Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
ss
24.01.2011. 14:57par Igauniem runājot- šķiet ka tas bija liels pasākums 2000. gadā - kopā ar igauņu dokiem sēdēja mūsējie ..., šķiet traumatologi. Viņi jau tad viens otru nesparata- mūsējie nesaprata kā valsts slimnīca var oficiāli un godīgi pelnīt 1000-2000 euro,īpašī neiespringstot. Iģauņi nespaprata par ko iet runa, kad mūsējie prasīja cik tad viņi vēl ar aploksnēm piepelnās... Viņiem tas izrādās, jau tad bija nepieņemami un krimināli sodāmi.... Gan jau kāds to darīja , bet tad viņš zināja ka par to tak 'jāsēž', nevis skaļi jāspriež...
ss
24.01.2011. 14:51Nosaukums atbils patiesībai - haoss ir absolūts. Taču jau raksta sākumā ir pilnīgas muļķības. PSRS un tai skaita Latvijas PSR bija viena no labākajām veselības aprūpes sistēmām pasaulē- gan efektivitātes ziņā ( īpaši profilakses ziņā), gan ārstu kvalitātes ziņā. Pateicoties šim kredītam no tiem laikiem mums ir vēl kkāda veselības aprūpe, kas joprojām grūst. Proatams cēlonis tam ir partiju ( TP, Tēvzemiešu) aktīvā izbazarēšana un grābšana šai lauciņā. Un otrs iemesls ir tas ka pašu ārstu korumpētā elite caur partijām sēž tais augstajos amatos, neko nespaprot no vadības un ekonomikas, zin tikai ka jāgrābj cik var....nu sev un saviem saimniekiem protams...
ES
11.01.2011. 13:49Bet vai paši mediķi tik ļoti alkst to sistēmu mainīt? 90-to gadu sākumā sāka rasties kooperatīvi, un ļoti bieži tas notika valsts uzņēmumu paspārnē un ar vadības ziņu. Un tad nereti bija tā, ka pa dienu uzņēmums knapi kustēja, bet vakarā tajās pašās telpās un pie tiem pašiem darbgaldiem darbs kūsāja. Kaut kādu mazumiņu lielajam uzņēmumam atskaitīja, bet jau drīz tas bija izēsts tukšs un atlika vien noprivatizēt savu daļu. Veselības aprūpi nekādi nevar iztukšot, tāpēc arī ir labi kā ir. Noteikti negribu mest akmeni visu ārstu dārziņā- lielākā viņu daļa par spīti visam dara savu darbu godprātīgi. Bet vēl joprojām ir daļa, kas par valsts līdzekļiem sapirkto dārgo aparatūru lieto kā savējo. Itkā jau nebūtu ko iebilst- nu, ir cilvēks ļoti darbaspējīgs un pēc amata priekšrakstos noteiktajām stundām spēj pastrādāt vēl. Bet vai viņš piedalās ar savu artavu aparatūras un telpu uzturēšanā, lūk, tas ir jautājums. Man tādas pārliecības par to, ka par bargu naudu sapirktā aparatūra stāv dīkā, nav.
nu, gaiteņos guļ
09.01.2011. 12:46jo jāuztur idioti uz bauskas tilta, kri pat vel nodokļus nemaksā. Cik katrs godīgais var uzturēt bomžus, aploksnes, kontrabandistus u.c. nekauņas?????????????????
kamēr visi nesaņems pēc nopelnītā
09.01.2011. 12:44zaglera aploksnes peldēs kā s ū d i pa virsu...NEKAS LABS NEBŪS!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
kurš pabaudījies metālu klātbūtni protezēto slimnieku asinīs?????????ko viņi tik ātri paliek domji un aiziet??????????
Karo
08.01.2011. 19:05Tā jau ir, dakterīši gadugadiem apceļo pasauli par zāļfirmu piķi,kuru tie savkārt nopumpējuši caur citiem brīvlaistajiem kalpiem, tikai augstākos amatos.Un tā visapkārt- bāž ķešā vai ļimons zaļo,vai a4 papīrs,atkarībā kur tiek klāt.Bez paaudžu maiņas te ir bezcers.
Eglītis
08.01.2011. 12:09Pilnīgi nav ko teikt, ja Stradiņu slimnīcā kardioloģijas nodaļā slimnieki par 9Ls dienā guļ gaitenī - medicīnas optimizācija.
izbijis doks
08.01.2011. 01:32viss raksts - liela patiesība!
Portālā Pietiek - apbrīnojami augsts profesionālisma līmenis!
nebūdams speciālists
08.01.2011. 01:25A vot nevar tūdaliņi vienkāršot šo megasaržģīto veselības aprūpes strukturālo reformu. Paņemam brāļus igauņus - kas sevi ir apliecinājuši kā daudz mazāk zaglīgus un daudz gudrākus par latvju tūdaliņiem,plus vēl ir dzirdēts ,ka viņu veselības aprūpes sistēma ir normāli reformēta ,un uztaisam copy[paste Latvijā !
Savādāk man, kā lielas organizizācijas menedžerim ,sākas drebuļi kad es dzirdu kā mūsu valsts klerki sāk blēt par SistēmiskifunkcionālajiemPasaulesbankaskādreizMozanbikairekomendētajiem utt procesu analīzēm - par kurām vienkāršajam mirstīgajam ir pat bail lasīt dēļ a ļa Rinkeviča tipa lietotās terminoloģijas , kā rezultātā šī sfēra ir mums salaista grīstē jau padsmit gadus !
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
