Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.

Kompromisa panākšanai nolīgumam papildus pievienots Vienotais interpretējošais instruments (Joint Intrpretative Instrument) un Vienotā deklarācija (Joint Declaration), kā arī Padomes lēmumam parakstīt CETA pievienoti trīsdesmit astoņi (38) ES un atsevišķu dalībvalstu paziņojumi un deklarācijas par priekšnosacījumiem CETA parakstīšanai un/vai ratificēšanai. CETA pilnai ratifikācijai ir nepieciešams pozitīvs Eiropas Parlamenta un 28 nacionālo un 10 reģionālo parlamentu balsojums.

Tādi starptautiskie brīvās tirdzniecības nolīgumi kā CETA un TTIP (ES un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums) ir radījuši nebijuša mēroga pilsonisko pretestību gan Eiropas Savienībā, gan Kanādā un ASV, ko, izskatot līguma ratificēšanu Latvijā, nav pieļaujams ignorēt. Miljoniem cilvēku ne tikai izgājuši protesta mītiņos un piketos, bet pauduši argumentētu viedokli pētījumos, aprēķinos, zinātniskos apsvērumos, tāpēc būtu vērts tajos ieklausīties pirms lēmuma pieņemšanas:

Eiropas iniciatīvā pret CETA un TTIP (ES-ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums) savākti 3 507 643 parakstu [1];

2014.gada ES Komisija īstenoja sabiedrisko apspriešanu par ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanas mehānismu TTIP. Tika saņemts aptuveni 150 000 atbilžu, no kurām 97% atbilžu pauda negatīvu nostāju pret speciālu ieguldītāja aizsardzības mehānismu iekļaušanu līgumā[2];

2016.gada 17.oktobrī 101 tiesību zinātņu profesors no 24 ES dalībvalstīm izteica aicinājumu CETA un TTIP neiekļaut speciālus mehānismus investīciju (ieguldītāja) aizsardzībai, jo tie ir pretrunā tiesiskuma un demokrātijas principiem[3];

2016.gada 21.oktobrī 16 Kanādas akadēmiskie spēki no dažādām augstskolām izteica aicinājumu neparakstīt CETA un īstenot jēgpilnu diskusiju Kanādas un ES pilsoniskajā sabiedrībā par šo nolīgumu[4];

2016.gada 28.oktobrī 455 ES un Kanādas sabiedriskās organizācijas un grupas publiskoja atklāto vēstuli, aicinot likumdevējus balsot pret CETA[5]. Atklātajai vēstulei pievienots arī svarīgāko pamatojošo dokumentu saraksts, ar ko aicinām iepazīties;

šobrīd 2137 vietējās pašvaldības ir noteikušas savu teritoriju par no TTIP un CETA brīvām zonām[6];

2016.gada 21.-24.novembra Eiroparlamenta sesijā 89 parlamenta deputāti bija ierosinājuši balsojumu par CETA nodošanu Eiropas Savienības Tiesai, lai izvērtētu šī nolīguma atbilstību Eiropas Savienības Līgumiem . Rezolūcijas projektā ierosinājums nodot CETA Eiropas Savienības Tiesas izvērtēšanai pamatots ar to, “ka pastāv juridiskā nenoteiktība par paredzētā nolīguma atbilstību Līgumiem, jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību 19. pantam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 49., 54., 56., 267. un 340. pantam.” Tādējādi CETA juridiskā atbilstība ES Līgumiem tomēr uzskatāma pa neskaidru un izpētāmu;

2016.gada 8.decembrī ES Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ieteica neratificēt CETA[7], norādot, ka nolīgums rada apdraudējumu 90 miljoniem darbavietu ES mazajā un vidējā uzņēmējdarbībā;

2017.gada 10.janvārī Eiropas Veselības un vides alianse iesniedza Eiropas parlamentam aicinājumu noraidīt CETA[8], jo nolīgums rada bīstamus apdraudējumus videi un veselībai;

