Valsts policijā saņemts jauns iesniegums, aicinot sākt kriminālprocesu par Meroni rīcību ar viņam uzticēto mantu

„Šā gada 27. septembrī laikrakstā Diena publicēta šāda informācija ar virsrakstu „Ieķīlāta arestētā manta”:

„Kļūst skaidrāki iemesli, kuru dēļ Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētie uzņēmumi Latvijas Naftas tranzīts un Ventbunkers savus darbības pārskatus par 2016. un 2017. gadu iesniedza tikai nesen, pēc Valsts ieņēmumu dienesta ultimāta, - tie atklāj ne tikai auditoru bažas par „pazudušiem” desmitiem miljonu eiro, bet arī, pēc visa spriežot, nelikumīgu rīcību ar mantu, ko R. Meroni glabāšanā pirms vienpadsmit gadiem, sākot Aivara Lemberga kriminālprocesu, nodeva LR Ģenerālprokuratūra.

Ko valsts uzticēja glabāt Rūdolfam Meroni

Ar Ģenerālprokuratūras 2008. gada lēmumiem kriminālprocesa ietvaros sākotnēji tika uzlikts arests A. Lembergam un abiem viņa bērniem piederošajām patiesā labuma guvēja tiesībām virknē uzņēmumu, bet pēc tam arests viņa meitas patiesā labuma guvēja tiesībām tika noņemts.

Rezultātā kopš 2008. gada spēkā joprojām ir mantas arests A. Lemberga un viņa dēla Anrija Lemberga 19,52% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Ventbunkers, 20,16% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Ventspils tirdzniecības osta un vismaz 30,08% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Kālija parks, un šīs mantas glabāšanu valsts Ģenerālprokuratūras personā ir uzdevusi R. Meroni.

No atklātībā nonākušajiem A. Lemberga kriminālprocesa materiāliem ir redzams, ka 2007. gada 19. decembrī R. Meroni ir parakstījies par arestētās mantas pieņemšanu glabāšanā, kā arī par atbildību, kas paredzēta Krimināllikuma 308. pantā par šīs mantas izšķērdēšanu, atsavināšanu vai slēpšanu. R.Meroni ticis arī informēts par aizliegumu jebkādā veidā izšķērdēt (apzināti samazināt vērtību), slēpt, mainīt, ieķīlāt vai atsavināt lēmumā norādīto mantu.

Acīmredzami ieķīlāta arī arestētā manta

Uzņēmumā Latvijas Naftas tranzīts R. Meroni kopš 2010. gada sākuma ir padomes priekšsēdētājs, un tieši viņa pilnvaru laikā gan ar šī uzņēmuma līdzekļiem, gan ar Ventbunkera, Kālija parka un Ventspils tirdzniecības ostas akciju paketēm notikuši iespaidīgi darījumi, par kuru likumīgumu jaunas šaubas rada līdz šim slēptie, tagad publiskotie gada pārskati.

Latvijas Naftas tranzīta 2017. gada pārskata sadaļā „Pārējie aizdevumi un citi ilgtermiņa debitori” uzrādīts, ka 2017. gada beigās uzņēmums kopumā aizdevis ārkārtīgi iespaidīgu summu - 101,71 miljonu eiro. Turklāt no gada pārskata nav skaidrs, kam šī summa aizdota.

Tāpat Latvijas Naftas tranzīta gada pārskatā ir uzskaitīti arī uzņēmuma izsniegto aizdevumu nodrošinājumi, starp kuriem ir 45 494 AS Ventbunkers akcijas, 8 919 358 AS Kālija parks akcijas un 11 317 244 AS Ventspils tirdzniecības osta akcijas.

Lursoft dati nepārprotami liecina, ka tātad pret Latvijas Naftas tranzīta aizdoto naudu ir ieķīlāta lielākā daļa šo uzņēmumu akciju: Ventbunkeram saskaņā ar tā 2017. gada statūtiem kopā ir 48 040 akciju, Kālija parkam – 10 163 370 akciju un Ventspils tirdzniecības ostai – 12 196 044 vārda akcijas (abiem uzņēmumiem saskaņā ar 2014. gada statūtiem).

