Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēlēšanas tuvojas, un mēs aizgūtnēm gaidām jauno veselības ministru. Gaidām cilvēku, kas nāks, atnesīs budžeta naudu pietiekamā daudzumā, visiem dāsni sadalīs. Šis „laimes lācis” visu zinās, visu pratīs, būs taisnprātīgs un labprāt uzklausīs visu padomdevēju ieteikumus. Vārdu sakot – atliek tikai iecelt īsto ministru, un medicīnai tiks ne tikai nieka 4.5% no IKP, bet visi 6% ,kā vidējai Eiropas valstij pieklājas.

Mums ir vismaz ducis enerģisku ļaužu dažādos vēlēšanu sarakstos, kas mums šo naudu sola. Melo. Naudas medicīnai pietiekami nebūs nekad. Topošajam ministram nāksies cīnīties par katru eiro, nevis par lieliem procentiem no IKP.

Ja nesāksies karš, Latvijā veselības aprūpe paliks nepietiekami finansēta un Eiropas līmeni tā arī nesasniegs. Mēs varam savākties grupās pie Ministru kabineta, Saeimas vai Melngalvju nama un piketēt gadiem, mēs varam streikot, plēst matus vai skriet pāri Doma laukumam kā strīkeri – naudas apjoms medicīnai pieaugs lēnām vai nepieaugs nemaz.

Medicīnas profesionāļiem vajadzētu vienoties neklaigāt, bet runāt finansistiem un politiķiem saprotamu valodu. Mēs vēlamies, lai procentuālais pieaugums veselības aprūpei ik gadus būtu lielāks nekā budžeta procentuālais pieaugums. Budžets vidēji gadā Latvijā pieaugs par 3–5%. Tātad vajadzētu vienoties ar valdību un visām valdošām partijām, lai katru gadu par 10% pieaugtu veselībai paredzētā finansējuma apjoms. Tas ir reāli. Patiesībā to saprot gandrīz visi Latvijas politiķi. Turklāt fiskālā loģika nosaka, ka lielāka pieauguma gadījumā pastāv nelietderīgas naudas tērēšanas riski. Latvijas banka un Finanšu ministrija nekad nepieļaus lielāku pieaugumu, lai cik politiski labi tas izskatītos.

Un tomēr – galvenā problēma ir visā sistēmā kopumā. Kā var labi strādāt veselības aprūpes sistēma vai Veselības ministrija, ja likumdošana ir greiza un likumi sarakstīti tā, ka vienīgais atbildīgais par katra cilvēka veselību ir valsts budžets?

Topošā ministra pirmais darbs būs rakstīt jaunu Ārstniecības likumu. Uzrakstīt to var divās nedēļās, saskaņot pusgadā, Saeimā izskatīt vēl pusgadā

Ārstniecības likums ir novecojis, sadrāklēts kā Latgales lupatu deķis. Visiem iesaku izlasīt kaut vai šā likuma 2. pantu: „Šā likuma mērķis ir regulēt sabiedriskās attiecības ārstniecībā, lai nodrošinātu slimību vai traumu kvalificētu profilaksi un diagnostiku, kā arī kvalificētu pacienta ārstēšanu un rehabilitāciju." Jūs sapratāt, ko regulē Ārstniecības likums – sabiedriskās attiecības?

Likumā iekļauta daļa veselības aprūpes, daļa veselības saglabāšanas jautājumu, pie kam rūpīgi definētas ārsta, zobārsta, māsas, ārsta palīga, funkcionālā speciālista un funkcionālā speciālista palīga, vecmātes, militārā paramediķa un masiera profesijas (kāpēc nav atsevišķi definēta laboranta vai radiologa asistenta profesija?). No slimībām likums plaši apraksta psihiskās slimības. Liela daļa likumā paredzēto normu nav tieši sasaistāmas ar Ministru kabineta noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

Veselības jomas finansēšana Ārstniecības likumā paslēpta nodaļā „Personu tiesības un pienākumi veselības aprūpē”, pie kam šajā nodaļā personu pienākumi ir tikai iepriekšminētajā virsrakstā, ne ar vienu pušplēstu vārdu tas nav minēts pantos. Visiem, kas nespēj iztēloties normatīvajos aktos ietvertu lielā haosa reglamentu, iesaku rūpīgi izlasīt Ārstniecības likumu. Nu ko var gaidīt no ministrijas, ja virslikums ir haosa kompilācija?

