Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Desmit tūkstoši apņēmīgu, gandrīz pat varonīgu ļaužu ir ar saviem parakstiem pret pieminekli Pārdaugavā apliecinājuši, ka vienmēr gatavi cīniņam ar cilvēku atmiņu un citām lietām, kas lāga nespēj sist pretim, - akurāt kā tas bijušais komuņaku sekretārs, tagadējais tautas kalps, kas ne tik senā pagātnē pavēlēja postīt Kalpaka un viņa cīņubiedru piemiņas vietas, bet nu apgalvo, ka šādā veidā tās glābis no iznīcības. Speciāli viņiem veltu šo, iespējams, pamācošo fragmentiņu no savas jaunās grāmatas Trīspadsmit Amerikas.

"Es esmu nonācis Nikaragvas galvaspilsētas Managvas nomaļākā rajonā, netālu no Austrumu kapsētas - Cementerio Oriental, un stāvu pie pamatīga gareniska, nedaudz apskrambāta, sarkanmelni nokrāsota betona bluķa, - šajā pasaulē tieši betons visbiežāk izmantotais pieminekļbūves materiāls, un arī krāsu izmantošana ir parasta un atzīta lieta. Uz tā uzmontēta vertikāla balta betona plāksne, bet tās vidū uz tumšpelēcīgas metāla plāksnes – vai varbūt tā tomēr ir tikai citādi nokrāsota reljefa betona plāksnes daļa – fona ar gaišākiem burtiem rakstīts: Colonia. Leonel Rugama. „Qe se rinda tu madre". Un vēl zvaigznītes simbols ar vienu datumu - 27 marzo 1949 - un krustiņš ar otru - 15 enero 1970.

Šī ir piemiņas vieta, iespējams, varbūt pat visslavenākajam nikaragviešu mūslaiku revolucionāram, kura pēcnāves liktenis uzskatāmi parāda, kas ir noticis ar visu Nikaragvas revolūciju. To pašu, kura notika 1979. gadā un izraisīja tādu ASV nepatiku, ka sekoja daudzus gadus ilgs tirdzniecības embargo un miljardus izmaksājuši mēģinājumi paklusām gāzt nepatīkamo marksistiski ļeņinisko režīmu.

Leonels Rugama, kurš, kā rāda piemiņas plāksne, nenodzīvoja pat līdz divdesmit viena gada vecumam, bija dzejnieks. Turklāt dzejnieks viņš bija tajā retajā - faktiski unikālajā - pasaules valstī, kur (kā jums to norādīs arī jebkurš Nikaragvas ceļvedis) dzejnieks un rakstnieks joprojām ir vairāk elks nekā citviet popzvaigzne vai Holivudas spīdeklis; valstī, kur nebūs nekāds brīnums, ja ceļabiedrs provinces kratīgajā, smaržīgajā un ar divkājainā, četrkājainām un arī spārnainām būtnēm bāztin piebāztajā cāļu autobusā sāks skaitīt kādu garumgaru poēmu; valstī, kur pats prezidents (zināms dzejnieks, turklāt arī precējies ar dzejnieci) publiski ir paziņojis: "Mūsu zemē ikviens tiek uzskatīts par dzejnieku, kamēr nepierāda pretējo..."

Protams, būt dzejniekam šādā vietā - tas nozīmē arī uzņemties milzīgu atbildību, un Leonels Rugama acīmredzami centās, cik spēka. Viņš nebija nekāds revolucionārais mačo un atšķirībā no slavenā Če Gevaras ar sievietēm vienmēr bija bikliņš un klusiņš - tāds murmulīgs briļļainītis, izglītots un gudrs strādnieku zēns, gandrīz vai īstens nevainīgs svētais, kuram pat bija dzejolis Dzīvot kā svētie un kurš, kā atklāj citi viņa dzejoļi, par nāvi domāja daudz un regulāri tāpat kā par to, kā dzīvot pareizu dzīvi, kā atstāt pareizu mantojumu, pareizu piemiņu un kā palikt cilvēku atmiņā arī pēc nāves, kura agrāk vai vēlāk būs klāt.

Šo pārdomu augļus ievajadzējās daudz agrāk, nekā viņš pats, iespējams, to būtu vēlējies. 1970. gada 15. janvārī divdesmitgadīgais revolucionārs tika ielenkts konspiratīvajā mājā Managvā, un šajā mirklī viss visiem jau bija skaidrs - iznākt no turienes dzīvam un padoties Nacionālajai gvardei nozīmēja nodot sevi diktatora Somosas benžu un spīdzinātāju rokās un nolemt sevi īpaši mokošai un ilgai nāvei. Tie bija ļaudis, kuriem šķita pamācoši pa nakti nogalinātos iespējamos varas pretiniekus atstāt ceļmalās citiem par brīdinājumu, bet smieklīgi šķita nogriezt cilvēkam dzimumorgānus un tos viņa acu priekšā izbarot suņiem. (Nebija lietas, ko Somosas rīkļurāvēji nedarītu ar saviem pretiniekiem.) Vienīgais, kas atlika Rugamam, faktiski bija, - izlemt, kā tieši aiziet. Ar kādiem tieši vārdiem.

Rugama, kaut arī strādnieku zēns, bija labi izglītots un arī par vārdu un izteikumu krājuma pieticīgumu nevarēja sūdzēties. Taču, kad Nacionālā gvarde viņu aicināja skaļi nākt ārā un padoties, dzejnieks skaļi atbildēja ar nebūt ne pieklājīgiem un nebūt ne poētiskiem vārdiem, kuri vēl tagad, iespējams, ir otrs slavenākais teiciens visā Nikaragvā uzreiz aiz leģendārā revolucionāra Sandino Patria libre o morir! - Brīva tēvija vai mirt!

"Que se rinda tu madre!" skatoties nāvei acīs, paziņoja dzejnieks klasiskā ielas valodā. "Lai padodas tava māte!" Un gāja bojā kaujā. Tāpat kā vēl divi citi revolucionāri - Morisio Ernandess un Rohers Nunjess. Visu triju līķu fotogrāfija pēc tam bija ievietota valdības laikrakstā, taču nāvē klusējot aizgājušie Ernandess un Nunjess ir sen aizmirsti, un nenācās man viegli pat noskaidrot viņu vārdus; cita lieta - nevainīgais svētais, kura pēdējie pirmsnāves vārdi pēkšņi izrādījās... nu, maigi izsakoties, parupji. Kaut kādā jokainā veidā - interesanti, bija to Rugama izrēķinājis vai tomēr ne - tieši šī pašpuiciskā iespļaušana uz tevi vērstā lielgabala stobrā izrādījās tā, ko vidusmēra nikaragvietis saprata un novērtēja.

Šis notikums vēl cilvēku apziņā sakusa kopā ar to, ko pusgadu iepriekš, 1969. gada 15. jūlijā televīzijas tiešraidē varēja vērot katrs nikaragvietis (tas ir, katrs, kam bija pieejams televizors), - kā Nacionālā gvarde ar tankiem, helikopteriem un simtiem vīru uzbrūk citai kuslai divstāvu ēkai Managvā, lai izsvēpētu no turienes un iznīcinātu, kā tika uzskatīts, pamatīgu revolucionāru vienību. Kad iespaidīgā kauja bija beigusies, aplenkto uguns apklususi un drupas pārmeklētas, izrādījās, ka viss šis milzīgais spēks ir bijis vērsts pret vienu vienīgu divdesmit trīs gadus vecu jaunekli vārdā Hulio Buitrago.

Buitrago laikam nebija no tiem dzejniekiem, kas raksta, deklamē un pirms nāves kārtīgi nolād savus pretiniekus, - viņš gāja bojā, klusējot, atšaudoties un piesedzot trīs citu biedru atkāpšanos. Taču arī ar to pietika gan nikaragviešu aizvien pieaugošajai apziņai, ka pret brutālo varu ir iespējams cīnīties arī maziem spēkiem, gan arī varoņleģendai, kura turpinājās vēl gadu desmitiem, - ar to pietika pat, lai druscīt apmuļķotu pat vērīgo rakstnieku Salmanu Rušdiju, kurš, vācot materiālus savai grāmatai Jaguāra smaids, bija sapratis, ka "cilvēki ieraudzīja Buitrago iznākot un beidzot mirstot"...

Šie nedaudz "uzlabotie" Buitrago dzīves pēdējie mirkļi, šie Rugamas parupjie vārdi bija tie, kas nikaragviešu prātos par viņu palika... būtu, protams, jauki teikt, ka uz mūžīgiem laikiem, taču tā nebūs gluži patiesība. Dzīve ir mainījusies, un nekas to neparāda skaidrāk kā pārmaiņas ar tiem pašiem Rugamas pieminekļiem.

