Vēl viens Zolitūdes glābējs „atcerējies” morālo kaitējumu un nu prasa 10 000 eiro
PIETIEK16.05.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēl 2014. gada 25. martā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsējs-glābējs Nauris Ivanovs Valsts policijai liecināja, ka Zolitūdes katastrofas darbos nav cietis ne materiāli, ne morāli un ka nekādu kompensāciju nevēlas. Taču arī viņa gadījumā advokāta „apstrāde” ir darījusi savu, un tā paša gada 19. novembrī glābējs jau konstatējis, ka viņam tomēr ticis nodarīts morāls kaitējums, kas novērtējams 10 tūkstošu eiro apmērā.
Vakar Pietiek jau informēja, ka pēc advokāta „apstrādes” viens no Zolitūdes traģēdijas glābējiem –VUGD vada komandiera vietnieks, seržants Mihails Hohlovs vairāk nekā 10 mēnešus pēc traģēdijas ir „atcerējies” par morālo kaitējumu, ko viņš guvis, pildot dienesta pienākumus, un pieprasījis par to 20 000 eiro kompensāciju.
Hohlovs, kurš 2013. gada 21. novembrī Maxima veikala ēkas otrajā nogruvumā guva pleca locītavas sasitumu, 2014. gada 21. janvārī tika atzīts par cietušo, bet nākamajā liecināšanas reizē, 2014. gada 14. oktobrī VUGD darbinieks atzinis, ka nekāds materiālais kaitējums viņam nav nodarīts, taču vienlaikus „atcerējies”, ka ir cietis morālu kaitējumu un par to pieteicis kompensāciju 20 tūkstošu eiro apmērā.
VUGD vadība skaidro, ka glābšanas darbi iebrukušajā lielveikalā Priedaines ielā esot vienīgais tai zināmais gadījums, kad dienesta darbinieki, pildot darba pienākumus, dodas uz izsaukumu un pēc tam individuālā kārtā vēršas tiesā, pieprasot no attiecīgajā negadījumā vainojamās personas vai personām kompensāciju par morālo kaitējumu, ko guvuši attiecīgā izsaukuma laikā.
„Šāda veida situācijas mūsu darbību reglamentējošie normatīvie akti neatrunā un tā ir katra cilvēka izvēle, vai šādi rīkoties, izvērtējot situāciju, tajā notikušo un kādas sekas tas ir atstājis,” – šāda esot VUGD vadības oficiālā attieksme pret šādu kompensāciju pieprasīšanu.
Taču izrādās, ka Hohlovs nav vienīgais, kurš daudzus mēnešus pēc notikušās traģēdijas advokāta „apstrādes” rezultātā ir „atcerējies” par viņam nodarītu morālu kaitējumu, kam noteikti nepieciešama kompensācija, - Ivanova gadījums ir vēl izteiksmīgāks.
Tāpat kā Hohlovs arī Ivanovs jau tajā pašā 2013. gadā ir saņēmis gan 4500 latu no fonda Ziedot.lv, gan vēl 1500 latu no Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība. Turklāt atšķirībā no Hohlova Ivanovs, sniedzot liecības 2014. gada pavasarī, pat divreiz norādījis, ka glābšanas darbos gan guvis traumu un līdz ar to arī fizisku kaitējumu, taču „morāls un materiāls kaitējums nav” un „morāli un materiāli es neesmu cietis”.
Taču nepilnus astoņus mēnešus vēlāk Ivanovs papildu liecībās viedokli ir mainījis – tā paša gada 19. novembrī viņš pavēstījis, ka nu jau uzskatot – „man ir nodarīts fizisks un morāls kaitējums”, tāpēc viņš piesakot „kaitējuma kompensāciju par man nodarīto morālo kaitējumu par summu 10 000 EUR”.
Pietiek šodien publicē šīs VUGD darbinieka sniegtās nedaudz atšķirīgās liecības, kā arī medicīniskās ekspertīzes slēdzienu.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
