Vējoņa kanceleja: jā, mēs trīsreiz ignorējām VDK komisijas lūgumu tikties, toties nosūtījām viņiem apsveikumu
PIETIEK21.12.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jā, mēs ar Valsts prezidentu trīsreiz ignorējām VDK komisijas lūgumu tikties, toties nosūtījām viņiem apsveikumu, - šāda ir būtība Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejas oficiālajam skaidrojumam, kas seko pēc ilgas klusēšanas saistībā ar LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas pārmetumiem, ka Vējonis visas savas prezidentūras laikā tā arī nav vēlējies tikties ar vēsturniekiem – komisijas pārstāvjiem. Pietiekšodien bez plašākiem komentāriem publicē nesen saņemto Vējoņa kancelejas oficiālo skaidrojumu:
„Kancelejā saņemtas šādas bijušās LPSR Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes komisijas (turpmāk - Komisija) vēstules, kurās pausta gatavība un lūgts rast iespēju tikties ar Valsts prezidentu:
1) 2016.gada 22.janvāra un 8.septembra vēstulēs sniegta informācija par Komisijas organizēto starptautisko zinātnisko konferenci 2016.gada 11., 12. un 13.augustā, un lūgts rast iespēju tikties sarunai par paveikto un nākotnes plāniem;
2) 2017.gada 27.marta elektroniskā veidā saņemtā vēstulē un 28.marta vēstulē sniegta informācija par Komisijas domstarpībām ar Satversmes aizsardzības biroju un lūgta tikšanās ar Valsts prezidentu, lai apspriestu Komisijas rīcības iespējas.
Valsts prezidents seko līdzi Komisijas darbam un aktuālie jautājumi vairākkārt ir pārrunāti ar valsts augstākajām amatpersonām, tostarp ar Ministru prezidentu, ņemot vērā to, ka, pamatojoties uz Komisijas veikto izpēti un sniegtajām rekomendācijām, Ministru kabinetam līdz 2018.gada 31.oktobrim jānosaka kārtība un apjoms, kādā Valsts drošības komitejas dokumenti ir pieejami pēc to zinātniskās izpētes.
2015.gada 15.decembrī Valsts prezidents nosūtīja apsveikumu Komisijas 2015.gada 16.decembrī rīkotajai konferencei, kurā izteica pateicību Komisijai par ieguldīto darbu Latvijas sabiedrībai tik svarīgo vēstures lappušu skaidrošanā un vēlēja sekmes darbā, lai arī konkrētā konference sniedz ieguldījumu Komisijas darba gala pārskata izstrādē.
Valsts prezidenta uzdevumā Kancelejas vadītājs un atbildīgie Valsts prezidenta padomnieki ir tikušies ar Komisijas pārstāvjiem un pārrunājuši Komisijas darba aktuālos jautājumus. Šāda tikšanās notika 2016.gada 14.oktobrī un tikšanās iespēja tika piedāvāta arī 2017.gada maijā, taču vienošanās par šīs tikšanās laiku netika panākta.”
Zīmīgi, ka Vējoņa kanceleja nav atbildējusi uz tai oficiālajā informācijas pieprasījumā jautāto: „Miniet katru no šiem lūgumiem (lūguma būtība, saņemšanas datums, lūguma izteicēji) un iemeslu, kura dēļ šāda tikšanās nav notikusi.” Saistībā ar to administratīvajai rajona tiesai ir nosūtīts jau kārtējais pieteikums par administratīvās lietas sākšanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
