Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vienu no pretendentiem uz tiesībām veikt vēja parku būvniecību Kurzemes piekrastē SIA Baltic Wind Park īpašnieku Andreju Siliņu saista sena studiju laiku draudzība ar amatpersonām, kurām ir tieša ietekme uz vēja biznesu regulējošu lēmumu pieņemšanu. Tomēr sarunā ar Pietiek viņš noliedz, ka šīs korporatīvās saites būtu izmantojis, lai ieeļļotu savu biznesu. Siliņš neslēpj, ka nav apmierināts ar ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) virzītajiem noteikumiem, kas neatdos vēja parku attīstītājiem tiesības pašiem veikt izpēti, kur tie būvējami. Šīs pretenzijas viņš esot paudis Kampara „politiskajiem līdzgaitniekiem”, ar kuriem viņu saista sena draudzība.

2014. gadā plānots izsolīt vēja parku būvniecības vietas Baltijas jūras Kurzemes piekrastē. Konkursa uzvarētājs iegūtu tiesības veikt vēja elektrostaciju būvniecību jūrā līdz 30 kvadrātkilometru platībā ar kopējo jaudu 190-200 MW. Līdz ar to konkursa uzvarētājs par saražoto elektroenerģiju arī iegūs elektroenerģijas atbalsta maksimālo apjomu, kuru būs norādījis pieteikumā konkursam būvniecības atļaujas saņemšanai. Citiem vārdiem, valsts segs starpību starp saražotās vēja enerģijas faktisko cenu un iepriekšējā mēneša vidējo elektroenerģijas cenu biržā.

Par šo kumosu visticamāk cīnīsies divas firmas - SIA JK Energy un SIA Baltic Wind Park, kurām 2008. un 2009. gadā Ekonomikas ministrija (EM) izdeva atļaujas elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai jūrā.

SIA Baltic Wind Park lielākais īpašnieks Andrejs Siliņš mēnesi pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām, 2010. gada 30. augustā ziedojis Kampara pārstāvētajam Jaunajam laikam (JL) maksimāli atļauto summu – 18 000 latu. Siliņš Pietiek skaidro, ka šis ziedojums nekādā veidā neesot bijis saistīts ar vēlmi „ieeļļot” Baltic Wind Park biznesu, bet atspoguļojis viņa uzskatus un atbalstu JL pirmsvēlēšanu solījumiem par reformu veikšanu.

Siliņa draugs Edgars Jaunups, kurš JL un Vienotībā atbildīgs par finansējuma piesaisti, viņam šo ziedojumu neesot lūdzis, apgalvo uzņēmējs. Jaunups nav vienīgais Kampara līdzgaitnieks, kuram varētu būt ietekme uz ekonomikas ministra lēmumiem un kurš vienlaikus ir Baltic Wind Park īpašnieka draugs. Studiju laika draudzība Siliņu saista arī ar EM valsts sekretāru Juri Pūci. Savulaik Pūcem nonākot amatā, radās jautājums, cik lielā mērā tas saistīts ar faktu, ka viņa klasesbiedrs un sens draugs ir Jaunups.

Siliņa iepazīšanās ar Jaunupu un Pūci notikusi pirms daudziem gadiem, „caur paziņu paziņām”. Siliņš nav bijis ne Jaunupa un Pūces klasesbiedrs Āgenskalna ģimnāzijā, ne kursabiedrs Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Siliņš mācījies Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā un pēc tam studējis statistiku un demogrāfiju Latvijas Universitātē. Iepazīšanās ar Jaunupu un Pūci notikusi studiju gados „starpfakultāšu tusiņos”.

Baltic Wind Park darbu pie vēja parka projekta faktiski uzsācis jau 2008. gadā, kad „Kampars bija labi ja pie apvāršņa, bet Pūce vispār nebija ministrijā”. Ja arī kādam esot aizdomas par kādu draudzības saišu izmantošanu biznesam labvēlīgu lēmumu pieņemšanā, nekādu pierādījumu tam nav, uzskata Siliņš. „Ja es būtu izmantojis šīs attiecības, es nebūtu tur, kur es esmu,” saka Siliņš, uzskatot, ka EM un valdība kopumā nav bijusi pietiekami labvēlīga vēja parku biznesa attīstībai un projekta realizācija ir ieilgusi.

Siliņš Pietiek neslēpj, ka nav pilnībā apmierināts ar Kampara virzītajiem noteikumiem, konkrēti, ka vēja parku izbūves vietu izpēte jāuztic nevis pašiem komersantiem, bet sistēmas operatoram, kas ir Latvenergo koncernā ietilpstošā a/s Augstsprieguma tīkls. Tas esot „absolūts absurds” kaut vai tādēļ, ka Baltic Wind Park kā projekta attīstītājs labāk zinot „kas ir jāpēta un kur ir jāpēta”, saka Siliņš.

Publiskajā telpā Baltic Wind Park arguments pret izpētes uzticēšanu valstij ir, ka šīs izmaksas tiktu iekļautas elektrības gala tarifā, par ko maksās iedzīvotāji. Tas vēja enerģiju padarot mazāk konkurētspējīgu citu atjaunojamo enerģijas projektu vidū.

Noprotams, ka iebildumu patiesā būtība, kas paliek nepateikta, tomēr ir cita – vēja biznesa kumosu iegūs tas, kurš kontrolēs izpētes darbus. Ja izpētes darbus jūrā, nosakot, kur un kādā platībā būvējami vēja parki, veiktu valsts, šie dati būtu publiski pieejami Baltic Wind Park konkurentiem, kuri arī piedalītos gaidāmajā konkursā par vēja elektrostaciju būvniecību. . Savukārt, ja tiktu rīkots konkurss izpētei un tai sekojošai būvniecībai, komersanta iegūtie dati varētu nebūt publiski pieejami, jo komersantam jebkurā brīdī ir tiesības noteikt informācijai, ko tas ieguvis, apkopojis, apstrādājis, komercnoslēpuma statusu. Uz šo risku norāda EM.

Faktiski, pēc komersantu veiktajiem izpētes darbiem jūrā nebūtu iespējams sludināt konkursu vēja elektrostaciju būvniecībai, jo tiktu aizskartas komersantu, kas veikuši izpēti, intereses. Proti, var izveidoties situācija, kad Baltic Wind Park vai kāds cits ieguldījis līdzekļus izpētē, bet zaudē savus ieguldītos līdzekļus, ja konkursā par tiesībām būvēt vēja parku uzvar cits komersants.

Siliņš neslēpj, ka pretenzijas paudis ne tikai Kamparam, bet arī viņa „politiskajiem līdzgaitniekiem”. Jautāts, vai runa ir par Jaunupu, Siliņš neatbild, bet min EM valsts sekretāru Pūci. Siliņš savu neapmierinātību ir paudis arī pašam Kamparam un pēc sarunas viņam radies iespaids, ka argumenti ekonomikas ministru pārliecinājuši. „Izrunājām un viņš atzina, ka ir diezgan pamatoti, ka mēs kā projekta attīstītājs par saviem līdzekļiem šo izpēti veicam, bet amnēzija iestājā faktiski momentāni. Man nav racionāla skaidrojuma, kāpēc ar cilvēku vienu dienu var sarunāt vienu, bet otrā dienā viņš maina viedokli,” sarunu ar Kamparu atstāsta Baltic Wind Park pārstāvis.

Kuluāros jau kopš ziemas runā, ka Kampars ir zaudējis ietekmīgu partijas biedru uzticību, jo nav piepildījis uz sevi liktās cerības. Līdz ar to Kamparam vairs neesot politiskās aizmugures un viņa nomaiņa ekonomikas ministra amatā būtu notikusi jau pirms vairākiem mēnešiem, ja no pārmaiņām valdībā nebaidītos premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība). Šobrīd, kad partijas jau gatavojas ārkārtas vēlēšanām septembrī, JL un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa jau ir paziņojusi, ka Kampara nākamajā valdībā visticamāk nebūšot.

Līdz šim biznesā esot guldīti pašu līdzekļi. Bet Baltic Wind Park iecerētā projekta kopējās izmaksas tiek lēstas ap 500-600 miljoniem eiro, bet par investoru piesaisti Siliņš pagaidām konkrēti izvairās runāt. Spekulācijas, ka Baltic Wind Park, izmantojot korporatīvās saites, radīs biznesam labvēlīgus nosacījumus un pēc tam šo projektu pārdos, Siliņš noraida.

SIA Baltic Wind Park reģistrēts 2008. gada oktobrī un tā vienīgais dalībnieks Lursoft datubāzē uzrādīts Belizā reģistrētā kompānija SAS Development LTD, kuras pilnvarotais pārstāvis Latvijā dokumentos norādīts Andrejs Siliņš. Tagad Siliņš Pietiek saka – nekad neesot bijusi vēlme aiz ofšoriem slēpt firmas patiesos īpašniekus. Šāda shēma izmantota, jo ierobežojumus komercdarbībai uzlicis viņa tā brīža darbs Microsoft Latvia. Tagad esot uzsākta SIA Baltic Wind Park restrukturizācija, kuras gaitā tā pārtapšot par akciju sabiedrību. 65% īpašnieks Baltic Wind Park esot pats Siliņš, bet 35% uzņēmumā piederot viņa kādreizējam kolēģim Microsoft Latvia laikiem Jānim Meirānam. 

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...