Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esiet sveicināti 2014.gada pirmajā dienā! Esiet sveicināti gadā, kas mūsu valsts vēsturē ieies kā gads, kad Latvija pievienojas eiro zonas valstīm un Rīga kļūst par Eiropas kultūras galvaspilsētu! Esiet veseli, stipri, saticīgi un savstarpēji atbalstoši! Lai šis gads mums visiem ir labāks par aizvadīto, lai vairāk gaišu mirkļu un mazāk skumju!

Valsts prezidenta uzruna Jaunajā 
gadā  video  
  
01.01.2014
Esiet sveicināti 2014.gada pirmajā dienā!
 
Esiet sveicināti gadā, kas mūsu valsts vēsturē ieies kā gads, kad Latvija pievienojas eiro zonas valstīm un Rīga kļūst par Eiropas kultūras galvaspilsētu!
 
Esiet veseli, stipri, saticīgi un savstarpēji atbalstoši! Lai šis gads mums visiem ir labāks par aizvadīto, lai vairāk gaišu mirkļu un mazāk skumju!
 
Šoreiz ir grūti un gandrīz neiespējami pateikt „laimīgu Jauno gadu”, jo traģēdija, kas notika pirms četrdesmit dienām vēl ilgi mums atgādinās par tām sāpēm, ko izjūt piecdesmit četru bojā gājušo tuvinieki, ko izjūt bērni, kas palikuši bez vecākiem, ko izjūt cietušie un ko izjutām mēs visi kopā, - gaidot, cerot un ticot, ka vairāk būs izglābto nekā zem drupām mirušo. Es joprojām uzskatu, ka Zolitūdes traģēdija ir smags noziegums, kas varēja notikt tikai vairākunepieļaujamu un nepiedodamu likumsakarību dēļ. Mēs visi gaidām atbildes uz jautājumiem: kā tas varēja notikt, kādēļ un kam par to jāatbild? Ir svarīgi atrast ne tikai vainīgos, bet saprast, kādēļ tas notika, lai novērstu šādu situāciju iespējamu atkārtošanos nākotnē. Šoreiz izmeklēšana un nelaimes cēloņu noskaidrošana ir mēraukla cilvēku ticībai taisnīgumam un savai valstij. Šis ir mūsu sabiedrības un valsts nākotnes jautājums, jo traģēdija pierādīja, ka tai nav tautības, reliģijas vai politiskās pārliecības. Tā pierādīja, ka Latvijas ļaudis ir līdzjūtīgi un izpalīdzīgi, un ikdienas dzīvē nepastāv pretrunas starp dažādām tautībām. Tas, kas notika Zolitūdē, ir viens no rādītājiem, kas liek aizdomāties par to, uz kādiem pamatiem vairāk kā divdesmit gadus esam cēluši savu valsti? Cik atbildīgi izturamies pret saviem pienākumiem, cik lielā mērā esam veicinājuši saticību sev apkārt - savā ģimenē, ar saviem līdzcilvēkiem, cik daudz esam darījuši, lai vienotu, nevis šķeltu, cik mūsu dzīvē ir melu un cik patiesības?
 
Tādēļ šajā brīdī vēlos atgādināt par politiskajiem procesiem valstī, kuri šogad solās būt īpaši karsti, jo priekšā ir jaunas valdības veidošana un divas vēlēšanas. Zolitūdes traģēdija izrādījusies nopietns eksāmens arī politiķiem, liekot pārdomāt savu atbildību un pieliekot pēdējo punktu esošās valdības pastāvēšanā. Diemžēl, jaunas valdības veidošanas process arvien vairāk līdzinās gājienam pa labirintu, kurā nevar saredzēt izeju. Bet skumjākais visā notiekošajā ir tas, ka pretēji sabiedrības savstarpēji atbalstošajai noskaņai smagajās novembra dienās, uz politiskās skatuves notiek gluži citādi procesi – savstarpēji apvainojumi, aizvainojumi, „mēģinājumi pakāpties uz drupām”, lai iegūtu sev politiskas dividendes. Pēc šīs smagās mācības mums bija un vēl joprojām ir iespēja atvērt jaunu lapas pusi Latvijas vēsturē, paraudzīties ar citām acīm uz savu valsti un cilvēkiem sev līdzās, saprast, ka tikai kopā, liekot plecu pie pleca, uzticoties un atbalstot, mēs varam celt patiesi stipru Latviju.
 
Politiskā atbildība nav tikai spēja pieņemt lēmumus izšķirīgos brīžos. Tā ir atbildība par saviem vārdiem un darbiem ikdienā, tā vislielākajā mērā ir atbildība par to, uz ko aicinām sabiedrību un kurp to vēlamies vest. Vēlētāji politiķus vērtēs pēc padarītā, nevis tikai pēc solītā. Politisko partiju rašanās un izzušanas skola ir bijusi pietiekami skarba, lai cilvēki skaidri saprastu, kam var uzticēties un kam ne. Māka skaisti runāt, lai pievērstu sev uzmanību, vairs nav tas, pēc kā vēlētājs vērtē to vai citu kandidātu. Mūsu sabiedrība ir daudz gudrāka, nekā dažs labs to iedomājas redzam. Esmu par to drošs un pārliecināts.
 
Godātie Latvijas ļaudis!
 
Tomēr 2013.gads ir bijis arī saviļņojošu un skaistu notikumu gads. Tas bija gads, kad Rīgu pieskandināja Vispārējie Dziesmu un deju svētki, kad mūsu tautieši no tuvām un tālām zemēm atkal bija kopā, kad svinējām mūsu dižgaru dzīves jubilejas. Līdzās Dziesmu svētkiem notika arī vairāki citi pasākumi, lai vienotos idejās un rīcībā, kas vērsta uz Latvijas nākotni. Kā vienu no nozīmīgākajiem noteikti jāmin Pirmo pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, ar kura dalībniekiem arī man bija liels gods un gandarījums tikties.
 
Priecājos, ka pozitīvā virzienā no 1.oktobra tiek risināts dubultpilsonības jautājums, kas lielai daļai ārvalstīs dzīvojošo ir vitāli svarīgs. Izmantosim šo iespēju saglabāt ne tikai juridisku, bet arī emocionālu saikni ar Latviju, justies piederīgiem un vajadzīgiem tēvu zemei.
 
2013. bija gads, kas skaidri apliecināja Latvijas uzņēmēju spēku un izaugsmi, kas pierādīja, ka Latvija atkal var būt ekonomiski stipra un augoša valsts. Tādēļ, uzsākot Jauno gadu, es vēlos pateikties visiem tiem, kas, ir gribējuši un pratuši būt aktīvi, attīstot savu dzīvi un palīdzot līdzcilvēkiem! Paldies visiem, kas nav apstājušies pie grūtībām, bet nesuši Latvijas vārdu pasaulē ar saviem panākumiem uzņēmējdarbībā, kultūrā, sportā, medicīnā, izglītībā, zinātnē. Lielā mērā tādēļ daudzas pasaules valstis ir apliecinājušas skaidru vēlēšanos ciešāk sadarboties ar Latviju, saredzot mūsu valsti kā atslēgu ienākšanai Eiropas Savienībā.
 
Latvija - esam mēs visi. Mēs visi vēlamies dzīvot stiprā valstī, kas celta uz izturīgiem pamatiem.
 
Lai šajā gadā mums izdodas - būt tik dzīves gudriem un atbildīgiem, ka pēc gada šajā dienā varam droši teikt – Latvija ir kļuvusi labāka un stiprāka valsts!
 
Lai mums izdodas!

Šoreiz ir grūti un gandrīz neiespējami pateikt „laimīgu Jauno gadu”, jo traģēdija, kas notika pirms četrdesmit dienām vēl ilgi mums atgādinās par tām sāpēm, ko izjūt piecdesmit četru bojā gājušo tuvinieki, ko izjūt bērni, kas palikuši bez vecākiem, ko izjūt cietušie un ko izjutām mēs visi kopā, - gaidot, cerot un ticot, ka vairāk būs izglābto nekā zem drupām mirušo.

Es joprojām uzskatu, ka Zolitūdes traģēdija ir smags noziegums, kas varēja notikt tikai vairākunepieļaujamu un nepiedodamu likumsakarību dēļ. Mēs visi gaidām atbildes uz jautājumiem: kā tas varēja notikt, kādēļ un kam par to jāatbild? Ir svarīgi atrast ne tikai vainīgos, bet saprast, kādēļ tas notika, lai novērstu šādu situāciju iespējamu atkārtošanos nākotnē. Šoreiz izmeklēšana un nelaimes cēloņu noskaidrošana ir mēraukla cilvēku ticībai taisnīgumam un savai valstij.

Šis ir mūsu sabiedrības un valsts nākotnes jautājums, jo traģēdija pierādīja, ka tai nav tautības, reliģijas vai politiskās pārliecības. Tā pierādīja, ka Latvijas ļaudis ir līdzjūtīgi un izpalīdzīgi, un ikdienas dzīvē nepastāv pretrunas starp dažādām tautībām.

Tas, kas notika Zolitūdē, ir viens no rādītājiem, kas liek aizdomāties par to, uz kādiem pamatiem vairāk kā divdesmit gadus esam cēluši savu valsti? Cik atbildīgi izturamies pret saviem pienākumiem, cik lielā mērā esam veicinājuši saticību sev apkārt - savā ģimenē, ar saviem līdzcilvēkiem, cik daudz esam darījuši, lai vienotu, nevis šķeltu, cik mūsu dzīvē ir melu un cik patiesības?

Tādēļ šajā brīdī vēlos atgādināt par politiskajiem procesiem valstī, kuri šogad solās būt īpaši karsti, jo priekšā ir jaunas valdības veidošana un divas vēlēšanas. Zolitūdes traģēdija izrādījusies nopietns eksāmens arī politiķiem, liekot pārdomāt savu atbildību un pieliekot pēdējo punktu esošās valdības pastāvēšanā.

Diemžēl jaunas valdības veidošanas process arvien vairāk līdzinās gājienam pa labirintu, kurā nevar saredzēt izeju. Bet skumjākais visā notiekošajā ir tas, ka pretēji sabiedrības savstarpēji atbalstošajai noskaņai smagajās novembra dienās uz politiskās skatuves notiek gluži citādi procesi – savstarpēji apvainojumi, aizvainojumi, „mēģinājumi pakāpties uz drupām”, lai iegūtu sev politiskas dividendes.

Pēc šīs smagās mācības mums bija un vēl joprojām ir iespēja atvērt jaunu lapas pusi Latvijas vēsturē, paraudzīties ar citām acīm uz savu valsti un cilvēkiem sev līdzās, saprast, ka tikai kopā, liekot plecu pie pleca, uzticoties un atbalstot, mēs varam celt patiesi stipru Latviju.

Politiskā atbildība nav tikai spēja pieņemt lēmumus izšķirīgos brīžos. Tā ir atbildība par saviem vārdiem un darbiem ikdienā, tā vislielākajā mērā ir atbildība par to, uz ko aicinām sabiedrību un kurp to vēlamies vest. Vēlētāji politiķus vērtēs pēc padarītā, nevis tikai pēc solītā.

Politisko partiju rašanās un izzušanas skola ir bijusi pietiekami skarba, lai cilvēki skaidri saprastu, kam var uzticēties un kam ne. Māka skaisti runāt, lai pievērstu sev uzmanību, vairs nav tas, pēc kā vēlētājs vērtē to vai citu kandidātu. Mūsu sabiedrība ir daudz gudrāka, nekā dažs labs to iedomājas redzam. Esmu par to drošs un pārliecināts.

Godātie Latvijas ļaudis!

Tomēr 2013.gads ir bijis arī saviļņojošu un skaistu notikumu gads. Tas bija gads, kad Rīgu pieskandināja Vispārējie Dziesmu un deju svētki, kad mūsu tautieši no tuvām un tālām zemēm atkal bija kopā, kad svinējām mūsu dižgaru dzīves jubilejas. Līdzās Dziesmu svētkiem notika arī vairāki citi pasākumi, lai vienotos idejās un rīcībā, kas vērsta uz Latvijas nākotni. Kā vienu no nozīmīgākajiem noteikti jāmin Pirmo pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, ar kura dalībniekiem arī man bija liels gods un gandarījums tikties.

Priecājos, ka pozitīvā virzienā no 1.oktobra tiek risināts dubultpilsonības jautājums, kas lielai daļai ārvalstīs dzīvojošo ir vitāli svarīgs. Izmantosim šo iespēju saglabāt ne tikai juridisku, bet arī emocionālu saikni ar Latviju, justies piederīgiem un vajadzīgiem tēvu zemei.

2013. bija gads, kas skaidri apliecināja Latvijas uzņēmēju spēku un izaugsmi, kas pierādīja, ka Latvija atkal var būt ekonomiski stipra un augoša valsts. Tādēļ, uzsākot Jauno gadu, es vēlos pateikties visiem tiem, kas, ir gribējuši un pratuši būt aktīvi, attīstot savu dzīvi un palīdzot līdzcilvēkiem! Paldies visiem, kas nav apstājušies pie grūtībām, bet nesuši Latvijas vārdu pasaulē ar saviem panākumiem uzņēmējdarbībā, kultūrā, sportā, medicīnā, izglītībā, zinātnē. Lielā mērā tādēļ daudzas pasaules valstis ir apliecinājušas skaidru vēlēšanos ciešāk sadarboties ar Latviju, saredzot mūsu valsti kā atslēgu ienākšanai Eiropas Savienībā.

Latvija - esam mēs visi. Mēs visi vēlamies dzīvot stiprā valstī, kas celta uz izturīgiem pamatiem.

Lai šajā gadā mums izdodas - būt tik dzīves gudriem un atbildīgiem, ka pēc gada šajā dienā varam droši teikt – Latvija ir kļuvusi labāka un stiprāka valsts!

Lai mums izdodas!

Novērtē šo rakstu:

19
85

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...