Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Veselības ministrija (VM) pēdējā laikā ir nokļuvusi uzmanības centrā vairāku iemeslu dēļ – ierosinātas, bet nepabeigtas disciplinārlietas par e-veselību un Valsts asinsdonoru centru, bez konkursa iecelta „Stradiņu” valdes priekšsēdētāja, VARAM atzinums par e-veselību u.c.

Jāatzīmē, ka pretēji nopietnajam VARAM atzinumam, ka e-veselības sistēma nav sasniegusi savu mērķi un funkcionē tikai daļēji, turklāt neatvieglo mediķu darbu, VM pauž pilnīgi pretēju viedokli, ka viss ir kārtībā, 20 ieteikumi gandrīz jau novērsti un viss ir kārtībā.

To gan ministre Anda Čakša teica arī, kad protestēja ģimenes ārsti, - ka dakterīši ir gados un vienkārši negrib apgūt jaunās tehnoloģijas. Taču pēc tam nācās atzīt, ka problēmas tomēr pastāv un iepriekš MK pieņemtais pilotprojekts pat nav iesākts.

Premjers Māris Kučinskis pauž viedokli, ka galvenais esot pirkt kvalitatīvu pakalpojumu un nav pieļaujams, ja slimnīcā kāds dakterītis veic tikai dažas manipulācijas (LA, 23.01.2017.). Interesanti, no kurienes premjeram radies tāds uzdevums un priekšstats? Kāpēc kā pirmo uzdevumu neuzdod mediķu atalgojuma sakārtošanu, kas ir valstī vienīgā profesija, kur netiek dubultā apmaksātas virsstundas?

Ārstniecības likums gan rūpējas, ka mediķi nevar strādāt vairāk nekā 240 stundas, taču neviens likums neseko līdz un nenosaka, ka mediķi nevar strādāt vairākās vietās tai pašā un citās profesijās tieši tās pašas 240 stundas, kas ir ikdiena daudziem mediķiem.

To, ka par šīm stundām netiek noteikts pretī darba apjoms vai pacientu skaits, kas būtu jāārstē vai kam jāsniedz konsultācijas, izņemot dežūrpersonālu, - to, liekas, Kučinskis nav pat dzirdējis, kaut vēl nesen tika grozīts Ārstniecības likums.

 Tāpat neviens VM nevar pateikt, kas ir kvalitatīvs pakalpojums - vai tas, ka pēc ārstēšanas pacientam paveicas un viņš izārstējas? VM ir pasūtījusi virkni pētījumu gan Pasaules bankai, gan vietējiem pētniekiem, kas brīvi pieejami NVD un SPKC mājas lapās, taču tā arī nav skaidrs, kāpēc valstī nav vismaz kaut kādi veselības aprūpes kvalitātes standarti, to projekts vai vismaz vadlīnijas vai metodiskie norādījumi, kas veicinātu standartu izstrādāšanu ārstniecības iestāžu līmenī.

Veselības inspekcija, ejot pārbaudēs, skatās dokumentus, turklāt, kad ārstniecības process ir noslēdzies, bet nevērtē ārstniecības procesu un kvalitāti, neveic kvalitātes auditus un savstarpējo klīniku, diagnožu, ārstēšanu salīdzināšanu, kur nu vēl ar citām līdzīgām slimnīcām ES.

Neoficiāli tiek pausts viedoklis, ka iegūtie dati varētu parādīt zemo kvalitāti ārstniecības taktikā, metodēs un medikamentu izvēlē un tas radītu nopietnas problēmas ES līmenī, kaut šobrīd jau stabili esam visās zemākajās vietas, kas vien iespējams.

Latvijā ir visaugstākais vizuālo jeb radioloģisko izmeklējumu skaits ES, - vai tas ir tāpēc, ka katrs iedzīvotājs uzskata par pienākumu vismaz reizi gadā veikt kādu izmeklējumu, vai arī zemā kvalitāte, kā dēļ izmeklējumi tiek veikti atkārtoti? Tādas analīzes un datu nav.

Nav arī pamata apgalvot, ka pakalpojums nav kvalitatīvs, jo tiek veikts mazā apjomā, tieši otrādi, piemēram, dzemdētājas atzīst, ka, esot mazā nodaļā, salīdzinot ar Dzemdību namu, visu uzmanība tiek pievērta topošai māmiņai, nevis viņai nemitīgi pašai ir jāpievērš sev uzmanība, jo citādi personālam gadās piemirst paskatīties, kā norit dzemdības.

Ja ārstam ir sertifikāts, nav nekāda pamata apšaubīt viņa profesionalitāti. Ārstu sertifikātus izsniedz Latvijas Ārstu biedrība, kam valsts šo funkciju ir deleģējusi, taču biedrība nenes nekādu atbildību, vai sertificētās personas tiešām ir praktizējoši ārsti un var veikt visu, kas paredzēts konkrētai specialitātei.

Mazās slimnīcās ir daudz mazāks hospitālās infekcijas risks, precīzi tiek veiktas manipulācijas un ievadīti medikamenti, laikā veikti izmeklējumi, katram pacientam tiek veltīta lielāka uzmanība, kas liecina par labu kvalitāti. Arī privātās klīnikās pakalpojumi un operācijas tiek veiktas mazākā skaitā nekā lielajās slimnīcās, tur apgalvojumi par zemu kvalitāti neizskan.

Ja, pēc Čakšas vārdiem, tas tā nav, tad jau tā ir ārstniecības iestādes vadības atbildība, kura pat var robežoties ar kriminālatbildību par bezdarbību, nepatiesu ziņu sniegšanu un cilvēku veselības apdraudējumu. Izskatās, ka galvenais kritērija kvalitātei ir Čakšas viedoklis, jo nekādu citu objektīvu kritēriju nav un par to, ka tādi būs, VM nerunā.

Slimnīcas jau šobrīd ir sadalītas līmeņos ar noteiktu minimālo speciālistu skaitu. Tā kā visas ārstniecības iestādes ir SIA, tad savu attīstību un pakalpojumu skaitu var paplašināt, lai veicinātu uzņēmuma konkurētspēju un peļņu.

Kaut valdības rīcības plānā ir paredzēta obligātā veselības apdrošināšana, pēc premjera vārdiem nu to jau modelē Finanšu ministrija. Var secināt, ka prasības premjeram pret Čakšas darbu ir zemas, jo pati Čakša sev tādas ir uzstādījusi un nevienam citam valdošajā koalīcijā tas neinteresē, kaut nemitīgi tiek deklarēts, ka veselība ir prioritāte.

Guntim Belēvičam, pirms dod nozarei papildu finansējumu, bija nosacījums to sakārtot un uzlabot efektivitāti, lai nauda nelīst kā caurā mucā. Čakšai šāds uzdevums pat netiek pieminēts. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...