Vējoņa kancelejai nāksies domāt vēl jaunus skaidrojumus saistībā ar trekno piemaksu slēpšanu
PIETIEK03.09.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad vispirms Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja paziņoja, ka turpmāk neatklās kancelejas darbinieku saņemtās treknās piemaksas, prēmijas un naudas balvas, tad Vējoņa preses sekretārs paziņoja, ka nekas jau īsti netikšot slēpts, bet vēl pēc tam pats Vējonis paziņoja, ka tiks gan slēpts, jo arī viņš uzskatot, ka sabiedrībai ir tiesības zināt tikai par kancelejas darbinieku „vidējām algām pa amatu grupām”, Vējoņa kancelejai ir nosūtīti divi jauni informācijas pieprasījumi saistībā ar šiem izteikumiem, - tas nozīmē, ka nāksies domāt jaunas atrunas vai arī rēķināties ar vēl divām administratīvajām tiesvedībām par informācijas slēpšanu. Publicējam šo informācijas pieprasījumu apkopojumu.
Pirmais informācijas pieprasījums Vējoņa kancelejai:
„Šā gada 24. augustā nacionālā informācijas aģentūra LETA ir publicējusi šādu informāciju: „Valsts prezidenta kanceleja noraida pārmetumus par darbinieku atalgojuma slēpšanu.”
No šīs informācijas izriet, ka vairāki Valsts prezidenta kancelejas darbinieki esot a) vērsuši uzmanību uz minēto situāciju, b) norādījuši uz savu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu, c) lūguši darba devējam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi.
Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no Valsts prezidenta kancelejas šādu informāciju par konkrētajiem Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem, kuri esot vērsuši „uzmanību uz minēto situāciju”:
1) katra no šiem darbiniekiem vārds, uzvārds, ieņemamais amats,
2) forma, kādā katrs no šiem darbiniekiem ir „vērsis uzmanību uz minēto situāciju",
3) argumenti, ar kādiem katrs no šiem darbiniekiem ir pamatojis „savu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu”,
4) forma, kādā katrs no šiem darbiniekiem ir „lūdzis darba devējam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi”.
Pieprasītā informācija nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.
Informācijas prettiesiskas nesniegšanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā. Precīzas normatīvo aktu normu neievērošanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā.”
Otrais informācijas pieprasījums Vējoņa kancelejai:
Šā gada 24. augustā nacionālā informācijas aģentūra LETA ir publicējusi šādu informāciju: „Valsts prezidenta kanceleja noraida pārmetumus par darbinieku atalgojuma slēpšanu.
Valsts prezidenta kanceleja nekad nav slēpusi un arī turpmāk negrasās slēpt tās darbinieku atalgojumu, aģentūrai LETA norādīja Valsts prezidenta Preses padomnieks Jānis Siksnis.
Viņš skaidro, ka Valsts prezidenta kanceleja vienmēr ir ievērojusi un ievēros normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā publicējama informācija par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Savukārt lēmums par turpmāku informācijas nesniegšanu bija īpašs, individuāls gadījums, kas saistīts ar konkrētas fiziskās personas ikmēneša informācijas pieprasījumiem par visu kancelejas nodarbināto personu atalgojumu, izmaksātajām piemaksām un prēmijām vesela gada garumā.
"Šāds lēmums tika pieņemts pēc tam, kad tika konstatēts, ka izsniegto informāciju sasaistē ar kancelejā nodarbināto personu datiem konkrētā persona ir publicējusi vairākās interneta vietnēs, un tā bija sagrozīta un maldinoša. Ņemot vērā to, ka publiskajā telpā paustā kritika bija vērsta nevis uz konkrēto nodarbināto darbībām, bet likumā noteiktajā kārtībā izmaksāto atlīdzības apmēru, tika atzīts, ka šāda regulāra publiska kancelejas nodarbināto personu atlīdzības apmēra apspriešana, nesniedz pienesumu sabiedriski nozīmīgā diskusijā," sacīja Siksnis.”
Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no Valsts prezidenta kancelejas šādu informāciju saistībā ar šīm Valsts prezidenta kancelejas paustajām ziņām:
1) kā pilnvarojumā un kā uzdevumā minētais Valsts prezidenta kancelejas darbinieks ir paudis šīs ziņas?
2) kas ir Valsts prezidenta kancelejas darbinieka pieminētā, bet vārdā un uzvārdā nenosauktā fiziskā persona, kas vērsusies kancelejā ar „ikmēneša informācijas pieprasījumiem par visu kancelejas nodarbināto personu atalgojumu, izmaksātajām piemaksām un prēmijām vesela gada garumā”?
3) kādu iemeslu dēļ Valsts prezidenta kancelejas darbinieks paustajās ziņās neminēja konkrētās personas vārdu un uzvārdu?
4) nosauciet katru no interneta vietnēm, kurā saskaņā ar Valsts prezidenta kancelejas sniegtajām ziņām minētā persona publicējusi „izsniegto informāciju sasaistē ar kancelejā nodarbināto personu datiem”. Miniet arī konkrēto publikāciju saites.
5) miniet pazīmes, pēc kurām Valsts prezidenta kanceleja konstatējusi, ka publicētā informācija ir „sagrozīta un maldinoša”.
6) miniet Valsts prezidenta kancelejas amatpersonas, kuras veikušas minētās publicētās informācijas izvērtēšanu. Par katru amatpersonu miniet vārdu, uzvārdu, amatu, tās kvalifikāciju informācijas izvērtēšanas jomā. Atbildei pievienojiet lietvedības dokumentu kopijas, kas apliecinātu, ka šāda izvērtēšana ir notikusi.
Pieprasītā informācija man nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.
Informācijas prettiesiskas nesniegšanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā. Precīzas normatīvo aktu normu neievērošanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā.”
Kā zināms, pašlaik saistībā ar dažādas informācijas slēpšanu – lielākoties saistībā ar Vējoņa kancelejas darbinieku atalgojumu, tā pamatojumu un darbinieku veiktajām funkcijām – tiesa ir sākusi jau vairāk nekā desmit administratīvās lietvedības.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
