Vēršas KNAB pret „Berķa un Co” kontrolēto LNT, aizdomas par policijas uzpirkšanu
PIETIEK04.03.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tā sauktajā Ventspils karā, kurā galvenā cīņa tagad norit starp Šveices advokātu Rudolfu Meroni un bijušajiem Lemberga oponentiem, iesaistīts arī KNAB.
Pietiek zināms, ka KNAB tiek vērtēts iesniegums par kādas Jūrmalas policijas inspektores uzpirkšanu, lai panāktu kriminālprocesa ierosināšanu un no tā izrietošu aizliegumu pārreģistrēt miljonus vērtās a/s Latvijas naftas tranzīts (LNT) akcionāru sapulces lēmumus. Aizdomu ēna ir par to, ka policiste varētu būt darbojusies Ventspils uzņēmēja Olafa Berķa un pārējo bijušo Lemberga oponentu interesēs.
LNT ir Ventspils karos ierautā naftas produktu tranzīta uzņēmuma a/s Ventbunkers meitasfirma, kuras kontos Lihtenšteinas bankā atrodas ap 29 miljoni dolāru un kura ir otra lielākā a/s Ventspils nafta īpašniece. LNT un Ventbunkers kopš gada sākuma nonācis tā saukto bijušo Lemberga oponentu kontrolē. Oponentu līderis ir partijas Vienotība kasierim Edgaram Jaunupam draudzīgais Ventspils miljonārs Olafs Berķis, kurš iesaistījies biedrības Latvijas attīstībai dibināšanā. LNT padomi vada advokāts Mārtiņš Kvēps, savukārt vienīgais miljonus vērtās LNT valdes loceklis ir Aleksejs Ovods.
Pēc Pietiek rīcībā esošajām ziņām, ar iesniegumu KNAB vērsušies ar Meroni saistīti Ventbunkers pārstāvji, paužot aizdomas, ka Ovods varētu būt īstenojis Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes Jūrmalas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākās inspektores leitnantes Pavlovas uzpirkšanu, lai panāktu kriminālprocesa ierosināšanu un aizlieguma uzlikšanu veikt izmaiņas LNT padomē un valdē.
To, ka saistībā ar Jūrmalas policijā ierosināto kriminālprocesu UR noteicis aizliegumu veikt pārreģistrāciju par LNT sapulču lēmumiem, Pietiek apstiprināja UR. Savukārt KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs uz jautājumu, kāda ir virzība saistībā ar iesnieguma par iespējamo Jūrmalas policijas inspektores uzpirkšanu, teica: „Šāds iesniegums saņemts un tiek lemts par tā tālāko virzību.”
Jūrmalas policijā kriminālprocess pret bijušo Meroni kontrolēto LNT valdi par tās izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem no 2010.gada februāra līdz 2012.gada janvārim ierosināts 2.februārī. Dienu vēlāk, 3.februārī, kriminālprocesa ietvaros pieņemts lēmums par visa veida pārreģistrācijas aizliegumu LNT izpildinstitūcijās. Savukārt jau 6.februārī UR pēc Jūrmalas policijas lūguma reģistrējis nodrošinājumu LNT lietā, aizliedzot veikt jebkādas izmaiņas LNT valdē un padomē. Berķa vadītajiem oponentiem šis Jūrmalas policijas noteiktais aizliegums un tam sekojošais UR lēmums nodrošinājis pozīciju nostiprināšanu, jo līdz ar pārreģistrācijas liegumu nekādas citas izmaiņas LNT padomē un valdē tagad nevar tikt veiktas.
Noprotams, ka Meroni pārstāvēto Ventbunkers amatpersonu iesniegums KNAB par Jūrmalas policijas vecākās inspektores iespējamo uzpirkšanu balstīts uz faktu, ka miljonus vērtais LNT nekad nav bijis reģistrēts vai darbojies Jūrmalā un nekad nav arī veicis darījumus, kuri jebkādā veidā būtu saistīti ar Jūrmalu. Miljonus vērtās LNT UR reģistrētā juridiskā adrese ir Ventspils, Dzintaru iela 92.
Skaidrojumu par to, kāpēc LNT valdes loceklis Ovods vērsies Jūrmalas policijā, Pietiek neizdevās saņemt. LNT padomes priekšsēdis un ar Berķi saistītais advokāts Kvēps vairāk nekā nedēļas laikā Pietiek nesniedza atbildi uz jautājumiem, kāpēc oponentu kontrolētā LNT vērsusies Jūrmalas policijā, kāda ir LNT saistība ar Jūrmalu un kādi noziedzīgi nodarījumi LNT veikti, par kuriem bija jāvēršas Jūrmalas policijā.
Jau rakstīts, ka tā sauktie Lemberga oponenti, kas tagad atkal vienojušies ar Ventspils mēru, pērnā gada nogalē pārņēma varu pār Ventspils ostas centrālo uzņēmumu Ventbunkers. Līdz tam Ventbunkers bija Šveices advokāta Meroni kontrolē. Līdz ar ietekmes iegūšanu Ventbunkers tā sauktie oponenti nodrošinājuši varu gan pār LNT, gan Latvijas Avīzes izdevēju a/s Lauku Avīze, gan vairākiem citiem ar Ventbunkers saistītiem tranzīta uzņēmumiem.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