Ingrīdas Circenes centieni radīt jaunu ārstniecības finansēšanas likumu bija pretrunā Latvijas likumdošanas praksei, principā nerisināja finanšu pieplūdumu, bet galīgi nemaz – finanšu sadali. Jebkurā gadījumā tieši Ārstniecības likumā jāgarantē procentuālais sadalījums veselības jomai – jāparedz konkrēta (minimālā) daļa primārajai aprūpei, neatliekamās palīdzības dienestam, rehabilitācijai, kā arī profilaksei, sanitārijai, vides veselībai. Minēšu piemēru – Ingrīda Circene 2012. gada budžetā panāca vairākas ievērojamas „injekcijas” desmitiem miljonu latu apmērā. Visa šī nauda tika sadalīta starp slimnīcām (īpaši ministres tālaika favorītes Rūtas Valteres nemākulīgi vadītajai Stradiņa KUS, kura patiesībā strādā ar 25% savu iespēju), dzēšot iestrādātos parādus, kā arī kompensējamajiem medikamentiem. Līdz ar to primārā aprūpe realitātē saņēma daudz mazāk, par spīti publiskiem paziņojumiem, ka ģimenes medicīna mums ir prioritāte. Tas ir politisks lēmums – kāda daļa Latvijā pienākas vienai vai otrai medicīnas jomai, un to nevajadzētu uzticēt ministrijas ierēdniecībai vai ministra simpātijām.

Latvijas likumdošanā veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana un sabiedrības veselība uzticēta pašvaldībām. Šo formulu Ārstniecības likumā iestrādāja labklājības ministrs Vladimirs Makarovs, kurš fatāli baidījās no veselības jomas kā tādas. Latvija ir pārāk maza valsts, lai veselības aprūpē mums būtu 119 dažādi veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanas modeļi uz nepilniem 2 miljoniem iedzīvotāju. Šobrīd pašvaldības ar likumā ierakstīto normu – nodrošināt veselības aprūpes pieejamību - lielākoties saprot slimnīcu remontu, jaunas aparatūras un datoru iegādi.

Vislielākā kļūda bija reģionālo un rajonu slimnīcu nodošana pašvaldību īpašumā. Šobrīd mums ir trīsdesmit karaļvalstis, kur karali (slimnīcas vadību) ieceļ pašvaldība (vislabāk tur ielikt savas partijas biedrus, kas netika atkārtoti ievēlēti par deputātiem), kur ir divi uzstādījumi– atņemt vairāk naudas Nacionālajam veselības dienestam un nopirkt „krutāku” datortomogrāfu nekā kaimiņu rajonam. Esam iegādājušies izcilus „dzelžus”, tiesa, Latvijas reģionos vairs nav ārstu un māsu, kas ar tiem strādā.

Tātad – Ārstniecības likums jāizstrādā no jauna kā reāls „jumta” likums. Ārstu prakšu likums savu laiku nodzīvojis – daļa no tā jāiekļauj Ārstniecības likumā kā atsevišķa daļa, pārējā – jāpārstrādā un jānosaka kā Ministru kabineta noteikumi.

Ar jaunā likuma garu un burtu nākamajam veselības ministram nāksies pārņemt valsts jurisdikcijā vismaz reģionālās slimnīcas (Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Liepāja, Ventspils, iespējams, ka arī Jēkabpils, Cēsis, Madona un Kuldīga (!)). Ja to nesapratīs veselības ministrs un premjers, tad to nodiktēs NATO. Latvijai nav militārās medicīnas, tādēļ NATO paģērēs striktu kārtību (un valstisku pakļautības struktūru) reģionālajās slimnīcās, kurās pie neiroķirurga, traumatologa vai anesteziologa „zelta” stundas laikā tiktu nogādāti cietušie militāristi.

Otrs likums, ko nākamajam ministram nāksies radīt, ir Sabiedrības veselības likums.

