Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Sabiedrisko mediju uzraugs vēršas pret Latvijas Radio žurnālisti,” – ar šādu skaļu paziņojumu jūlija beigās nāca klajā abu Latvijas sabiedrisko mediju pārstāvji. Tagad, kad saistībā ar ziņu noplūdi par cilvēkiem, kuri šopavasar bija pieteikušies konkursā uz vakantajām vietām Latvijas Televīzijas valdē, ir sākts kriminālprocess, sabiedriskie mediji klusē – un ne bez iemesla.

Sabiedrisko mediju „ietekmēšanas spēles”

Šā gada 29. martā Latvijas Radio nāca klajā ar apjomīgu sižetu par to, ka „pastāv bažas” par negodprātīgu Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļu atlases procedūru. Atsaucoties konkrēti uz LTV Ziņu dienesta vadītāju Ivetu Elksni, sabiedriskais radio ziņoja, ka esot „bažas, ka notiek dažādas spēles”, lai konkurss „nebūtu godīgs”.

Tiesa, arī pats Latvijas Radio sižets atgādināja tieši šādu „spēli”. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izšķirīgā balsojuma priekšvakarā sabiedriskais radio ar atsauci uz I. Elksni saistībā ar kandidātiem uz valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos paziņoja: „Neoficiāli zināms, ka NEPLP varētu apstiprināt nevis profesionālāko pretendentu, bet gan politiķiem un sev tīkamu cilvēku.”

Latvijas Radio nosauca divus šādus „bažas radošos” pretendentus – bijušo LTV satura redaktoru Ivaru Āboliņu, par kuru „izskan versijas, ka Āboliņš ir Nacionālajai apvienībai simpātisks kandidāts”, un izklaides šovu producentu Kristapu Valdnieku, saistībā ar kuru esot „bažas par iespējamu interešu konfliktu”: viņa dzīvesbiedre strādā televīzijas kanālā LNT, un tiesa skata strīdu, kurā LNT apsūdz LTV par rīta ziņu raidījuma formāta autortiesību pārkāpumiem.

Šim un acīmredzami saskaņotajam sižetam LTV raidījumā Panorāma, kuru veido I. Elksnes vadītais Ziņu dienests, bija „spēles” autoriem vēlamais efekts uz lēmuma pieņēmējiem, - ne I. Āboliņš, ne K. Valdnieks LTV valdes locekļa amatu tā arī neieņēma, un sižetu ietekmētajā balsojumā ar minimālu – vienas balss pārsvaru uzvarēja Sergejs Ņesterovs.

Mediju uzraugs pret radio žurnālisti?

Taču četrus mēnešus vēlāk izrādījās, ka efektam ir bijis arī blakusefekts – tika paziņots, ka Valsts policijā sākta resoriskā pārbaude par to, kādā veidā ziņas par LTV valdes locekļa pretendentiem, kuru konfidencialitāti oficiāli aizsargāja likums, ir „noplūdušas”.

Latvijas Radio korespondenta Edgara Kupča un LTV darbinieka Ivo Leitāna kopīgi gatavotā materiālā ar norādi, ka „jau iepriekš sabiedriskā medija uzraudzības padomes locekļi tikuši saistīti ar politiskajām partijām”, tika pavēstīts, ka NEPLP esot vērsusies Valsts policijā ar iesniegumu par neizpaužamu ziņu nelikumīgu izplatīšanu 29. marta Latvijas Radio sižetā.

Tam sekojis policijas zvans radio žurnālistei ar „aicinājumiem, var teikt, pat pavēles formā atklāt informācijas avotus”, un jaunajā sabiedrisko mediju materiālā šie notikumi tika pasniegti kā – „Sabiedrisko mediju uzraugs vēršas pret Latvijas Radio žurnālisti”.

Taču, kā liecina Dienas rīcībā esošie dokumenti, patiesībā notikumi ir risinājušies citādi – policijas pārbaude un nu arī kriminālprocess ir sākti pēc pavisam citas personas iesniegumu saņemšanas, un pavisam citām personām, nevis Latvijas Radio žurnālistei, ir jāuztraucas par šī kriminālprocesa iznākumu.

Ir sākts kriminālprocess

I. Āboliņš tagad Dienai stāsta, ka nekavējoties pēc Latvijas Radio sižeta tieši viņš kā persona, kuras dati nelikumīgi noplūdināti, ir vērsies ar iesniegumiem gan pie iekšlietu ministra un Drošības policijā, gan Datu valsts inspekcijā un arī NEPLP.

