Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Globālo sociālo problēmu analītikā šovasar uzziedēja jauna tēma – III Pasaules kara tēma. Turklāt uzziedēja momentā visā savā krāšņumā. Nebija vērojams ne tēmas pumpurs, ne pumpura pakāpeniska atvēršanās. Tēma uzziedēja momentā bez jebkādiem savas iekšējās attīstības etapiem. Tēma uzziedēja momentā visā savā krāšņumā un nekavējoties pateica galveno – būs III Pasaules karš.

Globālo sociālo problēmu analītikā kara tēma bija sastopama arī agrāk. Rietumu civilizācijas sociālo procesu izpratne bez šīs tēmas nav iespējama. Karš ir Rietumu civilizācijas konfliktu risināšanas tradicionāls paņēmiens. Arī pašlaik Rietumu civilizācijas dzīve virzās saskaņā ar I Pasaules kara beigās un II Pasaules kara beigās noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem – kara rezultātu oficiālo noformējumu. Turklāt arī šodien nav ideāla miera laiki. Rietumu valstis ir iejauktas vairākos militārajos konfliktos.

Daudzi analītiķi uzskata, ka kapitālisms bez kara nevar pastāvēt un karš ir imanents (iekšēji piemītošs) kapitālismam. Tas ir tāpēc, ka kapitālisma sociālā dzinējspēka, lielburžuāzijas, viena no galvenajām īpašībām ir ekspansionisms. Lielburžuāzija bez ekspansijas nevar apmierināt savu neierobežoto finansiālo apetīti un tāpēc vienmēr pievēršas valsts teritorijas un ietekmes sfēras paplašināšanai, nekautrējoties izmantot pat tādu ekspansijas asiņainu līdzekli kā karu.

Globālo sociālo problēmu analītikā pret kara tēmu līdz šim mēdza filosofiski izturēties. Drosmīgākie speciālisti izturējās pat kā pret sociālās higiēnas faktoru. Zinātniski analītiskajā literatūrā populāri ir vārdi angļu valodā War ir the health of the state, sarkastiski norādot par kara lomu valsts veselības nodrošināšanā.

Rietumu civilizācijā karu faktiski vienmēr nekautrējās uzskatīt par efektīvu līdzekli fundamentālu problēmu risināšanā. Tiek atzīts, ka karš ietilpst cilvēciskajā komunikācijā. Karam ir racionāls pamatojums un morāls pamatojums. Karš ir konfliktu likvidēšana ar spēku, tāpēc karš racionāli un morāli attaisnojās.

Kara tēma nav sveša arī miermīlīgajai latviešu tautai. Latviešu folklorā (tautasdziesmās) kara tēma ieņem stabilu vietu. Latviešiem nav sveša vara (respektīvi, kara) bungu rībināšana: „Aunies kājas, bāleliņ,/Seglo savu kumeliņ!/Es dzirdēju aizvārtiem/Vara bungas rībinot.”

Taču latviešu vienkāršā tauta („bāleliņi”) nav kara izraisītāji. Folklora liecina, ka kara iniciatīva nav latviešu „bāleliņu” prioritāte. Karš nav latviešu „bāleliņu” kaislība. Latviešu „bāleliņi” nav kara fani. Karu vienmēr izraisa svešzemju kungi un pašmāju „bajāri”, kuri karadarbībā iepin arī „bāleliņus”: „Kungi, karu sacēluši,/Sauca manus bāleliņus”; „Par kungiem, bajāriem/Mans bāliņš karā jāja."

Folkloras virtuālā kara poētika turpinās šodienas reālajā kara poētikā. Arī šodien pie mums par karu prātuļo vienīgi „bajāri” – valdošās kliķes atsevišķi cilvēciski neadekvāti tipi, no kuriem lielākā daļa garīgo un fizisko defektu dēļ paši nemaz nav derīgi militārajam dienestam.

Šovasar valdošā kliķe īpaši aktīvi dārdināja vara bungas: „Es un Aizsardzības ministrija jau ir definējuši Latvijas prioritāros darbus – zemessardzes ekipējuma un bruņojuma uzlabošana, pretgaisa un prettanku aizsardzība, mehanizācija, gaisa telpas novērošana, tālāka sadarbības un koordinācijas uzlabošana ar mūsu partneriem. Jāapzinās, ka mūsu vienīgā reālā iespēja ir iekļauties NATO kopējā drošības telpā tā, lai doma apdraudēt Latvijas valstiskumu būtu absurda.[..] Manuprāt, pats svarīgākais ir drosmīgi pieņemt lēmumus par valsts drošību un sākt reālus darbus, lai veicinātu uzņēmējdarbību, attīstītu izglītības kvalitāti, sociālo sistēmu, dotu cilvēkiem drošību un pārliecību par rītdienu. Tās ir prioritātes un valdības uzdevums ir vērtēt pieņemtos lēmumus, darbus ar visaugstāko atbildības mērauklu. Jo Baltijas valstu drošība ir turpmāka miera Eiropas kontinentā atslēga – mēs esam par to atbildīgi.”

