Vējoņa un pavadoņu „olimpiskā polittūrisma” brauciens uz Koreju nodokļu maksātājiem izmaksājis 25 681 eiro
PIETIEK19.02.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
25 681 eiro – šādu summu no nodokļu maksātāju līdzekļiem izmaksājis Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, viņa dzīvesbiedres Ivetas Vējones, administratīvās pavadones – prezidenta kancelejas vadītājas vietnieces Egitas Kazekas un pavadošo personu brauciens uz Koreju, lai piecas dienas apmeklētu ziemas olimpiskās spēles un pēc tam četras dienas uzturētos galvaspilsētā Seulā. Savukārt par to, cik izmaksājis visas Latvijas delegācijas brauciens, ziņu nav. Šodien publicējam Vējoņa kancelejas sagatavotās atbildes uz tai uzdotajiem jautājumiem par šo braucienu:
„Informējam, ka no 2018.gada 7. līdz 15.februārim Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir oficiālajā vizītē Korejas Republikā, kas ir pirmā Latvijas Valsts prezidenta un pirmā tik augsta līmeņa Latvijas valsts amatpersonu vizīte Korejas Republikā.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 41.pantu Valsts prezidents reprezentē valsti starptautiski. Valsts starptautiskajā reprezentācijā ietilpst arī došanās ārvalstu vizītēs, tikšanās un sarunas ar ārvalstu amatpersonām, starptautisko organizāciju vadītājiem u.c. (sk. arī Latvijas Republikas Satversmes komentāri. III nodaļa. Valsts prezidents. IV nodaļa. Ministru kabinets. Rīga, Latvijas Vēstnesis, 2017, 178. - 180.lpp.).
Lēmumu par došanos oficiālajā vizītē uz Korejas Republiku un tās laikposmu pieņēma Valsts prezidents. Vizītes darba kārtība tika izstrādāta sadarbībā ar Latvijas ārlietu dienesta un Korejas Republikas atbildīgo institūciju darbiniekiem.
Valsts prezidents ārpus valsts robežām devās 2018.gada 7.februāra pēcpusdienā un oficiālo vizīti Korejas Republikā uzsāka 2018.gada 8.februārī. Līdz 2018.gada 12.februārim Valsts prezidents ir Phjončhanā, kur piedalās Latvijas valsts karoga pacelšanas ceremonijā Phjončhanas Olimpiskajā ciematā, Korejas Republikas prezidenta rīkotajā pieņemšanā, Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidenta svinīgajās vakariņās, Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, apmeklē Latvijas Olimpiskās vienības sportistu startus un piedalās citos oficiālās vizītes pasākumos.
Savukārt no 2018.gada 12.februāra līdz 15.februārim oficiālā valsts vizīte Korejas Republikā turpinās Seulā, kur Valsts prezidents tiksies ar Korejas Republikas prezidentu un Korejas Republikas parlamenta (nacionālās asamblejas) priekšsēdētāju, piedalīsies Latvijas Republikas vēstniecības Korejas Republikā atklāšanā un Latvijas - Korejas biznesa forumā, tiksies ar Samsung korporācijas pārstāvjiem, kā arī piedalīsies citos oficiālās vizītes pasākumos.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Iveta Vējones kundze apmeklē olimpiskās spēles, atsaucoties Latvijas Olimpiskās komitejas aicinājumam. Valstu vadītāju vizītes olimpiskajās spēlēs ir tradīcija, lai paustu atbalstu savas valsts sportistiem un iedvesmotu tos augstiem sasniegumiem, kā arī tiktos ar citu valstu atbildīgajām amatpersonām. Lai atbalstītu savu valstu sportistus, olimpiskās spēles apmeklē arī Igaunijas un Lietuvas prezidentes, kā arī daudzu citu valstu vadītāji, augstas valstu amatpersonas un starptautisko organizāciju līderi.
Atbilstoši Valsts protokolam Valsts prezidenta oficiālās vizītes oficiālās delegācijas sastāvā ir Valsts prezidents, Valsts prezidenta kundze, ārlietu ministrs, ministrs vai cita augsta ranga amatpersona atbilstoši vizītes saturam, Latvijas vēstnieks ārvalstī, Vēstnieks - Valsts protokola vadītājs, Valsts prezidenta kancelejas vadība, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Valsts prezidenta padomnieks ārlietās un Valsts prezidenta adjutants. Savukārt Valsts prezidenta neoficiālajā delegācijā ir preses sekretārs, tulki, drošības dienesta pārstāvji, valsts protokola pārstāvis, oficiālais fotogrāfs un preses grupa (sk. arī Aija Odiņa Protokols, Rīga, Apgāds Zelta Grauds, 2003, 71.pp.).