Latvijā nav Sabiedrības veselības likuma, kuram būtu jābūt otram mūsu jomas „jumta” likumam. Šobrīd Latvijas likumdošana netieši pasaka, ka par Latvijas iedzīvotāju veselību atbildīgs ir budžets un tikai. Latvijas valsts nav uzskatījusi par nepieciešamu paģērēt saviem iedzīvotājiem rūpēties par savu drošību, par sportošanu, vairāk vai mazāk normālu uzturu, nesmēķēšanu, ļergas nedzeršanu un spaisa nelietošanu. Iedzīvotājiem nav nekādas atbildības par savas veselības saglabāšanu, par attieksmi pret savu un savu līdzcilvēku veselību, par ārstniecības norādījumu izpildi, kaut vai par attieksmi pret nodokļu maksātāju naudas tērēšanu. Nav iespējams uzlabot sabiedrības kopējo veselību tik ilgi, kamēr valsts ar likuma spēku nepasaka, ka apzināta kaitēšana savai veselībai nozīmē lielākus izdevumus no sava, nevis no kopbudžeta (līdzcilvēku iemaksāto nodokļu) maciņa.

Sabiedrības veselības likums vajadzīgs arī tīri ekonomisku apsvērumu dēļ. Latvijas iedzīvotāji aptuveni 35% pārtikas lieto no tieša vai netieša solidāra maksājuma. Proti, mūsu kopējie budžeta līdzekļi pilnībā vai daļēji baro bērnudārzu un skolu audzēkņus, pacientus slimnīcās un aprūpes slimnīcās, pansionātu iemītniekus, cietumniekus, militārpersonas, sportistus, Dziesmu svētku dalībniekus utt. Ar likumdošanas normām jānosaka, ka par valsts budžeta naudu nedrīkst barot neveselīgi. Par valsts budžeta naudu visiem iepriekšminētajiem jāsaņem Latvijā ražots veselīgs uzturs – ar mazu sāls un cukura daudzumu, bez transtaukiem, bez saldinātiem dzērieniem, importa cepumiem, majonēzes, čipsiem utt. Šis aspekts mums svarīgs arī no valsts ekonomikas viedokļa – Latvijas pārtikas ražotājiem nav iespējas eksportēt savu preci uz Krieviju, bet Latvijas skolās un slimnīcās saimnieko lietuviešu piens, poļu dārzeņi un nezināmas izcelsmes gaļas produkti.

Tad, kad Latvijai būs divi strukturēti, eiropeiski, saprotami veselības un medicīnas „jumta” likumi ar skaidru stratēģiju veselības aprūpes sistēmai, mēs varēsim nopietni virzīties uz priekšu arī budžetēšanā. Šobrīd dažāda līmeņa diskusijas, darba grupas, iniciatīvu kopas un valdības atbalsta pulciņi čakli rosās, sanāk, diskutē, pūlas jautājumus skatīt, izrautus no konteksta. Šīs darba grupas un biedru pulciņi sasauc pulkiem jomas speciālistu, lai uzskatāmi izrādītu valdības determinēto rosību ap veselības jomu.

Nākamajam veselības ministram vajadzētu nākt ar uzstādījumu: vēlos strādāt par ministru četrus gadus, apņemos panākt, ka Latvijas iedzīvotāju dzīves ilgums šajā laikā pieaugs par 2 gadiem (ja ministrs nedarīs neko, tāpat pieaugs par gadu). Un parādīt strukturētu sistēmu – kā to sasniegt. Pirmo soli – likumdošanas sakārtošanu šajā rakstā centos argumentēt.

*Šī raksta autors nav nevienas politiskas partijas biedrs, nekandidē vēlēšanās un publiski atzīst, ka Eiroparlamenta vēlēšanās ievilka krustiņu Valdim Dombrovskim.

Novērtē šo rakstu:

14
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Darba anihilizācija

FotoSaprotams, nekas negaidīts nav noticis. Tas, kas ir noticis, principā bija sagaidāms. Tiekamies ar prognozējamu jauninājumu. Labi ir zināms, ka stulbeņu un neliešu darbībā ir iespējami visdažādākie jauninājumi. Saskarsmē ar stulbeņu un neliešu darbību vienmēr ir jābūt gatavam tikties ar visdažādākā veida stulbībām un nelietībām. Stulbeņiem un neliešiem piemīt stulbuma un nelietību neierobežotas oriģinalitātes potenciāls. Drīkst paslavēt – ģeniāls potenciāls!
Lasīt visu...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

Biedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra...

Foto

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

Vairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot...

Foto

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

Šajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas...

Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...