Kā rāda Lursoft dati, ne tikai Latvijas Naftas tranzītā, bet arī Ventbunkerā, Kālija parkā un Ventspils tirdzniecības ostā „arestētās mantas glabātājs” R. Meroni jau ilgi ir padomes priekšsēdētājs – attiecīgi kopš 2005. gada, 2013. gada un 2015. gada.

Tātad tieši R. Meroni pilnvaru laikā par labu Latvijas Naftas tranzītam ir ieķīlātas ja ne visas, tad vismaz liela daļa to uzņēmumu kapitāldaļu, kas ir minētas Ģenerālprokuratūras lēmumā par mantas arestu un kuru glabāšana bija uzticēta R. Meroni. Turklāt Šveices advokāts ir bijis visu šo uzņēmumu amatpersona.

Ieķīlātās akcijas var tikt zaudētas

Dienas aptaujātie juristi apliecina – nav apšaubāms, ka arestētās mantas ieķīlāšana ir uzskatāma par tās atsavināšanu vai maiņu. Līdzīgi tam, kā manta tiek ieķīlāta lombardā, arī gadījumā, ja nezināmās, bet skaidri nojaušamās personas nespēs atdot Latvijas Naftas tranzītam tā aizdoto naudu, uzņēmuma rīcībā nonāks R. Meroni „glabātās”, taču paklusām ieķīlātās Ventbunkera, Kālija parka un Ventspils tirdzniecības ostas akcijas.

Vēl vairāk, kā rāda līdz šim slēptie Ventbunkera un Latvijas Naftas tranzīta gada pārskati, 2017. gada beigās no to līdzekļiem aizdevumos kopā izsniegti vairāk nekā 150 miljoni eiro, taču nav norādīts ne tas, kam šie aizdevumi izsniegti, ne tas, cik iespējama ir to atgūšana.

„Varu apgalvot, ka daudzas tranzīta uzņēmumu daļas, kas norādītas Latvijas Naftas tranzīta gada pārskatā kā nodrošinājums izsniegtajiem aizdevumiem, jau iepriekš ir ieķīlātas kā nodrošinājums Ventbunkera izsniegtajiem ilgtermiņa aizdevumiem. Tāpēc ir apšaubāma patiesā nodrošinājumu būtība un ieķīlāto daļu vērtība,” Dienai apliecināja persona, kas iepriekš ir bijusi Ventbunkera valdē un saistībā ar aprakstītajiem faktiem jau ir vērsusies tiesībsargāšanas iestādēs.

Auditori izsaka nopietnas bažas

Šādas aizdomas, tikai citos vārdos ir izteiktas arī nule publiskotajos Ventbunkera un Latvijas Naftas tranzīta gada pārskatos par 2016. un 2017. gadu. „Atteikums sniegt atzinumu” – šādu diezgan reti sastopamu dokumentu R. Meroni kontrolētā Latvijas Naftas tranzīta 2016. gada pārskatam ir pievienojuši revidenti no Grant Thornton Baltic Audit SIA, paskaidrojot: „Mēs nevarējām iegūt pietiekošus un atbilstošus revīzijas pierādījumus, kas veido pamatojumu revidenta atzinumam par šiem finanšu pārskatiem.”

Auditori norādījuši uz faktiem, kas būtībā liecina par apjomīgām mahinācijām ar uzņēmuma līdzekļiem, minot, ka „2016. gada 31. decembrī no visiem sabiedrības bilancē atspoguļotajiem naudas līdzekļiem attiecīgi 27 686 tūkstoši EUR (2015. gada 31.decembrī 26 665 tūkstoši EUR) sabiedrības vārdā pārvaldīja trešā persona”.

Revīzijas laikā nav bijis iespējams saņemt tiešu apstiprinājumu, ka šīs nenosauktās trešās personas rīcībā patiešām ir šāda naudas summa – gandrīz 28 miljoni eiro. Tāpēc auditori secinājuši: „Mēs nevarējām gūt pietiekamu pārliecību par iepriekš minēto naudas summu esamību un atgūstamības apmēru 2016. gada 31.decembrī”.

