Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Protams, naivi cerēt, ka Latvijas zīmola/brenda veidošanā priekšroka tiks dota veselā saprāta diktētai loģiski racionālai attieksmei un gudras tautas konsolidētai rīcībai, bez tukšām debatēm vienojoties par galveno, valsts „piāram” iesakot mūsu vislielākās vērtības, acīmredzamo savdabību un unikālumu uz pārējās pasaules fona.

Labi zināms, ka mums ir tādas vērtības un pārējās zemes Latviju var apskaust daudzējādā ziņā. Naivi ir aizmirst par kultūras sistēmiskumu. Nemēdz notikt tā, ka kāds atsevišķs kultūras segments (respektīvi, brendings, zīmolvedība) attīstās citādāk nekā pārējie segmenti, kuru virzībā pie mums veselā saprāta klātbūtni visbiežāk nevar konstatēt. Ne velti sena gudrība māca: kāda tauta, tāda tās kultūra, kāda tauta, tāda tās valdība un valsts. Tagad ir jāsaka: kāda tauta, tāda tās zīmolvedība.

Latvieši nekad nav pratuši pievērsties galvenajam un būtiskajam. Šīs latviešu prāta iezīmes ir sen novērtētas, un tās savā laikā ļoti kaitināja tādus tautas patriotus kā Raini, Andrievu Niedru. Par to saudzīgi rakstīja Augusts Bīlenšteins - viens no vācbaltu intelektuālās elites inteliģentākajiem pārstāvjiem. Savukārt mūsdienās paškritiski izteicies Imants Lancmanis, novēroto ilustrējot gleznā „Latvija muļķības, naida, skaudības, slinkuma, alkatības, baudkāres un nodevības ielenkumā”(1998).

Turklāt latvieši vairāk ir taktiķi nekā stratēģi. Taktiķi ir nepacietīgi. Viņi vēlas „izbaudīt” (tā šodien latvieši kaismīgi purpina pat par hipotekārā kredīta ņemšanu bankā) rezultātu tūlīt, proti, otrā rītā „uz brokastu laiku”, kā „trešās atmodas” sākumā par tautiešu nepacietību smējās profesors Juris Bojārs. Tūlīt otrā rītā uz brokastu laiku toreiz mēs gribējām neatkarību. Tagad katrs latviešu biznesmenis tiecas nekavējoties sevi ieraudzīt miljonāru sarakstā. „Zīmolvedības fani” vēlas pēc iespējas ātrāk Rīgā „nokāst” ārzemju tūristus.

Stratēģi ir pacietīgi. Viņi zina, ka savu projektu rezultātu var nepiedzīvot. Nenākas šaubīties, valsts zīmola/brenda veidošana ir stratēģisks pasākums, un nopietni rezultāti nav iedomājami bez pacietības un otrā rītā uz brokastu laiku. Turklāt taktiķu slimīgi jūsmīgā kņada un nervozā dīdīšanās (lai ātrāk apmierinātu savu alkatību) var tikai visu sabojāt (par teritoriālā mārketinga iedabu šo rindu autoram jau bija iespēja izteikt viedokli /1/). Ne velti vietējās zīmolvedības patrons un patriarhs Latvijas Institūta direktors, īsts „Amerikas latvietis”, Ojārs Kalniņš uzsver lietas nopietnību: „Valsts zīmols – tā ir valsts reputācija”/2/.

Tiesa, direktors nenoliedz, ka Latvijas tēls (atbilstoši savai kompetencei viņš pret terminiem „tēls” un „zīmols” izturās kā pret sinonīmiem) pašlaik ir miglā tīts, jo neviens tā arī īsti nezina, kas tas ir un kas to veido. Kalniņa kungs domā, ka vispār valstij nevar būt viens tēls, to veido vairāki tēli – ekonomika, kultūra, daba, zinātne, ārpolitika, sabiedrība, aizsardzība, infrastruktūra. Koncentrējot visu savu intelektuālo potenciālu un joprojām nepūloties tēlu teorētiski nošķirt no zīmola/brenda, amerikāņu kultūrā adaptētais direktors Kalniņš publikai skaidro, ka zīmols ir tas, ko mēs gribam, lai citi par mums zina: kas mēs esam, ar ko lepojamies, kur ejam, ko piedāvājam un ko no mums sagaidīt.

