Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Senos laikos cilvēki, kuri nav varējuši atdot savus parādus, esot likti saucamajā parādu bedrē. Visticamāk, ka tā atradās pazemē, kur neiespīdēja saule un nebija pieejams svaigs gaiss. Gluži pretēji – tajā visticamāk valdīja šausmīga smirdoņa, jo nav dzirdēts, ka senie cietumi būtu aprīkoti ar kādām labierīcībām vai ka senie cietumsargi nēsātu naktspodus. Tāpat nav dzirdēts, ka nabaga ieslodzītie tiktu vesti pastaigās vai uz kādu āra tualeti. Protams, šādos apstākļos cilvēka mūžs nebija garš un drīz vien beidzās.

Vārdu sakot, šāda bedre bija šausmīga vieta, un būtu tikai taisnīgi, ja tur nonāktu cilvēki par smagiem noziegumiem.

Un tā arī bija. Jo parādu bedrē nenonāca maniaki, zagļi, laupītāji un slepkavas. Parādu bedrē nonāca cilvēki, kuri bija izdarījuši vēl ko briesmīgāku – aizņēmušies naudu un nav bijuši spējīgi to atdot. Atdot tik, cik paņēmuši, viņi visbiežāk varētu, bet šiem ļautiņiem bija jāatdod daudz vairāk. Jo aizņēmušies viņi bija no augļotājiem un uz augļiem. Mūsdienās tie ir pārdēvēti par kreditoriem (bankām) un procentiem.

Lieki teikt, ka starp viņiem nebija tādu, kuri varētu atdot, bet negribētu. Jo sods bija pārāk briesmīgs. Nabaga cilvēks darīja visu, ko spēja, pārdeva visu, ko varēja pārdot – gan visu, ko bija iegādājies par aizņemto naudu, gan visu, kas viņam piederēja pirms tam, bet... ar to bija par maz. Jo summa, kas viņam bija jāatdod, bija daudz, daudz lielāka par summu, kuru viņš bija aizņēmies. Un ar katru dienu tā palielinājās.

Slazds bija aizcirties. Dzīve beigusies. Tagad vienīgā cerība bija uz radiniekiem, kuri varētu nabaga cilvēkam palīdzēt un viņu no bedres izpirkt. Tāda iespēja bija. Jo augļotājam jau patiesībā nevajadzēja cilvēka nāvi. Augļotājam vajadzēja izdabūt NAUDU, bet nežēlīgā apiešanās ar parādniekiem bija vajadzīga, lai nostiprinātu šī “biznesmeņa” autoritāti un varu. Sak, lai nevienam citam neienāktu prātā neatdot...

Toreiz atšķirībā no mūsdienām augļotāji naudu paši nekala. Tā piederēja ķēniņiem un apgrozībā bija tik, cik bija. Tādēļ, kad vieni aizņēmēji atdeva vairāk, nekā paņēmuši, saprotami, ka citiem naudas trūka. Tās vienkārši nebija. Tā atkal bija pie augļotāja, un vienīgais risinājums, kas cilvēkam atlika, bija atkal aizņemties. Lieki teikt, ka augļošana bija atbalstīta ar likumu, garīgo un laicīgo varu. (Tiesa, ne vienmēr un ne visur. Par to – vēlāk.)

Lūk, piemērs.

Ķēniņš izkaļ simt monētas un iedod augļotājam.

Augļotājs aizdod desmit cilvēkiem katram desmit monētas uz gadu ar 10% likmi, t.,i. - pēc gada katram jāatdod vienpadsmit monētas. Visi aizņēmēji priecīgi, procentu likme nav liela, galu galā viņi to uzskata pat par taisnīgu - arī “labdarim” no kaut kā jādzīvo...

Paiet gads, un visi atnāk atdot parādu ar augļiem. Kad deviņi ir samaksājuši (9x11=99), tad izrādās, ka desmitais ne tikai neko nav nopelnījis, bet arī no tām desmit monētām, ko tas aizņēmies, ir palikusi tikai viena. Un kur gan lai viņam būtu, ja apgrozībā bija tikai simt, bet deviņdesmit deviņas jau ir atpakaļ pie augļotāja. Šis vīrs nav ne labāks, ne sliktāks par pārējiem. Vienkārši kārtis tā iekrita. Nākošreiz iekritīs kādam no pārējiem...

Tad augļotājs ņem nabaga vīra māju, lopus, bet, ja vēl nepietiek, pārdod viņa bērnus. Un vīrs vairs nekad viņus neredz. Jā, jā – arī tā ir bijis.

Par lielu nožēlu tā ir arī tagad. Cik daudzi Latvijas cilvēki nonākuši augļotāju valgos un ir bijuši spiesti emigrēt, pamest savas ģimenes, bērnus, lai nopelnītu šīs trūkstošās desmit monētas! Laiks, atšķirtība dara savu, un daudzi jo daudzi vecāki un bērni viens no otra dzīves pazūd. Uz visiem laikiem.

Šodien Latvijā parādu bedrē var iekļūt (un iekļūst) arī bez parādiem, bez aizņemšanās. Latvijas valsts īsteno brutālu genocīdu pret tautu, dažādos veidos likdama atdot to, ko tauta nav ņēmusi. Tas ir rekets. Tie ir gan milzīgie starptautiskie aizdevumi ar neatdodamiem procentiem, gan dažādi citi maksājumi, kuriem izgudro dažādus nosaukumus. Visbiežāk tos nosauc par nodokļiem. Daudz un dažādiem nodokļiem. Un izdomā arvien jaunus un jaunus.

Dažreiz reketu iesaiņo pavisam dīvainā veidolā. Piemēram, nosauc par – ieklausieties tikai – Obligāto Iepirkuma Komponenti! Protams, vidusmēra pilsonim ir pilnīgi vienalga, kā laupītājs argumentē to, ka viņam naudu vajag vairāk nekā pilsonim. Vai par “komponenti”, vai kā citādāk. Atdod! - un viss...

Parasti laupītājam ir pārsvars pār godīgo pilsoni. Jo laupītājs ir gatavojies laupīšanai, bet pilsonim tā ir negaidīta. Laupītājam ir ierocis, nekaunība, plāns. Pilsonim nekā no tā nav. Bet valsts pārsvars pār pilsoni ir vienkārši nesamērāms...

Starp citu, valsts aprēķinātajiem “nodokļiem”, “oikiem”, “nīniem” un citiem maksājumiem ir visas augļotāja taktikas pazīmes – noteiktajos termiņos nenomaksāti, tie aug, un rezultātā cilvēks var zaudēt visu savu īpašumu, jumtu virs galvas ieskaitot. Un – uzmanību! - tas ir situācijā, kad VIŅŠ NEKO NAV ŅĒMIS! Un tas ir bīstams precedents – likt atdot to, ko neesi ņēmis!

Protams, tas ir rekets.

Pēc pēdējiem saņemtajiem elektroenerģijas rēķiniem es plānoju atteikties no tās pirkšanas līdzšinējā ceļā. Rēķinu, ka cena 0,92 Eur/kWh ir klaja nekaunība. Gan jau atradīšu kādu alternatīvu enerģijas avotu. Bet es gribu atteikties ne tikai no elektroenerģijas piegādātāju un ražotāju pakalpojumiem. Es gribu atteikties arī no šīs valsts (pareizāk – valsteles) pakalpojumiem.

Jo runa jau sen vairs nav par cenām. Runa ir par to, ka valsts, kura sākotnēji ir radīta, lai palīdzētu un atvieglotu tautas dzīvi, ir kļuvusi par lielu apgrūtinājumu tai un sarežģī savu pilsoņu dzīvi. Nu sakiet, kam man tāda vajadzīga?!

Un noslēgumā par to, vai viss ir tik drūmi un vai vienmēr tā ir bijis. Vēsture un fakti liecina, ka nē.

Dažādos laikos un dažādās valstīs augļošana ir atzīta par ārkārtīgi bīstamu noziegumu. Par tik bīstamu, ka augļotājiem draudējis nāves sods. Un tas arī saprotams – saprātīgs, pat ar viduvēju saprašanu apveltīts valdnieks viegli ieraudzīs augļošanas antisociālo, ārkārtīgi bīstamo būtību. Jo parazītam kļūstot bagātam bez darba, degradējas pats “darbs – atalgojums” princips. Kad nauda pārstāj būt par preču un pakalpojumu ekvivalentu, bet kļūst par cilvēku paverdzināšanas un kontroles rīku, par varas instrumentu, tad sabiedrībai nav nākotnes.

Mazliet atkāpšos, bet, iespējams, tas ir viens no iemesliem, kādēļ Rietumi bombardē daudzas Austrumu valstis. Jo, lūk, kas par āķi – tās nevar paverdzināt caur neatdodamiem aizdevumiem. Kad valstij “ieslēgts skaitītājs” un tā nevar norēķināties, tā atdod savus dabas resursus. Bet daudzajās Austrumu valstīs valdošā reliģija ir islāms, bet islāms savukārt aizliedz gan aizdot, gan aizņemties naudu uz procentiem. Tas skaitās liels grēks. Tādēļ tur šī “aizdevumu” taktika “nerullē”, un nākas ķerties pie raķetēm un bumbām.

Bet nu atgriežamies Latvijā.

Jāsaka, ka cilvēku nezināšanas, kūtruma, pasivitātes, valsts korumpētības, tās piekoptās tautai klaji naidīgās politikas un daudzu citu iemeslu dēļ mēs esam tur, kur esam, tas ir – bedrē. Iespējams, ka kāds man nepiekritīs. Visticamākais, kāds ierēdnis vai kādas partijas biedrs. Nekas, kad viņš šo amatu vai stāvokli zaudēs, tad nonāks turpat, kur pārējie, un kļūs solidārs ar tautu. Labāk gan, lai tas notiktu ātrāk, jo kas zina, kāds būs pārmaiņu formāts...

Kāds bēdīgi slavens cilvēks ir pateicis frāzi: “Jo sliktāk, jo labāk!”

No ko, atliek viņam tikai piekrist. Valsts un augļotāju savienība Latvijā ir radījusi tiešām degradētu, dzīvei nepiemērotu vidi, nepanesamus apstākļus. Cilvēki bēg no šejienes. No savas Dzimtenes...Un ne vienmēr tās ir ekonomiskas grūtības. Tās var pārvarēt. Viņi bēg no valsts mega nekaunības un alkatības, korupcijas un netaisnīguma.

Jā, arī citur nav nekāda Leiputrija, bet Latvija, šķiet, ir nonākusi degradācijas līderos. Cilvēki netic valstij, viņiem nav drošības par rītdienu. Man patīk Dombrovska lieliskā humora izjūta, kad viņš deklarēja “Latvijas veiksmes stāstu”. Viņš neapšaubāmi ir viens no galvenajiem Latvijas ākstiem, bet... kā viņi visi – šie āksti - ir apnikuši!

 Kad sliktāk vairs nevar būt, sāk kļūt labāk. Tikai... vai esam jau sasnieguši bedres dibenu? Vai varēsim pret to atsperties, lai uzsāktu ceļu augšup? Vai spēsim atbrīvoties no tiem, kuri mūs gremdē? Tas atkarīgs no mums.

Novērtē šo rakstu:

32
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...