Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Karu var izraisīt iedzīvotāju skaita anormālais pieaugums. Analizējot III Pasaules kara cēloņus, vienā no interpretācijas stratēģijām centrā ir demogrāfiskais faktors. Par to bija runa iepriekšējā esejā.

Taču pret demogrāfisko faktoru nākas dažādi izturēties. Jā, protams, karu var izraisīt iedzīvotāju skaita anormālais pieaugums. Tomēr tas nenotiek tiešā veidā. Proti, iedzīvotāju skaita anormālais pieaugums pats par sevi vēl neko nenozīmē. Izrādās, karu izraisa konkurence par iespēju materiāli apgādāt anormālo iedzīvotāju kontingentu.

Lai apgādātu strauji pieaugošo planētas iedzīvotāju kontingentu, no vienas puses ir nepieciešams modernizēt ražošanas bāzi, bet no otras puses ir nepieciešams izcīnīt iespēju apgādāt cilvēkus ar dzīvei nepieciešamo. Citiem vārdiem sakot, jāpalielina ir produkcijas ražošanas apjoms un jāizcīna vieta tirgū, lai pārdotu saražotās mantas. Un, lūk, atklājās, ka karu var izraisīt konkurence par iespēju materiāli apgādāt anormālo iedzīvotāju skaitu.

Tagad šī konkurence notiek planetārā mērogā. Agrāk (līdz XX gs.) tā nebija. Agrāk konkurence bija starp Rietumu valstīm. Tagad ir savādāk. Populārais vārds „globalizācija” ir ļoti piemērots. Konkurencei par iespēju materiāli apgādāt anormālo iedzīvotāju skaitu ir planetāri globāls raksturs. Konkurence notiek gan ražošanas modernizācijā, gan gatavās produkcijas realizācijas tirgū. Tāpēc sarunā par III Pasaules karu ir sastopama atsevišķa interpretācijas stratēģija. Tās centrā ir jēdziens „tehniski ekonomiskā paradigma” (turpmāk – TEP), kā arī koncepcija par tehniski ekonomisko paradigmu maiņu.

Mēs dzīvojam ne tikai demogrāfiskās pārejas laikmetā. Pašlaik dzīvojam arī TEP pārejas laikmetā. Tas ir loģiski. Demogrāfija diktē kardinālas izmaiņas kultūrā.

Jēdziens „tehniski ekonomiskā paradigma”, saprotams, pirmkārt un galvenokārt apzīmē noteiktas tehnoloģiskās izmaiņas. Taču reizē ar tehnoloģisko iekārtu mainās vēl daudz kas cits. Ja mainās ražošanas tehnoloģijas, tad mainās sociālā, politiskā, ideoloģiskā struktūra. Mainās ražošanas organizācijas un ražošanas vadības formas. Mainās materiālo labumu sadale un patērēšana. Tehnoloģiskās pārmaiņas rosina sociuma jauna modeļa, jaunu sociāli politisko attiecību un jauna dominējošā cilvēka tipa rašanos. Tādējādi pārejas laikmetā faktiski notiek sistēmiskā revolūcija.

Pārejas laikmets sākās mūsu gadsimta pirmajā desmitgadē un turpināsies apmēram 15-20 gadus. Pārejas laikmets noslēgsies ap 2025.gadu, bet jaunā tehniski ekonomiskā paradigma briedumu sasniegs ap 2040.gadu.

TEP maiņai ir vairākas īpatnības. Īpatni ir tas, ka TEP maiņa visos laikos sākās ar krīzi. Arī krīzei ir sistēmisks raksturs. Vairs neapmierina iepriekšējo tehnoloģisko iekārtu ražošanas jaudas, neapmierina materiālo labumu sadales un patērēšanas kārtība, sabrūk pastāvošais sociuma modelis, pasionaritāti zaudē dominējošais cilvēka tips.

Taču pats trakākais – pārejas laikmets vienmēr ir bijis saistīts ar karu, revolūcijām, stipru valstu sabrukumu. Pārejas laikmetā cilvēku dzīve nav viegla. Apmēram 15-20 gadus cilvēkiem nākas mocīties reizē ar visām pārejas laikmeta peripetijām – krasu apstākļu, norišu, negaidītu sarežģījumu pēkšņumu.

Ļoti spilgts piemērs ir iepriekšējais pārejas laikmets. Par to mums ir izsmeļoša informācija. Tāda informācija mums nevar būt par savu dzīvi, jo mūsu pārejas laikmets tik tikko sākās. Mūsu mocības, dzīvojot pārejas laikmetā, vēl nevaram analītiski iztirzāt. Vienīgi varam mācīties no pagātnes.

Zinātnieku koncepcija par TEP maiņu stāsta, ka iepriekšējo pārejas laikmetu ievadīja t.s. Lielā depresija 1929.-1933.gadā. Tā patiesībā bija milzīga sistēmiskā krīze un sākums kardinālām pārmaiņām. Radās kapitālisma jauns tips. Tas pilnā mērā nesaskanēja ar K.Marksa un citu intelektuāļu zīmēto kapitālisma portretu. Radās kapitālisms, kurā galvenais noteicējs kļuva valsts, kontrolējot ekonomiku un izstrādājot grandiozas sociālās programmas. Tolaik radās jauns sociuma modelis – masu sabiedrība, kuru apkalpoja masu garīgā kultūra un masu informācijas līdzekļi. Dominējošais cilvēka tips kļuva vidusšķiras pārstāvis – ļoti paklausīgs „partijai un valdībai” un ar mietpilsonisku vērtību orientāciju. Bet visnepatīkamākais bija tas, ka neiztika bez kara. Iepriekšējā pārejas laikmeta organisks elements bija II Pasaules karš.