Tas nav viss: Latvijas Naftas tranzīta bilancē 2016. gada 31. decembrī iekļauti ilgtermiņa debitoru parādi ar uzskaites vērtību – 102,213 miljoni eiro, kas ir 76% no Sabiedrības aktīviem, un šo aizdevumu nodrošinājums esot „vienošanās par kolektīvo aizdevumu un ķīlu realizāciju”.

Taču uzņēmuma vadība, kā norādījuši auditori, nav veikusi atkārtotu komercķīlu vērtēšanu uz gada pārskata parakstīšanas brīdi, kā rezultātā auditoriem nav bijis iespējams ar pietiekamu precizitāti noteikt šo debitoru parādu atgūstamības apmēru.

VID brīnumainā iecietība beigusies

Šie dati atklātībā būtu nonākuši jau pirms diviem gadiem, kad vajadzēja publiskot Latvijas Naftas tranzīta un Ventbunkera 2016. gada pārskatus, ja ne toreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības neikdienišķa iecietība pret R. Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem.

VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā sabiedrību iepriekš „mierināja”, ka uzņēmumu gada pārskatu par 2016.gadu kopumā neesot iesniegušas veselas 39 952 komercsabiedrības un dienesta rīcībā esošie instrumenti neesot „gana efektīvi rīki, lai mainītu atsevišķu uzņēmēju paradumus un pilnībā nodrošinātu nodokļu saistību izpildes disciplīnu”.

„Līdz ar to, neskatoties uz likumā noteikto, nav izslēgts, ka daudziem pārkāpējiem tomēr izdodas izvairīties no soda,” skaidroja D. Pelēkā. Lai gan 2017.gadā 10 015 nodokļu maksātājiem tika apturēta saimnieciskā darbība, bet 4 306 pievienotās vērtības maksātāji tika izslēgti no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra par deklarāciju neiesniegšanu, Latvijas Naftas tranzītu šāds liktenis nepiemeklēja.

Tikai šā gada sākumā, jau pēc valdības maiņas un jaunas ģenerāldirektores apstiprināšanas VID iecietība pret R. Meroni uzņēmumiem beidzās. „2019. pārskata gada sākumā Sabiedrībai ir uzsākts VID uzņēmumu ienākuma nodokļa audits, pārbaudot arī transfertcenas atbilstību darījuma tirgus cenai (vērtībai), par laika periodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim.

Visa dokumentācija ir iesniegta VID auditam, kā arī atbildes uz pieprasījumiem. VID gaida 2016. gada un 2017. gada gada pārskatu iesniegšanu. Pēc apstiprināto gada pārskatu iesniegšanas VIDam turpināsies iesāktais uzņēmumu ienākuma nodokļa audits, un tiks saņemts VID lēmums par audita gaitu un auditā konstatēto,” Latvijas Naftas tranzīts  apliecinājis pēc VID spiediena iesniegtajā pārskatā.

R. Meroni kontrolētā uzņēmuma 2017. gada darbības pārskats arī pirmoreiz atklāj, ka papildus diviem jau zināmajiem VID nodrošinājumiem Latvijas Naftas tranzītam šā gada jūnijā ir uzlikts vēl viens – „ar Valsts ieņēmumu dienesta 11.06.2019. lēmumu Nr.23.16-15/22955 piemērots aizliegums pamatkapitāla samazināšanai, minimālo pamatkapitāla lielumu nosakot 6 744 999,66 EUR apmērā”.

Pirms tam, šā gada aprīlī VID jau bija uzlicis uzņēmumam aizliegumu izmaiņu reģistrācijai komercreģistrā komercsabiedrības reorganizācijai, likvidācijai, amatpersonu un daļu īpašnieka izslēgšanu, atļaujot reģistrēt papildus dalībniekus un amatpersonas, kā arī aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistrā.

