Vējoņa kanceleja „izārstēta” no treknajām piemaksām: augustā esot izmaksāta tikai viena
PIETIEK05.10.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Regulāri informācijas pieprasījumi un to publiskošana ir vismaz daļēji palīdzējuši „izārstēt” Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleju no regulārās treknu piemaksu, prēmiju un naudas balvu izmaksāšanas: ja ticēt kancelejas oficiāli sniegtajai informācijai, augustā piemaksa – turklāt ar reālu, neizdomātu pamatojumu – piešķirta tikai vienam kancelejas darbiniekam.
„Ar Kancelejas vadītāja rīkojumu šajā laika periodā vienam Kancelejas darbiniekam ir noteikta piemaksa 20 procentu apmērā no minētajam nodarbinātajam noteiktās mēnešalgas par papildu darbu papildus tiešajiem amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem, veicot ilgstošā prombūtnē esoša cita Kancelejas nodarbinātā amata pienākumus,” – šāda ir Vējoņa kancelejas oficiāli sniegtā informācija par šā gada augustu.
Līdz ar to laika periodā no 1. augusta līdz 31. augustam vienam Vējoņa kancelejas darbiniekam – kura vārdu un amatu kanceleja atsakās nosaukt - pirms nodokļu ieturēšanas aprēķināta piemaksa 301,36 eiro apmērā. Savukārt prēmijas un naudas balvas šajā laikā kancelejā nodarbinātajiem neesot noteiktas un izmaksātas.
Tiesa, kā jau informēts, treknās piemaksas Vējoņa kanceleja šogad aizstājusi ar iespaidīgu algu palielinājumu, - kopējais kancelejas algu fonds palielināts aptuveni par trešdaļu. Konkrētiem darbiniekiem noteiktās algu likmes prezidenta kanceleja atsakās atklāt sabiedrībai.
Kā zināms, Vējoņa kanceleja pēdējā laikā saistībā ar tajā veiktajām regulārajām iespaidīgajām papildu piemaksām ir nākusi klajā ar pretrunīgiem paziņojumiem.
24. augustā Valsts prezidenta Vējoņa preses sekretārs paziņoja, ka informācija par prezidenta kancelejas nodomiem turpmāk slēpt ziņas par konkrētu kancelejas darbinieku saņemto atalgojumu neesot patiesa.
Taču dienu iepriekš kancelejas vadītājs, iepriekš audita rezultātā Latvijas pasta vadītāja amatu zaudējušais Arnis Salnājs bija kancelejas parakstījis oficiālu dokumentu, kurā skaidri norādīts - darbinieku jūlijā saņemtās piemaksas, prēmijas un naudas balvas mēs neatklāsim.
Kā bija norādīts šajā lēmumā neatklāt saņemtās summas, kuras iepriekš ir pārsniegušas pat divus tūkstošus eiro vienam darbiniekam, tā pamatā esot Vējoņa kancelejas vadības pārliecība, ka no nodokļu maksātāju līdzekļiem veikto izmaksu publiskošana esot to saņēmēju privātās dzīves neaizskaramības pārkāpšana.
Vējoņa kancelejas vadītājs norādīja, ka iepriekš publiskotajos datos „norādītas kancelejas konkrētas amatpersonas un darbinieki, tostarp apšaubīts to darbs un darba rezultāti”.
Tāpat „publikāciju rezultātā daudzu kancelejas darbinieku vārdi pirmo reizi izskanējuši publiski, turklāt galvenokārt negatīvā gaismā, pamatojoties uz vienas personas - personas datu pieprasītāja – vērtējumu”.
Vējoņa kancelejas vadītājs arī pieminējis, ka kritisks un vērtējošs viedoklis demokrātiskā sabiedrībā esot pieļaujams tikai saistībā ar politisku personu darbībām vai to izteikumiem, bet „vairāki” trekno prēmiju un piemaksu saņēmēji neesot nedz politiskas personas, ne arī amatpersonas.
Vairāki vārdā neminēti Vējoņa kancelejas darbinieki arī esot „vērsuši uzmanību uz minēto situāciju, norādot uz savu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu un lūgumu darba devējam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi”.
Visbeidzot, kā bija norādījis Vējoņa kancelejas vadītājs, nopietns kaitējums trekno izmaksu saņēmējiem esot arī tas, ka pie „publikācijām pievienotie privātpersonu komentāri ir kancelejas darbinieku cieņu un reputāciju aizskaroši.
Vējoņa kanceleja esot pārliecināta, ka „plašu konkrētas amatpersonas ienākumu izziņošanu nevar uzskatīt par atalgojuma pamatotības un atbilstības kontroli, kā rezultātā būtu pieļaujama konkrētu kancelejas nodarbināto vārdu un uzvārdu publiskošana”.
Kā zināms, pašlaik administratīvā tiesa saistībā ar dažādas pieprasītas informācijas slēpšanu ir sākusi vairāk nekā desmit administratīvās lietas, kurās atbildētāja ir Vējoņa kanceleja.
Valsts kontrole vakar nāca klajā ar atzinumu, ka pērn šāda veida piemaksas valsts iestādēs un ministrijās sasniegušas 81 miljonu eiro, turklāt tās galvenokārt piešķirtas formāli, bez konkrētiem pamatojumiem par papildu darba reālu veikšanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