Prasība visos iesniegumos bijusi viena – nevis kādā veidā vērsties pret medijiem, bet gan noskaidrot, kura no pretendentu izvērtēšanā oficiāli iesaistītajām personām ir pārkāpusi likumu, noplūdinot tās rīcībā nonākušās ziņas par „bažas radošajiem” pretendentiem.

LTV valdes locekļa amata pretendenta pretenziju par pamatotu atzinusi gan Datu valsts inspekcija, kas vispirms uzsākusi administratīvā pārkāpuma lietu un tad atzinusi I. Āboliņu par cietušo, gan arī Drošības policija, kas veiktās resoriskās pārbaudes rezultātus pēc piekritības nosūtījusi Valsts policijai.

Tieši pamatojoties uz I. Āboliņa iesniegumiem, 16. augustā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldē sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 200. panta, kas paredz kriminālatbildību par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, komercnoslēpumu saturošu ziņu neatļautu iegūšanu un izpaušanu un finanšu tirgus iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu.

Trīs „pretendenti” uz kriminālsodu

Kriminālprocess šajā lietā sākts pēc šī panta 1. daļas – tieši par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kas nav valsts amatpersona un kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu. Tas savukārt nozīmē – tiesībsargāšanas iestādes nevis vēršas pret žurnālistiem, bet gan sākušas kriminālprocesu, turot aizdomās personas, kuras bija tieši saistītas ar konkursa rīkošanu un bija parakstījušās par informācijas neizpaušanu.

Šādu personu savukārt, kā liecina oficiālā informācija, nemaz nav daudz: LTV valdes locekļu konkursa nominācijas komisijā strādāja NEPLP priekšsēdētāja vietniece Dace Ķezbere (komisijas vadītāja), NEPLP priekšsēdētāja Aija Dulevska, Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklis Arturs Vaiders, padomes locekle Baiba Strautmane un Pārresorsu koordinācijas centra deleģētais pārstāvis Vladislavs Vesperis.

Komisijā bija iekļauta arī neatkarīgā eksperte ar padomdevēja tiesībām – LTV arodbiedrību pārstāve Agita Cāne, taču pēc konkursantu pieteikumu atvēršanas atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajam interešu konflikta ierobežojumam LTV arodbiedrības pārstāve tālākajā komisijas darbā piedalīties nevarēja.

Tas nozīmē, ka atbilstoši Krimināllikuma pantam, pēc kura sākts kriminālprocess, „pretendenti” uz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu paliek tikai tie, kam nav valsts amatpersonas statusa, - A. Vaiders, A. Cāne un kādreizējā žurnāliste B. Strautmane.

Aizdomu ēna pār piesaistīto „eksperti”

Ļoti tumša aizdomu ēna krīt tieši pār kandidātu vērtēšanai piesaistīto „eksperti” B. Strautmani – un ne tikai tāpēc, ka sociālo tīklu vidē ir plaši zināmas viņas vēlu vakara stundu publiskās atklāsmes, kas liek domāt par to rašanos reibinošu vielu ietekmē.

„Jā, man ir konkrētas aizdomas tieši par Baibu Strautmani, kura konkursa pārrunās neslēpa atklātu, agresīvu nepatiku pret mani un nekaunējās pat intervēšanas laikā par mani izplatīt klajus melus,” Dienai saka I. Āboliņš.

Pati B. Strautmane gan noliedz, ka viņa varētu būt noplūdinātās informācijas pirmavots. Dienas rīcībā ir viņas parakstīts, ar šā gada 1. jūniju datēts „iesniegums”, kurā kādreizējā žurnāliste apgalvo: „Neesmu nodevusi informāciju par valsts SIA Latvijas Televīzija valdes locekļu amata kandidātiem trešajām pusēm, tai skaitā neesmu to nodevusi valsts SIA Latvijas Radio, kā arī neesmu veikusi citas darbības saistībā ar šo personu datiem, kuras būtu pretrunā ar Fizisku personu datu aizsardzības likumu un citiem spēkā esošiem tiesību aktiem personu datu aizsardzības jomā.”

