Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek.com mūs ir ievilcis diskusijā par kompensējamu medikamentu izrakstīšanu Latvijā, par to – vai konkrētam slimniekam valsts var vai nevar apmaksāt visus nepieciešamos zāļlīdzekļus. Diskusijā aizvainojoši ir tas, ka jautājums netiek skatīts globāli vai pat valstiski, bet izrauti no konteksta. Vienam konkrētam slimniekam neizsniegts finansējums no neeksistējošas naudas tiek pārvērsts par viena konkrēta ierēdņa kaitniecību vai noziegumu. Patiesībā Latvijā divas trešdaļas vēža slimnieku paliek bez vajadzīgiem zāļlīdzekļiem.

Mediķiem pārmet ministrijas noteiktu finanšu izmantošanas kārtību. Tiek sacelta brēka par dažiem simtiem tūkstošu latu mākslīgās apaugļošanas programmai, kas reāli Latvijai palīdzēs demogrāfijas problēmu risināšanai, tai pašā laikā citās nozarēs nauda tiek izsvaidīta pilnīgi citā pakāpē.

Vai man kāds prasīja atļauju no manas nodokļu maksātāja naudas atņemt 142 miljonus latu zemās grīdas tramvaju iegādei (no katra Latvijas nodokļu maksātāja pa 150 latiem)? Vai kāds man prasīja atļauju iegādāties trīsdesmit četrus elektrovilcienus un septiņus dīzeļvilcienus par kopējo summu ap 600 miljoniem eiro (no katra nodokļu maksātāja pa 460 latiem)?

Vai valsts prasīja – kur iedzīvotāji vēlas iztērēt 50 miljonus latu – jaunas Valsts ieņēmumu dienesta ēkas vai Stradiņa slimnīcas neatliekamās palīdzības korpusa būvēšanai? Tātad – valsts un Rīgas pašvaldība tērē naudu Latvijai nepamatoti dārgiem iepirkumiem, bet medicīnai atvēl finanšu pabiras.

Atvainojos visiem, jo jālasa šoreiz būs daudz. Tiem, kam par visu ir savs viedoklis, iesaku nelasīt, jo es nevienu nenomelnošu, bet nevienu arī neattaisnošu.

Globāli zāļu bizness ir trešais vai sestais nozīmīgākais pasaulē – atkarībā no tā, kā tiek uzskaitīti ieroči un narkotikas. Toties zāļu bizness ir nozīmīgākais spēlētājs reklāmas tirgū, zāles pasaulē tieši un netieši reklamē par lielākām naudām nekā automašīnas, ceļojumus un modes preces kopā. Pie kam reklamē intelektuāli un moderni. Lai atceramies kaut vai to, ka Amerikas zāļu kompānijas atsūtīja uz Latviju Madlenu Olbraitu, kas pārliecināja Latvijas valdību iekļaut osteoporozes medikamentus apmaksājamo medikamentu sarakstā. Tā kā līdzekļu medikamentu kompensācijai nekļuva vairāk, uz osteoporozes medikamentu rēķina samazinājās līdzekļi vēža vai leikozes slimniekiem. Es nevēlos teikt, ka osteoporoze nav jāārstē, bet tie ir svara kausi – kam līdzekļi vajadzīgi vairāk – vēzim vai osteoporozei.

Zāles medicīnā ieņem arvien nozīmīgāku vietu. Gadsimtiem pieņemts, ka ārstniecībā vienlīdz nozīmīga ir terapija ar zālēm, ķirurģija, terapija ar fizikāliem līdzekļiem (siltumu, aukstumu, strāvu, masāžu utt.) un psihoterapija. Zāļu firmu lielās ietekmes dēļ (arī tāpēc, ka vairums zinātnes pētījumu pasaules medicīnā tiek veikts ar zāļu firmu atbalstu) 21. gadsimta sākumā farmācijas industrijai ir izdevies ievērojami palielināt savu īpatsvaru ārstniecībā. Kamdēļ gan lietot inhalācijas un bankas, ja bērnam var nozīmēt antibiotikas? Un ar globālās ierēdniecības gādību šādi uzstādījumi nonāk vadlīnijās, ieteikumos un apmaksājamajos veselības pakalpojumos. Jo ministrija nudien nav paredzējusi maksāt kaut santīmu par banku uzlikšanu vai inhalāciju mājas apstākļos.