Šajā ziņā viņam ir pilnīga taisnība. Latviešu tautas un Latvijas nācijas reputācijas stabilitāte vispirms un galvenokārt ir atkarīga no mums pašiem un no tā, kā mēs izturamies pret savu kultūru un valsti.

Ojāra Kalniņa skaidrojumiem ir noteikts zemteksts. Kā zināms, valsts uzturēšana prasa ideālismu no tiem cilvēkiem, kuri vēlas uzņemties atbildību par valsts iedzīvotāju likteni. Valsts bez ideālisma, patriotiskas un nesavtīgas vēlmes kalpot sabiedrības interesēm nav praktiski iespējama. Bet mums šajā ziņā ir rūgtas un, tā vien šķiet, nepārvaramas problēmas. Ideālisma vietā mūsu valstī dominē savtīga alkatība un cinisms. Turklāt totālas garīgās obskurācijas un morālās degradācijas apstākļos varam mocīties daudzus gadu desmitus un pat gadsimtus, kā tas notika ar Romas impēriju, Bizantiju.

Tautas attieksme pret savu kultūru mēdz būt dažāda. Piemēram, tiek uzskatīts, ka franču un vācu tautas attieksme ir egocentriska. Viņi savu kultūru uzskata par vislabāko pasaulē. Egocentriskā psiholoģija stimulē pārspīlējumus. Arī latvieši savu kultūru uzskata par vislabāko. Noteikti par vislabāko Latvijā, drosmīgi liekot ebrejiem, krieviem, poļiem atmest savu kultūru un cittautiešiem pārņemt latviešu kultūru.

Visiem ir skaidrs, ka egocentrisms nav tā viscēlākā tautas īpašība. Nākas tāpēc atcerēties kultūras vērtēšanas tradicionālās metodes: pirmkārt, „iepazīsti pats sevi” un, otrkārt, „saglabā pats sevi”. Abas metodes var būt noderīgas cīņai pret egocentrismu. Taču var būt noderīgas arī savas pašapziņas celšanai. Turklāt apstākļos, kad nav īsti skaidrs, kurš atbild par morāli – valsts vai tirgus, kā nesen stāvokli bijušajās sociālisma zemēs vērtēja Aleksandrs Solžeņicins.

Pašapziņas izpratnei un novērtējumam lieliski noder pašizziņa – „iepazīsti pats sevi”. Pašizziņa ir gan ētikas, gan loģikas problēma: pareizas domāšanas problēma un morāli pareizas dzīvošanas problēma. Pašizziņas formas mēdz būt dažādas; vieniem dominē loģiskās refleksijas, otriem – irracionālā intuīcija, trešajiem – emocionālā afektācija.

Iespējams, Latvijā daudzi no visas sirds šodien ne tik daudz tiecas „iepazīt pašam sevi” un „saglabāt pašam sevi” kā kalpot jaunajiem mītiem - būt „eiropeiskam” un baudīt „eiropeisko dzīvi”.

Priekšstats par laimi ir deformēts. Īsta laime nav komfortā, dažādu fizisko prasību apmierināšanā. Laime ir katrā pašā. Par latviešu degradāciju regulāri liecina socioloģiskie pētījumi. Pētījuma rezultāti nepatīkami atklāj, ka, piemēram, 2007.gadā „strauji mainījušās vērtības.(..) Iedzīvotāji vairs nemēģina iedziļināties un izprast notiekošo, bet koncentrējas uz daudzveidīga dzīvesveida izbaudīšanu”/3/.