Taču pie mums kara tēmai tāpat kā visai mūsu dzīvei piemīt noteikta nacionālā specifika – nevaram iztikt bez zagšanas un blēdībām. Ja franči savas dzīves visos notikumos kā galveno motīvu meklē sievieti (cherchez la femme), tad pēcpadomju latviešu politiskās varas staļļos visos notikumos kā galveno motīvu nākas meklēt zagšanu un blēdības.

Par mūsu militārā budžeta godīgo izlietošanu šovasar bija šāda odioza informācija: „No 2006. līdz 2009. gadam Ādažu novadā tika īstenota programma Bioloģiskās daudzveidības atjaunošana militārajā poligonā un Natura 2000 teritorijā Ādaži, iztērējot vairāk nekā 905 tūkstošus eiro. Vēl pirms tam AM finansēja projektu Īpaši aizsargājamo putnu sugu izpēte un aizsardzība Ādažu poligonā. Pupuķu pētniecība toreiz izmaksāja mazāk par 14 tūkstošiem eiro. Par šo naudu tika saskaitīti 16 pāri. Jaunajā projektā pupuķi un viņu aprūpētāji tiks apdāvināti ar vēl nepieredzētu vērienu – kopējā summa ir 1 537 988 eiro."

Rietumu intelektuāļu aprindās jaunās analītiskās tēmas iztirzājums vēsta par kara tuvošanos un kara neizbēgamību. Par to nākas lasīt ar noteiktu satraukumu. Tas ir jocīgs satraukums. Tas nav tāds valdzinošs satraukums, kāds parasti rodas, tiekoties ar jaunu intelektuālo tēmu, teoriju, koncepciju.

Tas ir cits satraukums. Pat negribas ticēt, ka tie cilvēki, kuru darbus tu esi gadiem ilgi lasījis, tagad nopietni runā par gaidāmo karu un nepieciešamību gatavoties karam. Lasi un visu laiku gaidi, ka viņi tūlīt tūlīt atzīsies centienā mūs izjokot, jo viņu vārdi par karu nav domāti nopietni.

Diemžēl analītiķu vārdi ir domāti nopietni. Patiesībā katram cilvēkam, kurš ar skaidru galvu seko līdzi notikumiem mūsdienu pasaulē, kļūst saprotama jaunāko notikumu iekšējā loģika un iznākums perspektīvā. Vara bungu rībināšana vairs neprasa speciāli trenētu analītisko intuīciju un profesionālo spēju vispārināt militārās tonalitātes reālos faktus.

Protams, vara bungu rībināšanu var izskaidrot dažādi. Vara bungu rībināšanai var būt (un arī praktiski ir sastopamas) dažādas interpretācijas stratēģijas (tām ir veltīts eseju cikls).

Vienā no interpretācijas stratēģijām centrā ir zinātniski tehniskā attīstība. Proti, gaidāmā kara kontekstā izvērtē stāvokli zinātnē. Noskaidro atbildi uz jautājumu, kādas iespējas ir mūsdienu zinātnei nodrošināt valstis ar tādiem līdzekļiem, kas var kara laikā aizsargāt mierīgos iedzīvotājus un saglabāt cilvēciskos resursus. Runa ir par zinātnes sasniegumu militāro efektivitāti un sociālo ekoloģiju – cilvēku un kara vides savstarpējām attieksmēm.

Valsts, kas gaida karu un apzinās nepieciešamību karot, ļoti lielā mērā ir atkarīga no zinātnes līmeņa savā zemē. Ļoti svarīgi, lai šis līmenis neatpaliktu no citu valstu, arī potenciālo karotāju, zinātnes attīstības līmeņa. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka tagad NATO valstu un Krievijas analītiķi pievēršas zinātnes izvērtējumam militārā aspektā.

