Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Labvakar, Latvija! Labvakar, tautieši dzimtenē un plašajā pasaulē! Visi, kam šodien sirds pukst Latvijas ritmā! Šodien ir Latvijas svētku diena! Mēs atzīmējam 1918. gada 18. novembri, kad tika pasludināta neatkarīga Latvijas valsts.

Mēs zinām, ka toreiz nebija viegli. Pirmais pasaules karš bija izpostījis Latvijas zemi, paņēmis daudzus tautiešus un daudzi bija izklīdināti bēgļu gaitās. Mēs arī paši bijām sašķelti – vieniem pietrūka ticības Latvijas neatkarībai, citiem vispirms rūpēja personiskais labums un izdzīvošana tā laika sarežģītajos apstākļos. Tomēr toreiz mūsu valstsvīri spēja vienoties kopīgam darbam Latvijas labā, rīkoties izlēmīgi un saskaņoti. Tā bija apbrīnojama drosme – iestāties par savu neatkarīgu valsti par spīti nelabvēlīgajiem apstākļiem un daudzu neticībai.

Mēs esam šīs drosmes mantinieki. Tādēļ atceramies valsts dibinātājus, kuriem pateicoties mēs varam svinēt paši savas valsts svētkus brīvā un neatkarīgā Latvijā. Mēs nedrīkstam aizmirst viņu vīziju par Latvijas nākotni – tā joprojām ir mūsu svarīgākais orientieris. 1918. gadā par pamatakmeni Latvijas valstij tika likts taisnīgums. Lai viens likums, viena taisnība ir visiem un Latvijas valstī nekad nav vietas apspiešanai un netaisnībai.

Pirms 98 gadiem tika aizdegta neatkarīgās Latvijas liesma, kuru nespēja nodzēst okupācijas varas un kura joprojām deg Latvijas patriotu sirdīs. Nacionālā teātra skatuvi toreiz dekorēja ar mūsu sarkanbaltsarkano karogu. Lai Latvijas karogs kā mātes villaine sargātu jaunās valsts trauslo neatkarības liesmiņu. Lai Latvijas karogs mūžam atgādinātu pašiem savas valsts un taisnīguma vērtību.

Latvijas karogs mudināja tautiešus trimdā uzturēt prasību pēc taisnīguma un savas valsts, arī pēc tam, kad bija zudušas cerības uz drīzu atgriešanos dzimtenē. Šeit, Latvijā, garajos okupācijas gados, mūsu vidū bija cilvēki, kuriem pietika drosmes pacelt sarkanbaltsarkanos karogus visiem redzamās vietās, lai neļautu sirdīs izdzist neatkarīgās Latvijas liesmai. Pateicoties viņiem, arī mums visiem bija drosme pacelt savu vecvecāku un vecāku glabātos karogus, lai Atmodas laikā prasītu taisnīgumu un neatkarību. Karogi Daugavmalā un uz barikādēm mums deva spēku un ticību atgūt savu valsti.

Dārgā Latvijas tauta!

Šogad atzīmējām 25. gadadienu kopš mūsu neatkarības atjaunošanas. Tas ir iemesls pavaicāt pašiem sev, cik liela šodien ir mūsu drosme? Drosme izlēmīgi rīkoties valstiskuma un attīstības vārdā, apņēmība novērst netaisnību, ja tādu redzam? Drosme turēt augsti paceltu Latvijas karogu, lai tas lepni plīvotu?

Šie divdesmit pieci gadi reizēm ir bijuši grūti un nežēlīgi, un tomēr – arī ražīgi un attīstoši. Atskatoties pagātnē, varam teikt, ka esam sasnieguši daudz. Varam baudīt iespējas, par kurām, stāvot sadevušies rokās Baltijas ceļā, tikai sapņojām. Esam kļuvuši par dalībvalsti pasaules spēcīgākajās un prestižākajās organizācijās. Šodien, vairāk nekā jebkad agrāk, varam paļauties uz sabiedroto atbalstu, kas Latvijai tik ļoti pietrūka Otrā pasaules kara priekšvakarā.

Un tomēr, ikdienā nereti ir brīži, kad zaudējam ticību Latvijas valsts dibinātāju ideāliem un līdz ar to arī pašai Latvijas valstij. Savu ikdienas rūpju pārņemti, mēs reizēm pazaudējam savus svarīgākos orientierus. Šo zudumu, savukārt, veicina un izmanto tie, kuri nevēlas stipru un par sevi pārliecinātu Latviju.

Mēs pārlieku bieži aizmirstam, cik lieliski, pašaizliedzīgi un patriotiski cilvēki dzīvo mums līdzās. Mūs iedvesmo tie, kas nes Latvijas vārdu pasaulē – ar saviem talantiem, uzņēmumiem, un sasniegumiem. Taču ne mazāk spēka mums dod ļaudis, kas ikdienā godprātīgi dara savu darbu, audzina bērnus un rūpējas par saviem tuvajiem – bieži neprasot, kas “man par to būs”. Ikdienas skrējienā mums reizēm vajag pacelt galvu un palūkoties apkārt, lai saprastu: mums līdzās dzīvo lieliski cilvēki, Latvijas cilvēki, ar kuriem varam būt lepni.

Atbalstīsim viens otru. Postošs negatīvisms ir problēma, kas vispirms ir jāpārvar ikvienam pašam sevī. Patriotisms ir katra cilvēka izvēle un atbildība. Bet sabiedrībai kopumā šobrīd ir ļoti vajadzīga līderība – spēja skaidri nosaukt pastāvošās problēmas, apzināties valsts attīstībai nepieciešamos mērķus un uzņemties atbildību un vadību, lai šos mērķus sasniegtu. Iedvesmojošiem līderiem ir jābūt politikā, pašvaldībās, uzņēmēju, zinātnieku un visu nozaru vidū.

Mums ir vajadzīgi līderi, kas spētu mūs iedvesmot sasniegumiem. Tā vietā mēs redzam, ka dažbrīd sabiedrībai netiek pietiekami skaidroti valsts pārvaldē pieņemtie lēmumi, tādējādi radot augsni neizpratnei, neapmierinātībai un dažādām sazvērestības teorijām.

Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Latvijas iedzīvotājus šķeļ pārlieku atšķirīgs labklājības līmenis. Sociālā nevienlīdzība ir tā netaisnība, kuru solīja nepieļaut Latvijas valsts dibinātāji 1918. gada 18. novembrī. To novērst ir mūsu pienākums.

Eiropas Savienībā jau kādu laiku tiek runāts par “vairāku ātrumu Eiropas” izveidošanās bīstamību. Mēs pašu mājās savukārt nedrīkstam noskatīties, kā veidojas “vairāku ātrumu Latvija”, kā turpina pieaugt plaisa starp pārtikušajiem un trūcīgajiem, starp pilsētām un laukiem. Sociālā vienlīdzība ir svarīgs priekšnoteikums mūsu valsts drošībai. Katrs nams, katra dzimtā sēta būs drošāka, ja visi mūsu cilvēki izjutīs valsts rūpes par savu labklājību, par pieejamu veselības aprūpi un kvalitatīvu izglītību, par atbalstu jaunajām ģimenēm un senioriem.

Latvijas nākotnes pamats ir radošas pieejas, jauni atklājumi, mūsu ekonomikas konkurētspēja un droša uzņēmējdarbības vide. Uzņēmējiem ir jājūtas Latvijā kā mājās, veicinot labklājību un ražīgu darbu. Vienlaikus valstij kopā ar uzņēmējiem ir jānodrošina, lai ekonomikas izaugsme nestu labumu arī tiem, kam klājas visgrūtāk. Tas ir mūsu kopīgais uzdevums, tā ir mūsu kopīgā atbildība.

Tautieši!

Es vēršos pie visiem Latvijas iedzīvotājiem un visiem Latvijai piederīgajiem ārpus mūsu zemes robežām. Pie mūsējiem, kuri pieder brīvas Latvijas tautai, lai kāda būtu viņu etniskā izcelsme, izglītība vai ienākumi. Mūs vieno ticība neatkarīgai Latvijas valstij, apņemšanās ievērot cilvēka tiesības, latviešu valoda un cieņa pret Latvijas unikālās kultūras tradīcijām.

Mēs varam paveikt ļoti daudz, ja būsim vienoti un saliedēti. Mums ir viens mērķis, tāpēc mums jāspēj sadarboties vienam ar otru. Latvija plauks, ja tās cilvēki būs pieraduši strādāt kopīgi, uzticēties un sniegt palīdzīgu plecu cits citam, uzslavēt un lepoties, nevis apsmiet un noniecināt viens otru. Mēs nedrīkstam zaudēt cilvēcību savās attiecībās. Tas, vai būsim cilvēcīgi un atbildīgi cits pret citu – politiķi pret vēlētājiem, ierēdņi pret iedzīvotājiem, priekšnieki pret saviem padotajiem, ir ķīla Latvijas nākotnei.

Jau pēc diviem gadiem atzīmēsim Latvijas neatkarības pirmo simtgadi. Šajā laikā ir pārdzīvotas grūtības, izcīnītas smagas cīņas un nesti lieli upuri. Katra Latvijas cilvēka biogrāfija, katras ģimenes vēsture ir savijusies ar mūsu valsts likteņiem – sarežģītiem un grūtiem, pretrunīgiem un sāpīgiem. Šodien mēs atskatāmies uz tiem, noliecam galvu aizgājušo paaudžu priekšā. Katrs no mūsu senču un tuvinieku grūtajiem likteņiem ir kā zvaigzne tajā zvaigznājā, kurš veido mūžīgo Latviju. 

Pagātnes cīņas un darbi nav bijuši velti. Ir gūti lieliski panākumi, ir darīts daudz pašaizliedzīga darba, ir sasniegtas lielas, pat dižas uzvaras. Mēs divreiz viena gadsimta laikā esam izcīnījuši savu neatkarību. Latvija šodien ir drošāka un stabilāka nekā jebkad agrāk. 

Tādēļ, atskatoties uz paveikto un domājot par nākotni, mums jātur augstu paceltu Latvijas karogu – mūsu taisnības un drosmes karogu. Taisnīgums ir ielikts mūsu valsts pamatos, tas veido Latvijas ģenētisko kodu. Savukārt drosme ir nepieciešama, lai cīnītos un aizstāvētu. Un tā ir vajadzīga, lai radītu kaut ko jaunu un aizraujošu.

Mēs visi lepojamies ar savu tautiešu sasniegumiem.  Mūs apskauž par to, ka no tik mazas valsts nākuši tik daudz talantīgu cilvēku, kuru paveiktais izskanējis visā pasaulē un kurus apbrīno miljoni.

Turpināsim veidot visi kopā mūsu ideālo Latviju! Valsti, kas ir kultūras tradīcijās, stiprās dzimtās un dabas spēkā balstīta, mūsdienīga un tehnoloģiski attīstīta. Valsti, kuras iedzīvotāji dzīvo mierā un pārticībā. Valsti, kurā valda taisnība.

Šovakar svinēsim iespēju pašiem piedalīties savas valsts veidošanā. Gribu pateikt jums milzīgu paldies par jūsu laba vēlējumiem Latvijai, par jūsu domām un darbiem mūsu valsts labā. Svinēsim ar drošu pārliecību par spožu nākotni Latvijai!

Dievs, svētī Latviju!

Novērtē šo rakstu:

8
91

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

18

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

FotoLatvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda, ir pasaulē labākie skeletonisti, BMX velobraucēji, paraolimpiskie vieglatlēti ar zelta medaļām no Olimpiskajām spēlēm Rio. Paraolimpiādē startēja paraolimpietis Rihards Snikus, kurš, neskatoties uz savu slimību, ar apkārtējo atbalstu un palīdzību spēja startēt paraolimpiskā iejādē – daiļjāšanā ar zirgu.
Lasīt visu...

6

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

Foto2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas lietas ir apstājušās un nav darba rezultātu. 2. Deputāti apdraud smago korupcijas noziegumu izmeklēšanu
Lasīt visu...

21

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

FotoLatvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota aizskāruma gadījumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...