Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ne tikai bēdīgi slavenais Jurģis Kijoneks, bet vēl četri Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un VID Finanšu policijas pārvaldes darbinieki darījuši visu iespējamo, lai izvairītos no rotācijas uz nenozīmīgiem amatiem Iekšlietu ministrijā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Pietiek šodien publicē vēl četrus Ministru prezidenta rīkojumus, kuri detalizēti apraksta – kā VID darbinieki darījuši visu, ko varējuši, lai izvairītos no rotācijas, un kā viņiem nekas no tā nav sanācis.

Ministru prezidenta rīkojums Nr. 258 Rīgā, 2016. gada 5. augustā „Par Aivija Lagzdiņa pārcelšanu”

1. Pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo, otro un trešo daļu, kā arī ņemot vērā Tieslietu ministrijas viedokli par pārcelšanu, Aivija Lagzdiņa atbilstību Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amata aprakstā izvirzītajām prasībām un Valsts ieņēmumu dienesta piekrišanu pārcelšanai, pārcelt A. Lagzdiņu no Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja amata Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā ar 2016. gada 8. augustu uz nenoteiktu laiku turpmāk norādīto lietderības apsvērumu dēļ.

2. Izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja A. Lagzdiņa pārcelšanas lietderību un pamatotību Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā, ir konstatēti šādi fakti un apstākļi:

2.1. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 27. maija vēstulē Nr. 9.6-5/1875 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā" (turpmāk – vēstule Nr. 9.6-5/1875), pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta trešo daļu, informē A. Lagzdiņu par pārcelšanu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā un lūdz viņa viedokli par izteikto piedāvājumu, vienlaikus informējot, ka gadījumā, ja norādītajā termiņā A. Lagzdiņš rakstveidā nesniegs viedokli, tiks uzskatīts, ka viņš ir bez iebildumiem piekritis izteiktajam amata piedāvājumam;

2.2. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 1. jūnijā saņem A. Lagzdiņa iesniegumu, kurā viņš norāda, ka atrodas attaisnotā prombūtnē un viņam ir problemātiski iepazīties ar vēstuli Nr. 9.6-5/1875, kā arī lūdz noteikt ilgāku vēstules izskatīšanas termiņu un norāda, ka ir sasniedzams pa dienesta mobilo tālruni. Minētajā iesniegumā A. Lagzdiņš precīzi norāda vēstules numuru, piedāvāto amatu, pārcelšanas datumu un viedokļa sniegšanas termiņu;

2.3. Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece 2016. gada 2. jūnijā telefoniski sazinās ar A. Lagzdiņu un informē viņu par iespēju saņemt vēstuli Nr. 9.6-5/1875 arī uz viņa privāto elektroniskā pasta adresi, ja viņš uz darbinieces nosaukto Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskā pasta adresi atsūtīs savu privāto elektroniskā pasta adresi;

2.4. ievērojot to, ka A. Lagzdiņš uz Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskā pasta adresi neatsūta savu privāto elektroniskā pasta adresi, Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 9. jūnijā kā atbildi uz viņa 2016. gada 1. jūnijā saņemto iesniegumu uz A. Lagzdiņa deklarēto dzīvesvietas adresi un Iedzīvotāju reģistrā norādīto papildadresi nosūta vēstuli Nr. 9.6-5/724 "Par atbildes sniegšanu" un atkārtoti lūdz sniegt informāciju par privāto elektroniskā pasta adresi, uz kuru Valsts ieņēmumu dienests varētu nosūtīt vēstuli Nr. 9.6-5/1875;

2.5. līdz 2016. gada 14. jūnijam Valsts ieņēmumu dienests nesaņem A. Lagzdiņa viedokli par pārcelšanu, kaut gan no 2016. gada 8. jūnija A. Lagzdiņš sastopams savā darbavietā;

2.6. Valsts ieņēmumu dienests vairākkārt cenšas sazināties ar A. Lagzdiņu, lai klātienē iepazīstinātu ar vēstuli Nr. 9.6-5/1875, uz ko A. Lagzdiņš atbild, ka šobrīd neatrodas darbavietā. Sazinoties ar A. Lagzdiņa tiešo vadītāju, noskaidrots, ka A. Lagzdiņš ir pieejams savā darbavietā;