Pašlaik esam ceļā uz jaunu tehniski ekonomisko paradigmu. Ne velti pašlaik burbuļo modīgais vārdiņš „inovācijas”. Jaunās TEP mērķis ir aprūpēt apmēram 12 miljardus cilvēku. Tāds planētas iedzīvotāju skaits tiek prognozēts mūsu gadsimta otrajā pusē.

Tehniskajā ziņā jaunās paradigmas kodolā būs biotehnoloģijas, gēnu inženierija, nanotehnoloģijas, informācijas tīkli, membrānas un kvantu tehnoloģijas, mikromehānika, atomenerģētika, robottehnika, mākslīgais intelekts. Jaunās inovācijas panāks ražošanas efektivitātes kāpumu, samazinās nepieciešamo enerģētisko resursu apjomu, kā arī samazinās kapitāla ieguldījumus.

„Virsbūves” ziņā jaunās paradigmas kodolā būs jauna formāta starptautiskās tirdzniecības attiecības, t.s. daudzpolārā pasaule, ražošanas jauna organizācija un vadība, sociuma jauna šķiriskā struktūra, jaunas īpašuma formas un elites funkcijas, ideoloģijas jauns saturs, izmainīsies valsts loma, radīsies jauna tipa elite un jauns dominējošā cilvēka tips. Vārdu sakot, jaunajai tehniskajai videi piemērosies sociāli ekonomiskā vide.

Tehniski ekonomiskās paradigmas rašanās ir ceļš no fundamentālajiem pētījumiem līdz tirgum. Dzīves praksē TEP process sākās ar zinātniskajiem izgudrojumiem un noslēdzās ar mārketingu.

Kā zināms, Latvijai šajā ceļā būtu jāveic tikai viens solis, jo fundamentālo pētījumu koordinācijas centrs Zinātņu akadēmijas augstceltne atrodas līdzās Centrāltirgum. Taču, nopietni runājot, TEP veidošanās process uz mums diemžēl vairs neattiecās. Pēcpadomju gados zinātni esam veiksmīgi iznīdējuši. Pašlaik dzīvību velk vienīgi dabaszinātņu dažas iestādes.

Latvijas liktenis ir cits. Latvija minētajā ceļā nevar ne līdzsoļot, ne uzvarēt. Jaunās TEP ceļā uzvarēs tie, kuri ātrāk veiks attiecīgo procesu, sākot ražot vairāk un labākā kvalitātē. Latvija veģetēs pie svešiem ēdamgaldiem tāpat kā visas pārējās zemes, kurām nav zinātne un zinātniski inovatīva ražošana. Raudāt nav vajadzīgs. Acīmredzot ne visām tautām Dievs ir lēmis būt tautām ar savu zinātni, intelektuālo degsmi un intelektuālisma cieņu. Bet to jau sen paši zinām. Ne velti kārtīgs latvietis mīl lielīties: „Man ir citas prioritātes!”.

Cīņa par uzvaru jau rit pilnā sparā. Uzvarēs tās valstis un valstu koalīcijas, kuras visveiksmīgāk visu izdarīs, savās mājās realizējot adekvātu sociālo, ideoloģisko, politisko un zinātniski tehnisko transformāciju, lai labāk izmantotu jaunās tehniski ekonomiskās paradigmas priekšrocības.

Cīņa ir nervoza un pat histēriska. Atklājās negaidīta situācija. Izrādās, līdzšinējiem līderiem (Rietumu attīstītajām valstīm) ir daudz grūtāk sadzīvot ar jauno tehniski ekonomisko paradigmu nekā planētas t.s. jaunattīstības valstīm. TEP veidošanas procesā priekšgalā izvirzās Ķīna, Indija, atsevišķas Dienvidamerikas valstis. Tām nav jāpārvar politiskās elites un inteliģences domāšanas stagnācija un konservatīvisms. Tām nav jāpārvar novecojušas sociāli ekonomiskās attiecības un novecojusi nācijas mentalitāte.

Pie tam atklājās amizanta situācija: jo valsts ekonomika ir noslēgtāka, jo valstij ir vieglāk realizēt modernizācijas politiku. Un pretēji: jo valsts ekonomika ir atvērtāka, jo tai ir grūtāk modernizēt savu saimniecību. Noslēgtās valstīs ir autonoma finanšu sistēma, un iekšējais tirgus ir atvērts vienīgi savējiem ražotājiem. Turpretī atvērtās valstīs uzkundzējās starptautiskie finanšu spekulanti un iekšējā tirgū pārdod galvenokārt svešzemju produkciju.

Vecie līderi nervozē un uzvedās histēriski. Viņiem jau tagad ir grūti un nākotnē būs vēl grūtāk saglabāt līdzšinējās pozīcijas globālajā tirgū. Vecie līderi pielieto spēka metodes ārpolitikā un ārējās ekonomikas politikā. Uz planētas acīmredzami pieaug militāri politiskā spriedze un palielinās bruņoto konfliktu skaits, kas var pāraugt III Pasaules karā.

Karš ir TEP pārejas laikmeta elements. Lai pārvarētu demogrāfisko nesabalansētību un eksistenciāli aprūpētu planētas ļaužu saimi, nākas izstrādāt jaunu TEP. Bet tas vēl nekad nav noticis bez karošanas. Tā ir programmēts cilvēces liktenis, domājams, līdz pasaules galam.

Novērtē šo rakstu:

23
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...