Lursoft datu bāzē atrodamais Latvijas Naftas tranzīta gada pārskats arī pirmoreiz oficiāli apliecina, ka VID ir izdevis rīkojumu apķīlāt uzņēmuma naudas līdzekļus Luminor Bank un Swedbank kontos 7 710 750 eiro apmērā un uzlicis aizliegumu R. Meroni kontrolētajam uzņēmumam izmantot citus kontus kredītiestādēs vai maksājumu pakalpojumu sniedzējus. Kā zināms, tieši pēc šī rīkojuma uzņēmums pat vērsās ar sūdzību pie Vienotības pārstāvja Jāņa Reira vadītās Finanšu ministrijas, panākot dienesta pārbaudes sākšanu.”

Šā gada 10. novembrī televīzijas kanāls TV3 nācis klajā ar šādu informāciju:

„Meroni apķīlājis viņam uzticētos Lemberga īpašumus

Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kam prokuratūra pirms 11 gadiem uzdeva pārraudzīt Ventspils tranzītuzņēmumu daļas, jau vairākus gadus viens pats kontrolē šo biznesu un izrāda oligarha ambīcijas.

Viņam jau pārmests izšķērdīgs dzīvesveids uz uzņēmumu rēķina, notiek izmeklēšana par nelikumīgu partijas “KPV LV” finansēšanu, bet drošības iestāžu iebildumu dēļ neizdevās iegādāties “Radio SWH”.

Kā Meroni pildījis valsts doto uzdevumu pārvaldīt Lemberga mantu, pārbaudīt līdz šim nebija iespējams, jo lielākie viņa kontrolē esošie uzņēmumi ilgstoši neiesniedza gada pārskatus. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sankcijas piespiedušas pārskatus iesniegt. Tie parāda, ka Lemberga lietā arestētās akcijas apķīlātas, bet nauda no uzņēmumiem aizplūdusi.

Ventspils tranzītbiznesa lielākais darījums notika pirms četriem gadiem, kad “Latvijas naftas tranzīts” par 80 miljoniem eiro pārdeva tam piederošās “Ventspils naftas” akcijas. Valsts policija izmeklē, vai darījumā nopelnīto Meroni nelikumīgi izmantojis, lai atpirktu uzņēmumu daļas, izmantojot pašu uzņēmumu naudu. Uzreiz pēc darījuma ”Latvijas naftas tranzīta” kontos bija 127 miljoni eiro, “Ventbunkeram” – 44 miljoni. Kas ar šo naudu notika tālāk, līdz šim nebija zināms, jo neviena no kompānijām nesniedza obligātos gada pārskatus. VID “Latvijas naftas tranzītā” sāka nodokļu auditu, ko turpinās pēc pārskatu iesniegšanas. Lai uzņēmums dokumentus iesniegtu, VID noteica sankcijas.

“Latvijas naftas tranzīta” kontos ir astoņi miljoni eiro. VID šo naudu ir iesaldējis. Uzņēmumam aizliegts arī samazināt pamatkapitālu, atbrīvoties no ķīlām, nomainīt īpašniekus. Šovasar VID sācis auditu arī “Ventbunkerā”.

Nodokļu inspektoriem ir aizdomas, ka “Ventbunkera” konsultāciju līgumi ar Meroni un nu jau bijušo īpašnieku firmām ir fiktīvi, un patiesībā to mērķis bija izpumpēt naudu no kompānijas. “Nekā personīga” jau stāstīja, ka raidījuma rīcībā nonākušas Meroni sarakstes un dokumenti liecina par īpašumu iegādi Krētā, Šveicē, kā arī helikoptera un jahtas pirkšanu, izmantojot no Ventspils kompānijām izshēmotu naudu.

Draudi neatgūt iesaldēto naudu, kā arī iespēja bloķēt “Ventbunkera” darbību panākuši to, ka sagatavoti pārskati par abu uzņēmumu finansēm pēdējos trīs gados. (“Latvijas naftas tranzīta”2018. gada pārskats ir sagatavots, bet vēl nav iesniegts Uzņēmumu reģistrā.)