Psihoterapija Latvijā faktiski netiek apmaksāta, bet ir jūtams spiediens – katram ar sliktu pašsajūtu izrakstīt antidepresantus. Pasaulē daudz pētītā un pierādītā kustības (pastaigas, treniņa) ietekme uz ārstniecības gaitu tiek rūpīgi aizstāta ar gultas režīmu un tablešu sauju. Reklāma mums iesaka nevis savus tautas līdzekļus, bet Alpu ziedu uzlējumu, Kordiljēros vāktas saknītes, Dienvidķīnas ziedu medu un svešzemju augļu sulu. Interneta tirdzniecībā viegli pieejami gan antibiotiķi, gan psihotropi, gan antidepresīvi, gan potenci stimulējoši (viagra) līdzekļi.

Un publiskās diskusijās Ārstu biedrība tiek iesaistīta tikai un vienīgi medikamentu lauciņā. Tā vietā, lai es rakstītu pacientiem – kā pareizi ēst, kustēties, ievērot režīmu, atmest smēķēšanu, esmu spiests rakstīt par zālēm.

Gandrīz visas līdzīgas zāles ražo no viena un tā paša substrāta, pie kam šis substrāts ražots Ķīnā, Pakistānā, Indijā vai Brazīlijā. Lepnākas firmas šo pulveri attīra vairāk un iesaiņo krāsainā kapsulā, mūsu rūpnīcas Olainē vai Rīgā – glītā kapletē, bet indieši – baltās tabletēs. Tādēļ pirmās zālītes maksā pārdesmit latu, otrās dažus latus, bet trešās – santīmus. Pacients lieto tās zāles, ko izrakstījis ārsts vai ieteicis aptiekārs. Ārsts izraksta tās zāles, par kurām ir labāk informēts, pat ja šīm zālēm ir viena izejviela. Par zālēm ārstu parasti informē zāļu firmu pārstāvji.

Ja ārsts izraksta vairāk nekā trīs dažādas tabletes, varam būt gandrīz simtprocentīgi droši, ka pacients sajauks – kuras tabletītes lietojamas pa vienai trīs reizes, kuras – pa divām četras reizes dienā. Vēl trakāk, ja pacients bijis pie vairākiem ārstiem, kuri visi, labi būdami, savu receptīti izrakstījuši.

Ja kāds pacients iegādājas un apēd visas tās bezrecepšu zāles un medikamentiem pēc iesaiņojuma līdzīgus uzturbagātinātājus, kurus pirms Panorāmas un vakara filmas laikā reklamē televīzijā, viņam jālieto pa saujai kapsulu četras reizes dienā. Ja cilvēks apēstu tik daudz kapsulu, viņa kuņģis tiktu aizpildīts ar tilpumu, kas līdzvērtīgs maltītei. Neņemos spriest, kas notiek ar cilvēku, kam viss šis labums uzsūcas asinīs, bet droši var teikt, ka dažas no ķīmiskām vielām viņam tiek par daudz.

Zāles pacients saņem trijos veidos – pērk par savu naudu, saņem slimnīcā valsts apmaksātus medikamentus vai šos medikamentus iegādājas aptiekā un viņam tos pilnībā vai daļēji kompensē valsts. Latvijā ir otrs mazākais medikamentu kompensācijas budžets Eiropas Savienībā. 2009. gadā valsts apmaksāja zāles par 72 043 523.39 latiem, 2010. gadā – par 74 066 966.36 latiem, bet 2011. – par 81 994 670.39 latiem.

Ļoti plānais deķītis – valsts budžets medikamentu kompensācijai tiek vilkts no vienas puses uz otru. Katras jomas speciālisti ir pārliecināti, ka viņu specialiātē medikamenti ir jākompensē no kopējā maciņa, tātad – no manas un lasītāju kopējās budžeta naudas.

Visvairāk deķīti uz savu pusi parāva Baiba Rozentāle, būdama veselības ministre, viņa ievērojami paplašināja deķīti infekciju slimību profilaksei un ārstēšanai. Tiesa, ļaunas mēles melsa, ka tas nedaudz saistīts ar to, ka iepirkumiem viņa izmantoja sev draudzīgu vairumtirdzniecības bāzi un aptiekas sevis vadītajā slimnīcā, bet šīm valodām nav rasts nekāds pamatojums. Problēma ir tāda, ka nevar kādai slimnieku grupai šo finansējumu samazināt (piemēram, C hepatīta vai HIV/AIDS ārstēšanai), bet var pielikt kādai citai grupai klāt.

Tad nu par onkoloģiskiem preparātiem (dati var būt nedaudz neprecīzi, jo preparāti bērnu onkoloģijā un atsevišķām onkoloģisko slimību grupām, iespējams, klasificēti citās sadaļās). 2009. gadā valsts apmaksāja onkoloģiskās zāles par 11 129 045.82 latiem, 2010. gadā – par 10 170 957.10 latiem, bet 2011. – par 11 836 637.25 latiem. Viennozīmīgi – pat pašiem vienkāršākajiem ķīmijterapeitiskajiem preparātiem te nepietiek.

