Vangažu dienas centra vadītāja amatu iespējams mantot arī bez izglītības
PIETIEK06.09.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Inčukalna novada sociālās aprūpes dienesta Vangažu dienas centra vadītāja amatu, izrādās, var burtiski mantot no priekšlaikus aizsaulē aizgājušās mātes, turklāt pat tad, ja nav nedz iestādes vadītājam atbilstošas, nedz sociālās izglītības. Inčukalna novada dome apgalvo, ka neredzot iespēju nodrošināt šim amatam atbilstošas kvalifikācijas darbinieku, jo divas reizes sludinātajos konkursos nav pieteicies neviens pretendents.
Lai gan Inetai Greckai ir tikai vidējā izglītība, bet sociālajam darbiniekam nepieciešama vismaz pirmā līmeņa profesionāla augstākā izglītība sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas vai sociālās palīdzības sniegšanas jomā, viņa jau vairāk nekā gadu ir Vangažu dienas centra vadītāja, kurai ik dienas jātiekas ar cilvēkiem, kuriem nepieciešama sociālā palīdzība un pašvaldības atbalsts.
Kā Pietiek skaidroja Inčukalna novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Bunkus, Grecka sākotnēji aizvietojusi savu māti slimošanas laikā, bet, pēc tam, kad māte pāragri aizgājusi aizsaulē, piekritusi uzņemties dienas centra vadību. Pašvaldība divas reizes sludinājusi konkursu uz šo amatu, bet nevienā no tiem neviens nav pieteicies.
Šā gada janvārī Grecka piekritusi turpināt vadīt centru un iegūt tam nepieciešamo izglītību. Tagad viņa iestājusies Baltijas psiholoģijas menedžmenta augstskolā, lai iegūtu atbilstošu izglītību.
Ministru kabineta noteikumi gan skaidri nosaka, ka tiesības sniegt sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību ir tikai un vienīgi personām, kas jau ir ieguvušas pirmā līmeņa profesionālu augstāko izglītību sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas vai sociālās palīdzības sniegšanas jomā vai profesionālu vidējo izglītību sociālās aprūpes jomā.
Sociālā aprūpētāja profesijās standarts nosaka, ka profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamas zināšanas priekšstata līmenī par Eiropas Savienības pamattiesību hartu un Eiropas Sociālo hartu, sociālekonomiskajiem procesiem Latvijā, valsts sociālās politikas veidošanas un īstenošanas pamatprincipiem, valsts pārvaldes darbības principiem, sociālās izolētības cēloņiem, sekām un iespējamiem risinājumiem, kā arī sociālā statistika.
Lietošanas līmenī nepieciešamas vismaz divu svešvalodu zināšanas, kā arī jābūt zināšanām par sociālo ētiku, reliģiju, stresa un konfliktu vadību, komunikāciju veidiem ar cilvēkiem ar dažāda veida komunikāciju barjerām, kā arī virkne citu zināšanu, kuras vidējā izglītība nenodrošina.
Kā skaidro Inčukalna novada Sociālā dienesta vadītāja Zinaīda Gofmane, esot ļoti lielas problēmas atrast darbiniekus sociālajam darbam ar atbilstošu izglītību. Arī pašreiz sociālais dienests izsludinājis divus amata konkursus, taču atsaucības neesot gandrīz nekādas. Tādēļ dienests esot priecīgs ka Grecka piekritusi apgūt atbilstošu augstāko izglītību, lai pilntiesīgi un profesionāli varētu vadīt dienas centru.
Dienas centra uzdevumi ir radīt apstākļus attīstību sekmējošu pasākumu īstenošanai, nodrošināt nepieciešamos līdzekļus iedzīvotāju pašiniciatīvas attīstīšanai un īstenošanai, sekmēt darbu ar jaunatni, veicot izglītojošu un audzinošu darbību harmoniskas personības veidošanā, ņemot vērā mērķauditorijas intereses un pieprasījumu, kā arī veicināt sadarbību ar izglītības un kultūras iestādēm, valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām.
Šis gan nav unikāls gadījums: šā gada aprīlī Pietiek jau informēja, ka
Ogres novada Lauberes pagasta iedzīvotāji ir neizpratnē, vai tiešām pašvaldības komunālo pakalpojumu iestādes Sarma direktora amats ir mantojams gluži kā monarha tronis. Tā viņiem licis domāt fakts, ka iepriekšējā uzņēmuma vadītāja Aivara Kalniņa priekšlaicīgās aiziešanas aizsaulē direktora krēslā iesēdināts viņa dēls Gints Kalniņš, turklāt iedzīvotāji nav pamanījuši, ka uz šo amatu būtu ticis rīkots konkurss.
„Nupat saskāros ar interesantu "fenomenu"... Lauberes pagastā, Ogres novadā pēc tam, kad priekšlaikus viņsaulē aizgāja KPIE Sarma direktors Aivars Kalniņš, viņa amatu burtiski mantoja A. Kalniņa dēls Gints Kalniņš. Pat nezināju, ka dzīvojam demokrātijā ar monarhijas iezīmēm... Konkursa uz amatu nebija,” - šādu vēstuli Pietiek saņēma no kāda Lauberes iedzīvotāja.
Rakstītājs arī pauž neapmierinātību ar komunālā uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem. Galvenās pretenzijas esot pret ūdens kvalitāti, jo no krāna tekot tik duļķains un pat smakojošs ūdens, ka Lauberes iedzīvotāji to neuzdrošinoties lietot uzturā, bet pērkot dzeramo ūdeni veikalā.
Par iedzīvotāju neapmierinātību ar Sarmas darbu pagasta pārvaldes vadītājs Andris Misters Pietiek sacījās neko nezinām, jo sūdzības neesot saņemtas. Taču arī uzņēmuma vadītāja izvēle notikusi "demokrātiski un atbilstoši likuma prasībām". „Nekas netika mantots. Bija konkurss,” apliecināja Misters.
Pietiek pārliecinājās, ka Ogres novada interneta mājas lapā pērnā gada 14.novembrī tiešām bijis ievietots sludinājums par izsludināto konkursu uz Ogres novada pašvaldības komunālo pakalpojumu iestādes Sarma vadītāja amatu. Pretendentam prasīta vismaz 1.līmeņa augstākā izglītība, iepriekšēja darba pieredze, spēja uzņemties atbildību un iniciatīvu, teicamas valsts valodas zināšanas, prasme strādāt ar datoru un B kategorijas autovadītāja apliecība.
Kā informēja Misters, esot saņemti divi pieteikumi, un Gints Kalniņš bijis atbilstošāks šim amatam. „Pretendenti tika izvērtēti, un viņš tika atzīts par piemērotāko,” sacīja pagasta pārvaldnieks. Radniecīgās saites ar iepriekšējo direktoru neesot spēlējušas nekādu lomu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
