Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc ilgstošas Pietiek sarakstes ar Valsts kanceleju tā beidzot ir nodevusi portāla rīcībā cenzētu Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā, paziņojot, ka pilns šīs pozīcijas teksts Latvijas sabiedrībai neesot sniedzams. Publiskojam šo arī cenzētā formā pietiekami daiļrunīgo dokumentu.

Vispārpieejama informācija no pozīcijas Nr. 2 par Eiropas Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Eiropas programma migrācijas jomā"

Stadija Sākotnējā pozīcija

Atsauces uz ES dokumentiem COM (2015) 240 final    

Atsauces uz LR dokumentiem Pozīcija Nr.1 (apstiprināta MK 09.06.2015., saskaņota ar

SELK 12.06.2015.)

1. ES tiesību akta projekta/izskatāmā jautājuma īss apraksts       

2015.gada 23.aprīlī, sekojot traģiskajiem notikumiem Vidusjūrā, Eiropadome pieņēma paziņojumu par turpmāku rīcību, lai novērstu līdzīgas traģēdijas. Paziņojums balstījās četros pīlāros, viens no kuriem cita starpā paredzēja arī ārkārtas patvēruma meklētāju pārvietošanas mehānisma Eiropas Savienības iekšienē un Eiropas Savienības pilotprojekta pārvietošanas programmai no trešajām valstīm izveidi. Abi mehānismi būtu veidojami, pamatojoties uz dalībvalstu brīvprātīgas dalības principu.

2015.gada 13.maijā Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai "Eiropas programma migrācijas jomā"[1]. Paziņojumā tiek identificēti īstermiņa, vidējā termiņa un ilgtermiņa pasākumi, kas īstenojami, lai nodrošinātu visaptverošu un sabalansētu pieeju migrācijas plūsmu pārvaldībai. Paziņojumā kā īstermiņa pasākumi, cita starpā, tiek minēti gan visām dalībvalstīm saistoša sākotnēji ārkārtas, vēlāk pastāvīga mehānisma izveide patvēruma meklētāju pārvietošanai Eiropas Savienības iekšienē, gan arī visas dalībvalstis aptveroša mehānisma izveide patvēruma meklētāju pārvietošanai no trešajām valstīm jeb plašu rezonansi izraisījušie ierosinājumi attiecībā uz visām dalībvalstīm saistošu kvotu sistēmas ieviešanu.

Attiecībā uz iekšējo solidaritāti - personu pārvietošanu ES ietvaros - sākotnēji plānots izveidot ārkārtas reaģēšanas mehānismu, kas paredzēs pagaidu sadales shēmu attiecībā uz personām, kurām nepārprotami nepieciešama starptautiskā aizsardzība, paredzot visu dalībvalstu taisnīgu un līdzsvarotu līdzdalību. Komisija visu dalībvalstu līdzdalības taisnīgai nodrošināšanai paredzēja izmantot sadales koeficentu, kas balstītās IKP (40%), iedzīvotāju skaits (40%), bezdarba līmenis (10%) un patvēruma meklētāju un pārvietoto bēgļu skaits iepriekš (10%).           

Uzņemamo personu pārvietošana notiks divu gaidu laikā, paredzot, ka dalībvalstis savstarpēji vienojas par intervāliem, kuros personas tiek identificētas un pēc tam, dalībvalstīm savstarpēji vienojoties, pārvietotas. Pārvietošanas praktiskai nodrošināšanai tiks izveidots nacionālo kontaktpunktu tīkls, iesaistot Eiropas Patvēruma atbalsta biroju.

Par katru pārvietoto personu dalībvalstij tiks piešķirts vienreizējs maksājums ES Patvēruma, imigrācijas un integrācijas fonda ietvaros 6000 eiro apmērā.

Programma paredz, ka šim ārkārtas mehānismam gada beigās sekos ierosinājums izveidot pastāvīgu kopēju ES pārvietošanas mehānismu ārkārtas situācijās (European Relocation Scheme), kurš varēs tikt iedarbināts automātiski un būs obligāts visām dalībvalstīm. Šis tiesību akts tiks pieņemts parastajā likumdošanas procedūrā, proti, koplēmuma procedūrā ar Eiropas Parlamentu, Padomei lēmumu pieņemot ar kvalificēto balsu vairākumu.