Prioritātei tomēr būtu jābūt zālēm vēža un leikozes ārstēšanai, īpaši bērnu un jaunatnes vecumā. Un šīs zāles ir ļoti, ļoti dārgas. Latvijā onkoloģisko preparātu iegādei nauda tiek neproporcionāli taupīta salīdzinot ar jebkuru citu Eiropas valsti.

Onkoloģija ir viens no galvenajiem mirstības iemesliem Latvijā, un onkoloģiski slimu pacientu skaits ik gadu turpina pieaugt. Kompensējamo medikamentu sistēmā onkoloģisko pacientu ārstēšanai Latvijā 2012. gadā ir paredzēti 11,8 miljoni latu, Igaunijā – 21 miljons latu, Lietuvā – 35 miljoni latu. Pēc inovatīvo medikamentu lietošanas apjoma uz pacientu, Latvija atrodas pēdējā vietā Eiropā. Palielinot onkoloģijas inovatīvo medikamentu budžetu, mēs, protams, nevarēsim glābt visus pacientus, tomēr spēsim palīdzēt un atvieglot ciešanas vismaz daļai no smagi slimajiem.

Savukārt nevajadzētu saprast, ka pārējos līdzekļus no kompensējamajiem medikamentiem valsts tērē nelietderīgi. Ļoti nozīmīgi ir psihiatrisko slimnieku ārstēšanai paredzētie medikamenti, bez kuriem nudien pacienti nevar iztikt, bet kā likums – paši nevar tiem naudu nopelnīt. Nozīmīga sadaļa ir zāles pacientiem pēc insulta vai infarkta.

Vai ir izšķērdība šo zāļu izrakstīšanā un valsts naudas tērēšanā, kā raksta kāda medicīnas darbiniece, vainu veļot uz ārstiem? Pasaulē ir daudz zinātnisku pierādījumu, ka vakcinācija pret sezonālo gripu ievērojami samazina mirstību no tās, pasargā grūtnieces no priekšlaicīgām dzemdībām un bērnu patoloģijām. Diemžēl pēc Big Pharma centieniem nopelnīt miljardus ar „cūku gripu” neuzticība pieauga visām gripu vakcīnām, t.sk. ārstu vidū. Uzskats, ka ārsti bez nekādas kritikas uzņem visus farmācijas ieteikumus, ir maldīgs.

Tamdēļ es jūs vēlreiz apgrūtināšu ar stāstiņiem par Big Pharma. Big Pharma lielākajā daļā valstu pārstāv lielākās zāļu kompānijas. Latvijā kā mazā valstī lielajām kompānijām nav tik striktas intereses, tādēļ farmācijas intereses nonākušas zāļu vairumtirgotāju un aptieku ķēžu turētāju rokās. Vienai no ķēdēm netieši pieder arī 8 poliklīnikas Rīgā, vairākas slimnīcas, daudzi doktorāti un viena no lielākajām laboratorijām. Tādēļ diskusija ap zālēm galvenokārt raisās zāļu vairumtirgotāju interesēs, kuri visu laiku apgalvo, ka ārsti izrakstot dārgās zāles un tādēļ zāļu cenas tik augstas.

Es tomēr vēlētos diskusiju pārnest tajā virzienā – kas valstij ir būtiskāk – savu iedzīvotāju veselība un dzīvildze vai jauni vilcieni laikā, kad lielākā daļa Latvijas dzelzceļu tiek slēgti?

Novērtē šo rakstu:

24
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Tiem, kas nevar izvēlēties, par kuru mafiju balsot

FotoJau iepriekš atvainojos tiem lasītājiem, kuri rakstu tematu, kam velta savu dārgo laiku, izvēlas no raksta virsraksta, jo nekāda izsmeļoša raksta, ja neskata ievadu, šeit nav. Viss raksts sastāv tikai no virsrakstā uzdotā jautājuma un ievada, kura virsraksts norāda uz mērķi, kas liek jums pašiem izveidot rakstu, komentāros izsakot savu viedokli.
Lasīt visu...

12

Māra Kučinska valdības galvenais produkts

Foto2016.gadā šī pati Māra Kučinska valdība ilgi pētīja un vētīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Šim jautājumam tika veltītas vairākas valdības sēdes vairāku mēnešu laikā.
Lasīt visu...

12

Vara un izvēle

FotoPamazām atklājas, ka tautai 4.maija Latvijā ar varu nav gandrīz nekāda sakara. Ar to varu, kas izvēlas vadību un pieņem galvenos saimnieciskos lēmumus. Tomēr atbildību par sastrādāto prasa tieši no mums.
Lasīt visu...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā...

Foto

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami...

Foto

Fotogrāfe un divas mammas

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja...

Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...