Iesaki rakstu: 
Vēlos norādīt uz notiekošo Valsts robežsardzē, precīzāk - Valsts robežsardzes koledžā. Sajūta ir tāda, it kā cilvēki strādātu nevis valsts iestādē, bet gan privātfirmā, kur kungs un pavēlnieks ir Liepiņš (Valsts robežsardzes koledžas direktors) un viņa vietnieki Āboliņš un Ūzulnīks. Situācija ir tāda, ka šīs trīs personas atļaujas darīt pilnīgi visu, ko vien iedomājas, un uzskata ka tas ir normāli un pārējiem tas ir jāpieņem kā pašsaprotama norma.
Šie cilvēki koledžā kūda darbiniekus, lai nepieciešamības gadījumā viss kolektīvs varētu mainīt attieksmi pret kādu konkrētu cilvēku vai cilvēkiem. Darbā tiek pieņemti cilvēki tikai un vienīgi no sava paziņu loka (tuvu paziņu loka), nepārtraukti tiek izdarīti dažādi pārkāpumi valsts amatpersonu darbībā, sākot no amatu konkursiem un cilvēku pieņemšanu darbā, dienesta automašīnu izmantošanu privātiem mērķiem, tajā skaitā ceļu satiksmes negadījumu izraisīšanu alkohola reibumā ar dienesta automašīnām, beidzot ar mobingu un bosingu darbā pret amatpersonām, kuras uzdrīkstas cilvēcīgi attiekties pret kolēģiem.
Piemēram nesen Āboliņš organizēja atpūtas braucienu sev un pietuvinātiem darbiniekiem, kas oficiāli tika dokumentos noformēts kā sadraudzības velobrauciens, kur tika izmantots dienesta transportlīdzeklis. Vēl ir iespējams apskatīties sociālajā vietnē youtube.com, uzrakstot meklētājā lietotāju KVZRIU, kā Āboliņš izklaidējas un pašapliecinās, vizinoties pa koledžas teritoriju ar automašīnām, tai skaitā pa parādes laukumu, kur it kā drīkstot tikai soļot, tāpat arī videoklipos dzirdama tikai un vienīgi krievu valoda, kas nekādi nesasaucas ar valsts amatpersonas ētiku.
Arī, runājot par darbinieku pieņemšanu darbā, viss notiek tikai un vienīgi ar Āboliņa “draudzenes” izglītības koordinācijas nodaļas vadītājas Kupcānes ziņu, ar kuru Āboliņam esot ļoti “draudzīgas” attiecības jau vairāku gadu garumā. Kad pagājušogad sākās amatpersonu amatu reorganizācija, plānos bija iekļauta arī izglītības koordinācijas nodaļa – taču mistiskā kārtā šajā iestādē no pieciem amatiem tika reorganizēts tikai viens amats, un pamatojums tam bija – nepieciešamība prezentēt Valsts robežsardzi un koledžu dažādos pasākumos. Pa pusgadu nevienā pasākumā šīs nodaļas amatpersonas nav piedalījušās, kaut gan saņem par to neskaitāmas piemaksas. Āboliņš, lai apliecinātu savu ietekmi, struktūrvienību vadītāju amatos ir iecēlis “savus” cilvēkus, tuvus draugus, ar kuru palīdzību notiek nepārtraukta kolektīva šķelšana un intrigu vērpšana.
Arī otrs vietnieks – Ūzulnīks laiku velti netērē. Pagājušajā gadā koledžai tika piešķirta jauna apvidus automašīna Toyota Hilux, kura bija paredzēta, lai apsardzes dienests varētu pildīt savus pienākumus, bet, kā no apsardzes dienesta darbinieku puses ir dzirdēts, viņi pie šīs automašīnas stūres tiekot tikai un vienīgi, ja nepieciešams izdzīt un iedzīt garāžās. Kā patiesais transportlīdzekļa izmantošanas mērķis ir Ūzulnīka braucieni medībās. Tieši šī mērķa vadīti koledžas autoparka šoferi pēc mašīnas nogādāšanas koledžā, tai steidzīgi no sānu durvīm noplēsa Valsts robežsardzes pazīšanās zīmes – emblēmas. Tāpat no transportlīdzekļa tika demontēta GPS pozicionēšanas sistēma.
Pagājušā gada beigās augstāk minētā automašīna tika vizuāli bojāta – mazliet sabuktēta. Oficiālais, dokumentos minētais iemesls bija, ka automašīna bija novietota stāvvietā pie lielveikala darba dienā un šoferis, iznākot no lielveikala, konstatējis, ka auto esot bojāts. Patiesais stāsts ir tāds, ka auto tika bojāts medībās mežā, bet Ūzulnīks ar sava uzticamā šofera palīdzību to visu veiksmīgi noslēpa.
Visbeidzot esam nonākuši līdz pasākuma galvenajam vaininiekam – Valsts robežsardzes koledžas direktoram Liepiņam. Viņu vispār ir grūti nosaukt pat virsnieka cienīgu personu. Sāksim ar alkohola lietošanu, ar dienesta automobiļu izmantošanu privātām vajadzībām, avāriju izraisīšanu alkohola reibumā, sev pietuvinātu cilvēku iecelšanu vadošos amatos (mīļākās, draugi, utt.). Pirmām kārtām vēlos vērst uzmanību uz to, ka gan koledžā (tās teritorijā) notiek alkohola lietošana, gan ārpus tās. Piemēram, ikvienā pasākumā notiek nezināmas izcelsmes alkohola lietošana, kā vēl vienu piemēru var minēt pagājušā gada augustu, kad Rēzeknes Boulinga centrā Liepiņš formas tērpā neadekvāti uzvedās Boulinga centra telpās (cēlās, krita, streipuļoja utt.).
Koledžas teritorijā ļoti bieži uzturas Liepiņa draugi vai varbūt darījumu partneri, piemēram, Zilupes mērs Agafonovs. Vēršu Jūsu uzmanību arī ka šī gada sākumā Valsts robežsardzes koledžā darbā par pasniedzēju tika pieņemts Agafonova dēls, kurš savā iepriekšējā darba vietā esot lielījies, ka tēvs esot visu ar Liepiņu jau sarunājuši un, ka viņš pēc pāris gadiem būšot Terehovas Robežkontroles punkta priekšnieks. Tāpat Valsts robežsardzes koledžā darbā tika pieņemti Liepiņa tuvie cilvēki - sporta centrā administratore Mihailova, Kinoloģijas centrā par priekšnieku Šapočkins, direktora palīdze Deņisova, augstākminētais Agafonovs, vēl viena pasniedzēja Siliniece, un tagad tūlīt tiks pieņemts sporta pasniedzējs Rancāns, kas ir tuvās draudzīgās attiecībās ar Liepiņu.
Tālāk vēlos norādīt uz transportlīdzekļu izmantošanu privātām vajadzībām. Kā minēts normatīvajos aktos, dienesta transportlīdzekļus privātām vajadzībām izmantot aizliegts – pašlaik Liepiņš atrodas atvaļinājumā, un zemāk pievienotajās fotogrāfijās redzams, ka viņš braukā ar dienesta transportlīdzekļiem. Precīzāk, koledžā ieradās ar Mitsubishi Pajero un no koledžas aizbrauca ar Ford Mondeo. Neskaitāmas reizes nācies gan redzēt, gan dzirdēt, ka dienesta transportlīdzekļi tiek izmantoti alkohola reibumā – ir bijuši vairāki ceļi satiksmes negadījumi, kuri nekur nav fiksēti, bet pēc mašīnu vizuālā un tehniskā stāvokļa var skaidri secināt, ka tie bijuši nopietnās avārijās. Liepiņš koledžā ir sajuties kā privātā organizācijā – atļaujas draudēt darbiniekiem, izmanto iebiedēšanas taktiku un ar savu rīcību klaji ņirgājas par vispārpieņemtajām tiesību un pieklājības normām.
Red.piez. Pēc ilgākām pūlēm beidzot sazvanīts, Ūzulnīks noliedza, ka būtu veicis rakstā uzskaitītās darbības, savukārt Liepiņš un Āboliņš tā arī nebija sazvanāmi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
