Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ne tikai bēdīgi slavenais Jurģis Kijoneks, bet vēl četri Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un VID Finanšu policijas pārvaldes darbinieki darījuši visu iespējamo, lai izvairītos no rotācijas uz nenozīmīgiem amatiem Iekšlietu ministrijā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Pietiek šodien publicē vēl četrus Ministru prezidenta rīkojumus, kuri detalizēti apraksta – kā VID darbinieki darījuši visu, ko varējuši, lai izvairītos no rotācijas, un kā viņiem nekas no tā nav sanācis.

Ministru prezidenta rīkojums Nr. 258 Rīgā, 2016. gada 5. augustā „Par Aivija Lagzdiņa pārcelšanu”

1. Pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo, otro un trešo daļu, kā arī ņemot vērā Tieslietu ministrijas viedokli par pārcelšanu, Aivija Lagzdiņa atbilstību Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amata aprakstā izvirzītajām prasībām un Valsts ieņēmumu dienesta piekrišanu pārcelšanai, pārcelt A. Lagzdiņu no Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja amata Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā ar 2016. gada 8. augustu uz nenoteiktu laiku turpmāk norādīto lietderības apsvērumu dēļ.

2. Izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja A. Lagzdiņa pārcelšanas lietderību un pamatotību Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā, ir konstatēti šādi fakti un apstākļi:

2.1. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 27. maija vēstulē Nr. 9.6-5/1875 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā" (turpmāk – vēstule Nr. 9.6-5/1875), pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta trešo daļu, informē A. Lagzdiņu par pārcelšanu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā un lūdz viņa viedokli par izteikto piedāvājumu, vienlaikus informējot, ka gadījumā, ja norādītajā termiņā A. Lagzdiņš rakstveidā nesniegs viedokli, tiks uzskatīts, ka viņš ir bez iebildumiem piekritis izteiktajam amata piedāvājumam;

2.2. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 1. jūnijā saņem A. Lagzdiņa iesniegumu, kurā viņš norāda, ka atrodas attaisnotā prombūtnē un viņam ir problemātiski iepazīties ar vēstuli Nr. 9.6-5/1875, kā arī lūdz noteikt ilgāku vēstules izskatīšanas termiņu un norāda, ka ir sasniedzams pa dienesta mobilo tālruni. Minētajā iesniegumā A. Lagzdiņš precīzi norāda vēstules numuru, piedāvāto amatu, pārcelšanas datumu un viedokļa sniegšanas termiņu;

2.3. Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece 2016. gada 2. jūnijā telefoniski sazinās ar A. Lagzdiņu un informē viņu par iespēju saņemt vēstuli Nr. 9.6-5/1875 arī uz viņa privāto elektroniskā pasta adresi, ja viņš uz darbinieces nosaukto Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskā pasta adresi atsūtīs savu privāto elektroniskā pasta adresi;

2.4. ievērojot to, ka A. Lagzdiņš uz Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskā pasta adresi neatsūta savu privāto elektroniskā pasta adresi, Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 9. jūnijā kā atbildi uz viņa 2016. gada 1. jūnijā saņemto iesniegumu uz A. Lagzdiņa deklarēto dzīvesvietas adresi un Iedzīvotāju reģistrā norādīto papildadresi nosūta vēstuli Nr. 9.6-5/724 "Par atbildes sniegšanu" un atkārtoti lūdz sniegt informāciju par privāto elektroniskā pasta adresi, uz kuru Valsts ieņēmumu dienests varētu nosūtīt vēstuli Nr. 9.6-5/1875;

2.5. līdz 2016. gada 14. jūnijam Valsts ieņēmumu dienests nesaņem A. Lagzdiņa viedokli par pārcelšanu, kaut gan no 2016. gada 8. jūnija A. Lagzdiņš sastopams savā darbavietā;

2.6. Valsts ieņēmumu dienests vairākkārt cenšas sazināties ar A. Lagzdiņu, lai klātienē iepazīstinātu ar vēstuli Nr. 9.6-5/1875, uz ko A. Lagzdiņš atbild, ka šobrīd neatrodas darbavietā. Sazinoties ar A. Lagzdiņa tiešo vadītāju, noskaidrots, ka A. Lagzdiņš ir pieejams savā darbavietā;

