek identificētas un pēc tam, dalībvalstīm savstarpēji vienojoties, pārvietotas. Pārvietošanas praktiskai nodrošināšanai tiks izveidots nacionālo kontaktpunktu tīkls, iesaistot Eiropas Patvēruma atbalsta biroju.

Par katru pārvietoto personu dalībvalstij tiks piešķirts vienreizējs maksājums ES Patvēruma, imigrācijas un integrācijas fonda ietvaros 6000 eiro apmērā.

Programma paredz, ka šim ārkārtas mehānismam gada beigās sekos ierosinājums izveidot pastāvīgu kopēju ES pārvietošanas mehānismu ārkārtas situācijās (European Relocation Scheme), kurš varēs tikt iedarbināts automātiski un būs obligāts visām dalībvalstīm. Šis tiesību akts tiks pieņemts parastajā likumdošanas procedūrā, proti, koplēmuma procedūrā ar Eiropas Parlamentu, Padomei lēmumu pieņemot ar kvalificēto balsu vairākumu.

Savukārt, attiecībā uz ārējo solidaritāti - personu pārvietošanu uz ES no trešajām valstīm - Komisija ierosina rekomendācijas ES pārvietošanas shēmas izveidei, piedāvājot 20 000 personu pārvietošanu no trešajām valstīm un šim mērķim paredzot papildus 50 miljonus eiro. Komisijas piedāvātā patvēruma meklētāju sadales atslēga ir identiska kā pārvietošanas ES iekšienē gadījumā.

Vienlaikus Programma paredz, ka, ja tas būs nepieciešams (proti, mehānisms nedarbosies uz brīvprātības pamatiem rekomendācijas formā), pēc 2016.gada tiks izstrādāts visām dalībvalstīm saistošs un obligāts tiesību akta priekšlikums pārvietošanas no trešajām valstīm īstenošanai (European Resettlement Scheme).

2015.gada 27.maijā Eiropas Komisija nāca klajā ar četriem priekšlikumiem, lai īstenotu Eiropas programmā migrācijas jomā paredzētos īstermiņa pasākumus. Starp šiem priekšlikumiem bija arī projekts Padomes lēmumam, ar ko izveido pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā[2]. Šis lēmums paredz, ka divu gadu laikā no Itālijas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāpārvieto 24 000 personu, bet no Grieķijas - 16 000 personu. Ņemot vērā Eiropas Savienības kopējo starptautiskā statusa atzīšanas reitingu, pārvietošana attiektos uz patvēruma meklētājiem no Sīrijas un Eritrejas, kuru kopējais atzīšanas reitings ir augstāk par 75%.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas izstrādāto sadales atslēgu Latvijai turpmākajos divos gados būtu jāuzņem 310 patvēruma meklētāju no Itālijas un 207 patvēruma meklētāji no Grieķijas, savukārt no trešajām valstīm Latvijai būtu jāuzņem 220 personas. Tādējādi kopējais Latvijai uzņemamo personu skaits saskaņā ar Eiropas Komisijas izstrādāto sadales atslēgu būtu 737 personas.

2015.gada 25. - 26.jūnijā notiekošajā Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju sanāksmē tika nolemts, ka visām dalībvalstīm jāpiedalās patvēruma meklētāju pārvietošanas pasākumos gan Eiropas Savienības iekšienē, gan arī no trešajām valstīm[3]. Eiropadomes secinājumi paredz, ka vienošanās par patvēruma meklētāju pārvietošanu Eiropas Savienības iekšienē ir jāpieņem līdz jūlija beigām pēc vienprātības principa, ņemot vērā katras dalībvalsts īpašo situāciju.

Ņemot vērā Eiropadomes doto uzdevumu, nākamā, Luksemburgas, prezidentūra ir uzsākusi divpusējās konsultācijas ar dalībvalstīm, lai noskaidrotu, kāds alternatīvs priekšlikums patvēruma meklētāju sadales taisnīgai atslēgai būtu pieņemams visām dalībvalstīm.