Lai iesniegtu pārskatu, obligāti jāpievieno revidentu ziņojumu. Auditorkompānija “Ernst&Young Baltic” apstiprināt pārskatu atteicās un lauza līgumu. Nākamos piesaistīja revidentus no “Grant Thornton Baltic”. Viņi ziņojumu iesniedza, bet ar atteikumu apstiprināt gada pārskatos aprakstīto.

Zvērināta revidente, “Grant Thornton Baltic” valdes locekle Silvija Gulbe norāda: “Standarts paredz un arī mūsu praksē ir gadījumi, kad varētu arī atteikties no līguma šādos gadījumos, kad nevar iegūt pietiekoši pierādījumus, vai arī sniegt atzinumu ar atteikumu. Līgumu pārtraukt mēs varētu, bet diemžēl mūsu valstī nav iespējams iesniegt gada pārskatus bez revidentu ziņojuma.”

No 127 miljoniem eiro, kas “Latvijas naftas tranzīta” kontos bija pirms četriem gadiem, 104 miljoni it kā ir izsniegti aizdevumos. Ķīla ir uzņēmumu daļas un akcijas, arī Lemberga lietā arestētās. Arī ”Ventbunkers” aizdevis 28 miljonus eiro. Revidenti norāda, ka nevar noteikt, vai nauda ir atgūstama un ieķīlātās firmas kaut ko vērtas.

Ieķīlātie uzņēmumi:

AS ”Kālija parks”

SIA ”Ostas flote”

AS ”Baltijas ekspresis”

AS ”Ventspils tirdzniecības ostas”

AS ”Baltic coal terminal”

AS ”Ventbunkers”

”VB Forwarding Limited”

SIA ”Noord Natie Ventspils terminals”

“Vairāki aizdevumi un aktīvi ir nodrošināti ar dažādu uzņēmumu kapitāla daļām un akcijām. Vērtējums tika veikts, ja nemaldos, 2015. gadā. Ir pagājis tomēr zināms laiks, un mēs šobrīd nevaram pateikt, vai tas nodrošinājums ir pietiekams, lai atgūtu,” skaidro Gulbe.

Arī prokuratūrā aug neapmierinātība ar Meroni rīcību kā valsts ieceltam arestētās mantas pārvaldniekam. Pie Lemberga lietas prokurora nonākusi bijušā “Ventbunkera” valdes locekļa Edgara Ciniņa sūdzība par to, ka šveicietim glabāšanā nodotā manta apķīlāta.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss norāda: “Prokuratūra vairākkārt ir saņēmusi no dažādām personām ziņas par iespējamu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tostarp no tām personu pusēm, kuras pārvalda šo uzņēmumu “Ventbunkers”, un prokuratūra vairākkārt ir pāradresējusi, nosūtījusi izlemšanai pēc būtības šo jautājumu tām kompetentajām institūcijām, kuru kompetencē ir skatīt šo jautājumu un izlemt – uzsākt kriminālprocesu vai atteikt uzsākt kriminālprocesu pret attiecīgajām personām jeb pēc attiecīgā fakta esamības.”

Juriss uzskata, ka tā sauktajai Lemberga lietas tiesai vai prokuroram jāvērtē Meroni darbība. Ja Šveices advokāts pārkāpis likumu un ar viņam uzticēto mantu rīkojies pretlikumīgi, tas jākonstatē jaunā kriminālprocesā. Valsts policijas Ekonomisko noziegumu pārvalde nolēmusi par ieķīlātajiem uzņēmumiem izmeklēšanu nesākt, taču prokuratūra vēl var lemt pretēji un uzdot policijai ierosināt kriminālprocesu.

“Ventbunkers” ik gadu apgrozīja vidēji 60 miljonus eiro. Pagājušajā gadā – vairs tikai 14,5 miljonus. “Ventbunkeram” anulēta viena no licencēm degvielas pārkraušanai un tirdzniecībai. Gada pārskatā vadība brīdina, ka arī šogad lejupslīde turpināsies.

