Vērā ņemamas summas "Liepājas metalurgā" atalgojumā saņēmis arī Lipmans
PIETIEK26.06.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kirovs Lipmans metalurģijas uzņēmumā Liepājas metalurgs pēdējos gados bijis atstumts no uzņēmuma vadības un lēmumu pieņemšanas, taču uzņēmuma saimnieki ne tikai sev maksājuši milzīgas algas, bet arī Lipmanu kā padomes locekli badā nav mērdējuši, - tā rāda uzņēmuma grāmatvedības izziņa, kas nonākusi Pietiek rīcībā.
Līdz šim plašāk bija zināms par iespaidīgajām summām - pat miljonu latu gadā, kaut ir neoficiālas ziņas par vēl lielākām summām -, ko atalgojumā saņēmuši uzņēmuma faktiskie saimnieki, to ģimenes locekļi un pietuvinātās personas.
Taču, kā izrādās, vērā ņemamu atalgojumu vismaz pēdējos divos gados uzņēmumā saņēmis arī Liepājas metalurga padomes loceklis, trešais lielais akcionārs Lipmans, kas jau ilgāku laiku visdažādākajos veidos ir protestējis pret atstumšanu no līdzdalības uzņēmumā.
Kā rāda Liepājas metalurga sagatavota izziņa, kas datēta ar šā gada 15. janvāri un ko Pietiek šodien publicē pilnībā, pēdējos divos gados Lipmans atalgojumā pēc nodokļu nomaksas kopā uzņēmumā saņēmis vairāk nekā 104 tūkstošus latu.
2011. gadā Lipmanam viņa Citadele bankas kontā ieskaitīti 46 923 lati, bet pērn - 57 515 lati. Bruto atalgojums bijis attiecīgi 68 904 un 84 736 lati.
Kā Pietiek norādījuši avoti uzņēmumā, faktiski šīs summas varētu tikt uzskatītas par sava veida atpirkšanās naudu, jo nekādu reālu darbību uzņēmuma vadībā Lipmans nav veicis un viņam tas arī nav ticis ļauts.
Lipmana ikmēneša bruto atalgojums - 5742 lati mēnesī kopā ar "prēmijas piemaksu" (2012. gada decembris bijis izņēmums - tad viņam pēkšņi izmaksāti vairāk nekā 14,6 tūkstoši latu pēc nodokļu nomaksas) - ir bijis būtiski lielāks nekā citiem padomes locekļiem.
Piemēram, bēdīgi slavenais uzņēmuma padomes loceklis Andris Deniņš samierinājies ar vidēji 450 latiem mēnesī, - to apliecina Pietiek jau iepriekš publiskotais uzņēmuma audita slēdziens.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