2.7. Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji 2016. gada 14. jūnijā ierodas A. Lagzdiņa darbavietā, lai iepazīstinātu viņu ar vēstuli Nr. 9.6-5/1875, vēlreiz piedāvājot iespēju sniegt skaidru, precīzu un nepārprotamu viedokli par pārcelšanu citā amatā. A. Lagzdiņš atsakās iepazīties ar minēto vēstuli un norāda, ka līdz 2016. gada 17. jūnija darba dienas beigām sniegs viedokli par vēstulē Nr. 9.6-5/1875 minēto. A. Lagzdiņam tiek nolasīts vēstules saturs un sastādīts akts par atteikšanos iepazīties ar vēstuli Nr. 9.6-5/1875;

2.8. ņemot vērā, ka no 2016. gada 27. jūnija līdz 2016. gada 25. jūlijam A. Lagzdiņš atrodas attaisnotā prombūtnē, Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 6. jūlijā zvana uz A. Lagzdiņa dienesta mobilo tālruni, taču A. Lagzdiņš uz tālruņa zvaniem neatbild un neatzvana;

2.9. Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji 2016. gada 26. jūlijā ierodas A. Lagzdiņa darbavietā un lūdz sniegt viedokli par pārcelšanu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā. A. Lagzdiņš atsakās sniegt viedokli, jo viedoklis netiekot ņemts vērā. Tiek sastādīts akts par atteikšanos sniegt viedokli.

Ievērojot iepriekš norādīto, Valsts ieņēmumu dienests vairākkārt ilgstošā laikposmā ir devis iespēju A. Lagzdiņam izteikt argumentētu, skaidru, precīzu un nepārprotamu viedokli par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā, nodrošinot A. Lagzdiņam Latvijas Republikas Satversmē garantētās cilvēktiesības. Tādējādi Valsts ieņēmumu dienests ir veicis visas iespējamās darbības, lai saņemtu un uzklausītu A. Lagzdiņa viedokli par valsts civildienesta attiecību turpināšanu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā, un to var pierādīt dokumentāri.

3. Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteiktos valsts pārvaldes principus un nodrošinot civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, lai paaugstinātu A. Lagzdiņa profesionālo pieredzi, paplašinātu zināšanas un attīstītu kompetences, sekmētu amata pienākumu radošu un kvalitatīvu izpildi un nodotu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļai viņa profesionālo pieredzi iesniegumu, sūdzību, pieprasījumu izskatīšanā un atbilžu sagatavošanā, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, un prasmes pārstāvēt struktūrvienību un paust savu viedokli, piedaloties pirmstiesas izmeklēšanas darbā, un patstāvīgi pieņemt atbildīgus lēmumus, kā arī ņemot vērā Valsts civildienesta likuma 22. panta 1. punktā nostiprinātās ierēdņu tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis noteiktu amatu, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo daļu, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, ir tiesisks pamats Valsts ieņēmumu dienesta Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja A. Lagzdiņa pārcelšanai Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā.

A. Lagzdiņam ir Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amata pienākumu izpildei atbilstoša izglītība (Latvijas Policijas akadēmijā iegūta otrā līmeņa augstākā izglītība tiesību zinātnēs, kvalifikācija – jurists), vairāk nekā 18 gadu pieredze valsts pārvaldē, iegūta profesionālā pieredze juridiskajā jomā, prasmes sagatavot juridiskus dokumentus, izskatīt iesniegumus un sagatavot atbildes, sniegt atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem dokumentiem, sekot jaunu normatīvo aktu projektu pieņemšanas gaitai un spēkā esošo normatīvo aktu grozījumiem, kā arī iegūta pieredze patstāvīgi pieņemt atbildīgus lēmumus un prasmes strādāt paaugstinātas intensitātes apstākļos.

4. Ņemot vērā minētos faktus, apstākļus un lietderības apsvērumus, kā arī samērojot A. Lagzdiņa tiesiskās intereses un valsts intereses kopumā, ir pietiekams pamatojums A. Lagzdiņa pārcelšanai Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā bez viņa viedokļa izvērtēšanas. A. Lagzdiņa ilgstošā pieredze valsts pārvaldē, iegūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas normatīvo aktu piemērošanas jomā, vācot, novērtējot, sistematizējot un analizējot informāciju par personām, faktiem un notikumiem un piedaloties dokumentu sagatavošanā, pieredze sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskām un fiziskām personām un starptautiskajām organizācijām tiks nodota Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes Tiesiskā regulējuma daļai, tādējādi stiprinot Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas kapacitāti un veicinot konkrētās struktūrvienības uzdevumu un funkciju efektīvu izpildi, kā arī sniedzot ieguldījumu valsts pārvaldei kopumā. A. Lagzdiņam būs iespēja sevi novērtēt, izzināt savas kompetences stiprās un vājās puses, kā arī iegūt jaunas un pilnveidot esošās zināšanas un pieredzi juridiskajā jomā, lai izmantotu valsts pārvaldes funkciju un no tām izrietošo uzdevumu izpildē.

Ministru prezidenta vietā – zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Ministru prezidenta rīkojums Nr. 212 Rīgā, 2016. gada 27. jūnijā „Par Mika Indāna pārcelšanu”

1. Pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo, otro un trešo daļu, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 41.panta desmito daļu, kā arī ņemot vērā Tieslietu ministrijas viedokli par pārcelšanu, Mika Indāna atbilstību Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amata aprakstā izvirzītajām prasībām, Valsts ieņēmumu dienesta piekrišanu pārcelšanai un izvērtējot M. Indāna viedokli par pārcelšanu, pārcelt M. Indānu no Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja amata Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā ar 2016. gada 29. jūniju uz nenoteiktu laiku turpmāk norādīto lietderības apsvērumu dēļ.

2. Izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja M. Indāna pārcelšanas lietderību un pamatotību Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā, ir konstatēti šādi fakti un apstākļi:

2.1. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 27. maija vēstulē Nr. 9.6-5/1873 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā" atbilstoši Valsts civildienesta likuma 37. panta trešajai daļai ir informējis M. Indānu par pārcelšanu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā un lūdzis M. Indāna viedokli par izteikto piedāvājumu, tādējādi nodrošinot viņa tiesības izteikt viedokli par pārcelšanu;

2.2. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 31. maijā ir saņēmis M. Indāna atbildi, kurā viņš norāda iebildumus pārcelšanas lietderības apsvērumu pamatotībai.

3. Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteiktos valsts pārvaldes principus un nodrošinot civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, lai paaugstinātu M. Indāna profesionālo pieredzi, paplašinātu zināšanas un attīstītu kompetences, sekmētu amata pienākumu radošu un kvalitatīvu izpildi un nodotu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļai viņa profesionālo pieredzi iesniegumu, sūdzību, pieprasījumu izskatīšanā un atbilžu sagatavošanā un prasmes pārstāvēt struktūrvienību un paust savu viedokli, piedaloties pirmstiesas izmeklēšanas darbā un pastāvīgi pieņemt atbildīgus lēmumus, kā arī ņemot vērā Valsts civildienesta likuma 22. panta 1. punktā nostiprinātās ierēdņu tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis noteiktu amatu, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo daļu, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, ir tiesisks pamats Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja M. Indāna pārcelšanai Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā.

M. Indānam ir Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amata pienākumu izpildei atbilstoša izglītība (Latvijas Policijas akadēmijā iegūts profesionālais maģistra grāds tiesību zinātnēs un otrā līmeņa profesionālā austākā izglītība tiesību zinātnēs un jurista kvalifikācija), vairāk nekā 23 gadu pieredze valsts pārvaldē, profesionālā pieredze juridiskajā jomā, prasmes sagatavot juridiskus dokumentus, izskatīt iesniegumus un sagatavot atbildes, sniegt atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem dokumentiem, sekot jaunu normatīvo aktu projektu pieņemšanas gaitai un spēkā esošo normatīvo aktu grozījumiem, kā arī iegūta pieredze patstāvīgi pieņemt atbildīgus lēmumus un prasmes strādāt paaugstinātas intensitātes apstākļos.

4. Attiecībā uz M. Indāna pausto viedokli tiek norādīts, ka:

4.1. par piedāvājumu valsts civildienesta attiecības turpināt Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā M. Indānam tika paziņots atbilstoši Paziņošanas likuma 3. pantā noteiktajam ar Valsts ieņēmumu dienesta 2016. gada 27. maija vēstuli Nr. 9.6-5/1873 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā", to kā ierakstītu pasta sūtījumu ar 2016. gada 27. maija pavadvēstuli Nr. 9.6-5/649 "Par dokumentu nosūtīšanu" nosūtot uz M. Indāna deklarētās dzīvesvietas adresi. Papildus ātrākai informācijas apritei Valsts ieņēmumu dienests par 2016. gada 27. maija vēstuli Nr. 9.6-5/1873 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā" paziņoja, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu;

4.2. viedokli par pārcelšanu tika lūgts izteikt vienas darbdienas laikā, uzskatot, ka tas ir pietiekams laiks viedokļa sniegšanai un ievērojot vienlīdzības principu ar pārējiem rotācijai pakļautajiem Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kā arī ņemot vērā, ka pēc attiecīga lūguma saņemšanas viedokļa sniegšanas termiņu var pagarināt;

4.3. ikvienam ierēdnim ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi, un viens no galvenajiem ierēdņa pienākumiem ir kalpot valsts un visas sabiedrības interesēm. 2016. gada 27. maija vēstulē Nr. 9.6-5/1873 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā" izteiktā amata piedāvājuma pieņemšana vai noraidīšana nevar tikt uzskatīta par civiltiesisku darījumu;

4.4. Valsts ieņēmumu dienesta 2016. gada 27. maija vēstulē Nr. 9.6-5/1873 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā" attiecībā uz viedokļa iesniegšanas vietu tika norādīts vēlamais rakstveida viedokļa iesniegšanas veids, proti, Valsts ieņēmumu dienesta Personālvadības pārvaldē – Rīgā, Talejas ielā 1, 8. stāvā, kā arī tika lūgts ātrākai informācijas apritei izmantot elektroniskās saziņas līdzekļus, norādot konkrētu elektroniskā pasta adresi;

4.5. atbilstoši Valsts civildienesta likuma 20. panta pirmajai daļai ierēdņa amata pienākumi tiek noteikti amata aprakstā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1075 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs" 11.2 punktu un Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra instrukcijas Nr. 5 "Ierēdņa amata apraksta izstrādāšanas kārtība" 3.5., 3.7. un 3.8. apakšpunktu amata aprakstā norāda ierēdņa amata pienākumus, ierēdņa amata pildīšanai nepieciešamo izglītību un ierēdņa amata pienākumu pildīšanai nepieciešamo profesionālo pieredzi. Tādējādi iestādes vadītājam ir pienākums amata aprakstā noteikt amatam objektīvi nepieciešamās prasības, proti, to minimālo profesionālo pieredzi, kas nepieciešama, lai amatpersona spētu efektīvi pildīt amata pienākumus. M. Indāns 2016. gada 31. maijā izteiktajā viedoklī par pārcelšanu norāda, ka viņš šobrīd nevar identificēt konkrētu pienākumu apjomu. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amata aprakstu var noteikt aptuveno pienākumu apjomu pēc amata pienākumu procentuālās nozīmības;

4.6. pārceļot M. Indānu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā, atbilstoši Valsts civildienesta likuma 37. panta ceturtajā daļā minētajam M. Indānam tiks saglabāta iepriekš noteiktā mēnešalga, piemaksa par dienesta pakāpi un sociālās garantijas;

4.7. atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja amata aprakstā noteiktajam M. Indāna pienākumos ietilpst regulāri iepazīties ar izmaiņām normatīvajos aktos, pastāvīgi papildināt zināšanas un paaugstināt kvalifikāciju, kā arī piedalīties dokumentu sagatavošanā par kompetencē esošiem jautājumiem. Tādējādi, ņemot vērā Valsts civildienesta likuma 19. pantā noteikto ierēdņa pienākumu regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai, apstāklis, ka M. Indāns nepārzina visus ar amata pienākumu izpildi saistītos normatīvos aktus, nav uzskatāms par šķērsli amata pienākumu izpildei un ir vērtējams kopsakarā ar ierēdņa pienākumu papildināt zināšanas un paaugstināt kvalifikāciju;

4.8. M. Indāns savā 2016. gada 31. maija atbildē norādījis, ka Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amats ir zemāks par Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja amatu. Pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmajā daļā minēto, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot atklātu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē. Ņemot vērā, ka valsts civildienesta ierēdņiem ir uzticēta valsts uzdevumu pildīšana valsts pārvaldē un valsts interešu pārstāvība, ierēdnim nav subjektīvu tiesību uz konkrētu amatu un ierēdņa pārcelšana citā amatā pamatā kalpo Valsts civildienesta likuma 1. pantā noteiktā mērķa sasniegšanai.

5. Ievērojot iepriekš minēto un izvērtējot M. Indāna izteiktos iebildumus par pārcelšanu, M. Indāna pārcelšanai Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā ir pietiekams pamats. M. Indāna ilgstošā pieredze valsts pārvaldē, iegūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas normatīvo aktu piemērošanas jomā, vācot, novērtējot, sistematizējot un analizējot informāciju par personām, faktiem un notikumiem un piedaloties dokumentu sagatavošanā, pieredze sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskām un fiziskām personām un starptautiskajām organizācijām tiks nodota Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes Tiesiskā regulējuma daļai, tādējādi stiprinot Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas kapacitāti un veicinot konkrētās struktūrvienības uzdevumu un funkciju efektīvu izpildi, kā arī sniedzot ieguldījumu valsts pārvaldei kopumā. Pārcelšanas rezultātā M. Indānam būs iespēja sevi novērtēt, izzināt savas kompetences stiprās un vājās puses, kā arī iegūt jaunas un pilnveidot esošās zināšanas un pieredzi juridiskajā jomā, lai izmantotu valsts pārvaldes funkciju un no tām izrietošo uzdevumu izpildē.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta rīkojums Nr. 178 Rīgā, 2016. gada 2. jūnijā „Par Jāņa Kalugina pārcelšanu”

1. Pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo, otro un trešo daļu, kā arī ņemot vērā Iekšlietu ministrijas viedokli par pārcelšanu, Jāņa Kalugina atbilstību Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amata aprakstā izvirzītajām prasībām, Valsts ieņēmumu dienesta piekrišanu pārcelšanai un izvērtējot J. Kalugina viedokli par pārcelšanu, pārcelt J. Kaluginu no Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējā audita daļas vadītāja amata Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amatā ar 2016. gada 6. jūniju uz nenoteiktu laiku turpmāk norādīto lietderības apsvērumu dēļ.

2. Izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējā audita daļas vadītāja J. Kalugina pārcelšanas lietderību un pamatotību Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amatā, ir konstatēti šādi fakti un apstākļi:

2.1. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 3. maija vēstulē Nr. 9.6-5/515 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā" atbilstoši Valsts civildienesta likuma 37. panta trešajai daļai informē J. Kaluginu par pārcelšanu Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amatā un lūdz J. Kaluginu izteikt viedokli par izteikto piedāvājumu, tādējādi nodrošinot viņa tiesības izteikt viedokli par pārcelšanu;

2.2. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 5. maijā saņem J. Kalugina iesniegumu, kurā viņš norādījis iebildumus pārcelšanas lietderības apsvērumu pamatotībai.

3. Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteiktos valsts pārvaldes principus un nodrošinot civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, lai paaugstinātu J. Kalugina profesionālo pieredzi, paplašinātu zināšanas un attīstītu kompetences, sekmētu amata pienākumu radošu un kvalitatīvu izpildi un nodotu Iekšlietu ministrijai viņa profesionālo pieredzi audita jomā, kā arī ņemot vērā Valsts civildienesta likuma 22. panta 1. punktā nostiprinātās ierēdņu tiesības uz pastāvīgu civildienestu nevis noteiktu amatu, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo daļu, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it īpaši civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, ir tiesisks pamats Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējā audita daļas vadītāja J. Kalugina pārcelšanai Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amatā. J. Kaluginam ir Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amata pienākumu izpildei atbilstoša izglītība (Rīgas Tehniskajā universitātē iegūta akadēmiskā augstākā izglītība uzņēmējdarbībā un vadībā un ekonomista kvalifikācija), vairāk nekā 20 gadu pieredze valsts pārvaldē, iegūta profesionālā pieredze iekšējā audita jomā, kā arī zināšanas riska vadībā un iekšējās kontroles vadībā, prasmes vienlaikus strādāt ar liela apjoma dažāda veida informāciju, pārzināt dažādas darbības jomas, analītiski izvērtēt loģisko atzinumu ķēdes, koordinēt veicamos darbus paaugstinātas intensitātes apstākļos, spēja apzināt un studēt citu organizāciju un valstu stratēģiskās vadības, personāla vadības un organizāciju darbības analīzes procesu praksi, stratēģiskās un personāla plānošanas un analīzes sistēmas, principus un metodes, apkopot apzināto, izstrādāt priekšlikumus un nodrošināt metodisko atbalstu.

4. Attiecībā uz J. Kalugina pausto viedokli tiek norādīts, ka:

4.1. saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amata aprakstā noteikto amata pienākumu pildīšanai nepieciešama speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Pamatojoties uz likuma "Par valsts noslēpumu" 9. pantu, pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, un kuras saskaņā ar šo likumu ir saņēmušas speciālas atļaujas. Tādējādi Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļai no 2016. gada 6. jūnija līdz turpmākajam rīkojumam, nodrošinot normatīvajos aktos noteiktās valsts noslēpuma aizsardzības prasības, ir jāuzdod J. Kaluginam pildīt tādus Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amata pienākumus, kuru veikšanai nav nepieciešama pieeja valsts noslēpumam. J. Kaluginam nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā pēc iepazīšanās ar šo rīkojumu, ir pienākums sagatavot normatīvajos aktos noteiktos dokumentus attiecīgā valsts noslēpuma līmeņa speciālās atļaujas saņemšanai un iesniegt Iekšlietu ministrijas atbildīgajai personai;

4.2. atbilstoši Valsts civildienesta likuma 20. panta pirmajai daļai ierēdņa amata pienākumi tiek noteikti amata aprakstā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1075 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs" 11.2 punktu un Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra instrukcijas Nr. 5 "Ierēdņa amata apraksta izstrādāšanas kārtība" 3.5., 3.7., 3.8. punktu amata aprakstā norāda ierēdņa amata pienākumus, ierēdņa amata pildīšanai nepieciešamo izglītību un ierēdņa amata pienākumu pildīšanai nepieciešamo profesionālo pieredzi. Tādējādi iestādes vadītājam ir pienākums amata aprakstā noteikt amatam objektīvi nepieciešamās prasības, proti, to minimālo profesionālo pieredzi, kas nepieciešama, lai amatpersona spētu efektīvi pildīt amata pienākumus. J. Kalugins savā 2016. gada 5. maijā izteiktajā viedoklī par pārcelšanu norāda, ka viņš šobrīd nepārzina iekšlietu nozares darbību reglamentējošo ārējo normatīvo aktu prasības. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējā audita daļas vadītāja amata aprakstā noteiktajam J. Kalugina pienākumos ietilpst regulāri iepazīties ar izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī organizēt un nodrošināt līdzdarbošanos citu institūciju izstrādāto ārējo normatīvo aktu projektu izstrādē. Tādējādi, ņemot vērā Valsts civildienesta likuma 19. pantā noteikto ierēdņa pienākumu regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai, apstāklis, ka J. Kalugins nepārzina iekšlietu nozares darbību reglamentējošo ārējo normatīvo aktu prasības, nav uzskatāms par šķērsli amata pienākumu izpildei un ir vērtējams kopsakarā ar ierēdņa pienākumu papildināt zināšanas un paaugstināt kvalifikāciju.

5. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amata aprakstā noteikto amata pienākumu pildīšanai ir nepieciešamas angļu valodas un krievu valodas zināšanas atbilstoši Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei vismaz B1 līmenī. Izvērtējot J. Kalugina iepriekšējo profesionālo pieredzi Valsts ieņēmumu dienestā, konstatēts, ka amata pienākumu pildīšanai gan Muitas kriminālpārvaldē (no 2002. līdz 2008. gadam), gan Iekšējā audita pārvaldē (no 2009. līdz 2012. gadam) amata aprakstos ir bijusi noteikta prasība – angļu valodas zināšanas B1 līmenī un krievu valodas zināšanas B2 līmenī. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka J. Kalugins piedalījies dažādos starptautiskos semināros (gan pildot Finanšu policijas pārvaldes direktora, gan Iekšējā audita pārvaldes direktora amata pienākumus), ir pietiekams pamats uzskatīt, ka J. Kaluginam ir nepieciešamās angļu un krievu valodas zināšanas.