Domājams, tādu izvērtējumu veic arī Latvija – viena no „turpmāka miera Eiropas kontinentā atslēgām”. Acīmredzot, balstoties uz kompetentu izvērtējumu, formulēti ir konkrētie nodomi: „Es un Aizsardzības ministrija jau ir definējuši Latvijas prioritāros darbus – zemessardzes ekipējuma un bruņojuma uzlabošana, pretgaisa un prettanku aizsardzība, mehanizācija, gaisa telpas novērošana, tālāka sadarbības un koordinācijas uzlabošana ar mūsu partneriem”.

Par Latvijas zinātnes sasniegumu izmantošanu kara vajadzībām „Es un Aizsardzības ministrija” klusē. Laikam tas ir kara noslēpums. Tomēr velti klusē, jo Latvijas zinātnes klātbūtne spoži eksistē mūsu gatavībā sargāt Eiropu. Latvijas zinātnes ieguldījums militārajā jomā ir pupuķu skaitīšana Ādažu poligonā.

Tas ir labi. Pupuķi ir ļoti skaisti putni. Pupuķi noteikti ir pelnījuši, ka Latvijas bagātā valsts, gatavojoties karam un Eiropas aizstāvēšanai, tērē miljonus viņu saskaitīšanai. Jau esot saskaitīti 16 pāri, un varbūt, iztērējot 1 537 988 eiro, izdosies saskaitīt vēl kādu pāri.

Nav vienīgi saprotams, kāpēc latvieši pupuķi sauc par bada dzeguzi. Tas notiekot tāpēc, ka skaistie putni dzīvo lauksaimnieciski nabadzīgās (sausās un smilšainās) teritorijās. Patiesībā pupuķis nav nekāda bada dzeguze. Pupuķis mums ir dzeguze-miljonāre.

Par to ir parūpējies „Es”. Kā jau sapratām, par mūsu drošību rūpējās divas struktūras – „Es” un „Aizsardzības ministrija”. Citātos minētais „Es” ir mūsu aizsardzības ministrs. No 2014.gada janvāra līdz Saeimas vēlēšanām mūsu aizsardzības ministrs bija bioloģijas skolotājs. Loģiski, ka viņš uz valsts militāro segmentu lūkojās ar rūdīta biologa acīm un sirdi. Mūsu svarīgākais militārais objekts Ādažu poligons ir pupuķu iemīļota dzīves vieta. Īsts biologs neapšaubāmi nav organiski spējīgs nerūpēties par skaisto pupuķu labklājību poligonā.

Turklāt ar putniem ir jābūt piesardzīgiem. Putnu lidināšanās var traucēt mūsu militāro prioritāti Eiropas kontinenta aizsardzībā – „gaisa telpas novērošanu”. Mūsu gaisa telpas acīgie novērotāji binoklī pupuķi var sajaukt ar SU-47. Mums obligāti ir jāzina, cik pupuķu pāri var traucēt „gaisa telpas novērošanu”. Tādam nolūkam mēs esam gatavi savā starpā sadalīt ne vienu vien miljonu. Turklāt „bāleliņi” pret to nekad neiebildīs. „Bāleliņu” morālajā kodeksā zagšanas un blēdību kategorisks nosodījums neietilpst.

Karš vienmēr ir intensīvas intelektuālās darbības arēna un orientieris. Karš ir intensīvas intelektuālās darbības arēna un orientieris arī miera laikā. Ja valstī ir t.s. kara resors (armija, militārā rūpniecība, militārās zinātniski pētnieciskās un mācību iestādes), tad šajā valstī vienmēr būs samērā prāva sabiedrības daļa, kuras dzīves jēga ir gatavošanās karam. Kara resora intelekts nemitīgi egoistiski tiecās izmantot savā labā zinātnes visjaunākos sasniegumus.

Turpretī tajā gadījumā, kad kara draudi kļūst aktuāli, kara resora intelektu sāk mērķtiecīgi vadīt valsts politiskā resora intelekts, kurš līdz tam varēja rezervēti un pat ciniski izturēties pret kara resora egoistiskajām vajadzībām un pārspīlētajām ambīcijām. Miera laikā militāristu un politiķu rīvēšanās ir amizanta izrāde daudzās zemēs. Rīvējās ne tikai par valsts budžeta sadali. Rīvējās par visu kaut ko – ceļu izbūvi, pilsētu komunikāciju ierīkošanu, tiltu celtniecību. Rīvējās tāpēc, ka krasi atšķiras skatījuma leņķis. Militāristi uz visu skatās no militārā viedokļa. Politiķi uz visu skatās no savas masu popularitātes un reitingu viedokļa.

