Vēstule mediju uzraugam: Latvijas sabiedriskajā medijā tiek aicināts iespējamais Krievijas ietekmes aģents, kurš atskaņo Krievijas propagandas vēstījumus par karu
Artis Pabriks, aizsardzības ministrs02.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā š.g. 29. martā Valsts SIA “Latvijas Televīzija” kanāla “LTV7” raidījumā notikušo interviju ar Leonīdu Ragozinu, kurā viņš izteica viedokli, kas praktiski viens pret vienu tiek atskaņots Krievijas propagandas medijos, kā arī tam sekojošo sabiedrības sašutumu, nav saprotams, kādā veidā tiek veidota krievu valodā raidošo mediju politika Latvijā.
Šobrīd, kad Krievija sākusi nepamatotu karu Ukrainā, slepkavojot civiliedzīvotājus un pakļaujot Ukrainas tautu neizmērojamām ciešanām, Latvijas sabiedriskajā medijā uz raidījumu tiek aicināts iespējamais Krievijas ietekmes aģents, kurš atskaņo Krievijas propagandas vēstījumus par šo karu.
Aizsardzības ministrijas ieskatā sabiedrisko mediju būtība ir nodrošināt tādu saturu, ar kura palīdzību tiek veicināta sabiedrības integrācija un valsts demokrātisko pamatvērtību aizstāvība neatkarīgi no tā, kādā valodā tas tiek pasniegts.
Atgādināšu, ka sabiedrisko mediju darbības principi, mērķi un uzdevumi izriet no Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldības likuma, un šī likuma 3. panta septītā daļa kā vienu no sabiedrisko mediju darbības pamatprincipiem noteic mazākumtautību satura nozīmi:
“Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veido raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, lai veicinātu visas Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, sabiedrības integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.”
Šāda satura pārraidīšana Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem neļauj iegūt objektīvu informāciju, bet turpina ierobežot dezinformācijas grožos. Un šādas personas aicināšana un Latvijas valsts publiskās platformas nodrošināšana Krievijas naratīvu paušanai ir uzskatāma par demokrātijas principu zaimošanu. Vai varam iedomāties, ka 2. Pasaules kara laikā Lielbritānijas medijos tiktu intervēti nacistiskās Vācijas aģenti?
Vienlaikus vēlos vērst jūsu uzmanību, ka Aizsardzības ministrija ir saņēmusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - SEPLP) sagatavoto Koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību un Koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu, kas laikā līdz 2027. gadam sabiedriskajiem medijiem paredz par aptuveni 17 miljoniem eiro lielāku finansējumu nekā šobrīd.
Ņemot vērā vēstulē minēto piemēru, rodas šaubas par to, vai šāds finansējums ir nepieciešams. Ja tiek turpināta šāda sabiedrisko mediju politika, tad nav nepieciešams tērēt nodokļu maksātāju naudu, bet vienkārši mainīt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - NEPLP) lēmumu un atsākt pārraidīt Krievijas finansētos propagandas kanālus, kas būs lētāk.
Ņemot vērā sabiedrības pamatoto neapmierinātību par, iespējams, Krievijas ietekmes aģenta L. Ragozina dalību “LTV7” raidījumā, aicinu SEPLP publiski nākt klājā ar plānu, kā tiks veidoti sabiedriskie mediji, kuru veidotais saturs veicinās Latvijas iedzīvotāju piederību valstij, sabiedrības integrāciju, nepieļaus Latvijas mazākumtautību auditorijas nonākšanu Latvijai nelojālā informatīvajā telpā, kā arī neveicinās un neizplatīs Krievijas kara propagandu, ko arī nosaka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
