Ventspils brīvostas darbinieki sāk dumpoties: grib izteikt neuzticību ostas pārvaldniekam
Imants Liepiņš14.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau nākamajā dienā pēc slēgtā semināra “par ostu pārvaldības reformām”, ko Ventspils brīvosta kopā ar satiksmes ministru slepeni noturēja kādā kafejnīcā, ostas darbinieku mērs bijis pilns — brīvostas pārvaldē strādājošie vienkāršie ventspilnieki draudējuši nobalsot par neuzticību ostas pārvaldniekam Andrim Purmalim.
Ostas kapteinis un viņam pakļauto dienestu darbinieki pagājušo trešdien izvirzījuši pretenzijas brīvostas pārvaldniekam Andrim Purmalim “par neprofesionālo, valdonīgo, nedemokrātisko, reizēm aizvainojošo vadīšanas stilu”, ziņo Ventas Balss.
Tāds notikumu pavērsiens Ventspils brīvostas pārvaldes vēsturē notiek pirmo reizi, norādīja ostinieku arodbiedrības organizācijas priekšsēdētājs Olivers Kronbergs. Ostas kapteinis Gunārs Trukšāns un aptuveni 20 viņa padotie 8. jūlijā organizēja sapulci, kurā četras stundas apsprieda Ventspils brīvostas pārvaldnieka Andra Purmaļa vadības stilu un viņa darba rezultātus aizvadīto septiņu mēnešu laikā. Pats Ventspils brīvostas pārvaldnieks arī bija klāt sapulcē, bet attālinātā režīmā tajā piedalījās brīvostas valdes priekšsēdētāja Inguna Strautmane.
A. Purmalis šajā amatā tika iecelts 2019. gada decembrī pēc Jaunās konservatīvās partijas politiķu ierosinātajām ASV sankcijām pret Ministru kabineta pārraudzībā esošo Ventspils brīvostas pārvaldi, kā rezultātā no amata tika padzīts ilggadējais pārvaldnieks Imants Sarmulis. Rezultāts — apstājusies industrializācijas programma, problēmas ar veco kredītu atmaksu un jaunu saņemšanu, bet kravu apjoms (salīdzinot ar pagājušo gadu) krities par 41% un turpina iet uz leju vēl.
Ostas kapteinis G. Trukšāns atgādināja, ka A. Purmalis tika iecelts šajā amatā tikai uz diviem trim mēnešiem — uz pārejas posmu, kura laikā valsts Satiksmes ministrijas personā vajadzēja nodot ostas funkcijas jaunveidojamajai VAS Ventas Osta. “Pirmais iespaids bija labs, un uz īsu laiku tik enerģisks pārvaldnieks, iespējams, arī derēja, taču pagājis jau krietni lielāks laika posms nekā divi trīs mēneši, un mēs gaidām pārmaiņas,” sapulcē sacīja Trukšāns.
A. Purmalis pēc izglītības ir sociālo zinātņu speciālists un psihologs personāla jautājumos, kopš 2004. gada viņš vadījis Rīgas brīvostas Iekšējās drošības dienestu, pirms tam vadīja apsardzes firmu utt. Kā pārliecinājušies daudzi Ventspils brīvostas pārvaldes darbinieki, ar minētajām iemaņām ir krietni par maz tik sarežģīta un specifiska mehānisma, kāds ir brīvosta, vadīšanā. Kapteiņdienesta darbiniekus neapmierina A. Purmaļa vadības stils — tas esot nedemokrātisks, valdonīgs, aizvainojošs.
Brīvostas teritorijā apturēta jaunu darba vietu izveide, nolemts palaist garām pusotru miljonu Eiropas naudas, kas bija jau faktiski iegūta astotās rūpniecības ēkas būvei. Nākamais solis — jau esošo darbavietu likvidēšana. Vēl pirms ostas funkcionālā audita sākuma samazināti vai pilnībā likvidēti atsevišķi Ventspils brīvostas pārvaldes dienesti.
Piemēram, atlaisti ūdenslīdēji no speciālā kuģa Neptūns komandas — pavisam atlaisti septiņi no deviņiem ūdenslīdēju kuģa komandas locekļiem, bet divi turpina darbu, veicot citus pienākumus. Turpmāk pirkšot ūdenslīdēju ārpakalpojumus. No hidrogrāfijas kuģa Kapteinis Orle komandas atlaisti seši jūrnieki (divi bija pensijas vecuma), divi turpina pildīt citus pienākumus — kopš A. Purmaļa un I. Strautmanes vadības sākuma Kapteinis Orle vairs neesot izgājis jūrā. Hidrogrāfijas kuģa pakalpojumus tāpat turpmāk iegādāsies kā ārpakalpojumu.
