Velmeram nesokas ar investora piesaisti "Liepājas metalurgam"; konsultāciju līgums ar "Prudentia" neesot parakstīts
PIETIEK13.03.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Maksātnespējīgā uzņēmuma Liepājas metalurgs administrators Haralds Vemlers vēl aizvien nav parakstījis līgumu ar uzņēmuma pārdošanas konsultantu, lai gan interesi sniegt pakalpojumu investora atrašanā aktīvi turpina izrādīt iepriekš Liepājas metalurga krīzes risināšanai valdības nolīgtais finanšu konsultants Prudentia.
Pašam Velmeram ar investoru piesaisti nesokas, un vairāku potenciālo investoru pārstāvji Latvijā Pietiek ironizējuši, ka viss, kas viņiem piedāvāts no administratora puses, ir nepilnīgais, visu lielāko kreditoru tā arī neapstiprinātais pārdošanas plāns latviešu valodā bez tulkojumiem angļu vai krievu valodās.
Interesi izrādījušie Krievijas uzņēmumi Magņitogorskas metalurģiskais kombināts, Afina Pallada un Dalpolymetal maksātnespējas administratora nosaukto Liepājas metalurga novērtējumu - 112 miljonus eiro - uzskata par pārāk augstu cenu, ņemot vēra, ka ražošanas atjaunošanai uzņemumā būtu jāiegulda vēl vairaki desmiti miljoni eiro.
Divu pēdējo Krievijas uzņēmumu interese par Liepājas metalurgu ir zinama jau no tā krīzes pirmsākumiem, savukārt Magņitogorskas metalurģiskā kombināta īpašnieki Rīgā bija ieradušies aizvadītajā oktobrī, kad Rīgā ar vietējo Dinamo spēlēja uzņēmumam piederošais hokeja klubs Magņitogorskas Metalurgs. Uzņēmuma īpašniekiem bijusi vizīte arī uz ražotni Liepājā, bet par sarunām informēti Pietiek avoti stāstījuši, ka cena, kādu tobrīd par Liepājas metalurgu piedāvājuši magņitogorskieši, bijusi simbolisks 1 eiro, vēl aptuveni 100 miljonus eiro pirkšanas līgumā apsolot ieguldīt uzņēmuma ražošanas atjaunošanā. Šāds piedāvājums Latvijas pusei nav bijis pieņemams.
Kā formālais iemesls, kādēļ vēl nav parakstīta vienošanās ar Liepājas metalurga pārdošanas konsultantu, tiek minēts tas, ka uzņemuma lielākie nodrošinātie kreditori - valstij piederošā Citadele banka, Valsts kase un SEB banka - tā arī nav vienojušies par pārdošanas plānu. Tāpat starp lielākajiem kreditoriem neesot arī vienprātības par konsultantu. Citadele banka un Valsts kase būtu gatavas turpināt sadarbību ar Prudentia, ber SEB banka iebilst.
Avoti skaidro, ka tas vismaz daļēji varētu būt saistīts ar SEB bankas un Prudentia konkurenci vienā biznesa nišā. SEB grupas konsultāciju uzņēmums SEB Enskilda 2011. gadā bija valdības piesaistītais konsultants valstij piederošās Hipotēku un zemes bankas komercdaļu pārdošanā, pārējo krējumu no valdības konsultēšanas līdz šim smēlusi atsevišķiem valdošās partijas Vienotība politiķiem pietuvinātā Prudentia, un SEB banka nav ieinteresēta, lai šis "veiksmes stāsts" turpinās arī Liepājas metalurga pārdošanā.
Bez Prudenetia kā iespējamie pretendenti minēti arī auditorfirmas Ernst&Young un KPMG Baltics. Prudentia par konsultēšanu Liepājas metalurga pārdošanā vēlētos saņemt atlīdzību 1,5% apmērā no pārdošanas līguma, kā arī aptuveni 15 000 eiro iknedēļas izdevumu segšanai, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Pietiek jau rakstījis, ka Velmers iecerējis maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma pamatražotni pārdot nevis izsolē, bet gan "labākā piedāvājuma" iesniedzējam - pēc shēmas, kāda savulaik tika aktīvi izmantota Latvijas kuģniecības privatizācijā. Šādā veidā Velmers prognozējot saņemt pat 112 miljonus eiro, kas ir oficiālais ražotnes novērtējums.
Velmera plānā apgalvots, ka administrators izvērtējis uzņēmuma mantas (ieķīlātās un neieķīlātās) pārdošanu un secinājis, ka kreditoru ieguvums no mantas pārdošanas uzņēmumu vai lietu kopības ietvaros būs augstāks, nekā pārdodot katru mantas vienību atsevišķi, par vērtību, kas nosakāma attiecīgā uzņēmuma ietvaros saimnieciskās darbības neturpināšanas (likvidācijas vērtība).
Tāpēc Velmers uzsākšot Liepājas metalurga mantas pārdošanu uzņēmumu vai lietu kopības ietvaros, nerīkojot izsoli.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