Un vēl kas. Latviešiem nevajadzētu ignorēt kādu senu atziņu. Jebkuram etnosam svešzemnieku jūgs ir ne tikai dziļa nelaime, bet arī dziļa skola. Pakļautais etnoss iepazīst citas tautas psihi, pasionaritātes vērienu, garīgo un materiālo kultūru, dzīves prasmi utt. Vai latvieši kaut ko iemācījās jūga gadsimtos, tas ir atklāts jautājums. Konstatējams ir tas, ka mēs ļoti vienaldzīgi izturamies pret savas kultūras vēsturi, nevēlamies mācīties no savas pagātnes, necienām un ignorējam stratēģus - savas tautas intelektuālo eliti un mūsu dzīves visās jomās iniciatīvu viegli izdodas pārņemt pelēcības divīzijai. Mēs viskaismīgāk mīlam pelēko krāsu ne tikai tautasdziesmās, bet arī reālajā dzīvē, kurā visur dominē pelēcības divīzija – cieši konsolidēta viduvējību masa jeb kā skaidrots kādā tekstā „viltīgi, agresīvi un vienlaikus vieglprātīgi” cilvēki/4/.

Bet tas atsaucas uz valsts reputāciju, par ko runā O.Kalniņš. Kā šodien māca zīmolvedības klasiķi, tautas un tās zemes valstiskuma kvalitāte ir galvenais valsts panākumu garants. Latviešu nacionālajā panteonā kultūras vēsture un kulturoloģiskā kompetence nav iekļauta. Pie mums cilvēki faktiski neko nezina par savām bagātībām. Kāds teiks – okupācijas sekas! Tas ir pilnīgi aplami. Viegli ir pierādīt, ka tautas atmiņā kultūra nav elimēta (izstumta, atmesta, izskausta), jo tā tur nekad nav bijusi.

Jelgavas 1819.gada vēsturiskajā diskusijā pieņemtais lēmums nepārvācināt vietējos arājus un no viņiem veidot kultūras tautu deva lieliskus rezultātus (gadsimta beigās mums jau bija Rainis, Rozeltāls, Purvītis, Valters, Aspazija, Poruks un citas izcilas personības), taču XX gs. bija ļoti drūms etniskās ģenēzes attīstībā. Naiva un mākslīga tāpēc ir latviešu pelēkās pusinteliģences prātuļošana par „sabiedrības humanitarizāciju”, „nacionālajām zinātnēm”, kuru uzdevums ir „nacionālo vērtību krāšana, saglabāšana (gan atbilstoši tradīcijām, gan modernajām IT), popularizēšana un izpēte”/5/. Lielai daļai, kā pūlī saka, tas ir pie vienas vietas. Galvenais – dzīves baudīšana un, protams, nauda – kādu „apšmaucot”, izblēdot no valsts kabatas.

Ne velti tādā tipiskā latviešu firmā kā „Biznesa augstskola „Turība”” šo rindu autoru zaļoksnējs priekšnieks nepārtraukti bikstīja: „Tev viņiem (t.i., studentiem) ir jāiemāca pelnīt naudu, un viss, vairāk neko nevajag!”. Tāpēc nav jābrīnās, ka socioloģiskie pētījumi šodien atklāj šausminošu ainu: 39% iedzīvotāju uzskata, ka negodīgumam ir liela nozīme panākumu gūšanā, bet 25% vispār neko nevar atbildēt uz jautājumu par godīguma un negodīguma lomu cilvēka dzīvē, kas, manuprāt, ir visbriesmīgākais, jo robežojas ar izteiktu debilitāti/6/.

Suverenitātes iegūšana ikvienai tautai ir nopietns pārbaudījums. Daudzi domātāji uzskata – visnopietnākais pārbaudījums, kas savā varenībā un visaptvertībā atsedz attiecīgās tautas morālo briedumu, pasionaritāti, garīgo patstāvību.

