Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sakāvi administratīvajā tiesā cietis jau otrs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejas mēģinājums slēpt informāciju par kancelejas darbinieku saņemtajām treknajām prēmijām, naudas balvām, piemaksām un to pamatojumu: tiesa nospriedusi, ka šī informācija Vējoņa kancelejai jāsniedz mēneša laikā, un vienīgais tās mierinājums – par savu prettiesisko rīcību iestādei nebūs jāatvainojas.

Kā jau ziņots, pēc Pietiek publicētā apjomīgā pārskata par pagājušā gada iespaidīgajām, pat vairākos tūkstošos mērāmajām papildu izmaksām virknei Valsts prezidenta kancelejas vadošajiem darbiniekiem vairāki lasītāji interesējās par konkrētām izmaksām, kas bija radījušas īpašu neizpratni.

Šos jautājumus Pietiek apkopoja šādā jaunā informācijas pieprasījumā, kas februāra sākumā tika nosūtīts Valsts prezidenta kancelejai:

„1) Ar ko izskaidrojamas regulārās piemaksas Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei par tiesiskā pamatojuma nodrošināšanu Rīgas pils Priekšpils aprīkojuma un mēbeļu restaurācijai, jaunu, analogu un reprezentācijas mēbeļu izgatavošanai un iegādei? Kā tieši minētā darbiniece mēnesi pēc mēneša nodrošināja tiesisko pamatojumu mēbeļu izgatavošanai un iegādei?

2) ar ko izskaidrojama naudas balvu piešķiršana virknei kancelejas darbinieku par starptautiskas konferences dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu? Vai šādas darbības neietilpst darbinieku amata pienākumos?

3) ar ko izskaidrojams, ka naudas balva par „starptautiskas konferences dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu” ir piešķirta Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam? Kā tieši prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks ir veicis „starptautiskas konferences dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu”?

4) par kādu tieši „Valsts prezidenta un viņa kundzes īstenoto patronāžu projektu plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu un sekmīgu īstenošanu, veicot uzticētos pienākumus paaugstinātas darba intensitātes apstākļos” naudas izmaksu ir saņēmusi Kancelejas vadītāja vietniece? Kā tieši ir izpaudusies paaugstinātā darba intensitāte? Uzskaitiet veiktās darbības.

5) par kādām tieši darbībām Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam naudas balva piešķirta par to, ka „nodrošināta Latvijas pārstāvība un dalība NATO Varšavas samitā”? Vai Valsts prezidenta padomnieks bija tas, kas organizēja un nodrošināja šo pārstāvību un dalību? Kas tieši un uz kādu normatīvo aktu pamata minētajai amatpersonai uzdeva veikt šādas funkcijas?

6) kā tieši Apžēlošanas dienesta vecākā speciāliste veica augstāko Latvijas valsts apbalvojumu svinīgo pasniegšanas ceremoniju 2016.gada 4.maijā Melngalvju namā, plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu, par to saņemot naudas balvu? Kāpēc šādu funkciju veikšana tika uzdota tieši Apžēlošanas dienesta darbiniecei?

7) Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam ir piešķirta naudas balva par „ārējās ekonomiskās sadarbību veicināšanu un investīciju piesaisti, apzinot Latvijas un ārvalstu investorus, izstrādājot iespējamos darbības virzienus potenciālo investīciju piesaistei Latvijā”. Kādas tieši investīcijas minētā amatpersona ir piesaistījusi? Kā varu iepazīties ar izstrādātajiem darbības virzieniem?

8) Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniecei naudas izmaksas ir piešķirtas „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, plānojot un koordinējot kultūras un sabiedrisku valstiska un starptautiska mēroga projektus”. Lūdzu, uzskaitiet visus šos projektus.

9) Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniecei administratīvajos jautājumos aprēķināta naudas balva par Valsts prezidenta atzinības raksta “Cildinājuma raksts” idejas izstrādi un to īstenošanu. Lūdzu, iepazīstiniet mani ar minēto ideju un darbībām, ko šī amatpersona veikusi tās īstenošanai.

Tāpat saistībā ar 2016. gada decembrī piešķirtajām prēmijām „par darbu 2016.gadā atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem” vēlos iepazīties ar darba izpildes novērtēšanas dokumentāciju, kas bijusi pamatā šādu prēmiju izmaksai:

Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei - 1974,23 eiro

Guntim Puķītim, kancelejas vadītājam - 1952,75 eiro

Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei - 1921,05 eiro

Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam, Nacionālās drošības padomes sekretāram - 1869,82 eiro

Maijai Manikai Valsts prezidenta ārlietu padomniecei - 1869,82 eiro

Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam - 1869,82 eiro

Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam - 1869,82 eiro

Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam - 1636,09 eiro

Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei - 1467,68 eiro

Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai - 1426,60 eiro

Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei - 1346,12 eiro

Jānim Mūsiņam, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenajam speciālistam - 1337,22 eiro

Ingai Šteinbrikai - 1302,04 eiro

Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam - 1284,10 eiro

Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei - 1133,70 eiro

Ilonai Kancānei, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākai grāmatvedei - 1088,58 eiro

Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei - 1067,99 eiro

Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei - 1067,99 eiro

Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei - 1052,90 eiro.

Tāpat miniet arī konkrētās amatpersonas, kas ir veikušas šo izvērtējumu.”

Lai gan Informācijas atklātības likums pieprasa valsts iestādēm pieprasītu informāciju sniegt divu nedēļu laikā, bet, ja prasītajām ziņām ir nepieciešama papildu apstrāde, par to informēt pieprasītāju, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, bijušais Latvijas pasta priekšnieks Arnis Salnājs ignorēja gan šo normu, gan arī likumā noteikto, ka informācijas sniegšanas atteikuma gadījumā ir precīzi jānorāda, kur un kā atteikumu iespējams pārsūdzēt.

Turklāt, veselu mēnesi gatavojot atbildi, Valsts prezidenta kanceleja Salnāja vadībā prasīto informāciju tā arī nesniedza, tā vietā uz visiem minētajiem jautājumiem sastādot šādu dokumentu ar paša Salnāja parakstu:

„Valsts prezidenta kanceleja (turpmāk - Kanceleja) ir saņēmusi Jūsu 2017.gada 1.februāra elektronisko iesniegumu un 3.februāra rakstisko iesniegumu, kurā lūdzat sniegt papildus informāciju saistībā ar Kancelejas darbiniekiem veiktām izmaksām 2016.gadā, izsakāt vēlmi iepazīties ar darba izpildes novērtēšanas dokumentāciju, kas bijusi par pamatu prēmiju izmaksai, kā arī lūdzat sniegt informāciju par amatpersonām, kuras novērtējumu veikušas.

Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām Kanceleja ar 2017.gada 25.janvāra vēstuli Nr.149 “Par informācijas sniegšanu” Jums sniedza informāciju par 2016.gadā izmaksātajām prēmijām, naudas balvām un piemaksām Kancelejā, tostarp norādot izmaksu tiesisko un faktisko pamatojumu. Visas prēmijas, naudas balvas un piemaksas ir noteiktas un izmaksātas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, ievērojot gan Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma, gan arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normas un citu likumu normas. Informācija par pasākumiem ir pieejama www.president.lv.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 16.panta otro daļu darbiniekam saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75 procentus no mēnešalgas. Darba izpildes novērtēšanu Kancelejā veic, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma pamata izdotiem iekšējiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka darbinieku darba izpildes novērtēšanas kārtību.

Informējam, ka Kancelejā nodarbināto darba izpildi novērtē tā tiešais vadītājs (Kancelejas nolikums un struktūra pieejama www.president.lv) vai Kancelejā izveidota komisija. Darba izpildes novērtēšanas process Kancelejā sastāv no darba izpildes novērtēšanas plānošanas, darba izpildes novērtēšanas un darba izpildes novērtēšanas pārrunām, kurās tiek novērtēta darba izpilde, nodarbinātā prasmes atbilstoši noteiktajām amata kompetencēm, mērķu sasniegšana un uzdevumu izpilde, darbu plānošana, koordinācija, sadarbība un citi jautājumi.

Informācijai, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumīgajām interesēm, ievērojot Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu, ir ierobežota pieejamība.”

Nu administratīvā rajona tiesa ir izvērtējusi Vējoņa kancelejas argumentus, kāpēc pieprasītā informācija neesot atklājama, un nospriedusi, ka šīs ziņas kancelejai mēneša laikā ir jāsniedz. Tiesa, Vējoņa kancelejai, pret kuru sākts vēl apmēram pusotrs desmits administratīvo lietu par informācijas slēpšanu, vēl ir iespēja šo spriedumu pārsūdzēt.

Pietiek šodien publicē administratīvās tiesas spriedumu pilnā apmērā.

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīga 2017.gada 22.novembri

Administratīva rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese R.Migla,

rakstveida procesā izskatīja Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma> uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt Lato Lapsam 2017.gada 3.februāra iesniegumā pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzinājumu - atvainošanos.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 3.februārī pieteicējs Lato Lapsa vērsās Valsts prezidenta kancelejā un lūdza sniegt informāciju saistībā ar 2016.gadā Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem veiktajām izmaksām un iepazīstināt ar darba izpildes novērtēšanas dokumentāciju, kas bijusi pamatā 2016.gada decembrī piešķirtajām prēmijām par darbu 2016.gadā.

Pieteicējs uzdeva turpmāk minētos jautājumus.

[1.1] Ar ko izskaidrojamas regulārās piemaksas Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei par tiesiskā pamatojuma nodrošināšanu Rīgas pils Priekšpils aprīkojuma un mēbeļu restaurācijai, jaunu, analogu un reprezentācijas mēbeļu izgatavošanai un iegādei? Kā tieši minētā darbiniece mēnesi pēc mēneša nodrošināja tiesisko pamatojumu mēbeļu izgatavošanai un iegādei?

[1.2] Ar ko izskaidrojama naudas balvu piešķiršana virknei kancelejas darbinieku par starptautiskas konferences dalībnieku pieņemšanas Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu? Vai šādas darbības neietilpst darbinieku amata pienākumos?

[1.3] Ar ko izskaidrojams, ka naudas balva par starptautiskas konferences dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu ir piešķirta Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam? Kā tieši prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks ir veicis starptautiskas konferences dalībnieku pieņemšanas Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu?

[1.4] Par kādu tieši Valsts prezidenta un viņa kundzes īstenoto patronāžas projektu plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu un sekmīgu īstenošanu, veicot uzticētos pienākumus paaugstinātas darba intensitātes apstākļos, naudas izmaksu ir saņēmusi Kancelejas vadītāja vietniece? Kā tieši ir izpaudusies paaugstinātā darba intensitāte? Uzskaitiet veiktās darbības.

[1.5] Par kādām tieši darbībām Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam naudas balva piešķirta par to, ka nodrošināta Latvijas pārstāvība un dalība NATO Varšavas samitā? Vai Valsts prezidenta padomnieks bija tas, kas organizēja un nodrošināja šo pārstāvību un dalību? Kas tieši un uz kādu normatīvo aktu pamata minētajai amatpersonai uzdeva veikt šādas funkcijas?

[1.6] Kā tieši Apžēlošanas dienesta vecākā speciāliste veica augstāko Latvijas valsts apbalvojumu svinīgo pasniegšanas ceremoniju 2016.gada 4.maijā Melngalvju namā plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu, par to saņemot naudas balvu? Kāpēc šādu funkciju veikšana tika uzdota tieši Apžēlošanas dienesta darbiniecei?

[1.7] Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam ir piešķirta naudas balva par ārējās ekonomiskās sadarbību veicināšanu un investīciju piesaisti, apzinot Latvijas un ārvalstu investorus, izstrādājot iespējamos darbības virzienus potenciālo investīciju piesaistei Latvijā. Kādas tieši investīcijas minētā amatpersona ir piesaistījusi? Kā varu iepazīties ar izstrādātajiem darbības virzieniem?

[1.8] Valsts prezidenta Kancelejas vadītāja vietniecei naudas izmaksas ir piešķirtas par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, plānojot un koordinējot kultūras un sabiedriskus valstiska un starptautiska mēroga projektus. Lūdzu, uzskaitiet visus šos projektus.

[1.9] Valsts Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniecei administratīvajos jautājumos aprēķināta naudas balva par Valsts prezidenta atzinības raksta „Cildinājuma raksts” idejas izstrādi un to īstenošanu. Lūdzu, iepazīstiniet mani ar minēto ideju un darbībām, ko šī amatpersona veikusi tās īstenošanai.