Uz pusi samazināts darbinieku skaits negadījumos noplūdušās naftas savācējkuģu grupā — 16 cilvēku vietā atstāti 8; visi atlaistie bija pensijas vecumā. Šogad tāpat ir atbrīvotas divas loču vakances, un nolemts jaunus darbiniekus šajā postenī nepieņemt. Vietējās ostinieku arodbiedrības līderis Olivers Kronbergs norāda — samazinot darbinieku skaitu, arodbiedrības organizācija zaudējusi aptuveni trešdaļu savu biedru. Patlaban Ventspils brīvostas pārvaldē vēl strādā 210 cilvēki.
Darbinieku samazinājums notiek ne tikai Ventspils brīvostas pārvaldē, bet arī Rūdolfa Meroni kontrolētajos Ventspils Tirdzniecības ostas grupas terminālos, tā zinājis teikt O. Kronbergs. Pēc viņa informācijas, VTO no 150 arodbiedrības biedriem palikuši mazāk par pusi. “Katru dienu kāds zaudē darbu un izstājas no arodbiedrības organizācijas,” sacījis O. Kronbergs.
Jau iepriekš tika informēts, ka Ventspils brīvostas pārvaldei trūkst finanšu līdzekļu uzņemto saistību izpildei, līdzfinansējot ostas infrastruktūras attīstības projektus, kuriem piešķirts ES fondu finansējums. Jūnijā iestājās atmaksas termiņš Ventspils brīvostas pārvaldes četriem kredītiem 8,3 miljonu eiro kopsummā. Kredīti tika ņemti to objektu būvniecībai, kas jau iepriekšējos gados nodoti ekspluatācijā. Papildu 8,3 miljoniem eiro vajadzēja vēl 7 miljonus, lai turpinātu uzsāktos pievedceļu, rūpniecisko ēku būvniecības projektus, atjaunotu hidrotehniskās būves ostā.
Galvenā problēma, pēc ostas kapteiņa domām, ir akūts naudas trūkums. Nepieciešams atjaunot kuģu kustības dienesta aprīkojumu, steidzami jārisina jautājums ar zemessmēlēju — specializētajam kuģim Dzelme vajadzīgs remonts, vai arī tas jāmaina pret jaunāku, bet zemes sanesumi ostas akvatorijā dziļumu uzturēšanai ir jāsmeļ praktiski katru dienu.
Pēc ostas kapteiņa domām, šajā situācijā ostas pārvaldniekam burtiski jāsēd pie valdības durvīm, lai meklētu izeju un problēmu risinājumus. “Kāpēc airBaltic saņēma 280 miljonus eiro krīzes seku pārvarēšanai, bet Ventspils osta nesaņēma?” retoriski vaicā G. Trukšāns.
Uzklausījis pretenzijas, pārvaldnieks A. Purmalis informēja par situāciju ostā. Teju visās Ventspils ostas problēmās viņš vaino kādus citus, nevis savu iestādi — iepriekšējo vadību, privātos terminālus u.c. Pārvaldnieks norādīja uz zemu Ostas kapteiņa dienesta tehnisko aprīkojumu un sliktu ostas flotes kuģu tehnisko stāvokli. Viņš jau iepriekš brīdinājis, ka tiek plānots atteikties gan no ostas teritorijā esošo ielu remontiem, gan no industriālajiem parkiem.
Savukārt termināļiem Ventspils brīvostas pārvalde turpmāk piešķiršot atlaides vien tādos gadījumos, ja tie nodrošinās kravu apgrozījumu. Termināļu darbība rada galvenos ienākumus Ventspils brīvostas pārvaldes budžetā, atgādināja A. Purmalis.
Četras stundas ilgušo debašu iznākumā tvaiks bija nolaists, un vismaz uz dažiem jautājumiem ostas darbinieki saņēmuši atbildes. Tāpēc līdz darbinieku balsojumam par ostas pārvaldnieka darba novērtējumu lieta nenonāca.
“Svarīgi, ka mēs likām pārvaldniekam saprast, ka nepiekrītam viņa darba stilam un negrasāmies klusēt,” apkopoja G. Trukšāns. “Ventspils brīvostas pārvaldē bija ļoti daudz neapmierināto ar pārvaldnieka darba stilu. Pēc sapulces tika panākta vienošanās, ka biežāk ir jātiekas un vairāk jārunā,” piebilda arodbiedrības līderis O. Kronbergs.
Pietiek jau aprakstīja, kā dienu iepriekš negaidīti atklājās, ka Ventspils brīvostas pārvaldē tiek noturēts slepens seminārs “par ostu pārvaldības reformām” un to pastiprināšanu, neraugoties uz to, ka līdzšinējās JKP ministra Tāļa Linkaita “reformas” ir samazinājušas tranzītkravu pārvadājumus pa dzelzceļu Latvijā gandrīz uz pusi, bet ostās kravu kritums sastāda no 13% Liepājā līdz 41% Ventspilī:
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