Šobrīd Luksemburga sadales atslēgai piedāvā izmantot vienādā proporcijā tikai divus kritērijus, proti, iedzīvotāju skaitu un iekšzemes kopproduktu, vienlaikus paredzot, ka ir iespējama tā sauktā mainīgā korekcijas daļa, kas nevar būt lielāka par 15%. Šī mainīgā daļa būs atkarīgi no patvēruma meklētāju līdzšinējām plūsmām konkrētajā dalībvalstī un dalībvalsts teritorijas lieluma, lai izlīdzinātu personu sadalījumu, bet vienlaikus respektētu dalībvalstu specifisko situāciju. [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]

Balsošanas kartība. ES tiesību akta izdošanas/jautājuma izskatīšanas juridiskais pamatojums

2. Situācija Latvija

Statistika:

2015.gadā (līdz 14.maijam) saņemts kopumā 91 patvēruma pieteikums (89 pirmreizējie iesniegumi un 2 atkārtotie. Šogad alternatīvais statuss piešķirts 6 personām; nav piešķirts neviens bēgļa statuss. No 1998.gada līdz 2014.gadam Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 1440 patvēruma meklētāji (2014.gadā - 364, kas ir visu gadu lielākais skaits). Bēgļa statuss ir piešķirts kopumā 65 personām, savukārt alternatīvās aizsardzības statuss - 127 personām, t.sk. 2014.gadā - 3 personām piešķirts bēgļa statuss un 21 personai alternatīvais statuss. Patvēruma meklētāju galvenās izcelsmes valstis 2014.gadā - Gruzija (166), Ukraina (75), Sīrija (34), Irāka (21). Saistībā ar konfliktu Ukrainā ir strauji pieaudzis patvēruma meklētāju skaits no Ukrainas - 2014.gadā un 2015.gadā (līdz 14.maijam) - 75 un 28 personas.

Patvēruma meklētāju un personu, kas saņēmušas aizsardzības statusu tiesības: Patvēruma procedūras un patvēruma izmitināšanas un uzņemšanas funkciju realizācijai iepriekšējo gadu laikā valsts budžeta ietvaros paredzētie finanšu līdzekļi: patvēruma meklētāju izmitināšanas centra uzturēšanai (IeM Nodrošinājuma valsts aģentūra) - 87 918 eiro, patvēruma meklētāju uzņemšanai (PMLP) - 43 864 eiro, administratīvie izdevumi patvēruma procedūras nodrošināšanai (PMLP) - 151 571 eiro.

Izmaksas uzreiz _pēc _pārvietošanas un _pirms statusa _piešķiršanas:

Atbilstoši sākotnējam aprēķinam, kas veikts, lai noteiktu vidējās izmaksas, kas nepieciešamas, lai garantētu patvēruma meklētājam saskaņā ar likumprojektā „Patvēruma likums" paredzēto tiesību nodrošināšanu, viena patvēruma meklētāja uzturēšana un izmitināšana, kā arī ar pieteikuma izskatīšanu saistītās izmaksas veido 1112 eiro, kas ietver patvēruma meklētāja iesniegto dokumentu un PMLP pieņemto lēmumu tulkošanu, izmaksas par interviju, konsultācijām, saziņu ar juridiskās palīdzības sniedzēju, primārās veselības aprūpi, kā arī uztura un dienas naudas nodrošināšanu 240 dienām. Šajā laikā personas var uzturēties Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā „Mucenieki".

Izmaksas pēc statusa piešķiršanas:

Bēgļa statusu saņēmušajām personām tiek izsniegts personu apliecinošs un ceļošanas dokuments, kā arī pastāvīgā uzturēšanās atļauja, tās pirmos 12 mēnešus pēc statusa piešķiršanas saņem uzturēšanās pabalstu 256,12 eiro apmērā (nepilngadīgās personas saņem pabalstu 30% apmērā no šīs summas), kā arī pabalstu valsts valodas apguvei 49,80 eiro mēnesī. Minētajām personām ir tiesības strādāt pie jebkura darba devēja (nav nepieciešams izpildīt papildu nosacījumus piekļuvei darba tirgum).

Atbalsts saistībā ar dzīvesvietas atrašanu[4], pārkvalificēšanos, iegūtās izglītības atzīšanu, darbā iekārtošanu, tālāku valsts valodas apguvi un integrāciju no valsts budžeta līdzekļiem šīm personām šobrīd netiek sniegts. Ilgtspējīgas integrācijas sabiedrībā nodrošināšanai iespēju robežās būtu svarīgi rast iespēju šāda atbalsta nodrošināšanai, ņemot vērā, ka šobrīd nav izstrādātas šādas programmas, kā arī to nodrošināšana nav IeM kompetencē, IeM šobrīd nevar identificēt nepieciešamos budžeta līdzekļus šādu programmu izveidei un īstenošanai.

Laika posmā pēc statusa saņemšanas pieeja medicīnas pakalpojumiem, izglītībai un vairākiem citiem sociāliem pakalpojumiem tiek nodrošināta uz līdzvērtīgiem pamatiem kā pilsoņiem.

Periodā no 2014. - 2020.gadam no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda trešo valstu valstspiederīgo integrācijas jomā plānoti 6 290 000,00 eiro, tai skaitā 700 000,00 eiro atbalsta pasākumiem bēgļiem, kas ir 11,13% no šajā fondā Latvijai integrācijas pasākumiem piešķirtā finansējuma.

Ja Latvija apņemsies uzņemt 255 personas, tad papildus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros varēs saņemt vienreizēju maksājumu 6000 eiro apmērā par katru personu jeb kopā 1530000 eiro. Saskaņā ar Fonda 7.pantu šie līdzekļi var tik izmantoti tikai šādiem mērķiem:

valsts pārvietošanas programmu, stratēģiju un citu ar humāniem apsvērumiem pamatotu uzņemšanas programmu izveide un izstrāde;

atbilstīgas infrastruktūras un pakalpojumu izveide, lai varētu raiti un efektīvi īstenot pārvietošanas programmas un pasākumus, kas saistīti ar citām ar humāniem apsvērumiem pamatotas uzņemšanas programmām, tostarp palīdzību valodas ziņā;

struktūru, sistēmu un personāla mācību izveide, lai rīkotu misijas uz trešām valstīm un/vai citām dalībvalstīm, veiktu intervijas un medicīniskās un drošības pārbaudes;

potenciālo pārvietošanas gadījumu un/vai ar humāniem apsvērumiem pamatotas cita veida uzņemšanas gadījumu izvērtēšana, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes, piemēram, rīkojot misijas uz trešām valstīm, intervijas un medicīniskās un drošības pārbaudes;

veselības stāvokļa izvērtējums un ārstēšana pirms aizbraukšanas, materiāla palīdzība pirms aizbraukšanas, informatīvi un integrācijas pasākumi pirms aizbraukšanas un ceļojuma organizēšana, tostarp pavadošā medicīniskā personāla pakalpojumu nodrošināšana;

informācijas un palīdzības sniegšana uzreiz pēc ierašanās vai īsi pēc tam, ieskaitot mutiskās tulkošanas pakalpojumus;

darbības, kuru mērķis ir atkalapvienot ģimenes locekļus, kas tiek pārvietoti dalībvalstī

tādu apstākļu veidošana, kas veicina pārvietoto bēgļu integrāciju, neatkarību un pašpaļāvību ilgtermiņā.

Latvijas dalība solidaritātes pasākumos patvēruma jomā:

Latvija nav piedalījusies nedz iekšējās pārvietošanas (relocation) pasākumos, nedz pārvietošanas programmās no trešajām valstīm (resettlement).

Latvija ir iesniegusi Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (EPAB) sarakstu ar 10 Latvijas amatpersonām (no PMLP - 5, VRS - 4, IeM - 1), ko nepieciešamības gadījumā var nosūtīt atbalsta sniegšanai (identifikācija, reģistrācija, lietu izskatīšana, COI ekspertīze, ES acquis patvēruma jomā pārņemšana, projektu ieviešana u.c.) citām dalībvalstīm.

Līdz šim trīs VRS eksperti ir piedalījušies EPAB pilotprojektā uz Polijas - Baltkrievijas un Polijas - Ukrainas robežām, testējot iespējas kopīgi sadarboties patvēruma pieteikumu sākotnējās apstrādes fāzē. Divi VRS eksperti piedalījās Maltā darba grupā, kurā izstrādā

rokasgrāmatu ar vadlīnijām dalībvalstīm par ekspertu no dažādām valstīm efektīvu mijiedarbību, piedaloties operācijās.

Plānota viena VRS eksperta dalība operācijā Itālijā (Sicīlijā) un Maltā (operācijas ilgums - 2 mēneši) patvērumu meklētāju identifikācijai un pirmreizējā reģistrācijai, kā arī atbalsta sniegšanai reģistrācijas procesā un patvēruma procedūrā.

Informācija par situāciju Latvijā attiecībā uz ierosināto kvotu sistēmu personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, uzņemšanā:

Ņemot vērā to, ka Latvija līdz šim nav iesaistījusies nedz iekšējās pārvietošanas (relocation), ne pārvietošanas programmās no trešajām valstīm (resettlement) un Latvijas oficiālā nostāja līdz šim ir bijusi, ka Latvija neiesaistās fiziskās nastas sadales procesos, Latvijā šobrīd nav izveidojusies ne tiesiska, ne praktiska sistēma, lai īstenotu minētās shēmas. Šādas sistēmas izveidei nepieciešams finansējums ne tikai ar personas tiešu pārvietošanu, uzņemšanu un izmitināšanu lēmuma pieņemšanas procesā saistīto izdevumu segšanu, kā arī pēc pozitīva lēmuma pieņemšanas nepieciešamo pabalstu izmaksāšanai, bet arī kapitālieguldījumi, lai attīstītu kapacitāti šādu personu uzņemšanai un integrācijai sabiedrībā.

Saskaņā ar Programmā iekļauto aprēķinu, Komisijas plānotā pagaidu mehānisma patvēruma meklētāju pārvietošanai ES iekšienē ietvaros uz Latviju būtu jāpārvieto 1,29% no kopējā personu skaita, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Tas nozīmē, ka no Itālijas būs jāpārvieto 310 personas un no Grieķijas 207 personas, kurām nepieciešama starptautiskās aizsardzība. Savukārt patvēruma meklētāju pārvietošanas mehānisma no trešajām valstīm uz ES ietvaros uz Latviju būs jāpārvieto 220 patvēruma meklētāji no trešajām valstīm (jeb 1,1% no kopējā skaita).

Latvijā ir viens patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs "Mucenieki" (turpmāk tekstā - Mucenieki), kura kapacitāte, nodrošinot adekvātus sadzīves apstākļus, ir 100 personas, bet ārkārtas situācijā var izmitināt līdz 200 personām[5]. Ievērojot šā brīža Latvijas patvēruma sistēmas noslodzi un prognozējot iespējamo turpmāko attīstību, Mucenieku izmitināšanas kapacitāte, papildus tiem patvēruma meklētājiem, kuri ierodas valstī individuāli, ļautu izmitināt (vienreizēji) aptuveni līdz 50 patvēruma meklētājiem.

Šādā gadījumā būtu nepieciešams papildu finansējums šo personu uzturēšanas izdevumu segšanai procedūras laikā, ar viņu pieteikumu izskatīšanu saistīto izmaksu segšanai (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts robežsardzes, Juridiskās palīdzības administrācijas resursu izmaksas), kā arī viņiem piešķiramo pabalstu izmaksai un tiesību, piemēram, uz izglītību un uz veselības aprūpi nodrošināšanas īstenošanai.

Šī informācija gan attiecas tikai uz vienreizēju pasākumu, un gadījumā, ja Latvijai nāksies regulāri/pastāvīgi piedalīties pārvietošanas aktivitātēs, būs nepieciešami papildu ieguldījumi, lai atbilstoši palielinātu Latvijas patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu (jaunas darba vietas patvēruma procedūrā iesaistītajās institūcijās; papildu izmitināšanas vietas patvēruma meklētājiem un finansējums, drošības iestāžu kapacitāte iespējamo ar drošības apdraudējumu saistīto risku izvērtēšanai relatīvi liela papildus personu skaita ierašanās gadījumā); kā arī būs nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa risinājumus, kas saistīti ar šo personu integrāciju valstī pēc aizsardzības statusa saņemšanas (piemēram, atbalsta programmas dzīvesvietas nodrošināšanai, valodas apguvei, integrācijai Latvijas darba tirgū utt.)).        

Ietekme uz budžetu

Šobrīd precīzu ietekmi uz budžetu nav iespējams prognozēt. [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]

3. Latvijas Republikas pozīcija    

[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]

Latvijas nostāja par patvēruma meklētāju pārvietošanu ES iekšienē un no trešajām valstīm:

Latvija piekrīt Komisijas identificētajām problēmām, kas saistītas ar būtisko patvēruma meklētāju skaita palielinājumu atsevišķās trešajās valstīs un ES dalībvalstīs, un konceptuāli atbalsta palīdzības sniegšanas nozīmību tām.

Vienlaikus Latvija uzskata, ka fiziska personu pārdale ir tikai viens no pasākumiem, kas īstenojams gan ES iekšējās solidaritātes jomā, gan arī, īstenojot solidaritātes pasākumus ar trešajām valstīm. Neiebilstot ES koordinētai rīcībai pārvietošanas aktivitāšu īstenošanā gan ES iekšienē, gan arī no trešajām valstīm, Latvija turpina uzskatīt, ka šādas aktivitātes, tāpat kā līdz šim, ir īstenojamas tikai brīvprātīgi, saglabājot katras dalībvalsts tiesības atkarībā no savām iespējām, un nacionālās kapacitātes lemt par to, vai un cik lielā mērā iesaistīties šajās aktivitātēs.

Latvija atzīst, ka patiesas solidaritātes, kas ir viens no ES pamatprincipiem, un taisnīgas atbildības sadalījuma nodrošināšanai svarīgi ir, ka atbilstoši uzņemšanas kapacitātei visas dalībvalstis piedalās ar savu kontribūciju šajā procesā.

Ņemot vērā jūnija Eiropadomes dotos uzdevumus un nepieciešamību visām dalībvalstīm solidāri iesaistīties aizsardzības sniegšanā tām personām, kurām tā patiesi ir nepieciešama, un atbalsta sniegšanā tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar nesamērīgu un ārkārtas personu pieplūdumu, Latvija varētu piekrist vienreizējai kontribūcijai, ievērojot Latvijas ekonomisko situāciju un iedzīvotāju skaitu, pārvietot personas[6], lai ES pārvietošanas un mītnesvietas maiņu programmu ietvaros koordinēti nodrošinātu starptautiskās aizsardzības iespējas 60 000 personām.

Latvija stingri uzskata, ka solidaritāte ir daudzšķautņains pasākumu komplekss un fiziska personu pārvietošana no vienas valsts uz otru valsti nav vienīgais solidaritātes izpausmes veids. Izolēti šāda veida mehānismi nemazinās, bet tieši pretēji vairos migrācijas spiedienu uz ES, radot tā saukto pievelkošo (pull) faktoru. Šiem pasākumiem ir jābūt papildinātiem ar ilgtspējīgiem risinājumiem migrācijas plūsmu pārvaldībai un šādi pasākumi var būt tikai spiediena mazināšanai ārkārtas situācijās.

Īstenojot pasākumus solidaritātes jomā Latvija tāpat kā līdz šim turpinās atbalstīt Vidusjūras valstis, stiprinot FRONTEX kopējo operāciju kapacitāti, piedaloties šajās operācijās ne tikai ar personālu, bet arī atbilstošu ekipējumu, kā arī nodrošinot atbilstošus ekspertu Eiropas Patvēruma atbalsta biroja īstenotajās iniciatīvās.

Turklāt papildus jau iepriekš minētajam, paralēli cīņai ar trešajās valstīs valdošo krīzes situāciju radītajām sekām, nedrīkst aizmirst arī par nepieciešamību turpināt pielikt maksimālas pūles, lai novērstu iespējamus ārvalstu teroristu kaujinieku, organizētās pārrobežu noziedzības un nelegālās imigrācijas cēloņus, veidojot visaptverošu un līdzsvarotu migrācijas politiku, kas ietver gan cīņu pret nelegālo imigrāciju, gan patvēruma un legālās migrācijas jomas attīstīšanu.

Īpašas Latvijas Republikas intereses. Nav.

4. Citu ES dalībvalstu viedokļi

[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]

5. ES institūciju viedokļi

[IEROEBZOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]

6. Saskaņošana

7. Saskaņošana ar Saeimas Eiropas lietu komisiju

8. Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem

Informācija par Latvijas dalību solidaritātes pasākumos:

Latvija ir piedalījusies, piedalās un plāno arī turpmāk piedalīties FRONTEX koordinētajās kopējās operācijās. Piemēram, Vidusjūras reģionā Latvija šobrīd piedalās kopējā operācijā Poseidon ar vienu mobilo novērošanas kompleksu (ar apkalpi, kas sastāv no četriem robežuzraudzības ekspertiem), vienu piekrastes patruļas laivu ar 4 amatpersonu apkalpi. Sākot ar 2015.gada 15.jūniju kopējā operācijā Poseidon tiks iesaistīts VRS helikopters (15.06.- 15.08. un 01.09. -30.10.), bet no 2015.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 31.decembrim operācijā tiks iesaistīts papildus VRS kuteris ar 4 amatpersonu apkalpi. Gan 2014.gadā, gan 2015.gada pirmajos mēnešos Latvija piedalījās arī kopējā operācijā Triton un sākot ar š.g. 3.jūniju atsāks savu dalību ar septiņiem screening un diviem debriefing ekspertiem, kas pakāpeniski nomainīs viens otru.

Latvijas VRS helikoptera, papildus VRS kutera un 5 papildus ekspertu iesaiste operācijās Poseidon un Triton saistīta ar Latvijas atbildi uz 2015.gada 23.aprīļa Eiropadomes laikā izteikto aicinājumu dalībvalstīm sniegt operatīvo atbalstu operācijām Vidusjūras reģionā.

Informācija par situāciju Latvijā patvēruma jomā:

Patvēruma likums, kas stājās spēkā 2009.gada 14.jūlijā, un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi, atbilstoši saistošajā ES patvēruma acquis ietvertajiem nosacījumiem, regulē jautājumus, kas saistīti par patvēruma meklētāju uzturēšanos un patvēruma procedūru, kā arī definē patvēruma meklētāju, un personu, kas saņēmušas bēgļa vai alternatīvās aizsardzību statusu, tiesības un pienākumus. Lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (2013/32/ES) un direktīvas, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (2013/33/ES) nosacījumus, šobrīd Saeimā 1.lasījumā ir izskatīts likumprojekts „Patvēruma likums". Minēto ES tiesību aktu pārņemšanas termiņš ir š.g. 20.jūlijs.

Jautājumus, kas saistīti ar Dublinas regulas un Eurodac regulas piemērošanu Latvijā, nosaka Iekšlietu ministrijas 2014.gada 14.jūlija iekšējie noteikumi Nr.1-10/28 „Patvēruma procesā iesaistīto Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu sadarbības kārtība". Patvēruma likumā ietverta vispārēja atsauce, kas nosaka procesuālo termiņu aprēķināšanu gadījumos, kas saistīti ar Dublinas regulas piemērošanu. Par Dublinas regulas un pārstrādātās Dublinas regulas nosacījumu piemērošanu Latvijā savas kompetences ietvaros atbild Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) un Valsts robežsardze (VRS), kā arī bāriņtiesa. PMLP ir informācijas aprites sistēmas Dublinet kontaktpunkts Latvijā.

PMLP amatpersonas, kuru darba pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana par patvēruma pieteikumiem, vienlaikus ir arī Izcelsmes valstu informācijas (COI - Country of Origin Information) eksperti. COI ziņojumus izmanto intervēšanas un lēmumu pieņemšanas procesā.

[1] COM (2015) 240 final

[2] COM (2015) 286 final

[3] Vienlaikus jāņem vērā Lielbritānijas, Īrijas un Dānijas īpašā situācija attiecībā uz šo dalībvalstu dalību iekšlietu un tieslietu jomas pasākumos un instrumentos.

[4] Pec statusa piešķiršanas personas nevar vairs uzturēties Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā „Mucenieki".

[5] Arkartas situācijā apmēram 24 personas varētu izmitināt ari Valsts robežsardzes Ventspils parvaldes Kurzemes dienesta

[6] Latvijas uzņemšanas potenciāls varētu būt 255 - 260 personas atbilstoši sadales atslēgai, kam par pamatu ir ņemts IKP un iedzīvotāju skaits, kā arī īpašā situācija (līdz 15% mainīgā daļa). Vienlaikus tas ir par 2/3 mazāks personu skaits, nekā to paredz sākotnējais Eiropas Komisijas priekšlikums.

Novērtē šo rakstu:

27
81

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

FotoNekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un amatpersonu uzmanību uz sabiedrības - fizisko personu datu – neaizsargātību Latvijas Republikā un konkrēti Latvijas Republikas tiesās.
Lasīt visu...

10

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

FotoPirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam nekustamajam īpašumam - mājoklim Latvijā. NĪN vienīgajam mājoklim netiek piemērots Baltijas kaimiņvalstīs, kā arī daudzās ES valstīs, piemēram, Dānijā, Beļģijā, Maltā, Slovākijā, Itālijā, Grieķijā.
Lasīt visu...

15

Sabiedrība nav gatava

FotoNesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi gatava. Lūk, ko uzzināju:
Lasīt visu...

21

Jaunākais nacionālais noziegums

FotoNoziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem, kas atbilst latviešu vairākuma cilvēciskās attīstības līmenim.
Lasīt visu...

12

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

FotoTrešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti un nodurti vairāki cilvēki. Saskaņā ar jaunāko informāciju, bojā gājuši 4 cilvēki un 40 cilvēki ievainoti.[2]
Lasīt visu...

12

Pietiks par DEPO

FotoJau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī veikala apmeklētājs, līdz ar to mani droši var ievietot projekta atbalstītāju rindās.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eirorastu salnas nokostie populisma asni

Sākšu ar apņemšanos, ka šis rakstiņš nebūs par politiku. Tas nenozīmē, ka man nebūtu savu ideoloģisku uzstādījumu, politisku simpātiju un antipātiju...