Tādējādi Valsts prezidenta vizītes Korejas Republika oficiālajā delegācijā no 2018.gada 7.februāra kopā ar Valsts prezidentu un Valsts prezidenta kundzi ir Kancelejas vadītāja vietniece Egita Kazeka un pavadošajā delegācijā ir Valsts prezidenta protokola vadītājs Renārs Vilde. Lai atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likumam nodrošinātu Valsts prezidenta apsardzi, Valsts prezidentu pavada Valsts prezidenta apsardzes dienesta priekšnieks Valters Kalve un Valsts prezidenta personiskās apsardzes priekšnieks Mārtiņš Kabaks.
Minēto darbinieku dalība oficiālajā vizītē Korejas Republikā saistīta ar viņiem noteikto amata pienākumu izpildi. Kancelejas vadītāja vietniece atbilstoši Kancelejas nolikumam un amata aprakstam nodrošina Valsts prezidenta dienas kārtības īstenošanu. Valsts prezidenta protokola vadītājs nodrošina valsts un diplomātiskā protokola normu ievērošanu Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kundzes darba kārtības pasākumos un ārvalstu vizītēs.
Sākot ar 2018.gada 12.februāri, Valsts prezidenta oficiālās delegācijas sastāvam pievienojas šādi Kancelejas darbinieki: Valsts prezidenta ārlietu padomniece Maija Manika un Valsts prezidenta ekonomikas padomnieks Andis Jēkabsons, pavadošās delegācijas sastāvam pievienojas - Funkciju nodrošinājuma nodaļas foto un video operators Gatis Bergmanis. Minēto Kancelejas darbinieku dalība saistīta ar noteikto pienākumu īstenošanu atbilstoši Valsts prezidenta vizītes darba kārtībai.
Valsts prezidenta ārlietu padomnieces kompetencē ir Valsts prezidenta ārpolitiskās darbības plānošana un koordinēšana, kā arī Valsts prezidenta ārvalstu vizīšu sagatavošanas saturiskie jautājumi. Valsts prezidenta ekonomikas padomnieka atbildības jomā ir jautājumi, kas saistīti ar ekonomisko attīstību un starptautiskajiem ekonomiskajiem sakariem. Funkciju nodrošinājuma nodaļas foto un video operators atbild par Valsts prezidenta darbības atspoguļošanu foto un audiovizuālā formātā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” noteikto kārtību Kancelejas darbiniekus komandējumā nosūta ar Kancelejas vadītāja vai tā pienākumu izpildītāja rakstisku rīkojumu. Ievērojot minēto, Kancelejas darbinieki komandējumā uz Korejas Republiku ir nosūtīti, pamatojoties uz Kancelejas vadītāja Arņa Salnāja rīkojumu.
Ar Valsts prezidenta vizīti Korejas Republikā plānotie izdevumi, kas apmaksājami no Kancelejai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem: transporta izdevumi - 17 038,00 euro, viesnīcu izdevumi - 7 228,20 euro, komandējuma dienas naudas atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumiem Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” - 1415,20 euro.
Atbilstoši Valsts prezidenta oficiālās vizītes darba kārtībai, sākot ar 2018.gada 12.februāri, Valsts prezidenta oficiālās delegācijas sastāvam pievienojas Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Ārlietu ministrijas politiskais direktors, valsts sekretāra vietnieks Andris Pelšs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols un Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis.
Papildus, sākot ar 2018.gada 12.februāri, pavadošās delegācijas sastāvam pievienojas: ārlietu ministra biroja vadītāja Inga Ozola, ekonomikas ministra biroja vadītāja Ginta Ozola, Pārtikas un veterinārā dienesta Starptautiskās daļas vadītāja Ērika Prauliņa un Ekonomikas ministrijas Ārvalstu investīciju piesaistes nodaļas vecākais referents Rūdolfs Strēlis.
Valsts prezidenta vizītes oficiālajā delegācijā ir arī Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Korejas Republikā Pēteris Vaivars un pavadošajā delegācijā ir Latvijas vēstniecības Korejas Republikā vadītāja vietnieks Oļegs Iļģis un Ārlietu ministrijas Āzijas un Okeānijas valstu nodaļas vecākā referente Anita Kaminska.
Kancelejas rīcībā nav informācijas par citu institūciju pārstāvju izmaksām, līdz ar to nevaram sniegt informāciju par plānotajām kopējām Latvijas delegācijas izmaksām. Aicinām šo informāciju iegūt nepastarpināti no attiecīgajām institūcijām.
Saistībā ar Kancelejas 2018.gada 5.janvāra vēstulē ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam minēto Valsts prezidenta oficiālās vizītes laiku no 2018.gada 13.februārim līdz 15.februārim, informējam, ka minētajā laikā vizīte ir saistīta ar Ekonomikas ministrijas kompetences jautājumiem, proti, Latvijas Republikas un Korejas Republikas ekonomiskās sadarbības veicināšanu. Līdz ar to arī Kancelejas vēstulē ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam tika minēts Valsts prezidenta oficiālās vizītes laiks no 2018.gada 13.februārim līdz 15.februārim un Ekonomikas ministrijas pārstāvji tika aicināti piedalīties vizītē minētajā laika posmā.”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