2.7. Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji 2016. gada 14. jūnijā ierodas A. Lagzdiņa darbavietā, lai iepazīstinātu viņu ar vēstuli Nr. 9.6-5/1875, vēlreiz piedāvājot iespēju sniegt skaidru, precīzu un nepārprotamu viedokli par pārcelšanu citā amatā. A. Lagzdiņš atsakās iepazīties ar minēto vēstuli un norāda, ka līdz 2016. gada 17. jūnija darba dienas beigām sniegs viedokli par vēstulē Nr. 9.6-5/1875 minēto. A. Lagzdiņam tiek nolasīts vēstules saturs un sastādīts akts par atteikšanos iepazīties ar vēstuli Nr. 9.6-5/1875;

2.8. ņemot vērā, ka no 2016. gada 27. jūnija līdz 2016. gada 25. jūlijam A. Lagzdiņš atrodas attaisnotā prombūtnē, Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 6. jūlijā zvana uz A. Lagzdiņa dienesta mobilo tālruni, taču A. Lagzdiņš uz tālruņa zvaniem neatbild un neatzvana;

2.9. Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji 2016. gada 26. jūlijā ierodas A. Lagzdiņa darbavietā un lūdz sniegt viedokli par pārcelšanu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā. A. Lagzdiņš atsakās sniegt viedokli, jo viedoklis netiekot ņemts vērā. Tiek sastādīts akts par atteikšanos sniegt viedokli.

Ievērojot iepriekš norādīto, Valsts ieņēmumu dienests vairākkārt ilgstošā laikposmā ir devis iespēju A. Lagzdiņam izteikt argumentētu, skaidru, precīzu un nepārprotamu viedokli par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā, nodrošinot A. Lagzdiņam Latvijas Republikas Satversmē garantētās cilvēktiesības. Tādējādi Valsts ieņēmumu dienests ir veicis visas iespējamās darbības, lai saņemtu un uzklausītu A. Lagzdiņa viedokli par valsts civildienesta attiecību turpināšanu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā, un to var pierādīt dokumentāri.

3. Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteiktos valsts pārvaldes principus un nodrošinot civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, lai paaugstinātu A. Lagzdiņa profesionālo pieredzi, paplašinātu zināšanas un attīstītu kompetences, sekmētu amata pienākumu radošu un kvalitatīvu izpildi un nodotu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļai viņa profesionālo pieredzi iesniegumu, sūdzību, pieprasījumu izskatīšanā un atbilžu sagatavošanā, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, un prasmes pārstāvēt struktūrvienību un paust savu viedokli, piedaloties pirmstiesas izmeklēšanas darbā, un patstāvīgi pieņemt atbildīgus lēmumus, kā arī ņemot vērā Valsts civildienesta likuma 22. panta 1. punktā nostiprinātās ierēdņu tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis noteiktu amatu, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo daļu, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, ir tiesisks pamats Valsts ieņēmumu dienesta Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja A. Lagzdiņa pārcelšanai Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā.

A. Lagzdiņam ir Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amata pienākumu izpildei atbilstoša izglītība (Latvijas Policijas akadēmijā iegūta otrā līmeņa augstākā izglītība tiesību zinātnēs, kvalifikācija – jurists), vairāk nekā 18 gadu pieredze valsts pārvaldē, iegūta profesionālā pieredze juridiskajā jomā, prasmes sagatavot juridiskus dokumentus, izskatīt iesniegumus un sagatavot atbildes, sniegt atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem dokumentiem, sekot jaunu normatīvo aktu projektu pieņemšanas gaitai un spēkā esošo normatīvo aktu grozījumiem, kā arī iegūta pieredze patstāvīgi pieņemt atbildīgus lēmumus un prasmes strādāt paaugstinātas intensitātes apstākļos.

4. Ņemot vērā minētos faktus, apstākļus un lietderības apsvērumus, kā arī samērojot A. Lagzdiņa tiesiskās intereses un valsts intereses kopumā, ir pietiekams pamatojums A. Lagzdiņa pārcelšanai Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā bez viņa viedokļa izvērtēšanas. A. Lagzdiņa ilgstošā pieredze valsts pārvaldē, iegūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas normatīvo aktu piemērošanas jomā, vācot, novērtējot, sistematizējot un analizējot informāciju par personām, faktiem un notikumiem un piedaloties dokumentu sagatavošanā, pieredze sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskām un fiziskām personām un starptautiskajām organizācijām tiks nodota Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes Tiesiskā regulējuma daļai, tādējādi stiprinot Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas kapacitāti un veicinot konkrētās struktūrvienības uzdevumu un funkciju efektīvu izpildi, kā arī sniedzot ieguldījumu valsts pārvaldei kopumā. A. Lagzdiņam būs iespēja sevi novērtēt, izzināt savas kompetences stiprās un vājās puses, kā arī iegūt jaunas un pilnveidot esošās zināšanas un pieredzi juridiskajā jomā, lai izmantotu valsts pārvaldes funkciju un no tām izrietošo uzdevumu izpildē.

Ministru prezidenta vietā – zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Ministru prezidenta rīkojums Nr. 212 Rīgā, 2016. gada 27. jūnijā „Par Mika Indāna pārcelšanu”

1. Pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo, otro un trešo daļu, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 41.panta desmito daļu, kā arī ņemot vērā Tieslietu ministrijas viedokli par pārcelšanu, Mika Indāna atbilstību Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amata aprakstā izvirzītajām prasībām, Valsts ieņēmumu dienesta piekrišanu pārcelšanai un izvērtējot M. Indāna viedokli par pārcelšanu, pārcelt M. Indānu no Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja amata Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā ar 2016. gada 29. jūniju uz nenoteiktu laiku turpmāk norādīto lietderības apsvērumu dēļ.

2. Izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja M. Indāna pārcelšanas lietderību un pamatotību Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā, ir konstatēti šādi fakti un apstākļi:

2.1. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 27. maija vēstulē Nr. 9.6-5/1873 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā" atbilstoši Valsts civildienesta likuma 37. panta trešajai daļai ir informējis M. Indānu par pārcelšanu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā un lūdzis M. Indāna viedokli par izteikto piedāvājumu, tādējādi nodrošinot viņa tiesības izteikt viedokli par pārcelšanu;

2.2. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 31. maijā ir saņēmis M. Indāna atbildi, kurā viņš norāda iebildumus pārcelšanas lietderības apsvērumu pamatotībai.

3. Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteiktos valsts pārvaldes principus un nodrošinot civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, lai paaugstinātu M. Indāna profesionālo pieredzi, paplašinātu zināšanas un attīstītu kompetences, sekmētu amata pienākumu radošu un kvalitatīvu izpildi un nodotu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļai viņa profesionālo pieredzi iesniegumu, sūdzību, pieprasījumu izskatīšanā un atbilžu sagatavošanā un prasmes pārstāvēt struktūrvienību un paust savu viedokli, piedaloties pirmstiesas izmeklēšanas darbā un pastāvīgi pieņemt atbildīgus lēmumus, kā arī ņemot vērā Valsts civildienesta likuma 22. panta 1. punktā nostiprinātās ierēdņu tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis noteiktu amatu, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo daļu, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, ir tiesisks pamats Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja M. Indāna pārcelšanai Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā.

M. Indānam ir Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amata pienākumu izpildei atbilstoša izglītība (Latvijas Policijas akadēmijā iegūts profesionālais maģistra grāds tiesību zinātnēs un otrā līmeņa profesionālā austākā izglītība tiesību zinātnēs un jurista kvalifikācija), vairāk nekā 23 gadu pieredze valsts pārvaldē, profesionālā pieredze juridiskajā jomā, prasmes sagatavot juridiskus dokumentus, izskatīt iesniegumus un sagatavot atbildes, sniegt atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem dokumentiem, sekot jaunu normatīvo aktu projektu pieņemšanas gaitai un spēkā esošo normatīvo aktu grozījumiem, kā arī iegūta pieredze patstāvīgi pieņemt atbildīgus lēmumus un prasmes strādāt paaugstinātas intensitātes apstākļos.

4. Attiecībā uz M. Indāna pausto viedokli tiek norādīts, ka:

4.1. par piedāvājumu valsts civildienesta attiecības turpināt Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā M. Indānam tika paziņots atbilstoši Paziņošanas likuma 3. pantā noteiktajam ar Valsts ieņēmumu dienesta 2016. gada 27. maija vēstuli Nr. 9.6-5/1873 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā", to kā ierakstītu pasta sūtījumu ar 2016. gada 27. maija pavadvēstuli Nr. 9.6-5/649 "Par dokumentu nosūtīšanu" nosūtot uz M. Indāna deklarētās dzīvesvietas adresi. Papildus ātrākai informācijas apritei Valsts ieņēmumu dienests par 2016. gada 27. maija vēstuli Nr. 9.6-5/1873 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā" paziņoja, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu;

4.2. viedokli par pārcelšanu tika lūgts izteikt vienas darbdienas laikā, uzskatot, ka tas ir pietiekams laiks viedokļa sniegšanai un ievērojot vienlīdzības principu ar pārējiem rotācijai pakļautajiem Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kā arī ņemot vērā, ka pēc attiecīga lūguma saņemšanas viedokļa sniegšanas termiņu var pagarināt;

4.3. ikvienam ierēdnim ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi, un viens no galvenajiem ierēdņa pienākumiem ir kalpot valsts un visas sabiedrības interesēm. 2016. gada 27. maija vēstulē Nr. 9.6-5/1873 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā" izteiktā amata piedāvājuma pieņemšana vai noraidīšana nevar tikt uzskatīta par civiltiesisku darījumu;

4.4. Valsts ieņēmumu dienesta 2016. gada 27. maija vēstulē Nr. 9.6-5/1873 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā" attiecībā uz viedokļa iesniegšanas vietu tika norādīts vēlamais rakstveida viedokļa iesniegšanas veids, proti, Valsts ieņēmumu dienesta Personālvadības pārvaldē – Rīgā, Talejas ielā 1, 8. stāvā, kā arī tika lūgts ātrākai informācijas apritei izmantot elektroniskās saziņas līdzekļus, norādot konkrētu elektroniskā pasta adresi;

4.5. atbilstoši Valsts civildienesta likuma 20. panta pirmajai daļai ierēdņa amata pienākumi tiek noteikti amata aprakstā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1075 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs" 11.2 punktu un Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra instrukcijas Nr. 5 "Ierēdņa amata apraksta izstrādāšanas kārtība" 3.5., 3.7. un 3.8. apakšpunktu amata aprakstā norāda ierēdņa amata pienākumus, ierēdņa amata pildīšanai nepieciešamo izglītību un ierēdņa amata pienākumu pildīšanai nepieciešamo profesionālo pieredzi. Tādējādi iestādes vadītājam ir pienākums amata aprakstā noteikt amatam objektīvi nepieciešamās prasības, proti, to minimālo profesionālo pieredzi, kas nepieciešama, lai amatpersona spētu efektīvi pildīt amata pienākumus. M. Indāns 2016. gada 31. maijā izteiktajā viedoklī par pārcelšanu norāda, ka viņš šobrīd nevar identificēt konkrētu pienākumu apjomu. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amata aprakstu var noteikt aptuveno pienākumu apjomu pēc amata pienākumu procentuālās nozīmības;

4.6. pārceļot M. Indānu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā, atbilstoši Valsts civildienesta likuma 37. panta ceturtajā daļā minētajam M. Indānam tiks saglabāta iepriekš noteiktā mēnešalga, piemaksa par dienesta pakāpi un sociālās garantijas;

4.7. atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja amata aprakstā noteiktajam M. Indāna pienākumos ietilpst regulāri iepazīties ar izmaiņām normatīvajos aktos, pastāvīgi papildināt zināšanas un paaugstināt kvalifikāciju, kā arī piedalīties dokumentu sagatavošanā par kompetencē esošiem jautājumiem. Tādējādi, ņemot vērā Valsts civildienesta likuma 19. pantā noteikto ierēdņa pienākumu regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai, apstāklis, ka M. Indāns nepārzina visus ar amata pienākumu izpildi saistītos normatīvos aktus, nav uzskatāms par šķērsli amata pienākumu izpildei un ir vērtējams kopsakarā ar ierēdņa pienākumu papildināt zināšanas un paaugstināt kvalifikāciju;

4.8. M. Indāns savā 2016. gada 31. maija atbildē norādījis, ka Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amats ir zemāks par Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja amatu. Pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmajā daļā minēto, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot atklātu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē. Ņemot vērā, ka valsts civildienesta ierēdņiem ir uzticēta valsts uzdevumu pildīšana valsts pārvaldē un valsts interešu pārstāvība, ierēdnim nav subjektīvu tiesību uz konkrētu amatu un ierēdņa pārcelšana citā amatā pamatā kalpo Valsts civildienesta likuma 1. pantā noteiktā mērķa sasniegšanai.

5. Ievērojot iepriekš minēto un izvērtējot M. Indāna izteiktos iebildumus par pārcelšanu, M. Indāna pārcelšanai Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā ir pietiekams pamats. M. Indāna ilgstošā pieredze valsts pārvaldē, iegūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas normatīvo aktu piemērošanas jomā, vācot, novērtējot, sistematizējot un analizējot informāciju par personām, faktiem un notikumiem un piedaloties dokumentu sagatavošanā, pieredze sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskām un fiziskām personām un starptautiskajām organizācijām tiks nodota Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes Tiesiskā regulējuma daļai, tādējādi stiprinot Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas kapacitāti un veicinot konkrētās struktūrvienības uzdevumu un funkciju efektīvu izpildi, kā arī sniedzot ieguldījumu valsts pārvaldei kopumā. Pārcelšanas rezultātā M. Indānam būs iespēja sevi novērtēt, izzināt savas kompetences stiprās un vājās puses, kā arī iegūt jaunas un pilnveidot esošās zināšanas un pieredzi juridiskajā jomā, lai izmantotu valsts pārvaldes funkciju un no tām izrietošo uzdevumu izpildē.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta rīkojums Nr. 178 Rīgā, 2016. gada 2. jūnijā „Par Jāņa Kalugina pārcelšanu”

1. Pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo, otro un trešo daļu, kā arī ņemot vērā Iekšlietu ministrijas viedokli par pārcelšanu, Jāņa Kalugina atbilstību Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amata aprakstā izvirzītajām prasībām, Valsts ieņēmumu dienesta piekrišanu pārcelšanai un izvērtējot J. Kalugina viedokli par pārcelšanu, pārcelt J. Kaluginu no Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējā audita daļas vadītāja amata Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amatā ar 2016. gada 6. jūniju uz nenoteiktu laiku turpmāk norādīto lietderības apsvērumu dēļ.

2. Izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējā audita daļas vadītāja J. Kalugina pārcelšanas lietderību un pamatotību Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amatā, ir konstatēti šādi fakti un apstākļi:

2.1. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 3. maija vēstulē Nr. 9.6-5/515 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā" atbilstoši Valsts civildienesta likuma 37. panta trešajai daļai informē J. Kaluginu par pārcelšanu Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amatā un lūdz J. Kaluginu izteikt viedokli par izteikto piedāvājumu, tādējādi nodrošinot viņa tiesības izteikt viedokli par pārcelšanu;

2.2. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 5. maijā saņem J. Kalugina iesniegumu, kurā viņš norādījis iebildumus pārcelšanas lietderības apsvērumu pamatotībai.

3. Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteiktos valsts pārvaldes principus un nodrošinot civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, lai paaugstinātu J. Kalugina profesionālo pieredzi, paplašinātu zināšanas un attīstītu kompetences, sekmētu amata pienākumu radošu un kvalitatīvu izpildi un nodotu Iekšlietu ministrijai viņa profesionālo pieredzi audita jomā, kā arī ņemot vērā Valsts civildienesta likuma 22. panta 1. punktā nostiprinātās ierēdņu tiesības uz pastāvīgu civildienestu nevis noteiktu amatu, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo daļu, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it īpaši civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, ir tiesisks pamats Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējā audita daļas vadītāja J. Kalugina pārcelšanai Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amatā. J. Kaluginam ir Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amata pienākumu izpildei atbilstoša izglītība (Rīgas Tehniskajā universitātē iegūta akadēmiskā augstākā izglītība uzņēmējdarbībā un vadībā un ekonomista kvalifikācija), vairāk nekā 20 gadu pieredze valsts pārvaldē, iegūta profesionālā pieredze iekšējā audita jomā, kā arī zināšanas riska vadībā un iekšējās kontroles vadībā, prasmes vienlaikus strādāt ar liela apjoma dažāda veida informāciju, pārzināt dažādas darbības jomas, analītiski izvērtēt loģisko atzinumu ķēdes, koordinēt veicamos darbus paaugstinātas intensitātes apstākļos, spēja apzināt un studēt citu organizāciju un valstu stratēģiskās vadības, personāla vadības un organizāciju darbības analīzes procesu praksi, stratēģiskās un personāla plānošanas un analīzes sistēmas, principus un metodes, apkopot apzināto, izstrādāt priekšlikumus un nodrošināt metodisko atbalstu.

4. Attiecībā uz J. Kalugina pausto viedokli tiek norādīts, ka:

4.1. saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amata aprakstā noteikto amata pienākumu pildīšanai nepieciešama speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Pamatojoties uz likuma "Par valsts noslēpumu" 9. pantu, pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, un kuras saskaņā ar šo likumu ir saņēmušas speciālas atļaujas. Tādējādi Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļai no 2016. gada 6. jūnija līdz turpmākajam rīkojumam, nodrošinot normatīvajos aktos noteiktās valsts noslēpuma aizsardzības prasības, ir jāuzdod J. Kaluginam pildīt tādus Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amata pienākumus, kuru veikšanai nav nepieciešama pieeja valsts noslēpumam. J. Kaluginam nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā pēc iepazīšanās ar šo rīkojumu, ir pienākums sagatavot normatīvajos aktos noteiktos dokumentus attiecīgā valsts noslēpuma līmeņa speciālās atļaujas saņemšanai un iesniegt Iekšlietu ministrijas atbildīgajai personai;

4.2. atbilstoši Valsts civildienesta likuma 20. panta pirmajai daļai ierēdņa amata pienākumi tiek noteikti amata aprakstā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1075 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs" 11.2 punktu un Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra instrukcijas Nr. 5 "Ierēdņa amata apraksta izstrādāšanas kārtība" 3.5., 3.7., 3.8. punktu amata aprakstā norāda ierēdņa amata pienākumus, ierēdņa amata pildīšanai nepieciešamo izglītību un ierēdņa amata pienākumu pildīšanai nepieciešamo profesionālo pieredzi. Tādējādi iestādes vadītājam ir pienākums amata aprakstā noteikt amatam objektīvi nepieciešamās prasības, proti, to minimālo profesionālo pieredzi, kas nepieciešama, lai amatpersona spētu efektīvi pildīt amata pienākumus. J. Kalugins savā 2016. gada 5. maijā izteiktajā viedoklī par pārcelšanu norāda, ka viņš šobrīd nepārzina iekšlietu nozares darbību reglamentējošo ārējo normatīvo aktu prasības. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējā audita daļas vadītāja amata aprakstā noteiktajam J. Kalugina pienākumos ietilpst regulāri iepazīties ar izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī organizēt un nodrošināt līdzdarbošanos citu institūciju izstrādāto ārējo normatīvo aktu projektu izstrādē. Tādējādi, ņemot vērā Valsts civildienesta likuma 19. pantā noteikto ierēdņa pienākumu regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai, apstāklis, ka J. Kalugins nepārzina iekšlietu nozares darbību reglamentējošo ārējo normatīvo aktu prasības, nav uzskatāms par šķērsli amata pienākumu izpildei un ir vērtējams kopsakarā ar ierēdņa pienākumu papildināt zināšanas un paaugstināt kvalifikāciju.

5. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amata aprakstā noteikto amata pienākumu pildīšanai ir nepieciešamas angļu valodas un krievu valodas zināšanas atbilstoši Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei vismaz B1 līmenī. Izvērtējot J. Kalugina iepriekšējo profesionālo pieredzi Valsts ieņēmumu dienestā, konstatēts, ka amata pienākumu pildīšanai gan Muitas kriminālpārvaldē (no 2002. līdz 2008. gadam), gan Iekšējā audita pārvaldē (no 2009. līdz 2012. gadam) amata aprakstos ir bijusi noteikta prasība – angļu valodas zināšanas B1 līmenī un krievu valodas zināšanas B2 līmenī. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka J. Kalugins piedalījies dažādos starptautiskos semināros (gan pildot Finanšu policijas pārvaldes direktora, gan Iekšējā audita pārvaldes direktora amata pienākumus), ir pietiekams pamats uzskatīt, ka J. Kaluginam ir nepieciešamās angļu un krievu valodas zināšanas.

6. Ievērojot iepriekš minēto un izvērtējot J. Kalugina izteiktos iebildumus par pārcelšanu, J. Kalugina pārcelšanai Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amatā ir pietiekams pamats. J. Kalugina ilgstošā pieredze valsts pārvaldē, iegūtās zināšanas auditu plānošanā un veikšanā, pieredze sadarbībā ar ārējiem auditoriem un Finanšu ministriju, nodrošinot revīziju veikšanu un ieteikumu izpildes kontroli, kā arī prasme analizēt iekšējās kontroles efektivitāti, tiks nodota Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļai, tādējādi stiprinot Iekšlietu ministrijas kapacitāti, veicinot konkrētās struktūrvienības efektīvu uzdevumu un funkciju izpildi un dodot ieguldījumu arī valsts pārvaldei kopumā. Ņemot vērā, ka J. Kalugins tiek pārcelts no hierarhiski zemākas (padotības) iestādes hierarhiski augstākā iestādē (ministrijā), pārcelšanas rezultātā J. Kaluginam būs iespēja sevi novērtēt, izzināt savas kompetences stiprās un vājās puses, kā arī iegūt jaunas un pilnveidot esošās zināšanas iekšējā audita jomā citā valsts pārvaldes iestādē.

Ministru prezidenta vietā – zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Ministru prezidenta rīkojums Nr. 177 Rīgā, 2016. gada 2. jūnijā „Par Māra Vītola pārcelšanu”

1. Pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo, otro un trešo daļu, kā arī ņemot vērā Iekšlietu ministrijas viedokli par pārcelšanu, Māra Vītola atbilstību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amata aprakstā izvirzītajām prasībām un Valsts ieņēmumu dienesta piekrišanu pārcelšanai un izvērtējot M.Vītola viedokli par pārcelšanu, pārcelt M. Vītolu no Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas vadītāja amata Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amatā ar 2016. gada 6. jūniju uz nenoteiktu laiku turpmāk norādīto lietderības apsvērumu dēļ.

2. Izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas vadītāja M. Vītola pārcelšanas lietderību un pamatotību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amatā, ir konstatēti šādi fakti un apstākļi:

2.1. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 3. maija vēstulē Nr. 9.6-5/523 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā", pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta trešo daļu, informē M. Vītolu par pārcelšanu Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amatā un lūdz viņam paust viedokli par izteikto piedāvājumu, tādējādi nodrošinot viņam šādas tiesības;

2.2. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 16. maijā saņem M. Vītola iesniegumu, kurā viņš iebilst pret pārcelšanas lietderības apsvērumu pamatotību.

3. Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteiktos valsts pārvaldes principus un nodrošinot valsts civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, kā arī lai paaugstinātu M. Vītola profesionālo pieredzi, paplašinātu zināšanas un attīstītu kompetences, sekmētu amata pienākumu radošu un kvalitatīvu izpildi, nodrošinātu iegūtās profesionālās pieredzes (vadīt un koordinēt padotībā esošo darbinieku darbu) un apgūto prasmju (noteikt prioritātes, nodrošinot progresīvu darba metožu lietošanu un zināšanu izmantošanu informācijas sistēmu un datortehnikas uzturēšanas jomā) nodošanu Iekšlietu ministrijas Informācijas centram, ievērojot Valsts civildienesta likuma 22. panta 1. punktā nostiprinātās ierēdņu tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis noteiktu amatu, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo daļu, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it īpaši civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, ir tiesisks pamats Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas vadītāja M. Vītola pārcelšanai Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amatā:

3.1. M. Vītolam ir Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amata pienākumu izpildei atbilstoša augstākā izglītība, ilgstoša pieredze vadošā amatā valsts pārvaldē, vadot, plānojot un koordinējot struktūrvienības darbu, apkopojot darba rezultātus, veicot analīzi un sniedzot priekšlikumus par struktūrvienības darbības efektivitātes uzlabošanu, iegūtas prasmes un iemaņas informācijas sistēmu programmatūru izstrādes, ieviešanas un pilnveidošanas koordinēšanas jomā, pieredze darbā ar informācijas sistēmām un lietotāju datortehnikas uzturēšanu, zināšanas informācijas sistēmu attīstības pasākumu veikšanas nodrošināšanā, aktualizēšanā un pasākumu izpildes gaitas uzraudzībā, kā arī pieredze normatīvo aktu projektu izstrādāšanā un prasme strādāt paaugstinātas intensitātes apstākļos;

3.2. saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amata aprakstā noteiktajām prasībām amata pienākumu pildīšanai ir nepieciešama otrās kategorijas atļauja pieejai slepeniem valsts noslēpuma objektiem. Pildot Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas vadītāja amata pienākumus, M. Vītolam ir piešķirta pieeja valsts noslēpuma objektiem (atļauja derīga līdz 2018. gada 8. novembrim).

4. Attiecībā uz M. Vītola pausto viedokli tiek norādīts, ka:

4.1. atbilstoši Valsts civildienesta likuma 20. panta pirmajai daļai ierēdņa amata pienākumi tiek noteikti amata aprakstā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1075 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs" 11.2 punktu un Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra instrukcijas Nr. 5 "Ierēdņa amata apraksta izstrādāšanas kārtība" 3.5., 3.7. un 3.8. apakšpunktu amata aprakstā norāda ierēdņa amata pienākumus, ierēdņa amata pildīšanai nepieciešamo izglītību un profesionālo pieredzi. Tādējādi iestādes vadītājam ir pienākums amata aprakstā noteikt amatam objektīvi nepieciešamās prasības, proti, to minimālo profesionālo pieredzi, kas nepieciešama, lai amatpersona spētu efektīvi pildīt amata pienākumus. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amata aprakstā noteiktajām prasībām amata pienākumu pildīšanai nepieciešama augstākā izglītība, neminot konkrētu izglītības jomu. M. Vītolam ir Latvijas Universitātē iegūta otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība ekonomikā, kā arī Latvijas Universitātē iegūta otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība tiesību zinātnēs un kvalifikācija – jurists;