Uz papīra “Ventbunkera” nesadalītā peļņa sasniedz 110 miljonus eiro. Ja Lembergu atzīs par vainīgu, noziedzīgi iegūto konfiscēs par labu valstij. Taču tranzītbiznesa uzņēmumu pārskati liek apšaubīt, vai akcijas un kapitāldaļām būs kāda vērtība.

Juriss: Tās pāriet valsts rokās, tad valstij tālāk ir jādomā, kādā veidā viņi realizēs. Bet tas jau ir tas noslēdzošais etaps. Sākumā līdz viņam ir jānonāk ar tiesas spriedumu.

“Nekā personīga”: Un, ja uzņēmums kļūst par nevērtīgu, tad faktiski valsts arī neko vairs nevar atgūt, vai ne?

Juriss: Šeit, es domāju, svarīgi ir skatīties arī tādā perspektīvā, ļoti vienkārši var redzēt pēc finanšu datiem, kāds šobrīd vispār ir kopējais uzņēmuma stāvoklis. Ja savukārt šis kritums rodas un ir pamatotas aizdomas izvirzīt pieņēmumu, ka kādas personas noziedzīgās darbības rezultātā, tad attiecīgi arī jārīkojas. Tostarp, atrisinot mantiskos jautājumus kriminālprocesā, šajā citā kriminālprocesā, liedzot personām rīkoties ar šiem aktīviem.

“Nekā personīga”: Tātad tas būtu policijas uzdevums.

Juriss: Protams, tiem, kas uzsāk kriminālprocesu, veic šo kriminālprocesu. Procesa virzītāja uzdevums ir reaģēt savlaicīgi, attiecīgi, lai nodrošinātu mantiskos jautājumus kriminālprocesā, tostarp vienkāršiem vārdiem – aresta uzlikšanu mantai, ja ir tam pamats.

Pēc tam, kad “Latvijas naftas tranzīts” pārdeva savas “Ventspils naftas” akcijas, par vienīgo labuma guvēju uzņēmumā kļuva Rūdolfa Meroni uzticamības persona Ursula Haranda. Atšķirībā no Berķa, Skoka un Ševcova divi “Latvijas naftas tranzīta” mazākuma akcionāri neko no lielā darījuma ienestās peļņas nesaņēma, turklāt tie uzskata, ka akcijas pārdotas par pārāk zemu cenu. Viens no tiem pieder uzņēmējam Mamertam Vaivadam, kurš Meroni kontrolēto firmu iesūdzējis tiesā. (Vaivads savā Kurzemes īpašumā nesen piedzīvoja bruņotu laupīšanu.)

Tiesā vērsās arī otrs tukšā palikušais mazākuma akcionārs “Escalada Holding Ltd”. Ventspils tranzītkaros iesaistītie pārliecināti, ka šis uzņēmums saistīts ar Aivaru Lembergu. Pirmajā instancē Kurzemes rajona tiesa šī gada maijā lēmusi par labu mazākuma akcionāram, liekot no “Latvijas naftas tranzīta” piedzīt 200 tūkstošus eiro.

Lejupslīdi piedzīvo arī citas tranzītbiznesa kompānijas, tomēr “Ventbunkeram” klājas daudz sliktāk nekā nozarei kopumā. Piemēram, tam blakus esošajam “Ventspils nafta” terminālim” apgrozījums pērn ne tikai nav sarucis, bet to pat izdevies palielināt.”

No publiskotās informācijas izriet, ka minētā Rūdolfa Meroni darbībās ir saskatāmas Krimināllikuma 19.nodaļā un 23.nodaļā ietvertās noziedzīgo nodarījumu pazīmes un R.Meroni būtu saucams pie likumā noteiktās atbildības. Līdz ar to, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 369.panta pirmo dalu, 370.panta pirmo un otro dalu, kā arī Kriminālprocesa likuma 28.nodalas noteikumiem aicinu uzsākt kriminālprocesu, pārbaudīt manā iesniegumā norādītos apstākļus, pielietojot kriminālprocesa līdzekļus un metodes, un saukt Rūdolfu Meroni pie likumā noteiktās atbildības.”

Novērtē šo rakstu: