Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēl 77 440 eiro no nodokļu maksātāju līdzekļiem uzņēmumam Deloitte Latvia ir tikuši, apejot Publisko iepirkumu likumu, bet pašu paslepus noslēgto līgumu ar šo „Māra Kučinska valdības Prudentia” klasificējot kā „informāciju dienesta vajadzībām”, - par to ir parūpējusies Arvila Ašeradena (attēlā) vadītā Ekonomikas ministrija.

Pietiek jau informēja, ka Kučinska valdība februāra beigās ir paslepus, bez iepirkuma procedūras rīkošanas piešķīrusi līguma slēgšanai ar SIA Deloitte Latvia 387 tūkstošus eiro, lai šo kompāniju piesaistītu kā konsultantu Nacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējuma izstrādes procesam.

Lēmumu par iespaidīgās summas piešķiršanu bez oficiālas iepirkuma procedūras rīkošanas, kā izriet no atslepenotā Kučinska valdības rīkojuma, tā pieņēmusi, „ņemot vērā iespējamo apdraudējumu būtiskām valsts interesēm (tai skaitā valsts finanšu sektora ilgtermiņa attīstībai, stabilitātei un reputācijai)”.

Ja ticēt Kučinska valdībai, nepieciešamība rūpēties par naudas atmazgāšanas apkarošanu tai nākusi pilnīgi negaidīti, līdz ar ko konsultanta noalgošanai nepieciešamie „ne vairāk kā 387 200 eiro” nācies piešķirt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Par to, cik „negaidīta” ir bijusi šī nepieciešamība, liecina atslepenotajā valdības rīkojumā minētais: jau pirms diviem gadiem, 2015. gadā Latvija ir iegādājusies Pasaules Bankas metodiku Nacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējuma sagatavošanai, taču tagad pēkšņi aptvērusi, ka šāds novērtējums arī tiešām jāsagatavo. Līdz ar to nekas cits neatlicis kā steidzami un slepeni piesaistīt kārtējo „privāto konsultantu”.

Nu Pietiek izdevies noskaidrot vēl viena šī uzņēmuma – kurš publiski jau tiek dēvēts par bēdīgi slavenā, Vienotības pārstāvju iecienītā konsultanta Prudentia pēcteci – pēdējā laikā saņemtu treknu kumosu no nodokļu maksātāju līdzekļiem.

2016. gada 13. septembrī Ekonomikas ministrija publiski informēja ka ir izvēlējusies konsultantu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora akciju iegādei: „Lai profesionāli un detalizēti izvērtētu, vai un uz kādiem nosacījumiem valstij iesaistīties jaunā uzņēmuma pārvaldībā, Ekonomikas ministrija ir izraudzījusies konsultantu - SIA Deloitte Latvia, kura uzdevums būs izvērtēt iespējamos scenārijus attiecībā uz valsts līdzdalību jaunizveidotajā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatorā - AS Conexus Baltic Grid un sniegt ieteikumus valdībai par valstij izdevīgāko risinājumu.”

Taču gan tad, gan nākamajos mēnešos Ašeradena vadītā ministrija „piemirsa” atklāt, kādu summu jaunais konsultants saņems par saviem pakalpojumiem. Turklāt Ekonomikas ministrijas interneta mājas lapā pie iepirkumu informācijas vispār nebija atrodamas ziņas ne par šādu iepirkumu, ne par noslēgtu līgumu.

Tikai tagad, pēc oficiāla informācijas pieprasījuma saņemšanas Ekonomikas ministrija ir atklājusi, ka šajā gadījumā „publiska iepirkuma izmantošana varētu skart būtiskas valsts ekonomiskās intereses un radīt kaitējumu šo interešu aizsardzībai”, tāpēc arī valdība jau kārtējo reizi „pieņēma lēmumu atzīt, ka šajā gadījumā juridiskā konsultanta piesaistē nav piemērojams Publisko iepirkumu likums”.

„Līdz ar to Jūsu iesniegumā pieminētais starp Ekonomikas ministriju un SIA Deloitte Latvia 2016. gada 7. septembrī noslēgtais līgums netiek uzskatīts par publiskā iepirkuma līgumu un attiecīgi netiek piemērotas Publisko iepirkumu likuma tiesību normas par šī līguma slēgšanu un izpildi, t.sk. arī par iepirkuma izsludināšanu un publicēšanu. Līguma summa veidoja 77 440,00 EUR, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Savukārt līgumam ir noteikts statuss “informācija dienesta vajadzībām”,” skaidro Ekonomikas ministrija.

Tiesa, „lai izzinātu tirgus situāciju”, ministrija esot septiņiem potenciālajiem pretendentiem ar pieredzi līdzvērtīgu konsultāciju sniegšanā (kuri netiek atklāti) nosūtījusi aicinājumu iesniegt savus piedāvājumus, kā rezultātā saņemti divi piedāvājumi un „līgums tika noslēgts ar konsultantu, kas iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu un zemāko piedāvājuma cenu”.

Šogad Deloitte Latvia ir tikusi arī pie AS Latvijas valsts meži pasūtījuma „Apaļo kokmateriālu pārdošanas procesa analīze” par summu līdz 42 tūkstošiem eiro un pie daudz apjomīgāka kumosa no AS Latvijas Valsts ceļi – iepirkuma „Publiskās un privātās partnerības iepirkuma procedūras veikšanas nodrošināšana valsts galvenā autoceļa projekta "E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai” par 935 000 eiro līgumcenu.

Kā rāda Lursoft dati, neraugoties uz „starptautisko” nosaukumu, SIA Deloitte Latvia patiesībā gandrīz pilnībā pieder vietējiem īpašniekiem: auditorfirmas lielākais īpašnieks ar 60% kapitāldaļu ir valdes loceklis Igors Rodins, prokūristam, kādreizējam Parex bankas viceprezidentam Robertam Stuģim pieder nepilni 15% kapitāldaļu, bet trešajai lielajai līdzīpašniecei Kristīnei Jarvei – gandrīz 20%.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...