Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gandrīz 30 tūkstoši eiro – šādu summu Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksājis Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, viņa dzīvesbiedres un vēl piecu cilvēku svītas šā gada septembrī notikušais brauciens uz ASV, kura spilgtākais notikums bija Vējoņa „nasing spešal” uzruna ANO Ģenerālās asamblejas sesijas debatēs.

Kā rāda Vējoņa kancelejas atbildes uz oficiālu informāciju, līdz ar Vējoni braucienā uz ASV devies arī viņa kancelejas vadītājs Arnis Salnājs, ārlietu padomniece Maija Manika, Valsts prezidenta protokola vadītājs Renārs Vilde un foto un video operators Gatis Bergmanis, kā arī nacionālās drošības padomnieks Jānis Kažociņš (viņš ASV nav uzturējies visu brauciena laiku). „Vizītes darba valoda bija angļu valoda un tulka pakalpojumi netika izmantoti,” īpaši uzsver Vējoņa kanceleja.

Savukārt kancelejas atskaite par brauciena kopējām izmaksām uzrāda šādus izdevumus:

„Valsts prezidents un Iveta Vējones kundze Ņujorkā uzturējās viesnīcā “Hotel48Lex” un Vašingtonā uzturējās viesnīcā “Willard InterContinental Washington D.C.”. Viesnīcu izdevumi - 3889 USD, aviobiļešu izdevumi - 3890,80 EUR katram, vilciena biļešu izdevumi - 256 EUR katram, dienas naudas kompensācija Valsts prezidentam - 384 EUR.

Par minēto komandējumu tika atlīdzināta dienas nauda: Kancelejas vadītājam - 288 EUR, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam - 160 EUR, Valsts prezidenta ārlietu padomniecei un Valsts prezidenta protokola vadītājam - 264 EUR katram, Kancelejas foto un video operatoram - 240 EUR. Atsevišķas reprezentācijas izmaksas katrai no personām nebija.

Aviobiļešu izdevumi: Kancelejas vadītājam - 1992,96 EUR, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam - 1207,94 EUR, Valsts prezidenta ārlietu padomniecei, Valsts prezidenta protokola vadītājam, Kancelejas foto un video operatoram - 1607,80 EUR katram. Vilciena biļešu izdevumi 256 EUR katram, izņemot Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieku, un transporta īre 280 USD kopā.

Viesnīcu izdevumi: Kancelejas vadītājam un Valsts prezidenta ārlietu padomniecei 2013 USD katram, Valsts prezidenta protokola vadītājam - 1993 USD, Kancelejas foto un video operatoram - 1999 USD un Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam - 730 USD.”

Tas nozīmē, ka Vējoņa, viņa dzīvesbiedres (attēlā kopā ar tagadējo prezidentu viņa nav redzama) un svītas brauciens kopā nodokļu maksātājiem ir izmaksājis 29 943 eiro.

Valsts prezidenta kancelejas atskaita rāda, ka bēdīgi slavenā Vējoņa „nasing spešal” uzstāšanās ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijas debatēs (tās izteiksmīgākie fragmenti skatāmi ŠEIT) nav bijusi vienīgā reize, kad viņš gu vis iespēju apliecināt savas angļu valodas praktiskās zināšanas.

Vējonim tāpat bijusi arī divpusēja tikšanās ar Ungārijas prezidentu Jānošu Āderu, viņš piedalījies ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša rīkotajās darba pusdienās, teicis vēl vienu uzrunu Eiropas Politikas analīzes centra forumā un piedalījies Blumberga Globālajā biznesa forumā, kā arī Pasaules vides pakta samitā.

Vējoņa spējas izteikties angliski pārbaudītas arī īpaši nozīmīgajā tikšanās reizē ar Microsoft korporācijas viceprezidenti Toniju Tounsu - Vaitliju, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa un Melānijas Trampas rīkotajā pieņemšanā.

Pietiek jau informējis, ka, pat saņemot oficiālu informācijas pieprasījumu par traģikomisko runu, ar kuru Vējonis 20. septembrī uzstājās ANO Ģenerālās asamblejas 72. sesijas debatēs Ņujorkā, Vējoņa kancelejas vadība mēģina izvairīties sniegt jebkādu informāciju par šīs runas tapšanu un paša prezidenta līdzdalību (vai tās neesamību) šajā procesā. Līdz ar to šī būs jau kārtējā informācija, kuras saņemšanai no Vējoņa kancelejas būs nepieciešama vēršanās administratīvajā tiesā.

ANO Ģenerālās asamblejas 72. sesijas vispārējās debates noslēdzās 25. septembrī, savukārt Vējonis ar savu uzrunu uzstājās 20. septembra pēcpusdienas sesijā, un bija acīmredzams, ka Latvijas valsts galva uz papīra priekšā uzrakstītās runas tekstu redz pirmoreiz un nav pat mēģinājis patrenēties to nolasīt. Rezultātā Latvijas Valsts prezidents izmisīgi mēģināja izburtot vairākus viņam acīmredzami nezināmus un nesaprotamus vārdus.

Pietiek jau informēja par faktu noskaidrošanas rezultātā radušos secinājumu: ne tikai Valsts prezidenta Vējoņa kanceleja, kurai šogad par trešo daļu palielināts algu fonds, bet arī pats valsts galva ir totāli nolaidīgi izturējušies pret prezidenta plānoto uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas sesijas debatēs. Izrādījās, ka jau trīs nedēļas pirms šī pasākuma Ārlietu ministrija kancelejai bija nosūtījusi runas projektu, taču ne Vējonis, ne viņa izcili labi apmaksātie padomnieki līdz pēdējam mirklim par to nav likušies ne zinis.

Tā kā Vējoņa preses sekretārs, iepriekš Latvijas radio vadītāja amatu zaudējušais Jānis Siksnis uz jautājumiem saistībā ar šo situāciju atbildēt nevēlējās, Vējoņa kancelejai tika nosūtīts kārtējais oficiālais informācijas pieprasījums ar šādiem jautājumiem:

„1) Kas bija amatpersona/amatpersonas, kas sagatavoja pašreizējā Valsts prezidenta R. Vējoņa uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas sesijas debatēs? Miniet vārdus, uzvārdus, ieņemamos amatus. Vai ikviena no šīm amatpersonām pārzina angļu valodu un iepriekš ir piedalījusies uzrunu rakstīšanā?

2) vai minētās R. Vējoņa uzrunas gatavotāji saņēma no pašreizējā Valsts prezidenta kādus norādījumus par runas saturu? Ja jā, kad un kādus?

3) cik ilgu laiku pirms minētās uzrunas plānotā laika gatavotāji iesniedza runas tekstu R. Vējonim?

4) vai R. Vējonis pirms uzrunas nolasīšanas bija ar to iepazinies? Ja jā, tad cik ilgu laiku iepriekš? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?

5) vai R. Vējonis pirms uzrunas nolasīšanas bija mēģinājis to nolasīt? Ja jā, tad cik reizes un ar kādiem panākumiem? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?

6) vai R. Vējonim bija detaļās saprotams viņa nolasītās uzrunas teksts? Vai R. Vējonim bija saprotams katrs viņa nolasītās uzrunas vārds/termins? Vai R. Vējonis var paskaidrot, kas uzrunā bija domāts ar vārdu kopumu „people on the ground”?

7) ar ko skaidrojams, ka minētais R. Vējonis uzrunā daudzkārt ar mainīgām sekmēm mēģināja izrunāt garākus un sarežģītākus vārdus?

8) kāds bija R. Vējoņa uzrunas mērķis?

9) Valsts prezidenta svinīgajā solījumā teikts: "Savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas." Vai, gatavojoties debašu uzrunai, R. Vējonis sagatavošanās darbus veica pēc labākās apziņas?

Pieprasītā informācija nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.”

Nu, pēc divas nedēļas ilgām pārdomām Vējoņa kanceleja ir atbildējusi ar dokumentu, kurā tā vairījusies sniegt skaidras atbildes un pieprasīto informāciju uz faktiski visiem jautājumiem. Pietiek šodien pilnībā publicē šo dokumentu, pēc kura saņemšanas tiks sagatavots jau kārtējais pieteikums administratīvajai tiesai, - kā zināms, tā ir sākusi jau apmēram 15 administratīvās lietas saistībā ar Vējoņa kancelejas nevēlēšanos sniegt informāciju.

Par iesniegumu izskatīšanu

Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - Kanceleja) 2017.gada 26.septembri elektroniskā veidā saņemti trīs Jūsu iesniegumi un 2017.gada 27.septembrī saņemts viens iesniegums, kurā uzdodat jautājumus saistībā ar Valsts prezidenta uzrunu Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) Ģenerālās asamblejas 72.sesijā 2017.gada 20.septembrī. Informācija Jums nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

Informējam, ka Valsts prezidenta uzrunas ANO Ģenerālās asamblejas ikgadējā sesijā projektu sagatavo Ārlietu ministrijas darbinieki sadarbībā ar diplomātisko pārstāvniecību ANO Ņujorkā, ņemot vērā Ārlietu ministrijas kompetenci vienotas valsts ārpolitikas īstenošanā. Tālāk ar šo dokumentu turpina strādāt Valsts prezidents un Valsts prezidenta padomnieki, pilnveidojot un precizējot uzrunas projekta tekstu. Tā ir ierasta kārtība un, gatavojoties ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijai, šajā kārtībā netika ieviestas kādas izmaiņas.

Atbilstoši Kancelejas un Ārlietu ministrijas norunai konkrētās uzrunas projekts katru gadu tiek sagatavots un nodots Valsts prezidenta un Kancelejas rīcībā līdz vasaras beigām, ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas sesiju norises laiku ik gadu septembra otrajā pusē. Varam apstiprināt, ka Jūsu rīcībā esošā informācija par uzrunas projekta saņemšanas laiku Kancelejā atbilst patiesībai - tā tika saņemta 2017.gada 28.augustā.

Uzrunājot ANO dalībvalstu vadītājus un starptautisko institūciju pārstāvjus, Valsts prezidents pauda Latvijas nostāju ārpolitikas un drošības aktualitātēs, kā arī uzsvēra straujāku ANO reformu, it īpaši Drošības padomē, nepieciešamību. Latvijas Valsts prezidentam, tāpat kā citu valstu vadītājiem, bija svarīgi izteikties par pasaules karstajiem punktiem, tostarp par situāciju Ziemeļkorejā un Sīrijā, kā arī globālā terorisma radītajiem draudiem starptautiskajam mieram un drošībai visā pasaulē. Valsts prezidentam bija svarīgi paust atbalstu Ukrainas teritoriālajai vienotībai un uzsvērt nepieciešamību Eiropas drošību balstīt starptautiski pieņemtajos noteikumos un principos.

Piedaloties ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijā, Valsts prezidents savus pienākumus pildīja pēc labākās apziņas. Valsts prezidenta angļu valoda nav perfekta, tāpēc viņš pastāvīgi turpina pilnveidot savas angļu valodas zināšanas. Neviens cilvēks nav pasargāts no pārteikšanās gan ikdienišķās sarunās, gan pildot amata pienākumus, uzstājoties lielas auditorijas priekšā, laika zonas maiņas vai citu apstākļu ietekmē.

Visas amatpersonas, kas piedalījās konkrētās runas rakstīšanā, gan labi pārzina angļu valodu, gan arī iepriekš ir piedalījušās runu rakstīšanā. Ja Jums nav saprotams kāds no Valsts prezidenta uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijā lietotajiem terminiem angļu valodā, piemēram, “people on the ground”, aicinām Kancelejas mājaslapā internētā iepazīties ar minētās uzrunas tekstu latviešu valodā vai izmantot kādu no pieejamām angļu valodas terminus skaidrojošām vārdnīcām. Gan Jūsu minētais, gan arī citi runā lietotie formulējumi tiek izmantoti dažādu valstu un institūciju amatpersonu uzrunās, tostarp arī to amatpersonu komunikācijā, kuru dzimtā valoda ir angļu valoda.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...