Nekas par to neliecina, taču izrādās, ka šis te sarkanmelnais piemineklis nav tas pats, kas šeit par godu druscīt svētajam revolucionāram tika uzstādīts uzreiz pēc revolūcijas. Kad 1990. gada vēlēšanās kreisie - sandinisti cieta sakāvi, jaunā Violetas Barrios de Čamorro valdība ķērās pie tā, ko varētu saukt par politiskās atmiņas mainīšanu. No 1990. līdz 1995. gadam Managvas mērs bija Arnoldo Alemans (divus gadus vēlāk viņš kļuva arī par Nikaragvas prezidentu un valdīja, kamēr viņa politisko karjeru nepārtrauca kārtīgs korupcijas skandāls), - viņa vadībā tika iznīcināti simti revolucionāro pieminekļu, tostarp viens no pirmajiem bija tieši šis.

Savukārt 2007. gadā sandinisti atgriezās pie varas – un iepriekšējā vietā atgriezās arī piemineklis. Gandrīz tieši tāds pats, taču... gluži tāpat kā "pārkrāsojās" sandinisti, nu jau "īstā" Rugamas piemiņas vieta skaitās cita.

Šis te, sarkanmelnais un ar nepieklājīgo uzrakstu, atrodas faktiski blakus La Aviación cietumam, kur Somosu dinastijas valdīšanas laikā notika viss, kas nu diktatoru cietumos notiek. Cietums izrādījās vajadzīgs arī jaunajai varai, savukārt Rugamas vārdā nosauktā kolonija tika nodota kā mītne jaunās armijas jauno virsnieku ģimenēm. Jau tajā pašā 1979. gadā Colonia tika nosaukta Rugamas vārdā, un tad arī tika uzstādīts piemineklis. Protams, bija ļoti simboliski – vietā, kas savulaik bija Somosas Nacionālās gvardes perēklis, nu slejas piemineklis cilvēkam, kas, labi apzinoties nāves tuvumu, atļāvās viņus sirsnīgi pasūtīt.

Taču nu 2010. gadā, Rugamas nāves četrdesmitajā gadadienā viņa nāves vietā, kas atrodas tikai kādu gabaliņu tālāk, blakus Cementerio Oriental ieejai, uzsliets jauns, no vietējo viedokļa - nesalīdzināmi smalkāks piemineklis. Protams, tas atkal ir betons, taču nu betona ir daudz, daudz vairāk - veselas trīs milzu plāksnes: uz kreisās ir uzzīmēti/uzgleznoti (visā Latīņamerikā vērojamā aizraušanās ar sienu gleznojumiem šai zemē ir īpaši izteikta) Nikaragvas un sandinistu frontes karogi, centrā - nedaudz naivistiskā manierē attēlota meitene, kas pabeidz zīmēt Rugamas portretu, bet labajā pusē – fragments no paša Rugamas dzejoļa, kas beidzas ar vārdiem: „Ļoti tuvu nāvei, bet ne beigām.”

Kaut kur ir pazudis gan revolucionārais askētisms, gan mačiskais pašpuicisms ar ienaidnieku mātes pieminēšanu. Un to pašu var novērot visā Managvā, - bijušie revolucionāri, kuri vienpadsmit gadus pēc revolūcijas zaudēja vēlēšanās un atkāpās, nu atkal ir atpakaļ, taču nu jau viņi ir - vai vismaz izliekas - pilnīgi citādi. Skarbi romantiskā sarkanās un melnās krāsas salikuma vietā nu ir rozā plakāti ar puķītēm (nē, es nepārspīlēju), brīvās tēvijas, sociālisma un nāves saukļu vietā - kaut kas par mieru, mīlestību un kristietību, un visos lielajos Managvas krustojumos, apliecinot prieku, mīlestību un gaišo skatu nākotnē, ir uzstādīti veidojumi, kas visvairāk atgādina mūžīgas Ziemassvētku eglītes – dienas gaismā tie izskatās pabaismīgi, bet naktī ļoti jauki.

Kopumā izskatās, ka vecā-jaunā vara ir noalgojusi imidžmeikerus, kuri pirms tam ilgus gadus rūpējušies par  Bārbijas publisko tēlu. Un, protama lieta, ka revolucionārā, varonīgā, brutāli pašpuiciskā nāve vairs nav ne pieprasīta, ne akcentēta - Rugamam vēl ir paveicies, jo visi zina, ka viņš no agrīnajiem revolucionāriem bija viens no retajiem, kas neatteicās no katoļticības, un tātad atbilst vecās-jaunās varas kristīgi sociālistiskajam raksturam. Savukārt visādi citādi sarkanmelnā revolūcija ir beigusies ar klusu pššššš..."

Novērtē šo rakstu:

56
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...