Pietuka Krustiņš kādreiz saprata, ka tauta neesot nākusi pie pilnīgas attīstības un izglītotības. To pašu viņam nāktos atkārtot arī šodien. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā (NAP) prioritāri ir paredzēts veidot izglītotu un zinošu sabiedrību, balstoties uz izglītības sistēmu. Mūsdienās izglītības loma sociokulturālajā izaugsmē netiek noliegta, taču visjaunākajā laikā (no XX gs. 90.gadiem) ir secināts, ka izglītība nav „absolūts ierocis” atpalicības un nabadzības pārvarēšanā. Daudzās zemēs ir samērā augsts izglītības līmenis (formāli arī Latvijā), taču tajā pašā laikā valstī valda nabadzība. Turklāt ir novērots, ka ekonomika uzlabojas tikai 25-30 gadus pēc izglītības satura reformas (NAP par satura reformu, tātad - galveno! - nav runāts).

Atpalicības un nabadzības cēloņus nākas saistīt ar visu attiecīgā reģiona kultūras sistēmu – mentalitāti, morāli, vērtībām, tradīcijām, normām utt. Tātad ar parādībām, kuru transformācija vienmēr ir atkarīga no ilgas un perfekti pārdomātas ideoloģiskās programmas sociuma garīgajā un morālajā apgaismošanā (Latvijā praktiski – inkulturācijā). Minētais var palīdzēt izskaidrot, kādēļ pašlaik Latvijas atsevišķos reģionos trūkst speciālistu brendinga projektu gatavošanā un vadīšanā.

Nākas atgādināt, ka brendingam ir jābalstās uz idejiskumu, patiesīgumu un godīgumu. Finanšu piesaistīšana nedrīkst būt savtīgs un formāls pašmērķis. Bez minētajām īpašībām brendings pārvēršas par manipulāciju, kas tiks agri vai vēlu konstatēta. Turklāt brendingā principiāli svarīgi ir tas, lai vietējā sabiedrība pati mīlētu un cienītu savu reģionu, būtu labi informēta par kultūras mantojumu.

Brendu nerada reklāma. Reklāma tikai pievērš uzmanību. Brends rodas kompleksi organiskā vienotībā ar kultūras procesu. Faktiski pašlaik stāvokli zīmolvedībā ilustrē ne tik daudz Latvijas Institūta, bet gan Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) darbība, ejot patstāvīgu ceļu un nerēķinoties ar kopējiem mērķiem. Turklāt TAVA pagaidām ir reāli vairāk izdarījusi (piem., reklāmas klipi ārzemju TV kanālos, mērķtiecīgas starptautiskās konferences) un tāpēc pamatīgāk atspoguļo sasniegto līmeni zīmolvedībā. TAVAs rīcībā ir daudz lielāka valsts nodokļu maksātāju nauda (katru gadu gandrīz miljons latu), salīdzinot ar Latvijas Institūtu (katru gadu tikai daži simti tūkstošu latu galvenokārt „kantora” uzturēšanai), un tāpēc paveras lielākas iespējas pelēcības divīzijas izveicīgākajiem cilvēkiem nopelnīt, savā starpā sadalīt, pilnīgi nemaz nerēķinoties ar mūsu kultūras bagātībām un radot savai garīgās attīstības pakāpei atbilstošus projektus: Latvijas zilā govs, Dziesmu svētki, grupa „Cosmos”, Pedvāles Brīvdabas un mākslas muzejs, „Aerodium” vertikālais gaisa tunelis, „Buy Latvia”.

Tas viss tiek darīts, jauneklīgi bravurīgi un demonstratīvi noniecinot tradicionālās vērtības (piem., Rīgas jūgendstilu) un postmodernistiskā apsēstībā priekšroku dodot savai instalāciju oriģinalitātei, kad „svarīgākais ir stāsts par unikālu un aizraujošu piedzīvojumu šajā valstī”/7/. Skaidrs, ka konceptuāli priekšplānā atkal ir dzīves baudīšana, savā aprobežotībā to reducējot arī uz citu tautu pārstāvjiem.