[1.10] Saistībā ar 2016.gada decembrī piešķirtajām prēmijām par darbu 2016.gadā atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem pieteicējs lūdz iepazīties ar darba izpildes novērtēšanas dokumentāciju, kas bijusi pamatā turpmāk minēto prēmiju izmaksai, un norādīt konkrētās amatpersonas, kas ir veikušas šo izvērtējumu. Pieteicējs norāda šādus prēmiju saņēmējus un prēmiju apmērus:

1) Egita Kazeka, Kancelejas vadītāja vietniece, 1974,23 euro;

2) Guntis Puķītis, Kancelejas vadītājs, 1952,75 euro;

3) Kristīne Jaunzeme, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece, 1921,05 euro;

4) Jānis Kažociņš, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks, Nacionālās drošības padomes sekretārs, 1869,82 euro;

5) Maija Manika, Valsts prezidenta ārlietu padomniece, 1869,82 euro;

6) Andis Jēkabsons, Valsts prezidenta ekonomikas padomnieks, 1869,82 euro;

7) Jānis Siksnis, Valsts prezidenta preses padomnieks, 1869,82 euro;

8) Jānis Pleps, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks, 1636,09 euro;

9) Maira Sudrabiņa, Ordeņu kapitula sekretāre, 1467,68 euro;

10) Ilze Salna, Preses dienesta vadītāja, 1426,60 euro;

11) Linda Puķīte, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece, 1346,12 euro;

12) Jānis Mūsiņš, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenais speciālists, 1337,22 euro;

13) Inga Šteinbrika, 1302,04 euro;

14) Renārs Vilde, Valsts prezidenta protokola vadītājs, 1284,10 euro;

15) Skaidrīte Zarāne, Valsts prezidenta protokola konsultante, 1133,70 euro;

16) Ilona Kancāne, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākā grāmatvede, 1088,58 euro;

17) Inese Kahanoviča, Juridiskās nodaļas juriste, 1067,99 euro,

18) Ieva Viļuma, Juridiskās nodaļas juriste, 1067,99 euro,

19) Evita Breča, vecākā ekonomikas konsultante, 1052,90 euro.

[2] 2017.gada 2.martā Latvijas Valsts prezidenta kanceleja (turpmāk - atbildētāja vai kanceleja) pieteicējam sniedza atbildi Nr.419, norādot turpmāk minēto.

[2.1] Kanceleja ar 2017.gada 25.janvāra vēstuli Nr.149 pieteicējam sniegusi informāciju par 2016.gadā izmaksātajām prēmijām, naudas balvām un piemaksām kancelejā, tostarp norādot izmaksu tiesisko un faktisko pamatojumu. Visas prēmijas, naudas balvas un piemaksas ir noteiktas un izmaksātas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, ievērojot gan Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma, gan arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normas un citu likumu normas. Informācija par pasākumiem ir pieejama www.president.lv.

[2.2] Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 16.panta otro daļu darbiniekam saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75 procentus no mēnešalgas. Darba izpildes novērtēšanu kancelejā veic, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma pamata izdotiem iekšējiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka darbinieku darba izpildes novērtēšanas kārtību.

[2.3] Kancelejā nodarbināto darba izpildi novērtē tā tiešais vadītājs (Kancelejas nolikums un struktūra pieejama www.president.lv) vai kancelejā izveidota komisija. Darba izpildes novērtēšanas process kancelejā sastāv no darba izpildes novērtēšanas plānošanas, darba izpildes novērtēšanas un darba izpildes novērtēšanas pārrunām, kurās tiek novērtēta darba izpilde, nodarbinātā prasmes atbilstoši noteiktajām amata kompetencēm, mērķu sasniegšana un uzdevumu izpilde, darbu plānošana, koordinācija, sadarbība un citi jautājumi.

[3] Uzskatot, ka kanceleja pieprasīto informāciju prettiesiski nav sniegusi un arī prettiesiski nav norādījusi, kur un kādā termiņā atteikumu apstrīdēt, tādējādi nodarot pieteicējam kaitējumu, pieteicējs 2017.gada 15.martā vērsās tiesā, norādot, ka pieprasītā informācija ir nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principu.

[4] Administratīvajā rajona tiesā saņemtajā paskaidrojumā kanceleja pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt pilnībā. Paskaidrojumā atbildētāja atsaucas uz 2017.gada 2.marta vēstulē minēto un norāda šādus argumentus.

[4.1] 2017.gada 11.janvārī kancelejā tika saņemts pieteicēja 2017.gada 6.janvāra iesniegums, kurā pieteicējs, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma normām, lūdza kanceleju sniegt informāciju par katru no personām, kas 2016.gada laikā saņēmusi prēmijas, naudas balvas vai piemaksas ārpus darba līgumā noteiktā ikmēneša atalgojuma. Ar 2017.gada 25.janvāra vēstuli kanceleja sniedza visu pieteicēja pieprasīto informāciju. Par katru piemaksu, prēmiju un naudas balvu tika norādīts tās noteikšanas un piešķiršanas tiesiskais un faktiskais pamats, apmērs, darbinieks, kas piemaksu, prēmiju vai naudas balvu saņēmis, kā arī darbinieks, kurš noteicis un piešķīris attiecīgo piemaksu, prēmiju vai naudas balvu. 2017.gada 3.februāra iesniegumā pieteicējs lūdza sniegt papildus informāciju saistībā ar kancelejas darbiniekiem veiktajām izmaksām, par ko informāciju pieteicējs bija saņēmis 2017.gada 25.janvāra vēstulē. Tā kā 2017.gada 3.februāra iesniegumā pieteicējs lūdza skaidrot atsevišķu kancelejas darbinieku darbu un uzdeva jautājumus saistībā ar kancelejas darba organizāciju, kanceleja uz to atbildi sniedza saskaņā ar Iesniegumu likuma normām. 2017.gada 2.marta vēstulē kanceleja vērsa pieteicēja uzmanību uz viņam jau sniegto informāciju un internētā pieejamo informāciju, kā arī informēja par darbinieku darba izpildes novērtēšanas kārtību, prēmiju izmaksas un atlīdzības jomu regulējošo tiesisko regulējumu.

[4.2] Jautājumi saistībā ar 2016.gadā kancelejas darbiniekiem izmaksātām piemaksām un naudas balvām attiecas uz atsevišķu darbinieku veikto darbu, darba rezultātiem, darba organizāciju, pienākumu un atbildību sadali kancelejā. Konkrētas aktivitātes, pasākumi, tikšanās, iesaistīšanās projektos vai to izstrādē, iesaistīšanās noteiktu jautājumu virzībā un to risināšana veido kancelejas darba kārtību. Informācija par kancelejas ikdienas darbu, veidu, kādā tiek nodrošināta likumos noteikto funkciju izpilde, tiek organizēts darbs un sasniegti kancelejai svarīgi mērķi, ir ārpus Informācijas atklātības likuma tvēruma. Spēkā esošie normatīvie akti neparedz kancelejai pienākumu šādu informāciju radīt un dokumentēt. Kancelejas darba dokumentēšana pieteicēja vajadzībām ne tikai radītu nesamērīgu slogu, bet arī apdraudētu kancelejai normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi. Kanceleja 2017.gada 2.marta vēstulē norādīja uz kancelejas 2017.gada 25.janvāri vēstuli, kurā, pamatojoties uz Informācijas atklātības likumu, tika sniegta visa pieteicēja prasītā informācija. Papildus uzdotie jautājumi tika vērtēti Iesniegumu likuma tvērumā. Kanceleja savā atbildē ietvēra norādes uz likumiem un informācijas avotiem, kas pieteicējam varētu dot ieskatu viņu interesējošos jautājumos. Tā kā kancelejai ir svarīgi nodrošināt iestādes pamatfunkcijas un darba nepārtrauktību, kā arī citu personu tiesības saziņā ar kanceleju, kanceleja nesaskata par iespējamu pieteicējam detalizēti skaidrot darbu sadali un darba organizāciju kancelejā.

