Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Veselības ministrija (VM) pēdējā laikā ir nokļuvusi uzmanības centrā vairāku iemeslu dēļ – ierosinātas, bet nepabeigtas disciplinārlietas par e-veselību un Valsts asinsdonoru centru, bez konkursa iecelta „Stradiņu” valdes priekšsēdētāja, VARAM atzinums par e-veselību u.c.

Jāatzīmē, ka pretēji nopietnajam VARAM atzinumam, ka e-veselības sistēma nav sasniegusi savu mērķi un funkcionē tikai daļēji, turklāt neatvieglo mediķu darbu, VM pauž pilnīgi pretēju viedokli, ka viss ir kārtībā, 20 ieteikumi gandrīz jau novērsti un viss ir kārtībā.

To gan ministre Anda Čakša teica arī, kad protestēja ģimenes ārsti, - ka dakterīši ir gados un vienkārši negrib apgūt jaunās tehnoloģijas. Taču pēc tam nācās atzīt, ka problēmas tomēr pastāv un iepriekš MK pieņemtais pilotprojekts pat nav iesākts.

Premjers Māris Kučinskis pauž viedokli, ka galvenais esot pirkt kvalitatīvu pakalpojumu un nav pieļaujams, ja slimnīcā kāds dakterītis veic tikai dažas manipulācijas (LA, 23.01.2017.). Interesanti, no kurienes premjeram radies tāds uzdevums un priekšstats? Kāpēc kā pirmo uzdevumu neuzdod mediķu atalgojuma sakārtošanu, kas ir valstī vienīgā profesija, kur netiek dubultā apmaksātas virsstundas?

Ārstniecības likums gan rūpējas, ka mediķi nevar strādāt vairāk nekā 240 stundas, taču neviens likums neseko līdz un nenosaka, ka mediķi nevar strādāt vairākās vietās tai pašā un citās profesijās tieši tās pašas 240 stundas, kas ir ikdiena daudziem mediķiem.

To, ka par šīm stundām netiek noteikts pretī darba apjoms vai pacientu skaits, kas būtu jāārstē vai kam jāsniedz konsultācijas, izņemot dežūrpersonālu, - to, liekas, Kučinskis nav pat dzirdējis, kaut vēl nesen tika grozīts Ārstniecības likums.

 Tāpat neviens VM nevar pateikt, kas ir kvalitatīvs pakalpojums - vai tas, ka pēc ārstēšanas pacientam paveicas un viņš izārstējas? VM ir pasūtījusi virkni pētījumu gan Pasaules bankai, gan vietējiem pētniekiem, kas brīvi pieejami NVD un SPKC mājas lapās, taču tā arī nav skaidrs, kāpēc valstī nav vismaz kaut kādi veselības aprūpes kvalitātes standarti, to projekts vai vismaz vadlīnijas vai metodiskie norādījumi, kas veicinātu standartu izstrādāšanu ārstniecības iestāžu līmenī.

Veselības inspekcija, ejot pārbaudēs, skatās dokumentus, turklāt, kad ārstniecības process ir noslēdzies, bet nevērtē ārstniecības procesu un kvalitāti, neveic kvalitātes auditus un savstarpējo klīniku, diagnožu, ārstēšanu salīdzināšanu, kur nu vēl ar citām līdzīgām slimnīcām ES.

Neoficiāli tiek pausts viedoklis, ka iegūtie dati varētu parādīt zemo kvalitāti ārstniecības taktikā, metodēs un medikamentu izvēlē un tas radītu nopietnas problēmas ES līmenī, kaut šobrīd jau stabili esam visās zemākajās vietas, kas vien iespējams.

Latvijā ir visaugstākais vizuālo jeb radioloģisko izmeklējumu skaits ES, - vai tas ir tāpēc, ka katrs iedzīvotājs uzskata par pienākumu vismaz reizi gadā veikt kādu izmeklējumu, vai arī zemā kvalitāte, kā dēļ izmeklējumi tiek veikti atkārtoti? Tādas analīzes un datu nav.

Nav arī pamata apgalvot, ka pakalpojums nav kvalitatīvs, jo tiek veikts mazā apjomā, tieši otrādi, piemēram, dzemdētājas atzīst, ka, esot mazā nodaļā, salīdzinot ar Dzemdību namu, visu uzmanība tiek pievērta topošai māmiņai, nevis viņai nemitīgi pašai ir jāpievērš sev uzmanība, jo citādi personālam gadās piemirst paskatīties, kā norit dzemdības.

Ja ārstam ir sertifikāts, nav nekāda pamata apšaubīt viņa profesionalitāti. Ārstu sertifikātus izsniedz Latvijas Ārstu biedrība, kam valsts šo funkciju ir deleģējusi, taču biedrība nenes nekādu atbildību, vai sertificētās personas tiešām ir praktizējoši ārsti un var veikt visu, kas paredzēts konkrētai specialitātei.

Mazās slimnīcās ir daudz mazāks hospitālās infekcijas risks, precīzi tiek veiktas manipulācijas un ievadīti medikamenti, laikā veikti izmeklējumi, katram pacientam tiek veltīta lielāka uzmanība, kas liecina par labu kvalitāti. Arī privātās klīnikās pakalpojumi un operācijas tiek veiktas mazākā skaitā nekā lielajās slimnīcās, tur apgalvojumi par zemu kvalitāti neizskan.

Ja, pēc Čakšas vārdiem, tas tā nav, tad jau tā ir ārstniecības iestādes vadības atbildība, kura pat var robežoties ar kriminālatbildību par bezdarbību, nepatiesu ziņu sniegšanu un cilvēku veselības apdraudējumu. Izskatās, ka galvenais kritērija kvalitātei ir Čakšas viedoklis, jo nekādu citu objektīvu kritēriju nav un par to, ka tādi būs, VM nerunā.

Slimnīcas jau šobrīd ir sadalītas līmeņos ar noteiktu minimālo speciālistu skaitu. Tā kā visas ārstniecības iestādes ir SIA, tad savu attīstību un pakalpojumu skaitu var paplašināt, lai veicinātu uzņēmuma konkurētspēju un peļņu.

Kaut valdības rīcības plānā ir paredzēta obligātā veselības apdrošināšana, pēc premjera vārdiem nu to jau modelē Finanšu ministrija. Var secināt, ka prasības premjeram pret Čakšas darbu ir zemas, jo pati Čakša sev tādas ir uzstādījusi un nevienam citam valdošajā koalīcijā tas neinteresē, kaut nemitīgi tiek deklarēts, ka veselība ir prioritāte.

Guntim Belēvičam, pirms dod nozarei papildu finansējumu, bija nosacījums to sakārtot un uzlabot efektivitāti, lai nauda nelīst kā caurā mucā. Čakšai šāds uzdevums pat netiek pieminēts. 

Novērtē šo rakstu:

53
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

21

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

Foto2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.
Lasīt visu...

13

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

FotoPašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20
Lasīt visu...

13

Gaļas stulbums

FotoGunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...