Skaidrs ir arī tas, kāpēc „zoomisti” un citi apzināti izvairās no mūsu permanentajām vērtībām. Tam ir noteikts iemesls. Ja, piemēram, zīmolvedībā nāktos izmantot Rīgas arhitektūras unikālo mantojumu, tad no „300 000 latiem” un citām summām pašiem nekas daudz nepaliktu. Naudu vajadzētu ieguldīt reālos pasākumos pilsētas „piarēšanai”. Cita lieta, taisīt savu kampaņu, „meklēt Latvijas unikālās lietas”/8/.

Skaidrs ir arī tas, ka nekādas nozīmes nav un arī turpmāk nebūs mārketinga, reklāmas un sabiedrisko attiecību speciālistu viedoklim, ka TAVA „klaji propagandē valsts pērkamību un neko citu, tātad tiek radīts iespaids, ka pie mums viss ir pērkams: sākot ar prostitūtām un beidzot ar ierēdņiem un politiķiem”/9/. Protams, naivi bija cerēt, ka mūsu permanentajās vērtībās mums palīdzēs orientēties speciāli uzaicinātie ārzemnieki, kuru no valsts budžeta dāsni apmaksātos laipnos pakalpojumus nepārtraukti izmanto Latvijas Institūts.

Valdība Latvijas Institūtam savulaik piešķīra 150 000 latus „Latvijas tēla” veidošanai. Tas deva iespēju pasūtīt pētījumu angļu konsultantam Saimonam Anholtam (Simon Anholt). Viņa pētījums tika ievietots Latvijas Institūta mājas lapā/10/.

S.Anholta sacerētā teksta izdruka latviešu valodā nav gara – 6 lapas (angļu valodā teksts ir garāks). Teksta nosaukums „Latvija: konkurētspējīgas identitātes meklējumos”. Teksta saturiski stilistiskā ievirze – liriski esejistiska, drīzāk ar smaidu nekā konstruktīvi kaut ko pastāstot, kaut ko vispārinoši atceroties no citu valstu pieredzes, kaut ko ne visai nopietni iesakot un visu laiku akcentējot kaut kādu mistisku „izaicinājumu” un „konkurētspējīgumu”, it kā mūsu tauta un valsts būtu tirgus produkts un vispār būtu korekti runāt par tautu un valstu konkurēšanu. Autora teorētiskā argumentācija ir izteikti populārzinātniska, mums kā pirmklasniekiem atgādinot par elementārām zināšanām: kultūra, tehnoloģiju attīstība, tūrisms, ekoloģija, starptautiskās attiecības, kvalitāte ir katras valsts galvenās vērtības.

Apsveicams ir angļu konsultanta ieteikums „piarēt” nevis Latviju, bet tikai Rīgu, jo, viņaprāt, mūsu valsti pasaulē nepazīst, mums ir nepopulārs kultūras mantojums, atpalicība tehnoloģiju jomā, nepievilcīgs tūrisma galamērķis, nav dabas resursu. Tiesa, ne visai saprotama ir autora konstatācija: „Latvijas iedzīvotāji nevēlas zīmolēt savu valsti, kas parastajā izpratnē nozīmē padarīt to globāli slavenu un ievērojamu. Lai arī Latvijas iedzīvotāji gribētu redzēt savu zemi bagātāku, veiksmīgāku un pasaules sabiedrībā ieredzētāku, tomēr viņi vēlas paturēt Latviju paši sev”.

Tas, protams, skan emocionāli, taču pilnīgi nesaprotami. Kurš autoram ir iestāstījis, ka mēs nevēlamies zīmolēt savu valsti? Ko nozīmē vārdi „viņi vēlas paturēt Latviju paši sev”? Vai tad zīmolēšana ir reāla tirgošanās?