[4.3] Pieteicēja formulētie jautājumi jau pēc būtības ietver pieteicēja vērtējumu par kancelejas un konkrētu darbinieku darbu. Piemēram, jautājumos par naudas balvu piešķiršanu pieteicējs apšaubījis konkrētu darbiniekusniegumu un vaicājis par darbinieku amata pienākumiem, atstājot bez ievērības to, ka naudas balvu saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta ceturtās daļas 5.punktu piešķir par institūcijai svarīgu sasniegumu vai notikumu, ņemot vērā darbinieka ieguldījumu institūcijas mērķu sasniegšanā. Jau 2017.gada 6.februārī internēta vietnē „pietiek.com” bija lasāms pieteicēja vērtējums par kancelejas darbu un veiktajām izmaksām 2016.gadā (http://rn.pietiek.com/raksti/ prezidenta kanceleja sākusies Jauni treknie gadi), kā arī pieteicējs to bija izplatījis masu informācijas līdzekļos.

[4.4] Atbildot uz pieteicēja lūgumu iepazīties ar darba izpildes novērtēšanas dokumentāciju, kas bija pamatā prēmiju izmaksai konkrētiem darbiniekiem, kanceleja informēja pieteicēju par normatīvajiem aktiem, saskaņā ar kuriem noteiktas prēmijas un veikta darba izpildes novērtēšana, kā arī par darba izpildes novērtēšanas pamatprincipiem. Tā kā no ārējiem normatīvajiem aktiem kancelejai neizriet pienākums radīt pieteicēja prasīto informāciju un kanceleja šo informāciju galvenokārt radījusi iestādes procesu pilnveidošanai un personālvadības ietvaros, kanceleja atbildi arī šajā sadaļā pieteicējam sniedza saskaņā ar Iesniegumu likumu.

[4.5] Darba izpildes novērtēšana satur gan informāciju par Kancelejas darba procesā esošiem un plānotiem uzdevumiem, gan informāciju par konkrētu darbinieku prasmju novērtējumu, stiprajām un vājajām pusēm, informāciju par konkrētu darbinieku mērķiem, iniciatīvām un uzdevumiem, sadarbību ar citiem Kancelejas kolēģiem, informāciju par iespējām pilnveidot kā konkrēta darbinieka darbu, tā arī Kancelejas darbu kopumā. Šādai informācijai atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmajai daļai ir ierobežota pieejamība.

[4.6] Lai gan pieteicējs norādījis, ka informācija nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus, šāds formulējums ir vispārīgs un nekonkretizēts. Nav skaidrs, kādam mērķim un kādā veidā pieteicēja prasītā informācija varētu tikt izmantota, un vai tā tiktu izmantota, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus. Vēl vairāk, pieteicējs savās publikācijās internēta vietnē “pietiek.com” un piedāvātajos aprakstos masu informācijas līdzekļiem, sniedz maldinošu un sagrozītu informāciju. Piemēram, 2017.gada 27.aprīlī pieteicējs internēta vietnē „pietiek.com” publikācijā ietvēris informāciju par kancelejas darbiniekiem veiktām izmaksām 2017.gada pirmajos trīs mēnešos un šīs informācijas pieejamību saista ar ierosinātām tiesvedībām (http://www.pietiek.com/raksti/salnajs_spiests_sniegt_dalu_datu_par_vejona_kancelejas_ izmaksām, atklajas regulārāsjpiemaksas ipasajiem). Taču kanceleja šo informāciju pieteicējam, pamatojoties uz Informācijas atklātības likumu, sniegusi tieši tādā pašā formā un apjomā, kādā tika sniegta informācija kancelejas 2017.gada 25.janvāra vēstulē, un kādā šobrīd tiek gatavota pieteicēja lūgtā informācija par izmaksām kancelejas darbiniekiem 2017.gada aprīlī. Nenoliedzot ikvienas personas tiesības uz informāciju un tiesības saņemt atbildi pēc būtības un šo tiesību nozīmi demokrātiskā sabiedrībā, nedrīkst aizmirst arī privātpersonām esošos pienākumus. Fundamentāls princips ir tāds, ka persona savas tiesības drīkst izmantot atbilstoši to būtībai, kas nozīmē arī to godprātīgu izmantošanu (sk. Augstākās tiesas 2007.gada 8.jūnija spriedumu lietā Nr.SKA-194/2007).

[4.7] Pieteicējs nav masu informācijas līdzeklis likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” izpratnē, līdz ar to pieteicējs neīsteno preses brīvību. Līdzšinējā saziņā ar kanceleju pieteicējs vērsies kā fiziska persona un kancelejas sniegto informāciju izmantojis pēc saviem privātiem ieskatiem, tostarp pieteicējs veicis fizisko personu datu apstrādi bez datu subjektu piekrišanas pretēji Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktajam.

[4.8] Tā kā pieteicēja 2017.gada 3.februāra iesniegums nebija skatāms atbilstoši Informācijas atklātības likumam, kanceleja nevarēja pārkāpt Informācijas atklātības likumu un tajā noteiktos termiņus, līdz ar to kancelejas rīcība pieteicējam arī nevarēja radīt kaitējumu.

[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.‘panta pirmo daļu lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes.

Motīvu daļa

[6] Izvērtējot lietas materiālus kopsakarā ar tiesību normām, tiesa secina, ka pieteikums ir daļēji apmierināms.

[7] Saskaņā ar Iesniegumu likuma 2.panta pirmo daļu likums nosaka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde vai privātpersona, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus (turpmāk — iestāde), izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums (turpmāk — iesniegums), un atbild uz to, kā arī nosaka kārtību, kādā iestāde pieņem apmeklētājus.

Minētā panta otrā daļa noteic, ka šis likums neattiecas uz informācijas pieprasījumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, kā arī uz iesniegumiem, kuriem saskaņā ar likumu noteikta cita izskatīšanas kārtība.

No lietas materiāliem izriet, ka 2017.gada 11.janvārī kancelejā tika saņemts pieteicēja iesniegums ar lūgumu sniegt informāciju par katru no personām, kas 2016.gada laikā saņēmusi prēmijas, naudas balvas vai piemaksas ārpus darba līgumā noteiktā ikmēneša atalgojuma. Ar 2017.gada 25.janvāra vēstuli Nr.149 kanceleja sniedza pieprasīto informāciju (lietas 27.-76.lapa).

2017.gada 3.februāra iesniegumā pieteicējs lūdza sniegt papildus informāciju saistībā ar kancelejas darbiniekiem veiktajām izmaksām (lietas 10., 11.lapa). Ar 2017.gada 2.marta vēstuli kanceleja sniedza atbildi saskaņā ar Iesniegumu likuma normām (lietas 8.-9.lapa).

Tiesas ieskatā noskaidrojams, pēc kādām normām skatāms pieteicēja 2017.gada 3.februāra iesniegums - pēc Iesniegumu likuma vai Informācijas atklātības likuma normām, turklāt katrs no šiem likumiem konkretizē citu pamattiesību. Ja Iesniegumu likums konkretizē Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 104.pantā paredzēto tiesību, tad Informācijas atklātības likums - Satversmes 100.pantā paredzētās tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju.

[8] Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta pirmo daļu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību šā likuma izpratnē veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa šā likuma izpratnē ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Sociālās garantijas šā likuma izpratnē ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un šajā likumā noteikto izdevumu segšana.

Minētā likuma 11.panta otrā daļa noteic, ka Valsts prezidenta kancelejas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu nosaka šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas), ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību) un konkrētās amatpersonas (darbinieka) individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu, kā arī tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) līdzīgas atbildības un sarežģītības amatiem noteiktās mēnešalgas.

Atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta ceturtās daļas 5.punktam valsts vai pašvaldības institūcija tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos vai darba līgumos amatpersonām (darbiniekiem) var paredzēt tādu ar papildu atlīdzību saistītu pasākumu kā naudas balvas piešķiršanu, kas kalendāra gada ietvaros nepārsniedz amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas apmēru, sakarā ar amatpersonai (darbiniekam) vai valsts vai pašvaldības institūcijai svarīgu sasniegumu (notikumu), ņemot vērā amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmā daļa nosaka vispārējo piemaksu piešķiršanas kārtību. Savukārt 14.panta divpadsmitā daļa noteic, ka valsts un pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un ņemot vērā konkrētās amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā var šai amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 40 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas. Piemaksu regulāri pārskata, izvērtējot tās nepieciešamību un pamatojumu, bet ne retāk kā reizi gadā.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 16.panta otro daļu amatpersonai (darbiniekam) saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75 procentus no mēnešalgas. Valsts tiešās pārvaldes iestādēm prēmijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet citām valsts vai pašvaldības institūcijām — šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas).

Tātad amatpersonu (darbinieku) darba samaksa šā likuma izpratnē ir mēnešalga, kā arī piemaksas, prēmijas un naudas balvas, kuras piešķiramas limitēti, izvērtējot nepieciešamību, pamatojumu un amatpersonas (darbinieka) novērtējumu pēc noteiktiem kritērijiem.

[9] Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 1.panta 1.punktu informācija ir ziņa vai ziņu kopums jebkurā tehniski iespējamā fiksēšanas, uzglabāšanas vai nodošanas veidā.

Minētā likuma 2.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka šā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Likums attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē.

No lietas materiāliem izriet, ka, saņemot kancelejas 2017.gada 25.janvāra vēstuli Nr.149 ar informāciju par 2016.gada laikā izmaksātajām prēmijām, naudas balvām vai piemaksām ārpus darba līgumā noteiktā ikmēneša atalgojuma, pieteicējs ar 2017.gada 3.februāra iesniegumu vēlas noskaidrot pamatojumu izmaksātajai papildus darba samaksai.

Konkrētas amatpersonas (darbinieku) darba samaksas, papildu darba samaksas lielums un pamatojums tā piešķiršanai ir fiksētu ziņu kopums atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām. Ja papildu darba samaksas pamatojums ietver konkrētu amatpersonu (darbinieku) veiktas darbības, tad arī tā ir darbību uzskaite vai ziņu kopums. Tāpat ziņu kopums ir izstrādāti darbības virzieni potenciālo investīciju piesaistei, kultūras projekti un idejas izstrāde, ja tie ir fiksēti jebkurā tehniski iespējamā veidā.

To, ka atbilde uz pieprasījumu sniedzama saskaņā ar Informācijas atklātības likuma normām, min pati kanceleja, norādot, ka informācijai, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumīgajām interesēm, ievērojot Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu, ir ierobežota pieejamība (lietas 9.lapa).

No pieteicēja 2017.gada 3.februāra iesnieguma satura izriet, ka pieteicēju neinteresē, kā kanceleja īsteno kādu valsts pārvaldes uzdevumu atbilstoši tai noteiktai kompetencei, bet pieteicēja vēlme ir noskaidrot, uz kāda pamata ir izmaksātas kancelejas amatpersonu (darbinieku) piemaksas, prēmijas un naudas balvas ārpus noteiktajai mēnešalgai.

Tātad no kancelejas netiek prasīts apkopot vai radīt kādu jaunu informāciju, bet norādīt tikai to informāciju, kas ir bijusi piemaksu, prēmiju un naudas balvu piešķiršanas pamatā. Ja, pēc kancelejas norādītā, visa informācija jau ir sniegta 2017.gada 25.janvāra vēstulē Nr.149, un vairāk ziņu par piemaksu, prēmiju un naudas balvu piešķiršanas pamatojumu nav apkopotas, tad atbilstoši Informācijas atklātības likuma 2.panta pirmajai un otrajai daļai bija norādāms, ka šāda informācija nav kancelejas rīcībā un to nevar sniegt, nevis atsaukties uz Iesniegumu likumu.

[10] Lietā nav nozīmes, vai informāciju pieprasa sniegt privātpersona vai mediju pārstāvis. Augstākā tiesa jau iepriekš paudusi viedokli, ka tiesību uz informāciju nozīmi demokrātiskā sabiedrībā nav iespējams pārvērtēt, jo tās ir būtiskas šīs sabiedrības vērtību nodrošināšanai. Tiesības uz informāciju kā tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa neatņemami ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatiem. Proti, caur tiesību uz informāciju īstenošanu ir panākams, lai valsts pārvalde būtu atklāta, pieejama un tās darbība - pārskatāma. Tiesību uz informāciju īstenošanas rezultātā sabiedrība var pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešā daļa, un sabiedrībai ir visas tiesības saņemt vispārēji pieejamo informāciju (t.i., tādu, kas nav noteikta kā ierobežotas pieejamības informācija). Turklāt informācijas saņemšana ir galvenais priekšnosacījums, lai persona varētu īstenot savas tiesības šo informāciju izplatīt un paust par to (vai, ņemot to vērā) savu viedokli.

Arī likumā ietvertais informācijas pieejamības tiesiskais regulējums apstiprina saistībā ar Satversmes 100.pantu izdarītos secinājumus. Likumdevējs Informācijas atklātības likuma 2.panta pirmajā daļā kā šā likuma mērķi ir izvirzījis nepieciešamību nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šīs normas saturs pilnīgāk atklājas, ņemot vērā turpmāk likumā teikto. Proti, 2.panta trešā daļa paredz, ka informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi. Ja informācijas pieprasījums par vispārpieejamas informācijas sniegšanu saņemts no personas, tad atbilstoši minētā likuma 10.panta trešajai daļai šādu informāciju sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju (sk. 2007.gada 8.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-194/2007 14.punktu).

Atsaucoties uz Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu, kanceleja norādījusi, ka pieprasītā informācija ir ierobežotas pieejamības.

Tiesa norāda, ka vispārīga atsaukšanās uz Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu nav pietiekama, lai informācijai piešķirtu ierobežotas pieejamības statusu. Informācijas atklātības likuma 5.panta otrajā daļā ir ietverts izsmeļošs uzskaitījums, kādai informācijai var tikt piešķirts ierobežotas pieejamības statuss. Informācijas atklātības likuma 5.panta trešajā daļā noteikts, ka informācijas autors vai iestādes vadītājs, norādot šajā likumā vai citos likumos paredzēto pamatojumu, nosaka informācijai ierobežotas pieejamības statusu.

No minētās tiesību normas un Informācijas atklātības likuma 6.pantā noteiktā izriet, ka informācija ierobežotas pieejamības statusu iegūst ar iestādes vadītāja attiecīgu lēmumu. Lai arī kanceleja nav atsaukusies uz šādu lēmumu, noprotams, ka ierobežotas pieejamības statuss tiek attiecināts uz amatpersonu (darbinieku) novērtēšanas procesu un tā rezultātiem, kuru izpaušana varētu apgrūtināt kancelejas darbu vai nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm.

[11] Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 5.punkts noteic, ka par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija, kas attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu (izņemot projektus, kuru finansēšana paredzēta ar valsts sniegtu galvojumu), konkursu (izņemot konkursus, kas saistīti ar iepirkumiem valsts vai pašvaldību vajadzībām vai citādi saistīti ar rīcību ar valsts vai pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu) un citu līdzīga rakstura novērtējumu procesu.

Tātad jau pats minētās normas teksts noteic, ka par ierobežotas pieejamības informāciju nav uzskatāmi iesniegtie projekti, konkursi un citu līdzīga rakstura novērtējumu procesi, kas saistīti ar rīcību ar valsts vai pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu.

Informācija par valsts pārvaldes darbinieku un amatpersonu amatiem un viņu saņemtajiem ienākumiem, tostarp, prēmijām, piemaksām un dāvanām, pildot savus pienākumus, nav uzskatāma par informāciju par fiziskās personas privāto dzīvi, kuru aizsargā likums. Minētais ir nostiprināts arī likuma „Par Valsts noslēpumu” 5.panta 5.punktā, ka ir aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem noteiktajām algas likmēm, privilēģijām, atvieglojumiem un garantijām.

Līdz ar to informācija par valsts vai pašvaldības iestādes amatpersonas vai darbinieka darba samaksas noteikšanas procesu, pildot amata pienākumus, ir brīvi pieejama sabiedrībai.

Ja lietā pieprasītajai informācijai būtu noteikts ierobežotas pieejamības statuss cita pamata dēļ, arī tas nebūtu iemesls informācijas nesniegšanai, jo Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtā daļa paredz arī šādas informācijas izsniegšanas iespējamību. Kanceleja nav norādījusi, kā pieprasītās informācijas izsniegšana varētu apgrūtināt tās darbību.

[12] Var piekrist atbildētājai, ka pieteicējs kancelejā ir vērsies ar neskaitāmiem iesniegumiem, kuru apstrāde var prasīt no iestādes nesamērīgus resursu patēriņus. Taču norādāms, ja internēta vietnē www.president.lv būtu norādīta informācija, pēc kādiem normatīviem aktiem un kritērijiem notiek amatpersonu (darbinieku) vērtēšana, kāda ir katras amatpersonas (darbinieka) darba samaksa (nevis atalgojuma diapazons un vidējā alga), izpaliktu arī jautājumi par atalgojumu un tā pamatotību. Valsts budžeta līdzekļu izlietojumam ir jābūt pamatotam un vērstam uz sabiedrības interešu nodrošināšanu, iestādes nedrīkst ar tās funkciju veikšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem rīkoties patvaļīgi. Tas attiecas arī uz mantisku labumu piešķiršanu iestādē strādājošajiem. Līdz ar to sabiedrībai ir tiesības uzzināt informāciju, uz kāda pamata ir izmaksāta kancelejas amatpersonu (darbinieku) papildu samaksa. Tieši šādā kontekstā ir izvērtējams pieteicēja iesniegums kopumā un uz to jāsniedz pieprasītā informācija.

[13] Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmo daļu, ja iestāde atsaka sniegt rakstveidā pieprasīto informāciju, tā savā rakstveida atteikumā norāda, uz kāda pamata pieprasījums pilnīgi vai daļēji atteikts, kur un kādā termiņā šo atteikumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt.

2017.gada 2.marta vēstulē Nr.419 nav norādīta tā pārsūdzības kārtība un termiņš, tādējādi kanceleja nav ievērojusi minētajā tiesību normā noteikto. Vienlaikus tiesa konstatē, ka tas pats par sevi nav radījis pieteicējam kaitējumu, jo tas nav liedzis pieteicējam likumā noteiktajā kārtībā vērsties tiesā.

[14] Pieteicējs lūdzis atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu un uzlikt par pienākumu kancelejai atvainoties pieteicējam par prettiesisko rīcību, neievērojot Informācijas atklātības likuma normas.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk - Atlīdzināšanas likuma) 4.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde zaudējumus var nodarīt ar prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību.

Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturtā daļa noteic, ka atlīdzināšanas pienākumu attiecīgais publisko tiesību subjekts var izpildīt, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms zaudējuma vai kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav vai nav pilnībā iespējams, vai nav adekvāti, samaksājot atbilstīgu atlīdzinājumu naudā.

Tātad no tiesību normas izriet, ka atlīdzināšanas pienākums var tikt izpildīts kā iepriekšējā stāvokļa atjaunošana, un tikai -gadījumā, ja atjaunošana nav iespējama vai nav adekvāta, piešķirams atlīdzinājums naudā vai nosakāma rakstveida vai publiska atvainošanās, kā to paredz Atlīdzināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa, proti, ja iestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, personiskā kaitējuma, tai skaitā morālā kaitējuma, patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās.

Ar informācijas nesniegšanu ir aizskartas pieteicēja ar likumu aizsargātās tiesības uz informācijas saņemšanu, kas noteiktas Satversmes 100. un 104.pantā un uzskatāmas par nozīmīgām personas pamattiesībām. Vienlaikus konstatējams, ka pieteicējs nav norādījis uz viņam nodarītā aizskāruma smagumu vai citiem ar morālo kaitējumu saistītiem apsvērumiem. Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicējam nav nodarīts smags aizskārums. Pieteicējs arī nav norādījis uz citiem ar morālo kaitējumu saistītiem apsvērumiem, kas būtu pamats izvērtēt informācijas nesniegšanas ietekmi uz citām ar likumu aizsargātām tiesībām.

Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā tiesas noteikts pienākums kancelejai sniegt pieteicēja pieprasīto informāciju ir uzskatāms par atbilstīgu atlīdzinājumu, bet pieteicēja prasījums par atvainošanos kā morālā kaitējuma atlīdzinājumu ir noraidāms.

[15] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Pieteicējs par pieteikuma iesniegšanu tiesā ir samaksājis valsts nodevu 30 euro apmērā (lietas 7.lapa).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu, un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc tiesas vai tiesneša nolēmuma stāšanās spēkā Administratīvā procesa likuma 126.pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246,- 251.pantu, 255.pantu, 329.panta pirmo daļu un Informācijas atklātības likuma 15.panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa

Nosprieda apmierināt daļēji Lato Lapsas pieteikumu.

Uzdot Valsts prezidenta kancelejai viena mēneša laikā no sprieduma stāšanās spēkā sniegt pieteicēja 2017.gada 3.februāra iesniegumā pieprasīto informāciju.

Noraidīt pieteikumu pārējā daļā.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu Lato Lapsam (personas kods 160569- 13068) viņa samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) R. Migla, Administratīvās rajona tiesas tiesnese

Rīgā 2017.gada 22.novembrī

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par televīzijas apraides un retranslācijas tirgu

FotoSIA “Pirmais Baltijas kanāls” informē sabiedrību un medijus par savu viedokli attiecībā uz  Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2018.-2022.gadam, norādot uz tā nepilnībām un iespējamo valdības tuvredzīgo politiku elektronisko plašsaziņas līdzekļu un televīzijas nozarē.
Lasīt visu...

21

Valdības darījums ar AS “Conexus Baltic Grid” akcijām – vai nākamā afēra pēc OIK un „Citadeles”?

FotoKā tas ir zināms no plašsaziņas līdzekļiem, valdība ir pieņēmusi lēmumu iegādāties Inčukalna pazemes dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" (CBG) akcijas. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens tā arī nav spējis sniegt pamatojumu šī darījuma nepieciešamībai, ņemot vērā veiktos grozījumus normatīvajos aktos, kas nodrošina Latvijas valstij iespēju piesaistīt atbilstošu stratēģisko investoru CBG, nevis tērēt Latvijas nodokļu maksātāju naudu.
Lasīt visu...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: Špenglers

FotoŠpenglers bija maija cilvēks: dzima 28.maijā, 1.sējums iznāca maijā, naktī no 8.maija uz 9.maiju nomira miegā. Zārkā ielika "Faustu" un "Zaratustru".  
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par prasībām akadēmiskā personāla valodu zināšanām

FotoPlānoto Augstskolu likuma [1] grozījumu dēļ aktualizējies jautājums par valodas zināšanu prasībām augstskolu akadēmiskajam personālam. Diemžēl Saeima un tās Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrajā lasījumā neatbalstīja priekšlikumu “Akadēmiskajos amatos ievēlētajam personālam pirmajos divos gados pēc ievēlēšanas nav piemērojama prasība zināt valsts valodu augstākajā līmenī”. Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) uzskata, ka Latvijas augstskolām ir jābūt aktīvai daļai no pasaules augstākās izglītības telpas un komisija ir rīkojusies neapdomīgi [2]. Šajā vēstulē mēs skaidrosim, kāpēc šāda nostāja kaitēs Latvijas iedzīvotājiem un latviešu valodai.
Lasīt visu...

15

JKP, lūdzu, pieņemiet mūs

FotoPolitiķim ir jābūt valstsvīram. Savukārt valstsvīram ir jāspēj stāvēt pāri personiskām ambīcijām un jārīkojas valstiski, piedāvājot racionālus, argumentētus un radošus risinājumus valsts labklājības celšanai. Valstsvīram jādara viss, lai saliedētu, līdz ar to panākot vislabāko iespējamo rezultātu sabiedrības interesēs. Intuitīvi šķiet, ka valstsvīram ir jābūt drosmei uzņemties atbildību darbos, ne vārdos. Arī mans kā KPV LV premjera amata kandidāta uzdevums ir tieši tāds.
Lasīt visu...

21

Kārtējā nelietīgā apspļaudīšana

FotoNotikusi ir Raiņa kārtējā nelietīgā apspļaudīšana. Interneta saitā „focus.vesti” ievietots šāds teksts: „Viktors Jansons (attēlā) Raiņa dzīvesgājumu pētījis trīspadsmit gadus! Tas, ko viņš atklājis ir prātam neaptverami! Uzmanīgi izpētot Raiņa arhīvu, radies pamats aizdomām, ka viņam vienmēr bijusi interese par ļoti jaunām sievietēm un meitenēm.«Par to Rainis rakstījis savās dienasgrāmatās un vēstulēs no Slobodskas, atklājot, ka viņam ir kāds sarunu biedrs, nepilngadīgs zēns, ar kuru viņš kopā dodas uz upmalu, tur guļ zālē, bet dzejnieks zēnu glāsta. Savukārt laikā, kad Rainis jau bijis Saeimas deputāts, Aspazijai ne reizi vien nācies viņu pestīt no tiesas darbiem par nepilngadīgu meiteņu pavedināšanu.”
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Valsts aizsardzības koncepcija - naftalīns, Rembo un šaubīgi iepirkumi

”Lai Latvijas nacionālās spējas būtu piemērotas 21. gadsimta izaicinājumiem, koncepcija nosaka Nacionālo bruņoto spēku militārās spējas, kuras...

Foto

Neveiksmīgais Ušakova melnā PR eksperts nu uzstājas Latvijas vārdā

Spriežot pēc ierakstiem sociālajā tīklā Twitter (skat. attēlus raksta beigās), izskatās, ka Nila Ušakova neveiksmīgais melnā PR konsultants Jānis...

Foto

Vai Latvijas nekustamā īpašuma tirgū ar likumu tiek iedibināts monopols?

Par likumprojekta "Nekustamā īpašuma (NĪ) aģentu darbības likums" neatbilstību Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minētām...

Foto

Par ko nevēlēt 13.Saeimas vēlēšanās - partiju apskats: „Progresīvie”

Pirmais, ko viņiem varētu pārmest, - izkaisīšanās sīkumos. Protams, vākt atkritumus, nodot pudeles un palīdzēt večiņām pionieru...

Foto

Pretrunīgā Vispasaules diena

Ja turpinātu iznākt starptautiskajā komunistiskajā kustībā slavenais latviešu laikraksts „Cīņa”, tad maijā kāda numura ievadraksta pirmais teikums skanētu šādi: „Visa progresīvā cilvēce 21.maijā...

Foto

Veselības ministrei būs jāatbild par saviem apgalvojumiem saistībā ar „e-veselības” projektu

Diskusijās par veselības ministres demisijas pieprasījumu ministre Andai Čakša, lai gan bija pieteikusies debatēs, nespēja...

Foto

Kāpēc es izstājos no "KPV LV"

Principā nevēlos to gari komentēt, nedz arī ieslīgt paskaidrojošās detaļās, taču, rēķinoties ar iespējamām spekulācijām par tēmu, tomēr mēģināšu šim...

Foto

Kad sievietes sāk valdīt...

Divtūkstošo gadu pašā sākumā Boriss Grebenščikovs teica, ka ir iestājies Ūdensvīra laikmets, tāpēc ir neizbēgama matriarhāta restaurācija. Vai ir vērts politiskā plānošanā...

Foto

JKP rosina Rīgā pilnīgu azartspēļu zāļu aizliegumu, izņemot luksus klases viesnīcas

Lai ierobežotu pieejamību vislielākajai azartspēļu sērgai – spēļu automātiem, spēļu zāles būs atļauts ierīkot tikai...

Foto

Ko nesīs "jaunie viduslaiki" Latvijai?

Zvaniņi, kas klusām iezvanījās pāris mēnešus atpakaļ, nupat pārvērtušies zvanu koncertā un ir jābūt ļoti īpašai galvaskausa konstrukcijai, lai izliktos neko...

Foto

Valsts kontroles komentārs par Ministru prezidenta Māra Kučinska publiskajiem izteikumiem

Valsts kontrole pauž neizpratni par valdības vadītāja Māra Kučinska medijiem pausto viedokli par Valsts kontroles secinājumiem...

Foto

Politikas heteronomija

Tiekamies ar smalku izdarību. Smalkām izdarībām ir vajadzīgi smalki jēdzieni. Bez smalku jēdzienu klasiķa Kanta palīdzības neiztikt. Imanuels Kants par heteronomiju (atvasinājums no sengrieķu heteros un nomos;...

Foto

Hokeja skola “Rīga” apmāca bokserus vai hokejistus?

Jau ierasts, ka pavasaris ir ļoti darbīgs un emocijām piesātināts laiks Latvijas hokeja saimniecībā. Nesen kā Dānijā sācies Pasaules...

Foto

Recidīvists Valsts prezidenta tronī

Pēc planetāri diženā banku skandāla Latvijas nāciju un tajā ietilpstošo latviešu tautu var apsveikt ar jaunu globālu sasniegumu – LR Valsts prezidents...

Foto

Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības reforma ir rekets pret pedagogiem un pašvaldībām

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lepojas ar to, ka arvien mazāk paliekot skolu, kur...

Foto

Sabiedriskā medija rīcība ar apšaubāmu pamatojumu

Kā viens no viltus ziņu veidiem ir apzināta manipulācija ar faktiem un puspatiesībām. Šādas rīcības mērķi var būt dažādi, bet...

Foto

Izdzīvos ātrākais: ABLV no “Cepļa” līdz “Pie bagātās kundzes”

Jo augstāka ir bijušās bankas bijušā darbinieka kvalifikācija, jo mazāk viņam iespējas pārkvalificēties, jo lielāks risks noripot...

Foto

Ārstēšana vai nogalināšana valsts svētku gaismā

04.05.2018.g. Latvijā – valsts svētki, kas, piedodiet, man vairs nav svētki. Jo līdzīgā valsts svētku dienā šajā valstī, Kuldīgas reģionālajā...

Foto

Eskorta meiteņu iesaistīšana 9.maija pasākumos?

Labdien, ceru uz sapratni, bet viss kas notiek Latvijas partijās un politiskajās organizācijās, reizēm ir pārāk zemiski un amorāli! Portālā ruspol.net (Русское Информационное...

Foto

Mans redzējums par Latvijas Valsts nākotni

PSRS impērijas laikā skatījos dokumentālu filmu par ''neatkarīgo, suverēno'' Latvijas laiku no 1918. līdz 1940. gadam. Vienā no sižetiem bija...

Foto

Latvija ģeopolitiskajās krustcelēs 14+ laikmetā

Aprīļa sākumā Krievijas Federācijas prezidenta palīgs Vladislavs Surkovs publicēja rakstu “Jaukteņa vientulība (14+)”, kurā apgalvo, ka Krievija līdzinās Āzijas un Eiropas...

Foto

Noklusētā patiesība

Mūsdienu sabiedrībā noklusēt patiesību nav grūti. Tie spēki, kuriem pieder politiskā vara un masu komunikācijas līdzekļi, patiesību viegli noklusē. Tagad mediji sabiedrību informē tikai...

Foto

Uzsaukums visiem Latvju Dēliem, Meitām un Latvijas Patriotiem

Draugi! Teiksim godīgi. Ja Tēvzemei un Brīvībai un LNNK būtu pieticis drosmes un atbildības savas Tautas priekšā strādāt Saeimā jau...

Foto

Saeimas un NVO 12.forums. 2.daļa. Priekšlikumi formas maiņai, jeb ko darīt, lai forums nebūtu tukšmuldēšana ar fotografēšanos

Latvijas sabiedrības informētības līmenis, politiskā aktivitāte un attieksme pret...

Foto

Valsts pārvaldē nedarbojas „copy – paste” princips

Pavisam nesen Saeimas Juridiskā komisija, piekrītot Valsts prezidentam, saglabāja strīdīgo normu tiesu varas likumā, kas paredz, ka viena un...

Foto

Daži priekšlikumi likumam „Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”

Pirmkārt, lai uzsāktu zemes izpirkuma likuma pieņemšanu, likumdošanā (šajā likumā vai citos) vajadzēja:...

Foto

Aktualizētās situācijas sakarā nav veikts dalījums, ņemot vērā rezidentu vai nerezidentu uzņēmumus

Finanšu ministrija ir iepazinusies ar elektronisko vēstuli, kurā tiek lūgts sniegt komentāru - kā...