Valsts zemes dienests ir radījis kļūdainu un nepareizu jauno kadastrālo vērtību projektu, kas var radīt zaudējumus visai tautsaimniecībai
Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija25.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Biedrība Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija (turpmāk – LĪVA) kā reglamentētajā profesijā „Nekustamā īpašuma vērtēšana” sertificētu īpašuma vērtētāju apvienība, kas savu profesionālo darbību veic atbilstoši standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajam valsts standartam „Īpašumu vērtēšana LVS
uzskata, ka Valsts zemes dienests uz Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumi Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" pamata ir radījis tādu jauno kadastrālo vērtību projektu, kas ir kļūdains, nepareizs pēc būtības un var radīt zaudējumus nekustamo īpašumu nozarei un tautsaimniecībai kopumā.
Šo iemeslu dēļ:
1. LĪVA neatbalsta Valsts zemes dienesta izsludinātajā Ministru kabineta noteikumu projektā „Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam” paredzētās vērtības kā neatbilstošas Latvijas standartā „Īpašumu vērtēšana LVS
2. LĪVA pilnībā norobežojas no jebkādas atbildības par sekām, ko Latvijas tautsaimniecībai un nekustamā īpašuma nozarē radīs šī normatīvā akta rezultātā noteiktās kadastrālās vērtības.
LĪVA aicina visus Latvijas nekustamā īpašuma īpašniekus un lietotājus pievērst uzmanību Valsts zemes dienesta portālā Kadastrs.lv (atverot saskarni un ievadot sava īpašuma adresi vai kadastra numuru) norādīto Jūsu īpašuma projektētajai kadastrālajai vērtībai no 2022.gada, un no Jūsu viedokļa izvērtēt tās atbilstību reālai tirgus situācijai, piemēram:
- Veiktajiem sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju novērtējumiem,
- Jau notikuša darījuma cenai vai
- Potenciāli iespējamai darījuma cenai.
Savu viedokli par Jūsu īpašuma kadastrālās vērtības izmaiņu pamatojumu Valsts zemes dienesta izsludinātās sabiedrības līdzdalības Ministru kabineta noteikumu projekta „Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam” apspriešanas ietvaros līdz 2020. gada 28. jūlijam nosūtiet: Valsts zemes dienestam uz elektroniskā pasta adresi – [email protected]..
Līdz šim bez virzības ir atstātas:
- LĪVA 2016. gada 26. jūlija vēstule Tieslietu ministrijai un Valsts zemes dienestam, kurā ir norādīts uz visaktuālāko problēmu nekustamā īpašuma nodokļu politikas un kadastrālās vērtēšanas sistēmā - uz vienota nekustamā īpašuma vērtības mākslīgu sadalīšanu zemes un ēku vai tās daļu kadastrālās vērtībās.
- LĪVA 2019. gada 13. maija vēstule Valsts zemes dienestam un Tieslietu ministrijai, ar kuru ir pamatota Ministru Kabineta noteikumu projekta "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" tālākas virzīšanas nepieļaujamība un pieprasīta projektā iekļauto priekšlikumu un to pamatojumu izskatīšana pēc būtības VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvajā padomē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