Neskaidrības turpinās arī sarunā par Rīgas zīmola perspektīvām: „Rīga jāparāda kā „jaunatklāta pilsēta” Skandināvijas reģionā, līdzīgi kā Vācija no jauna „atklāja” Drēzdeni pēc Berlīnes mūra krišanas.(..) Rīgas konkurētspējīgas identitātes stratēģijas pamatā ir jābūt pētījumiem par četrām darbības jomām.(..) Nav nejaušība, ka tie ir Rīgas skandināvisko īpašību aspekti: kultūra, dizains, tehnoloģijas, vide un tūrisms”. Acīmredzot visprātīgāk būtu tik aplamus vārdus nekomentēt.

Vai „kultūra, dizains, tehnoloģijas, vide un tūrisms” ir tikai skandināviskās īpašības? Kāds vispār ir pamats runāt par Rīgas skandināviskumu? Kāpēc jāveido asociācijas ar Skandināviju, bet nevis, teiksim, ar Baltiju, Austrumeiropu? Kāpēc mums jārada brends, asociatīvi balstoties uz citiem brendiem?

Konsultanta Anholta esejā nav ne vārda par galveno – par Rīgas permanentajām vērtībām, par Rīgas pasaulslaveno jūgendstilu. Atkal, kā saka, komentāri lieki.

Anholta eseja faktiski neko mums reāli nedod, un to var uzskatīt par tukšu naudas tērēšanu. Par eseju Kalniņa kungs Anholtam samaksāja 90 000 latu/11/. Neticami, bet fakts! Fantastiski liels honorārs par neskaidru un naivu pačalošanu/12/. Esejas autors nekad nav slēpis, ka viņš par Latviju neko nezina/13/. Iespējams, viņam arī Rīgu izrādīja cilvēki, kuri neko nezina par mūsu kultūras vēsturi un joprojām nesaprot, kas ir zīmols, tēls.

Taču patiesībā S.Anholtam nav ko pārmest. Viņš uzrakstīja to, ko pie mums vēlas izlasīt. Vēlas izlasīt tie cilvēki, kuri viņu uzaicināja un informēja. Pašlaik faktiski tikai latvieši vismazāk zina par Rīgas unikālo nozīmību uz planētas. Pasaules sabiedrība par Rīgas jūgendstila unikālo nozīmību ir labi informēta/14/.

Diemžēl S.Anholta darbība Latvijā kopumā atgādina bāli organizētu afēru. Anholts savus priekšlikumus pamato... pats ar saviem pētījumiem (Anholt Nation Brands Index). Tas, protams, nav pieņemams, un vispār ir ļoti nekorekts solis. Tā profesionāls speciālists nekad nerīkojas. Turklāt aizdomīgs ir „aptaujas” vēriens – 25 900 respondentu 35 valstīs. Šajā sakarā, piemēram, katram sociologam noteikti būtu daudz jautājumu Saimona kungam.

Taču atgriezīsimies Rīgā... Rīga ir unikāla ne tikai ar savu jūgendstilu. Rīga ir unikāla arī tajā ziņā, ka tā ir viena stila pilsēta. Pasaulē nav otras tik lielas pilsētas, kuras arhitektūrā dominētu viens stils. Parasti atspoguļojas daudzi stili. Jo vecāka pilsēta, jo vairāk stilu: romānikas, gotikas, baroka, klasicisma utt. Rīgā pārsvarā sastopamies ar jūgendstilu, un tā ir Rīgas vislielākā vērtība, kuras dēļ mūs var apskaust (un arī apskauž!!!) visa pasaule. Skaidrs, ka tikai „muļķu tauta” (kāda slavena basketbolista slavens atzinums) to var atļauties neizmantot teritoriālajā brendingā.

XX gs. sākumā, kad Rīgā pie varas bija krievi un vācbalti, vietējo kultūras bagātību nozīmība tika attiecīgi izprasta un novērtēta. Tā, piemēram, Rīgas 700 gadu jubilejas pasākumu noformējumā izmantoja jūgendstilu. Savukārt pēc 100 gadiem, kad latviešu pārvaldītajā Rīgā svinēja pilsētas 800 gadu jubileju, dominēja postmodernistiski bezdvēseliskās instalācijas.

Loģiski būtu uzdot vairākus jautājumus. Kā turpināsies valsts zīmolēšana pēc zelta esejas saņemšanas? Vai kaut kas būtiski izmainīsies? Vai vietējie zīmolēšanas institūciju darbinieki spēs pārtraukt tukšās diskusijas un to vietā uzsāks konkrētu darbu, balsties uz aksiomātiskajām mūsu priekšrocībām teritoriālajā brendingā? Vai reiz izbeigsies tumsoniskā attieksme pret Rīgas jūgendstila mantojumu un tas beidzot kļūs par valsts zīmolu?

Bet darbs turpinās...

1/ Skat.: Priedītis A. Valsts mārketinga mānija. Teritoriālā mārketinga kulturoloģiskā semantika.// CommunicatorR. Academic library. Rīga, BSA, 2007, 11.-19.lpp.

2/ Skat.: http://www.7.guru.lv/komentari/article.php?id=6118

3/ Latvijas iedzīvotāji vēlas baudīt dzīvi. http://www.7guru.lv/petijumi/article.php?id=42859

4/ Skat.: http://www.delfi.lv/archive/index.php?id=16968777

5/ Golubeva M. Garīguma meklējumi ideoloģisko kļūdu novēršanā. http://www.politika.lv/index.php?id=110039&lang=lv

6/ Skat.: Gandrīz 40 % Latvijas strādājošo uzskata, ka negodīgumam ir liela nozīme panākumu gūšanā. http://www.delfi.lv/archive/index.php?id=20473842

7/ Gleizde G. Pabeigta Latvijas reklāmas videoklipu veidošana. http://www.7guru.lv/agentura/article.php?id=5720

8/ Latvijas reklāmas klipus rādīs CNN un „TV5 Europe”. http://www.delfi.lv/archive/print.php?id=16863721

9/ Mārketinga speciālisti pārmet neveiksmīgi izvēlētu Latvijas reklamēšanas pasākuma nosaukumu. http://www.delfi.lv/archive/print.php?id=16841214

10/ Skat. http://www.li.lv

11/ Skat.: Ojārs Kalniņš: atbilde Vitalijam Bucēnam (zīmola spodrināšana). http://delfi.lv/archive/index.php?id=20040413

12/ Ja kāds vēlas salīdzināt, tad šo rindu autors par savu „pačalojumu” varbūt saņems apmēram 30 latus.

13/ Skat.: Labdabīgais nacionālisms. http://www.politika.lv/index.php?id=7867

14/ Skat.: http://www.artnouveau-net.eu; http://www.whc.unesco.org/en/list/852

Novērtē šo rakstu:

10
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

6

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

Foto2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates sagatavoto raidījumu par tēmu „Sistēmas bērni”, kas liecina: internātus un slimnīcas izmanto kā draudu nepaklausīgajiem.
Lasīt visu...

21

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

FotoGodātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu spriedumiem, ar advokāta Normunda Šlitkes vai AS Pilsētas zemes dienests (AS nosaukumā vārds – „dienests” valsts iestādes viltīgs atdarinājums, kas ved neizpratnē), vai SIA Vienotais norēķinu centrs skaidrojumiem, pamācībām un likumu normu savirknējumiem „vienos vārtos”?
Lasīt visu...

12

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

FotoFrancijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju oficiālie pārstāvji netiks finālā. Pēc sociologu branžas globālās izblamēšanās pērnā gada svarīgāko notikumu prognozēšanā nešķiet prātīgi uzņemties kaut jel kādu atbildību par aptauju datu interpretēšanu, tomēr viens ir skaidrs: valsts populārākā politiķe ir Marina Le Pena, kura klasifikācijas labad tiek skaitīta pie galēji labējiem. Lai kaut kā šo eirorastiem neērto situāciju appušķotu, viņai permanenti uzkarināta populisma birka.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...