Valsts kontrole: Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas meži” domā galvenokārt par peļņu, bet sanāk tikai konkurences kropļošana
PIETIEK20.12.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nila Ušakova vadītā Rīgas pašvaldība ir pieļāvusi situāciju, ka tai piederošās Aivara Tauriņa (attēlā) vadītās SIA Rīgas meži darbība pamatā ir vērsta nevis uz plānveidīgu pašvaldības meža platību apsaimniekošanu, bet gan uz uzņēmuma ekonomisko interešu īstenošanu - vēlmi gūt iespējami lielākus ieņēmumus no savas saimnieciskās darbības, taču vienīgais, kas no tā sanācis – Rīgas meži, iesaistoties komercdarbībā kokrūpniecības jomā, mūsuprāt, rada konkurences kropļošanu. Pietiek šodien publicē pilnu Valsts kontroles atzinumu, kurā izteikti arī šie secinājumi.
Neraugoties uz Latvijas Krājbankā zaudētajiem 1,2 miljoniem eiro un gada laikā seškārt sarukušu peļņu, ar Biķernieku mežā sarīkoto iespaidīgo izzāģēšanas postažu slavenā Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas meži valdība pērn tikusi pie iespaidīga atalgojuma pieauguma, - tā rāda uzņēmuma gada pārskats Lursoftdatu bāzē. Algu pieaugumam nav traucējis arī fakts, ka uzņēmuma jaunās kokzāģētavas darbības apjomi joprojām nav sasniegusi Tauriņa pirms pieciem gadiem solīto līmeni.
Kā rāda Lursoft dati, SIA Rīgas meži valdes locekļu atalgojums palielinājies no 214,3 tūkstošiem eiro 2015. gadā līdz 247,1 tūkstotim eiro pērn. 594 tūkstoši eiro 2015. gadā un jau 727 tūkstoši eiro pērn, - tik iespaidīgi ir palielinājušās uzņēmuma administrācijas algas.
Šādu atalgojuma pieaugumu uzņēmuma vienīgā akcionāre – Rīgas pašvaldība – ir noteikusi, neņemot vērā ne SIA Rīgas meži pērn strauji – aptuveni sešarpus reizes sarukušo peļņu (līdz 227 tūkstošiem eiro), ne līdz šim publiski neatklāto faktu, ka Rīgas mežu vadība pamanījusies bankrotējušajā Latvijas Krājbankā pazaudēt 1,205 miljonus eiro.
Uzņēmuma gada pārskatā minēta arī iespaidīga komercķīla, un Rīgas mežu ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumi no AS SEB banka ir bijuši nepilni 2,5 miljoni eiro. 2012. gadā šī kredītiestāde izrādījās vienīgā, kas bija gatava aizdot Rīgas mežiem 4,5 miljonus latu kokzāģētavas ražošanas kompleksa projektēšanai un būvdarbiem. Arī šīs zāģētavas „darbs” plaši analizēts Valsts kontroles slēdzienā.
„Pirmais darbības gads būs "iesildīšanās" gads, kad zāģētava strādās ar 50% jaudu, un šajā gadā apgrozījums plānots 1,7 miljonu latu apmērā. Vēlāk zāģētavas apgrozījumu paredzēts palielināt līdz 3,1 miljonam latu (4,4 miljoniem eiro)," – tā 2012. gadā apgalvoja Rīgas mežu valdes priekšsēdētājs Tauriņš. Viņš toreiz arī paziņoja, ka kopumā investīcijas kokzāģētavā saskaņā ar biznesa plānu esot paredzēts atpelnīt trīs gadu laikā.
Taču pat vēl tagad, piecus gadus vēlāk Tauriņa solītie kokzāģētavas Norupe apgrozījuma apjomi joprojām nav sasniegti. Kā rāda Rīgas mežu gada pārskats, uzņēmuma „realizācijas daļa veikusi Sabiedrības kokzāģētavas Norupe saražotās produkcijas (zāģmateriāli, skaida, šķelda, brāķētā koksne, miza, koksnes gabalatliekas, utt.) pārdošanu par EUR 3
Līdz ar to galvenais Rīgas pašvaldības uzņēmuma bizness ir koku zāģēšana un apaļkoku pārdošana: saskaņā ar gada pārskatu pērn tas veicis „apaļkoku pārdošanu ar piegādi pasūtītājam 75 253,97 m3 apjomā par EUR 4 039 431, apaļkoku pārdošanu pie ceļa 57 525,79 m3 apjomā par EUR 2 261 224, ka arī apaļkoku pārdošanu cirsmā 148 m3 par EUR 847”.
Pietiek jau informēja par citiem Rīgas mežu vadības saimniekošanas rezultātiem: neraugoties uz iespaidīgo izzāģēto mežu apjoma pieaugumu, pērn Rīgas meži ir strādājuši ar neto apgrozījumu EUR 14 950 372 apjomā un tikai EUR 227 704 lielu peļņu. Publiski gan Rīgas meži mēģina norādīt tikai uz to, ka tie nodarbojoties ar mežu kopšanu un teritoriju labiekārtošanu.
Kopējā SIA Rīgas meži apsaimniekotā platība ir 63 373 ha, no kuriem meža zemes aizņem 59 602 ha. Sabiedrības statūtkapitālā ir iekļauti 53 386 ha (no kuriem meža zemes - 51 781 ha). Pārējo platību veido Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošie meži un meža zemes Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā un meži īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