Reālā kara draudi parasti visu krasi izmaina. Egoisms, ambīcijas, popularitāte, reitingi aizmirstās. Gatavojoties karam, politiķu enerģija ļoti aktīvi koncentrējās intelektuālo uzdevumu veikšanai. Gatavojoties karam, politiķu loma vienmēr visur ir tipoloģiski līdzīga. Politiķi vispirms no savas valsts zinātniekiem detalizēti precizē, kādi jaunākie zinātniskie un tehniskie sasniegumi var mazināt kara upuru skaitu un zaudējumus ekonomikā. Pēc tam politiķi zinātnei nosaka speciālus uzdevumus atbilstoši kara vajadzībām. Tādējādi arī valsts zinātnes resora un valsts politiskā resora dzīves jēga kļūst gatavošanās karam. Gatavojoties karam, militārais resors, zinātniskais resors un politiskais resors pašaizliedzīgi integrējās vienā cieši saliedētā kompleksā savas zemes aizsardzībai vai arī uzbrukumam citai zemei savas nācijas interesēs.

Par zinātnes gatavošanos I Pasaules karam un II Pasaules karam ir sarakstīta milzīga bibliotēka. Par zinātnes gatavošanos III Pasaules karam pagaidām ir sarakstīti tikai raksti un iekārtoti interneta portāli. Tam tā ir jābūt. Zinātnes sasniegumu izmantošana militāros nolūkos visur ir liels valsts noslēpums. Sabiedrība uzzina tikai par tiem novecojušajiem risinājumiem, par kuriem jau sen zina potenciālais pretinieks. Relatīvi novecojis materiāls parasti tiek izmantots propagandā, lai valsts iedzīvotājiem rastos optimistisks priekšstats par savas zemes militāro varenību. Tamlīdzīgi NATO propagandas materiāli tagad katru dienu tiek iepludināti Latvijas medijos.

Savu militāro varenību pašlaik aktīvi propagandē arī Krievija. Galvenais mērķis ir pārliecināt gan savas valsts iedzīvotājus, gan planētas pārējos iedzīvotājus par Krievijas militāro modernizāciju. Tāds ne visai patīkams mērķis ir tāpēc, ka nevienam nav noslēpums Krievijas šausmīgais zinātniskais pagrimums pēcpadomju gados, kas nupat vainagojās ar pasaulē slavenās Krievijas Zinātņu akadēmijas sagraušanu (nodošanu birokrātu pārziņā). Krievijas analītiķi par to atklāti raksta. Viņi atklāti bažījas par zinātnes iespēju efektīvi modernizēt armijas bruņojumu. Viņi nostalģiski atceras tos laikus, kad krievu zinātnes atklājumi un izgudrojumi ievērojami izmainīja, piemēram, tanku ražošanu un tanku izturību, palīdzēja jūrā likvidēt magnētiskās mīnas. Saprotams, atceras vienu no lielākajiem krievu zinātniskās domas panākumiem militārajā sfērā – atombumbas radīšanu.

Zinātniski tehniskās attīstības problemātika ir tikai viena no interpretācijas stratēģijām. Analītiskajā sarunā par III Pasaules karu ir sastopamas arī citas interpretācijas stratēģijas. Par tām runa būs turpmākajās esejās.

Attēlā: pupuķis-miljonārs.

Novērtē šo rakstu:

69
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Tiem, kas nevar izvēlēties, par kuru mafiju balsot

FotoJau iepriekš atvainojos tiem lasītājiem, kuri rakstu tematu, kam velta savu dārgo laiku, izvēlas no raksta virsraksta, jo nekāda izsmeļoša raksta, ja neskata ievadu, šeit nav. Viss raksts sastāv tikai no virsrakstā uzdotā jautājuma un ievada, kura virsraksts norāda uz mērķi, kas liek jums pašiem izveidot rakstu, komentāros izsakot savu viedokli.
Lasīt visu...

12

Māra Kučinska valdības galvenais produkts

Foto2016.gadā šī pati Māra Kučinska valdība ilgi pētīja un vētīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Šim jautājumam tika veltītas vairākas valdības sēdes vairāku mēnešu laikā.
Lasīt visu...

12

Vara un izvēle

FotoPamazām atklājas, ka tautai 4.maija Latvijā ar varu nav gandrīz nekāda sakara. Ar to varu, kas izvēlas vadību un pieņem galvenos saimnieciskos lēmumus. Tomēr atbildību par sastrādāto prasa tieši no mums.
Lasīt visu...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā...

Foto

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami...

Foto

Fotogrāfe un divas mammas

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja...

Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...