4.2. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amata aprakstā 30 % nozīmība noteikta šādiem amata pienākumiem: nodaļas vadītāja prombūtnē vadīt nodaļas darbu, noteikt uzdevumus un kontrolēt to izpildi, analizēt un vākt informāciju attiecībā uz nodaļas kompetencē esošajiem jautājumiem un darba uzdevumiem, izstrādāt nodaļas darba plāna projektu un sniegt atbalstu nodaļas vadītājam tā izpildes kontrolei. Ilgstoši vadot Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļu, M. Vītols ir guvis minēto pienākumu pildīšanai nepieciešamo pieredzi. Veicot Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas reglamentā noteiktās funkcijas un uzdevumus – nodrošināt informācijas sistēmu programmatūru izstrādes, ieviešanas un pilnveidošanas koordinēšanu, informācijas sistēmu un lietotāju datortehnikas uzturēšanu, informācijas sistēmu attīstības pasākumu veikšanu, aktualizēšanu un pasākumu izpildes gaitas uzraudzību –, M. Vītols ir ieguvis pieredzi informācijas sistēmu darbības nodrošināšanā, zināšanas lietotāju pieteikto problēmu risināšanā un pārskatu sagatavošanā.

5. Ievērojot minēto un izvērtējot M. Vītola iebildumus pret pārcelšanu, ir pietiekams pamatojums M. Vītola pārcelšanai Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amatā. Pārcelšanas rezultātā M. Vītola gūtā pieredze vadošā amatā – vadīt un koordinēt padotībā esošo darbinieku darbu un prasme noteikt prioritātes, nodrošinot progresīvu darba metožu lietošanu, kā arī zināšanu izmantošanu informācijas sistēmu un datortehnikas uzturēšanas jomā – tiks nodota Iekšlietu ministrijas Integrētās sistēmas nodaļai, tādējādi stiprinot Iekšlietu ministrijas Informācijas centra kapacitāti un veicinot konkrētās struktūrvienības uzdevumu un funkciju efektīvu izpildi, kā arī sniedzot ieguldījumu valsts pārvaldei kopumā. Pārcelšanas rezultātā M. Vītolam būs iespēja sevi novērtēt, izzināt savas kompetences stiprās un vājās puses, kā arī iegūt jaunas un pilnveidot esošās zināšanas informācijas tehnoloģiju jomā.

Ministru prezidenta vietā – zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Novērtē šo rakstu:

63
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai Latvija ir atguvusi neatkarību?

FotoBarikāžu laiks 1991.gada janvārī deva spēcīgu impulsu Latvijas iedzīvotāju apņēmībai panākt valsts neatkarības pilnīgu atjaunošanu. 1991. gada 3. marta aptaujā piedalījās 87,6% Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku nobalsoja 73,7%, bet pret – 24,7% iedzīvotāju. Tā rezultātā 1991. gada 18. martā Dānijas valdība parakstīja protokolu par sadarbību starp Dānijas Karalisti un Latvijas Republiku, apstiprinot Latvijas atzīšanu par neatkarīgu valsti, pagaidām gan neatjaunojot oficiālas diplomātiskās attiecības.
Lasīt visu...

21

Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 4, Ikšķilē iegādes nepieļaušanu

FotoBiedrībai "Ikšķiles novada uzņēmēju biedrība" tapis zināms, ka uz Ikšķiles novada domes aprīļa sēdi tiek gatavots jautājums par nekustamā īpašuma Skolas ielā 4, Ikšķilē iegādi par nesamērīgi augstu pirkuma maksu EUR 325 100 apmērā.
Lasīt visu...

6

Kā intereses pārstāv Saeimas deputāti?

FotoIk pa četriem gadiem notiek Saeimas vēlēšanas, kurās tiek izvēlēti 100 tautas pārstāvji, kurus vēlētāji var izvēlēties tikai no partiju sarakstiem. Turpmākos 4 gadus šie partiju pārstāvji melnām mutēm groza un pieņem likumus savās un savu sponsoru interesēs, kā arī ieceļ tiesnešus. Lai cik tas skumīgi neliktos, bet es nevaru nosaukt nevienu likumu vai likumu grozījumus, kas būtu pieņemts iedzīvotāju vairākuma interesēs.
Lasīt visu...

21

Darba anihilizācija

FotoSaprotams, nekas negaidīts nav noticis. Tas, kas ir noticis, principā bija sagaidāms. Tiekamies ar prognozējamu jauninājumu. Labi ir zināms, ka stulbeņu un neliešu darbībā ir iespējami visdažādākie jauninājumi. Saskarsmē ar stulbeņu un neliešu darbību vienmēr ir jābūt gatavam tikties ar visdažādākā veida stulbībām un nelietībām. Stulbeņiem un neliešiem piemīt stulbuma un nelietību neierobežotas oriģinalitātes potenciāls. Drīkst paslavēt – ģeniāls potenciāls!
Lasīt visu...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

Vēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda...

Foto

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

Nesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar...

Foto

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

Pēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai...

Foto

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

Biedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra...

Foto

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

Vairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot...

Foto

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

Šajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas...

Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...