Tiesa, aizdomas saistībā ar šo oficiālo apliecinājumu rada fakts, ka precīzi – līdz pat burtu šriftam un pēdējam burtam un komatam – tādu pašu iesniegumu, kas tāpat datēts ar 1. jūniju, ir parakstījusi arī NEPLP priekšsēdētājas vietniece, Nominācijas komisijas vadītāja D. Ķezbere. Uz jautājumu, kā radušies šādi „copy-paste” paskaidrojumi, sniegtā B. Strautmanes atbilde šaubu ēnu vēl tikai sabiezina – šāda sagatave viņai vienkārši esot iedota parakstīt NEPLP.

Baiba Strautmane: „Ā, pareizi, tagad atceros...”

- Vai taisnība, ka jūs esat rakstiski apliecinājusi, ka neesat bijusi tā, kas nopludināja informāciju par valdes locekļa kandidātiem?

- Kā mēs labi zinām, policija veic izmeklēšanu, pamatojoties uz padomes iesniegumu. Taisnība ir tā, ka es esmu bijusi policijā, sniegusi liecības un apstiprinājusi, ka es neesmu nopludinājusi šo informāciju.

- Un rakstiski?

- Nu, es esmu parakstījusi policijas protokolu.

- Bet pati rakstījusi neesat?

- Mums visiem nominācijas komisijas locekļiem pirms procesa uzsākšanas bija jāparaksta dokuments, ka mēs apņemamies neizpaust informāciju. Tas ir tas, ko mēs visi esam izdarījuši, ieskaitot mani.

- Un kam jūs to rakstisko apliecinājumu nodevāt?

- Padomei tas viss palika. Padome to bija sagatavojusi, padomē tas viss arī palika.

- Jūs pati nerakstījāt, tikai parakstījāt?

- Protams... Ā, pareizi, tagad atceros. Tad, kad tas skandāls sākās un... Jo vispirms Āboliņš uzrakstīja iesniegumu policijai. Es īsti nezinu to secību, kurā brīdī padome uzskatīja, ka viņiem arī ir jāraksta iesniegums. Bet bija viens brīdis vasarā, kad mēs, visi Nominācijas komisijas locekļi, tikām aicināti uz padomi parakstīt atkal jau sagatavotus tekstiņus, ka mēs neesam izpauduši. To es arī esmu parakstījusi. Tādā ziņā var teikt, ka es esmu rakstiski apliecinājusi. Bet tādu standarta papīru, kas visiem bija sagatavots.

- Un to papīru iedeva padome?

- Jā.

- Un kas konkrēti?

- Es domāju, ka Gita, es neatceros uzvārdu. Man šķiet, ka viņa vada to lietvedību...

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

57
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mans viltus profils ģīmgrāmatā facebook.com un veselības aprūpes reforma

FotoKādam man nezināmam cilvēkam bija labpaticies uztaisīt manu Facebook profilu un sarakstīt tajā virkni glupību. Pieļauju, ka autoru nekad neuzzināšu, bet pasūtītāju nojaušu. Tā nu dažas dienas ļaudis plūda uz šo man nezināmo interneta resursu, acīmredzot vēloties tur izlasīt kādu manu atziņu. Tā kā man nav atziņu par man nezināmo Facebooku, tad nolēmu atziņas uzrakstīt par veselības reformu. Autors nav nevienas politiskas partijas biedrs un negrasās ieņemt politiskus vai valstiskus amatus, tādēļ atziņas par veselības reformu ir tikai teorētiskas, jo Latvijā tik un tā visu izšķir politiskā mazspēja.
Lasīt visu...

12

Ir jāizbeidz Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale "savējiem"

FotoVēršamies pie sabiedrības un medijiem ar lūgumu pārbaudīt, kā tiek izlietoti Zemkopības ministrijas (ZM) līdzekļi, un pievērst uzmanību, kā finansējumu sadala un ik gadu saņem visādas zaļas „kabatas” iestādes un organizācijas, piemēram, Medību saimniecības attīstības fonds; Zemnieku federācija; LOSP; LPUF; Zemnieku Saeima. Uzskatām, ka līdzšinējā Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale „savējiem” ir jāizbeidz un jāsāk rūpēties arī par Latvijas reģionos esošajiem lauksaimniekiem un ražotājiem, kuriem nav tiešās piekļuves Republikas laukumam 2.
Lasīt visu...

21

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

FotoPārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju tautu eksistenci. Uz latviešu tautu tas attiecas pilnā apjomā.
Lasīt visu...

21

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoFinanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par valsts speciālā budžeta ilgtspēju" un informē par tālāk minēto.
Lasīt visu...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas...

Foto

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

Pašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana,...

Foto

Gaļas stulbums

Gunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību...

Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...