Savukārt, attiecībā uz ārējo solidaritāti - personu pārvietošanu uz ES no trešajām valstīm - Komisija ierosina rekomendācijas ES pārvietošanas shēmas izveidei, piedāvājot 20 000 personu pārvietošanu no trešajām valstīm un šim mērķim paredzot papildus 50 miljonus eiro. Komisijas piedāvātā patvēruma meklētāju sadales atslēga ir identiska kā pārvietošanas ES iekšienē gadījumā.

Vienlaikus Programma paredz, ka, ja tas būs nepieciešams (proti, mehānisms nedarbosies uz brīvprātības pamatiem rekomendācijas formā), pēc 2016.gada tiks izstrādāts visām dalībvalstīm saistošs un obligāts tiesību akta priekšlikums pārvietošanas no trešajām valstīm īstenošanai (European Resettlement Scheme).

2015.gada 27.maijā Eiropas Komisija nāca klajā ar četriem priekšlikumiem, lai īstenotu Eiropas programmā migrācijas jomā paredzētos īstermiņa pasākumus. Starp šiem priekšlikumiem bija arī projekts Padomes lēmumam, ar ko izveido pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā[2]. Šis lēmums paredz, ka divu gadu laikā no Itālijas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāpārvieto 24 000 personu, bet no Grieķijas - 16 000 personu. Ņemot vērā Eiropas Savienības kopējo starptautiskā statusa atzīšanas reitingu, pārvietošana attiektos uz patvēruma meklētājiem no Sīrijas un Eritrejas, kuru kopējais atzīšanas reitings ir augstāk par 75%.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas izstrādāto sadales atslēgu Latvijai turpmākajos divos gados būtu jāuzņem 310 patvēruma meklētāju no Itālijas un 207 patvēruma meklētāji no Grieķijas, savukārt no trešajām valstīm Latvijai būtu jāuzņem 220 personas. Tādējādi kopējais Latvijai uzņemamo personu skaits saskaņā ar Eiropas Komisijas izstrādāto sadales atslēgu būtu 737 personas.

2015.gada 25. - 26.jūnijā notiekošajā Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju sanāksmē tika nolemts, ka visām dalībvalstīm jāpiedalās patvēruma meklētāju pārvietošanas pasākumos gan Eiropas Savienības iekšienē, gan arī no trešajām valstīm[3]. Eiropadomes secinājumi paredz, ka vienošanās par patvēruma meklētāju pārvietošanu Eiropas Savienības iekšienē ir jāpieņem līdz jūlija beigām pēc vienprātības principa, ņemot vērā katras dalībvalsts īpašo situāciju.

Ņemot vērā Eiropadomes doto uzdevumu, nākamā, Luksemburgas, prezidentūra ir uzsākusi divpusējās konsultācijas ar dalībvalstīm, lai noskaidrotu, kāds alternatīvs priekšlikums patvēruma meklētāju sadales taisnīgai atslēgai būtu pieņemams visām dalībvalstīm.

Šobrīd Luksemburga sadales atslēgai piedāvā izmantot vienādā proporcijā tikai divus kritērijus, proti, iedzīvotāju skaitu un iekšzemes kopproduktu, vienlaikus paredzot, ka ir iespējama tā sauktā mainīgā korekcijas daļa, kas nevar būt lielāka par 15%. Šī mainīgā daļa būs atkarīgi no patvēruma meklētāju līdzšinējām plūsmām konkrētajā dalībvalstī un dalībvalsts teritorijas lieluma, lai izlīdzinātu personu sadalījumu, bet vienlaikus respektētu dalībvalstu specifisko situāciju. [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]

Balsošanas kartība. ES tiesību akta izdošanas/jautājuma izskatīšanas juridiskais pamatojums

2. Situācija Latvija

Statistika:

2015.gadā (līdz 14.maijam) saņemts kopumā 91 patvēruma pieteikums (89 pirmreizējie iesniegumi un 2 atkārtotie. Šogad alternatīvais statuss piešķirts 6 personām; nav piešķirts neviens bēgļa statuss. No 1998.gada līdz 2014.gadam Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 1440 patvēruma meklētāji (2014.gadā - 364, kas ir visu gadu lielākais skaits). Bēgļa statuss ir piešķirts kopumā 65 personām, savukārt alternatīvās aizsardzības statuss - 127 personām, t.sk. 2014.gadā - 3 personām piešķirts bēgļa statuss un 21 personai alternatīvais statuss. Patvēruma meklētāju galvenās izcelsmes valstis 2014.gadā - Gruzija (166), Ukraina (75), Sīrija (34), Irāka (21). Saistībā ar konfliktu Ukrainā ir strauji pieaudzis patvēruma meklētāju skaits no Ukrainas - 2014.gadā un 2015.gadā (līdz 14.maijam) - 75 un 28 personas.

Patvēruma meklētāju un personu, kas saņēmušas aizsardzības statusu tiesības: Patvēruma procedūras un patvēruma izmitināšanas un uzņemšanas funkciju realizācijai iepriekšējo gadu laikā valsts budžeta ietvaros paredzētie finanšu līdzekļi: patvēruma meklētāju izmitināšanas centra uzturēšanai (IeM Nodrošinājuma valsts aģentūra) - 87 918 eiro, patvēruma meklētāju uzņemšanai (PMLP) - 43 864 eiro, administratīvie izdevumi patvēruma procedūras nodrošināšanai (PMLP) - 151 571 eiro.

Izmaksas uzreiz _pēc _pārvietošanas un _pirms statusa _piešķiršanas:

Atbilstoši sākotnējam aprēķinam, kas veikts, lai noteiktu vidējās izmaksas, kas nepieciešamas, lai garantētu patvēruma meklētājam saskaņā ar likumprojektā „Patvēruma likums" paredzēto tiesību nodrošināšanu, viena patvēruma meklētāja uzturēšana un izmitināšana, kā arī ar pieteikuma izskatīšanu saistītās izmaksas veido 1112 eiro, kas ietver patvēruma meklētāja iesniegto dokumentu un PMLP pieņemto lēmumu tulkošanu, izmaksas par interviju, konsultācijām, saziņu ar juridiskās palīdzības sniedzēju, primārās veselības aprūpi, kā arī uztura un dienas naudas nodrošināšanu 240 dienām. Šajā laikā personas var uzturēties Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā „Mucenieki".

Izmaksas pēc statusa piešķiršanas:

Bēgļa statusu saņēmušajām personām tiek izsniegts personu apliecinošs un ceļošanas dokuments, kā arī pastāvīgā uzturēšanās atļauja, tās pirmos 12 mēnešus pēc statusa piešķiršanas saņem uzturēšanās pabalstu 256,12 eiro apmērā (nepilngadīgās personas saņem pabalstu 30% apmērā no šīs summas), kā arī pabalstu valsts valodas apguvei 49,80 eiro mēnesī. Minētajām personām ir tiesības strādāt pie jebkura darba devēja (nav nepieciešams izpildīt papildu nosacījumus piekļuvei darba tirgum).

Atbalsts saistībā ar dzīvesvietas atrašanu[4], pārkvalificēšanos, iegūtās izglītības atzīšanu, darbā iekārtošanu, tālāku valsts valodas apguvi un integrāciju no valsts budžeta līdzekļiem šīm personām šobrīd netiek sniegts. Ilgtspējīgas integrācijas sabiedrībā nodrošināšanai iespēju robežās būtu svarīgi rast iespēju šāda atbalsta nodrošināšanai, ņemot vērā, ka šobrīd nav izstrādātas šādas programmas, kā arī to nodrošināšana nav IeM kompetencē, IeM šobrīd nevar identificēt nepieciešamos budžeta līdzekļus šādu programmu izveidei un īstenošanai.

Laika posmā pēc statusa saņemšanas pieeja medicīnas pakalpojumiem, izglītībai un vairākiem citiem sociāliem pakalpojumiem tiek nodrošināta uz līdzvērtīgiem pamatiem kā pilsoņiem.

Periodā no 2014. - 2020.gadam no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda trešo valstu valstspiederīgo integrācijas jomā plānoti 6 290 000,00 eiro, tai skaitā 700 000,00 eiro atbalsta pasākumiem bēgļiem, kas ir 11,13% no šajā fondā Latvijai integrācijas pasākumiem piešķirtā finansējuma.

Ja Latvija apņemsies uzņemt 255 personas, tad papildus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros varēs saņemt vienreizēju maksājumu 6000 eiro apmērā par katru personu jeb kopā 1530000 eiro. Saskaņā ar Fonda 7.pantu šie līdzekļi var tik izmantoti tikai šādiem mērķiem:

valsts pārvietošanas programmu, stratēģiju un citu ar humāniem apsvērumiem pamatotu uzņemšanas programmu izveide un izstrāde;

atbilstīgas infrastruktūras un pakalpojumu izveide, lai varētu raiti un efektīvi īstenot pārvietošanas programmas un pasākumus, kas saistīti ar citām ar humāniem apsvērumiem pamatotas uzņemšanas programmām, tostarp palīdzību valodas ziņā;

struktūru, sistēmu un personāla mācību izveide, lai rīkotu misijas uz trešām valstīm un/vai citām dalībvalstīm, veiktu intervijas un medicīniskās un drošības pārbaudes;

potenciālo pārvietošanas gadījumu un/vai ar humāniem apsvērumiem pamatotas cita veida uzņemšanas gadījumu izvērtēšana, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes, piemēram, rīkojot misijas uz trešām valstīm, intervijas un medicīniskās un drošības pārbaudes;

veselības stāvokļa izvērtējums un ārstēšana pirms aizbraukšanas, materiāla palīdzība pirms aizbraukšanas, informatīvi un integrācijas pasākumi pirms aizbraukšanas un ceļojuma organizēšana, tostarp pavadošā medicīniskā personāla pakalpojumu nodrošināšana;

informācijas un palīdzības sniegšana uzreiz pēc ierašanās vai īsi pēc tam, ieskaitot mutiskās tulkošanas pakalpojumus;

darbības, kuru mērķis ir atkalapvienot ģimenes locekļus, kas tiek pārvietoti dalībvalstī

tādu apstākļu veidošana, kas veicina pārvietoto bēgļu integrāciju, neatkarību un pašpaļāvību ilgtermiņā.

Latvijas dalība solidaritātes pasākumos patvēruma jomā:

Latvija nav piedalījusies nedz iekšējās pārvietošanas (relocation) pasākumos, nedz pārvietošanas programmās no trešajām valstīm (resettlement).

Latvija ir iesniegusi Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (EPAB) sarakstu ar 10 Latvijas amatpersonām (no PMLP - 5, VRS - 4, IeM - 1), ko nepieciešamības gadījumā var nosūtīt atbalsta sniegšanai (identifikācija, reģistrācija, lietu izskatīšana, COI ekspertīze, ES acquis patvēruma jomā pārņemšana, projektu ieviešana u.c.) citām dalībvalstīm.

Līdz šim trīs VRS eksperti ir piedalījušies EPAB pilotprojektā uz Polijas - Baltkrievijas un Polijas - Ukrainas robežām, testējot iespējas kopīgi sadarboties patvēruma pieteikumu sākotnējās apstrādes fāzē. Divi VRS eksperti piedalījās Maltā darba grupā, kurā izstrādā

rokasgrāmatu ar vadlīnijām dalībvalstīm par ekspertu no dažādām valstīm efektīvu mijiedarbību, piedaloties operācijās.

Plānota viena VRS eksperta dalība operācijā Itālijā (Sicīlijā) un Maltā (operācijas ilgums - 2 mēneši) patvērumu meklētāju identifikācijai un pirmreizējā reģistrācijai, kā arī atbalsta sniegšanai reģistrācijas procesā un patvēruma procedūrā.

Informācija par situāciju Latvijā attiecībā uz ierosināto kvotu sistēmu personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, uzņemšanā:

Ņemot vērā to, ka Latvija līdz šim nav iesaistījusies nedz iekšējās pārvietošanas (relocation), ne pārvietošanas programmās no trešajām valstīm (resettlement) un Latvijas oficiālā nostāja līdz šim ir bijusi, ka Latvija neiesaistās fiziskās nastas sadales procesos, Latvijā šobrīd nav izveidojusies ne tiesiska, ne praktiska sistēma, lai īstenotu minētās shēmas. Šādas sistēmas izveidei nepieciešams finansējums ne tikai ar personas tiešu pārvietošanu, uzņemšanu un izmitināšanu lēmuma pieņemšanas procesā saistīto izdevumu segšanu, kā arī pēc pozitīva lēmuma pieņemšanas nepieciešamo pabalstu izmaksāšanai, bet arī kapitālieguldījumi, lai attīstītu kapacitāti šādu personu uzņemšanai un integrācijai sabiedrībā.

Saskaņā ar Programmā iekļauto aprēķinu, Komisijas plānotā pagaidu mehānisma patvēruma meklētāju pārvietošanai ES iekšienē ietvaros uz Latviju būtu jāpārvieto 1,29% no kopējā personu skaita, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Tas nozīmē, ka no Itālijas būs jāpārvieto 310 personas un no Grieķijas 207 personas, kurām nepieciešama starptautiskās aizsardzība. Savukārt patvēruma meklētāju pārvietošanas mehānisma no trešajām valstīm uz ES ietvaros uz Latviju būs jāpārvieto 220 patvēruma meklētāji no trešajām valstīm (jeb 1,1% no kopējā skaita).

Latvijā ir viens patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs "Mucenieki" (turpmāk tekstā - Mucenieki), kura kapacitāte, nodrošinot adekvātus sadzīves apstākļus, ir 100 personas, bet ārkārtas situācijā var izmitināt līdz 200 personām[5]. Ievērojot šā brīža Latvijas patvēruma sistēmas noslodzi un prognozējot iespējamo turpmāko attīstību, Mucenieku izmitināšanas kapacitāte, papildus tiem patvēruma meklētājiem, kuri ierodas valstī individuāli, ļautu izmitināt (vienreizēji) aptuveni līdz 50 patvēruma meklētājiem.

Šādā gadījumā būtu nepieciešams papildu finansējums šo personu uzturēšanas izdevumu segšanai procedūras laikā, ar viņu pieteikumu izskatīšanu saistīto izmaksu segšanai (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts robežsardzes, Juridiskās palīdzības administrācijas resursu izmaksas), kā arī viņiem piešķiramo pabalstu izmaksai un tiesību, piemēram, uz izglītību un uz veselības aprūpi nodrošināšanas īstenošanai.

Šī informācija gan attiecas tikai uz vienreizēju pasākumu, un gadījumā, ja Latvijai nāksies regulāri/pastāvīgi piedalīties pārvietošanas aktivitātēs, būs nepieciešami papildu ieguldījumi, lai atbilstoši palielinātu Latvijas patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu (jaunas darba vietas patvēruma procedūrā iesaistītajās institūcijās; papildu izmitināšanas vietas patvēruma meklētājiem un finansējums, drošības iestāžu kapacitāte iespējamo ar drošības apdraudējumu saistīto risku izvērtēšanai relatīvi liela papildus personu skaita ierašanās gadījumā); kā arī būs nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa risinājumus, kas saistīti ar šo personu integrāciju valstī pēc aizsardzības statusa saņemšanas (piemēram, atbalsta programmas dzīvesvietas nodrošināšanai, valodas apguvei, integrācijai Latvijas darba tirgū utt.)).        

Ietekme uz budžetu

Šobrīd precīzu ietekmi uz budžetu nav iespējams prognozēt. [IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]

3. Latvijas Republikas pozīcija    

[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]

Latvijas nostāja par patvēruma meklētāju pārvietošanu ES iekšienē un no trešajām valstīm:

Latvija piekrīt Komisijas identificētajām problēmām, kas saistītas ar būtisko patvēruma meklētāju skaita palielinājumu atsevišķās trešajās valstīs un ES dalībvalstīs, un konceptuāli atbalsta palīdzības sniegšanas nozīmību tām.

Vienlaikus Latvija uzskata, ka fiziska personu pārdale ir tikai viens no pasākumiem, kas īstenojams gan ES iekšējās solidaritātes jomā, gan arī, īstenojot solidaritātes pasākumus ar trešajām valstīm. Neiebilstot ES koordinētai rīcībai pārvietošanas aktivitāšu īstenošanā gan ES iekšienē, gan arī no trešajām valstīm, Latvija turpina uzskatīt, ka šādas aktivitātes, tāpat kā līdz šim, ir īstenojamas tikai brīvprātīgi, saglabājot katras dalībvalsts tiesības atkarībā no savām iespējām, un nacionālās kapacitātes lemt par to, vai un cik lielā mērā iesaistīties šajās aktivitātēs.

Latvija atzīst, ka patiesas solidaritātes, kas ir viens no ES pamatprincipiem, un taisnīgas atbildības sadalījuma nodrošināšanai svarīgi ir, ka atbilstoši uzņemšanas kapacitātei visas dalībvalstis piedalās ar savu kontribūciju šajā procesā.

Ņemot vērā jūnija Eiropadomes dotos uzdevumus un nepieciešamību visām dalībvalstīm solidāri iesaistīties aizsardzības sniegšanā tām personām, kurām tā patiesi ir nepieciešama, un atbalsta sniegšanā tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar nesamērīgu un ārkārtas personu pieplūdumu, Latvija varētu piekrist vienreizējai kontribūcijai, ievērojot Latvijas ekonomisko situāciju un iedzīvotāju skaitu, pārvietot personas[6], lai ES pārvietošanas un mītnesvietas maiņu programmu ietvaros koordinēti nodrošinātu starptautiskās aizsardzības iespējas 60 000 personām.

Latvija stingri uzskata, ka solidaritāte ir daudzšķautņains pasākumu komplekss un fiziska personu pārvietošana no vienas valsts uz otru valsti nav vienīgais solidaritātes izpausmes veids. Izolēti šāda veida mehānismi nemazinās, bet tieši pretēji vairos migrācijas spiedienu uz ES, radot tā saukto pievelkošo (pull) faktoru. Šiem pasākumiem ir jābūt papildinātiem ar ilgtspējīgiem risinājumiem migrācijas plūsmu pārvaldībai un šādi pasākumi var būt tikai spiediena mazināšanai ārkārtas situācijās.

Īstenojot pasākumus solidaritātes jomā Latvija tāpat kā līdz šim turpinās atbalstīt Vidusjūras valstis, stiprinot FRONTEX kopējo operāciju kapacitāti, piedaloties šajās operācijās ne tikai ar personālu, bet arī atbilstošu ekipējumu, kā arī nodrošinot atbilstošus ekspertu Eiropas Patvēruma atbalsta biroja īstenotajās iniciatīvās.

Turklāt papildus jau iepriekš minētajam, paralēli cīņai ar trešajās valstīs valdošo krīzes situāciju radītajām sekām, nedrīkst aizmirst arī par nepieciešamību turpināt pielikt maksimālas pūles, lai novērstu iespējamus ārvalstu teroristu kaujinieku, organizētās pārrobežu noziedzības un nelegālās imigrācijas cēloņus, veidojot visaptverošu un līdzsvarotu migrācijas politiku, kas ietver gan cīņu pret nelegālo imigrāciju, gan patvēruma un legālās migrācijas jomas attīstīšanu.

Īpašas Latvijas Republikas intereses. Nav.

4. Citu ES dalībvalstu viedokļi

[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]

5. ES institūciju viedokļi

[IEROEBZOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]

6. Saskaņošana

7. Saskaņošana ar Saeimas Eiropas lietu komisiju

8. Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem

Informācija par Latvijas dalību solidaritātes pasākumos:

Latvija ir piedalījusies, piedalās un plāno arī turpmāk piedalīties FRONTEX koordinētajās kopējās operācijās. Piemēram, Vidusjūras reģionā Latvija šobrīd piedalās kopējā operācijā Poseidon ar vienu mobilo novērošanas kompleksu (ar apkalpi, kas sastāv no četriem robežuzraudzības ekspertiem), vienu piekrastes patruļas laivu ar 4 amatpersonu apkalpi. Sākot ar 2015.gada 15.jūniju kopējā operācijā Poseidon tiks iesaistīts VRS helikopters (15.06.- 15.08. un 01.09. -30.10.), bet no 2015.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 31.decembrim operācijā tiks iesaistīts papildus VRS kuteris ar 4 amatpersonu apkalpi. Gan 2014.gadā, gan 2015.gada pirmajos mēnešos Latvija piedalījās arī kopējā operācijā Triton un sākot ar š.g. 3.jūniju atsāks savu dalību ar septiņiem screening un diviem debriefing ekspertiem, kas pakāpeniski nomainīs viens otru.

Latvijas VRS helikoptera, papildus VRS kutera un 5 papildus ekspertu iesaiste operācijās Poseidon un Triton saistīta ar Latvijas atbildi uz 2015.gada 23.aprīļa Eiropadomes laikā izteikto aicinājumu dalībvalstīm sniegt operatīvo atbalstu operācijām Vidusjūras reģionā.

Informācija par situāciju Latvijā patvēruma jomā:

Patvēruma likums, kas stājās spēkā 2009.gada 14.jūlijā, un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi, atbilstoši saistošajā ES patvēruma acquis ietvertajiem nosacījumiem, regulē jautājumus, kas saistīti par patvēruma meklētāju uzturēšanos un patvēruma procedūru, kā arī definē patvēruma meklētāju, un personu, kas saņēmušas bēgļa vai alternatīvās aizsardzību statusu, tiesības un pienākumus. Lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (2013/32/ES) un direktīvas, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (2013/33/ES) nosacījumus, šobrīd Saeimā 1.lasījumā ir izskatīts likumprojekts „Patvēruma likums". Minēto ES tiesību aktu pārņemšanas termiņš ir š.g. 20.jūlijs.

Jautājumus, kas saistīti ar Dublinas regulas un Eurodac regulas piemērošanu Latvijā, nosaka Iekšlietu ministrijas 2014.gada 14.jūlija iekšējie noteikumi Nr.1-10/28 „Patvēruma procesā iesaistīto Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu sadarbības kārtība". Patvēruma likumā ietverta vispārēja atsauce, kas nosaka procesuālo termiņu aprēķināšanu gadījumos, kas saistīti ar Dublinas regulas piemērošanu. Par Dublinas regulas un pārstrādātās Dublinas regulas nosacījumu piemērošanu Latvijā savas kompetences ietvaros atbild Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) un Valsts robežsardze (VRS), kā arī bāriņtiesa. PMLP ir informācijas aprites sistēmas Dublinet kontaktpunkts Latvijā.

PMLP amatpersonas, kuru darba pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana par patvēruma pieteikumiem, vienlaikus ir arī Izcelsmes valstu informācijas (COI - Country of Origin Information) eksperti. COI ziņojumus izmanto intervēšanas un lēmumu pieņemšanas procesā.

[1] COM (2015) 240 final

[2] COM (2015) 286 final

[3] Vienlaikus jāņem vērā Lielbritānijas, Īrijas un Dānijas īpašā situācija attiecībā uz šo dalībvalstu dalību iekšlietu un tieslietu jomas pasākumos un instrumentos.

[4] Pec statusa piešķiršanas personas nevar vairs uzturēties Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā „Mucenieki".

[5] Arkartas situācijā apmēram 24 personas varētu izmitināt ari Valsts robežsardzes Ventspils parvaldes Kurzemes dienesta

[6] Latvijas uzņemšanas potenciāls varētu būt 255 - 260 personas atbilstoši sadales atslēgai, kam par pamatu ir ņemts IKP un iedzīvotāju skaits, kā arī īpašā situācija (līdz 15% mainīgā daļa). Vienlaikus tas ir par 2/3 mazāks personu skaits, nekā to paredz sākotnējais Eiropas Komisijas priekšlikums.

Novērtē šo rakstu:

27
81

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

FotoIesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un Valsts prezidentu par Veselības ministrijas faktisko atteikumu veikt viņa kā ārstniecības personas resertifikācijas procesa tiesiskuma pārraudzību.
Lasīt visu...

21

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

FotoGarāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa jau izdalīta pa labi un pa kreisi - jo no filmām un koncertierakstiem jau ir jēga tikai tad, ja tās skatās un tos klausās; tāpat kā no grāmatām - tikai tad, ja tās lasa). Tajā uzmestajā acī iekrita dažu, atsevišķi noliktu filmu ripuļu vāciņi.
Lasīt visu...

12

Par uzpūsto depresijas problēmu

FotoJau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”, no kuriem tikai maza daļa regulāri ārstējoties, bet pārējie esot atstāti likteņa varā, un valstij vajagot kaut ko darīt šinī sakarā. It sevišķi lielu centību augstāk minētās idejas propagandēšanā izrāda dakterīši Elmārs Rancāns, Elmārs Tērauds un Biruta Kupča.
Lasīt visu...

21

Kleptomānijas cēlonis

FotoRetrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu noziegumu brīvību ir starptautiski vispārzināms fakts.
Lasīt visu...

12

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

FotoAtbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku. Protams, daudzi pamatoti iebildīs, ka šis skaitlis nav korekts, taču cita mums nav. Tomēr fakts ir tāds, ka arī oficiālā statistika atzīst: 2016. gadā Baltijas valstīs turpinājās masveida emigrācija.
Lasīt visu...

12

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

FotoDaudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un, lai gan tas ir noticis pavisam nesen, šī “nodokļu reforma” jau ir paguvusi apaugt ar visdažādākajiem vērtējumiem – no brīnumnūjiņas, kas atrisinās mums visu, līdz bezatbildīgai, populistiskai avantūrai vai vienkārši kārtējai stohastiskai solījumu mākoņu stumdīšanai, no kā galu galā nekas jēdzīgs nesanāks. Un katram šeit ir savi argumenti. Jāatzīst – tie parasti ir vienpusēji un šauri, lai tikai uzrunātu (apmānītu?) attiecīgo mērķauditoriju.
Lasīt visu...

12

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

FotoJau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās un ka Veselības ministrija un valdība kaut mazākā mērā gribētu panākt pozitīvu sarunu iznākumu, lai ārsti atsāktu darbu pilnā apmērā. Varbūt šeit mazāka ir premjera Māra Kučinska loma, kurš vienkārši tiek apvārdots un pārliecināts par to, ka "jāaizstāv dāmas gods". Nav jau pirmā reize, kad redzams, cik viegli ir ietekmējams premjers, kurš kā bruņinieks metas aizstāvēt sava kabineta vājā dzimuma pārstāves, aizmirstot valstiskas vērtības un pat veselo saprātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...

Foto

Pašapziņas valstiskums

Pašapziņa ir suverēna garīgā izpausme. Tā pieder vienīgi attiecīgajam cilvēkam. Pašapziņa ir sevis apzināšanās un sevis apzināšanās saskarsmē ar ārējo pasauli. Pašapziņas priekšmets ir...

Foto

Par Alīdas Vānes pēdējo darba dienu, ģimenes ārstu streiku un iespējām no tā izvairīties

Ģimenes ārstu streiks: sāksies 3. jūlijā, sāksies 23. jūlijā vai varbūt Saeima...

Foto

Kas ir tas jaunais un šokējošais, ko mēs uzzinājām no „Rīdzenes” sarunām?

Un tomēr. Kāds var man paskaidrot - kas ir tas jaunais un šokējošais, ko...

Foto

Daudz interesantāk būtu uzzināt, kādas shēmas bīda par gaismas glabātājiem uzskatītie politiķi

Mazliet vairāk palasīju bēdīgi slavenās "Rīdzenes sarunas", un man ir daži jautājumi sašutušajiem:...

Foto

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

Kas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami...

Foto

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

Apgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau...