Vēl viens uzņēmējs stāsta par Lienes Kaimiņas īpatnajām uzņēmējdarbības metodēm
PIETIEK10.03.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc Pietiek publikācijas par Saeimas deputāta mātes Lienes Kaimiņas uzņēmējdarbības metodēm ar redakciju sazinājās Auces puses uzņēmējs Vairis Eglītis, - izrādās, uzņēmīgā sieviete mēģinājusi arī izspiest no ceļu būves uzņēmuma AS Ceļu pārvalde 80 tūkstošus eiro, bet, kad tas nav izdevies, centusies šādu summu piedzīt no šī Auces puses uzņēmēja un motosporta aktīvista.
Pietiek jau ziņoja par notiesātā Daiņa Slokenberga nedienām ar Lieni Kaimiņu, kurai viņš, atrodoties ieslodzījumā, esot uzticējis pārvaldīt savus īpašumus, ko deputāta māte izsaimniekojusi un iztirgojusi bez viņa ziņas. Turklāt viņa mēģina no Slokenberga piedzīt 30 tūkstošus eiro, kurus savulaik saskaņā ar viņa stāstīto piedāvājusi ierakstīt fiktīvā aizdevuma līgumā, bet nekad faktiski viņam neesot aizdevusi. Kaimiņu ģimenes locekļi nekādus komentārus šai sakarā pagaidām nevēlas sniegt.
Taču izrādās, ka šis nav vienīgais gadījums, kad Kaimiņas uzņēmējdarbības metodes rada nopietnas aizdomas mēģina. Pērnvasar viņa pieprasījusi 80 tūkstošus eiro no Ceļu pārvaldes, turklāt sava mērķa panākšanai iesaistījusi gan tiesībsargājošās iestādes, gan Satiksmes ministriju, taču tās visas atzinušas, ka naudas prasīšanai un kriminālprocesa ierosināšanai nav nekāda pamata.
Naudu Kaimiņa pieprasījusi par Auces novadā piederošā īpašuma vērtības samazināšanu, piesārņojot vidi. Kā Pietiek pastāstīja Auces puses uzņēmējs Eglītis, pēc denacionalizācijas Kaimiņas īpašumā nonācis zemesgabals, uz kura jau kopš padomju laikiem atradusies motosporta trase. Tā kā krūmiem apaugušo zemesgabalu Kaimiņai nav izdevies pārdot, viņa piekritusi, ka vietējie entuziasti uz tās turpina uzlabot mototrasi, kā arī to izmanto motosporta treniņiem.
Nekādu rakstisku līgumu nedz ar pagastu, nedz motosporta entuziasta Kaimiņa nav parakstījusi. “Es uzticējos viņai, jo domāju, ka cilvēciskā saziņā mutiski dotais solījums tiks pildīts. Taču izrādījās, ka brīdī, kad viņa saskatīja iespēju tikt pie naudas, mutisko vienošanos un manu uzticēšanos var pavērst pret mani,” stāsta Eglītis.
Pagājušajā vasarā Ceļu pārvalde veica autoceļa rekonstrukciju no Auces līdz Vītiņiem un mainīja arī ceļa pamatu. Noņemto grunts kārtu Ceļu pārvalde piekritusi bez maksas aizvest uz trases vietu, kur Eglītis iecerējis izveidot kalnu vietējo bērnu ziemas priekiem. Viņš par savu ieceri telefonsarunā informējis arī Lieni Kaimiņu, kura, īpaši neiedziļinoties, to arī atļāvusi.
Kad Ceļu pārvalde jau bija savedusi grunts kārtu un uzbērusi kalnu (attēlā), pēkšņi Kaimiņa pieprasījusi no uzņēmuma 80 tūkstošus eiro par viņai piederošā zemesgabala piesārņošanu ar būvgružiem. “Tie nav nekādi būvgruži. Ja tāpat tiktu aizvesti kaut kur citur un izgāzti, cita lieta. Tagad vietējiem bērniem būtu izveidots kalns, bet Kaimiņa to nepieļāva, jo laikam sajuta naudas smaku,” stāsta Eglītis.
Kad Ceļu pārvalde atteikusies maksāt prasīto summu, Kaimiņa vērsusies gan tiesībsargājošās iestādēs, gan Satiksmes ministrijā. Kriminālprocesu ierosināt atteikts, un arī ministrija atbildējusi, ka Ceļu pārvalde nekādus pārkāpumus nav sastrādājusi.
“Ceļu pārvalde nekavējoties pārtrauca kalna veidošanu, jo negribēja iepīties nepatikšanās. Tā tas kalns te palika pusuzbērts,” skaidro Eglītis. Vienīgie, kas reaģējuši uz Kaimiņas aktivitātēm, bijis Vides dienesta pārstāvji, kuri uzlikuši Eglītim sodu par lauksaimniecības zemes piesārņošanu. “Šī nekad nav bijusi lauksaimniecības zeme. Te vienmēr ir bijuši krūmi un mototrase ir jau no padomju laikiem. Taču papīros tā skaitās lauksaimniecības zeme, tādēļ formāli Vides dienestam ir taisnība,” norāda motosporta entuziasts.
Kad Kaimiņai nav izdevies no Ceļu pārvaldes izspiest 80 tūkstošus eiro, viņa pieprasījusi 50 tūkstošus eiro no Eglīša. “Viņi ļoti labi zināja, ka no manis neko nedabūs. Tāpēc sāka visādi šantažēt, draudēt un nemitīgi ziņot policijai par maniem it kā pārkāpumiem,” Kaimiņas aktivitātes atceras Eglītis.
Tiklīdz kāds parādoties mototrases tuvumā, nekavējoties ierodoties vietējā policija, kurai Kaimiņa esot ziņojusi par nesankcionētu iekļūšanu un darbošanos viņas īpašumā. “Interesanti, ka viņa lieliski zināja par kalna veidošanu un nelikās par to ne zinis, bet, kad kalns jau bija gandrīz uzbērts, tad pēkšņi izfunktierēja, kā varētu iegrābt kādu naudu,” spriež Auces puses uzņēmējs.
Kaimiņai esot teicamas pārliecināšanas un uzticēšanās iegūšanas prasmes, norāda Eglītis, tādēļ viņš naivi iedomājies, ka mutiskā vienošanās netiks pārkāpta, lai gan Kaimiņa vairākkārt piedāvājusi, lai motosporta cienītāji zemi zem trases atpērk, kā arī piedāvājusi vietējiem iedzīvotājiem meklēt zemesgabalam pircēju par 20 tūkstošiem eiro. “Tā varbūt maksā zemesgabals pie jūras, bet ne jau te pašā pierobežā, turklāt tik sliktā stāvoklī,” spriež uzņēmējs. Motosportisti pat bijuši gatavi par pieciem tūkstošiem eiro zemi atpirkt, taču ar šādu summu Kaimiņai bijis par maz.
Kaimiņu ģimenes pārstāvji joprojām nekādus komentārus sniegt nevēlas.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