Foto

Inčukalns – mūsu? “Gāzes OIK” nebūs?

Atbilde ir vienkārša un skaidra, ja ir zināms, kāds tad galu galā būs Latvijas gāzes tirgus modelis pēc tirgus liberalizācijas....

Foto

Kā mums nozog nacionālismu

Nacionālisms ir dabiskas un cienījamas jūtas. Līdztekus ģimenei un reliģijai etniskās saknes un valoda ir viens no fundamentālajiem ikviena cilvēka identitātes balstiem....

Foto

Nepieļaut vēl vienu „Maksimu”

Daudzu mūsu mājas iedzīvotāju spēki tomēr ir par mazu, lai izietu no strupceļa un atrisinātu ar mājas apsaimniekošanu saistītās problēmas, tādēļ vēršamies...

Foto

Par „Rail Baltica” metu konkursa norises īpatno gaitu

Rail Baltica projekts, kas paredz jaunas Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa infrastruktūras izbūvi, integrējot Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā,...

Foto

Deputātu jautājumi Kučinskim par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Jūsu valdības divi ministri – labklājības ministrs un finanšu ministre – jautājumā par valsts sociālā budžeta ilgtspēju pauž...

Foto

Kā Jurģis Liepnieks bērniem Ziemassvētkus nozaga

Latvieši diezgan vienprātīgi katru gadu svin to, ka ir baigi īsā nakts. Tad nu gan jāsaka - nopietnu iemeslu atraduši...

Foto

Varas nekropole un antisistēmas stabilitāte

Aizvadītajos mēnešos ir bijuši vairāki ārkārtēji gadījumi. Tie fundamentāli apšauba LR valsts sistēmas stabilitāti. Ārkārtējie gadījumi liecina nevis par valsts sistēmas...

Foto

Nebaidāmies kļūdīties, attīstām tautsaimniecību

Tautieši, kam ir svarīgs šīs valsts liktenis! Tautas brāļi un māsas, kas vēlas dzīvot labāk un pārticīgāk nekā vakardien! Baidoties kļūdīties, mēs...

Foto

Pārdomas par zemes nodokļa reformu

Tā kā esam ~2 000 000, tad no Latvijas 64,589km² katram sanāk ~0.0323km² jeb ~3ha! Taču dzīvojam dažādās koncentrācijās (pilsētās, novados)....

Foto

Kāpēc latviešiem neko nevajadzētu svinēt vai pieminēt 16. martā

1944.gada martā Padomju Savienības teritorijā, netālu no Pleskavas fašistiskā Trešā reiha, armija visiem spēkiem centās noturēt savas...

Foto

Migrācija un politkorektums Eiropā

Politkorektums ir lieta, kuru mēs arvien biežāk dzirdam pieminam Rietumu publiskajā telpā ‒ visbiežāk negatīvā nozīmē. Cīņa ar politkorektumu bija, piemēram, viens...

Foto

Par nodokļiem, sajūsmu, likumiem un provinces espresso

Labas valdības komandas sniegumam būtu jāizskan kā harmoniskam ansambļa priekšnesumam meijām izpušķotā zālē, kam pēc pirmajiem diviem pantiņiem piedziedājumā...

Foto

Automašīnu īpašnieku patvaļa Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos

Lūdzu, palīdziet iedzīvotājiem ievest kārtību Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos, automašīnu īpašnieku patvaļa, nekaunība un huligānisms vairs nav izturams!...

Foto

Valsts rekets pret Mārupes un citām Pierīgas pašvaldībām

Tā nav normāla situācija, ka Mārupes novadam šogad pašvaldību izlīdzināšanas fondā (PIF) ir jāiemaksā 5,63 miljoni eiro ar...

Foto

Prokrusta ķetnās jeb talants svešā gultā

Latvijas nodokļu maksātāji ir lietas kursā par jaunajiem izdevumiem. 2017.gadā Latvijā pirmo reizi izveidoja valsts „domāšanas tanku” – Saeimas Analītisko...

Foto

Lielo kapu aizstāvji: CFLA rīcība ir nepieņemama

Latvijas Zaļās kustības, Vides aizsardzības kluba, "Pilsēta cilvēkiem" un Lielo kapu draugu aktīvisti ir saņēmuši Centrālās finanšu un līgumu...

Foto

Vai slēpta rusifikācija Rīgas domes Īpašuma departamenta gaumē?