6. Ievērojot iepriekš minēto un izvērtējot J. Kalugina izteiktos iebildumus par pārcelšanu, J. Kalugina pārcelšanai Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amatā ir pietiekams pamats. J. Kalugina ilgstošā pieredze valsts pārvaldē, iegūtās zināšanas auditu plānošanā un veikšanā, pieredze sadarbībā ar ārējiem auditoriem un Finanšu ministriju, nodrošinot revīziju veikšanu un ieteikumu izpildes kontroli, kā arī prasme analizēt iekšējās kontroles efektivitāti, tiks nodota Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļai, tādējādi stiprinot Iekšlietu ministrijas kapacitāti, veicinot konkrētās struktūrvienības efektīvu uzdevumu un funkciju izpildi un dodot ieguldījumu arī valsts pārvaldei kopumā. Ņemot vērā, ka J. Kalugins tiek pārcelts no hierarhiski zemākas (padotības) iestādes hierarhiski augstākā iestādē (ministrijā), pārcelšanas rezultātā J. Kaluginam būs iespēja sevi novērtēt, izzināt savas kompetences stiprās un vājās puses, kā arī iegūt jaunas un pilnveidot esošās zināšanas iekšējā audita jomā citā valsts pārvaldes iestādē.

Ministru prezidenta vietā – zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Ministru prezidenta rīkojums Nr. 177 Rīgā, 2016. gada 2. jūnijā „Par Māra Vītola pārcelšanu”

1. Pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo, otro un trešo daļu, kā arī ņemot vērā Iekšlietu ministrijas viedokli par pārcelšanu, Māra Vītola atbilstību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amata aprakstā izvirzītajām prasībām un Valsts ieņēmumu dienesta piekrišanu pārcelšanai un izvērtējot M.Vītola viedokli par pārcelšanu, pārcelt M. Vītolu no Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas vadītāja amata Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amatā ar 2016. gada 6. jūniju uz nenoteiktu laiku turpmāk norādīto lietderības apsvērumu dēļ.

2. Izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas vadītāja M. Vītola pārcelšanas lietderību un pamatotību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amatā, ir konstatēti šādi fakti un apstākļi:

2.1. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 3. maija vēstulē Nr. 9.6-5/523 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā", pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta trešo daļu, informē M. Vītolu par pārcelšanu Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amatā un lūdz viņam paust viedokli par izteikto piedāvājumu, tādējādi nodrošinot viņam šādas tiesības;

2.2. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 16. maijā saņem M. Vītola iesniegumu, kurā viņš iebilst pret pārcelšanas lietderības apsvērumu pamatotību.

3. Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteiktos valsts pārvaldes principus un nodrošinot valsts civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, kā arī lai paaugstinātu M. Vītola profesionālo pieredzi, paplašinātu zināšanas un attīstītu kompetences, sekmētu amata pienākumu radošu un kvalitatīvu izpildi, nodrošinātu iegūtās profesionālās pieredzes (vadīt un koordinēt padotībā esošo darbinieku darbu) un apgūto prasmju (noteikt prioritātes, nodrošinot progresīvu darba metožu lietošanu un zināšanu izmantošanu informācijas sistēmu un datortehnikas uzturēšanas jomā) nodošanu Iekšlietu ministrijas Informācijas centram, ievērojot Valsts civildienesta likuma 22. panta 1. punktā nostiprinātās ierēdņu tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis noteiktu amatu, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo daļu, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it īpaši civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, ir tiesisks pamats Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas vadītāja M. Vītola pārcelšanai Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amatā:

3.1. M. Vītolam ir Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amata pienākumu izpildei atbilstoša augstākā izglītība, ilgstoša pieredze vadošā amatā valsts pārvaldē, vadot, plānojot un koordinējot struktūrvienības darbu, apkopojot darba rezultātus, veicot analīzi un sniedzot priekšlikumus par struktūrvienības darbības efektivitātes uzlabošanu, iegūtas prasmes un iemaņas informācijas sistēmu programmatūru izstrādes, ieviešanas un pilnveidošanas koordinēšanas jomā, pieredze darbā ar informācijas sistēmām un lietotāju datortehnikas uzturēšanu, zināšanas informācijas sistēmu attīstības pasākumu veikšanas nodrošināšanā, aktualizēšanā un pasākumu izpildes gaitas uzraudzībā, kā arī pieredze normatīvo aktu projektu izstrādāšanā un prasme strādāt paaugstinātas intensitātes apstākļos;

3.2. saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amata aprakstā noteiktajām prasībām amata pienākumu pildīšanai ir nepieciešama otrās kategorijas atļauja pieejai slepeniem valsts noslēpuma objektiem. Pildot Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas vadītāja amata pienākumus, M. Vītolam ir piešķirta pieeja valsts noslēpuma objektiem (atļauja derīga līdz 2018. gada 8. novembrim).

4. Attiecībā uz M. Vītola pausto viedokli tiek norādīts, ka:

4.1. atbilstoši Valsts civildienesta likuma 20. panta pirmajai daļai ierēdņa amata pienākumi tiek noteikti amata aprakstā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1075 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs" 11.2 punktu un Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra instrukcijas Nr. 5 "Ierēdņa amata apraksta izstrādāšanas kārtība" 3.5., 3.7. un 3.8. apakšpunktu amata aprakstā norāda ierēdņa amata pienākumus, ierēdņa amata pildīšanai nepieciešamo izglītību un profesionālo pieredzi. Tādējādi iestādes vadītājam ir pienākums amata aprakstā noteikt amatam objektīvi nepieciešamās prasības, proti, to minimālo profesionālo pieredzi, kas nepieciešama, lai amatpersona spētu efektīvi pildīt amata pienākumus. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amata aprakstā noteiktajām prasībām amata pienākumu pildīšanai nepieciešama augstākā izglītība, neminot konkrētu izglītības jomu. M. Vītolam ir Latvijas Universitātē iegūta otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība ekonomikā, kā arī Latvijas Universitātē iegūta otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība tiesību zinātnēs un kvalifikācija – jurists;

4.2. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amata aprakstā 30 % nozīmība noteikta šādiem amata pienākumiem: nodaļas vadītāja prombūtnē vadīt nodaļas darbu, noteikt uzdevumus un kontrolēt to izpildi, analizēt un vākt informāciju attiecībā uz nodaļas kompetencē esošajiem jautājumiem un darba uzdevumiem, izstrādāt nodaļas darba plāna projektu un sniegt atbalstu nodaļas vadītājam tā izpildes kontrolei. Ilgstoši vadot Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļu, M. Vītols ir guvis minēto pienākumu pildīšanai nepieciešamo pieredzi. Veicot Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas reglamentā noteiktās funkcijas un uzdevumus – nodrošināt informācijas sistēmu programmatūru izstrādes, ieviešanas un pilnveidošanas koordinēšanu, informācijas sistēmu un lietotāju datortehnikas uzturēšanu, informācijas sistēmu attīstības pasākumu veikšanu, aktualizēšanu un pasākumu izpildes gaitas uzraudzību –, M. Vītols ir ieguvis pieredzi informācijas sistēmu darbības nodrošināšanā, zināšanas lietotāju pieteikto problēmu risināšanā un pārskatu sagatavošanā.

5. Ievērojot minēto un izvērtējot M. Vītola iebildumus pret pārcelšanu, ir pietiekams pamatojums M. Vītola pārcelšanai Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amatā. Pārcelšanas rezultātā M. Vītola gūtā pieredze vadošā amatā – vadīt un koordinēt padotībā esošo darbinieku darbu un prasme noteikt prioritātes, nodrošinot progresīvu darba metožu lietošanu, kā arī zināšanu izmantošanu informācijas sistēmu un datortehnikas uzturēšanas jomā – tiks nodota Iekšlietu ministrijas Integrētās sistēmas nodaļai, tādējādi stiprinot Iekšlietu ministrijas Informācijas centra kapacitāti un veicinot konkrētās struktūrvienības uzdevumu un funkciju efektīvu izpildi, kā arī sniedzot ieguldījumu valsts pārvaldei kopumā. Pārcelšanas rezultātā M. Vītolam būs iespēja sevi novērtēt, izzināt savas kompetences stiprās un vājās puses, kā arī iegūt jaunas un pilnveidot esošās zināšanas informācijas tehnoloģiju jomā.

Ministru prezidenta vietā – zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...