Mani interesē Rīgā notiekošais. Ko jaunu grasās uzcelt, ko drīzumā nojauks. Varbūt kāda interesanta publiska apspriešana. Biju diezgan...

Foto

Jautājumi par Eritrejas bēgļiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam Vilnim Jēkabsonam

2017.gada 9.martā medijos izskanēja informācija, ka Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros uz Latviju no...

Foto

Lembergs un „jumtotāji: atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim

2017.gada 20.februārī saņēmām Drošības policijas (DP) priekšnieka Normunda Mežvieta 2017.gada 17.februārī parakstīto atbildi uz iesniegumu....

Foto

Bijušās Saldus 2. vidusskolas direktores atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam

“Vai par ļaunajiem cilvēkiem zina mūsu Valsts prezidents?” man jautā nu jau bijušais manas skolas...

Foto

Deputātu jautājumi ārlietu ministram Rinkēvičam un satiksmes ministram Augulim

Deputātu jautājumi par Latvijas iespējām īstenot ģenētiski modificētu organismu aprites ierobežošanu savā teritorijā atbilstoši savām nacionālajām interesēm...

Foto

Viltotā Zviedrijas aina

Mani šausmina Sandras Veinbergas Zviedrijas atainojums – viņa runā par “troļļiem un viltusziņām”, bet pati izplata propagandu. Zviedrija šodien ir pilnībā sašķelta līdzīgi...

Foto

Komentāri par LU Senāta lēmumu "Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pievienošanu LU"

Latvijas Universitātes (LU) Senāta lēmums nav saskaņā ar MK rīkojuma projektu "Par...

Foto

Par RPIVA pievienošanas LU iemesliem, jeb kurš un kāpēc mēģina piebeigt klasisko skolas un pirmskolas pedagoģiju Latvijā

Negatīvu sabiedrisko rezonansi Latvijā ir guvusi iecere pievienot Rīgas...

Foto

Vulgaritātes megatonnas

Pirms neilga laika noslēdzās konkurss "Kilograms kultūras 2016". Konkursu organizēja Latvijas televīzijas un Latvijas radio darbinieki. Laimīgie uzvarētāji tika sumināti 23. februāra vakarā. Apbalvošanas...

Foto

Čerbakovs, kurš vienmēr peld pa virsu

Līguma laušana ar Rakstniecības un mūzikas muzeja būvnieku, protams, ir tikai kārtējais apliecinājums tam, ka šajā celtniekiem tik grūtajā laikā,...

Foto

Par uzticības zaudēšanu Latvijas Radio valdes locekļiem

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums par uzticības zaudēšanu valsts SIA „Latvijas Radio” valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam un...

Foto

Advokāts: ja Bičkovičs lietu nosūta uz Aizkraukli, tad pretī ir viņa sieva un uz taisnīgu tiesu nav, ko cerēt

Saistībā ar „nejaušību” ķēdi, kad Augstākās tiesas...

Foto

Būs pasaka ar laimīgām beigām?

Notiekošā jezga nodokļu likumdošanā ir nogurdinoša visām iesaistītajām pusēm – dažus tā dzen izmisumā, dažus saērcina līdz bezcerībai. Vai ir pamats...

Foto

Rīgas Vagonbūves rūpnīcas krahs

Nesen kādā portālā pazibēja intervija ar Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas valdes locekli Gati Kamarūtu par uzņēmuma perspektīvām un finanšu stāvokli. Līdz pagājušā...

Foto

Ebreju bērnudārzs saņem pašvaldības finansējumu, bet citas tautības bērnu neuzņem - kāpēc?

Sabiedrībai vajadzētu ieinteresēties par Rīgas Ebreju kopienas dibināto bērnu dārzu "Motek". Es uzskatu, ka...

Foto

Mans viltus profils ģīmgrāmatā facebook.com un veselības aprūpes reforma

Kādam man nezināmam cilvēkam bija labpaticies uztaisīt manu Facebook profilu un sarakstīt tajā virkni glupību. Pieļauju, ka autoru nekad...

Foto

Ir jāizbeidz Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale "savējiem"

Vēršamies pie sabiedrības un medijiem ar lūgumu pārbaudīt, kā tiek izlietoti Zemkopības ministrijas (ZM) līdzekļi, un pievērst uzmanību, kā...

Foto

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

Pārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju...

Foto

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Finanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par...

Foto

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26....

Foto

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

Dalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada...

Foto

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

No „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā...

Foto

Reideris aizēno vēlēšanas

Vēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”....