2017.gada 23.janvārī pirms INTA balsojuma par CETA, Eiropas sabiedrības veselības alianse (EPHA) nosūtīja aicinājumu INTA noraidīt CETA, pievienojot aicinājumam arī argumentāciju, kas tapusi jau pēc CETA parakstīšanas.[9] EPHA ir nozīmīga starptautiska NVO, ka apvieno 90 dažādas Eiropas līmeņa veselības organizācijas un to tīklus, ir Latvijas nevalstisko organizāciju alianses un Latvijas Republikas Veselības ministrijas sadarbības partneris;

Nīderlandē šobrīd ir savākti vairāk kā 195 000 paraksti referenduma ierosināšanai par CETA;

Austrijā 562 000 balsstiesīgo personu ir parakstījušās pret nolīguma ratificēšanu. Petīcija iesniegta Austrijas parlamentā, pēc Federālās vēlēšanu aģentūras atzinuma 2017.gada 1.martā, tiks lemts par referenduma ierosināšanu tautas nobalsošanai par CETA[10].

Pasaules vides organizācijas (tai skaitā Greenpeace) aicinājumu noraidīt CETA, pamatojušas ar nolīguma nesavietojamību ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu, par ko Saeima nobalsoja 2017.gada 2.februārī.

Vienprātīga atbalsta CETA ratifikācijai nav arī Kanādas parlamentā, kurā šobrīd norit nolīguma izskatīšana 2.lasījumā pantu pa pantam un paralēli tam arī plašas parlamentārās diskusijas[11].

CETA ietekmes analīzei veltīti daudzi nozīmīgi starptautiski pētījumi, kas ne mazākā mērā nav ņemti vērā, pieņemot Latvijas lēmumu parakstīt un ratificēt CETA. Norādītajā saitē pieejama ievērojama daļa no tiem: http://www.s2bnetwork.org/issues/eus-free-trade-agreements/ceta-material/[12].

Viena no vispusīgākajam analīzēm atrodama pētījumā “Making sence of Ceta: An analysis of the final text of the Canada–European Union Comprehensive Economic and Trade Agreement” otrajā izdevumā (2016) , kura sagatavošanā piedalījušies gan Kanādas, gan Vācijas eksperti. [13]

Ieguldītāju aizsardzības mehānisms analizēts “Investment court system (ICS): the wolf in sheep’s cloting” ,Public Services International, May 2016.

CETA sociālekonomiskā ietekme analizēta ”CETA Without Blinders:How Cutting ‘Trade Costs and More’ Will Cause Unemployment, Inequality and Welfare Losses; Pierre Kohler and Servaas Storm (October 19, 2016),Global development and environment institute working paper No.16-30[14]

Vairākās ES valstīs pirms CETA ratificēšanas nacionālajos parlamentos, paredzēts veikt pētījumus par nolīguma ietekmi (pozitīvo un negatīvo) uz valsts tautsaimniecību un iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Latvijā sabiedrībā un mediju vidē pirmās publiskās diskusijas par CETA aizsākās tikai šī gada rudenī, kad tikai pēc Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātu ierosinājuma Ārlietu ministrija tikai atsevišķiem Saeimas deputātiem (uz prezentāciju netika izsūtīti uzaicinājumi visiem Saeimas deputātiem) 2016.gada 10.oktobrī sniedza īsu, vispārēju prezentāciju par CETA. 2016.gada rudenī Saeimas deputāti vērsās pie ārlietu ministra E.Rinkēviča ar virkni precizējošu jautājumu par šī nolīguma tiesiskajām un ekonomiskajām sekām Latvijā, kā arī norādīja uz nepieciešamību veikt nopietnāku CETA ietekmes izvērtējumu, kā tas tiek paredzēts vairākās ES valstīs pirms nolīguma nodošanas ratificēšanai nacionālajos parlamentos. Tā vietā deputāti 2016.gada 10.novembrī saņēma atbildi, ka Ārlietu ministrija novērtētu, ja Saeima pati par saviem līdzekļiem veiktu pētījumu par šī līguma iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, [15] un vienīgais veiktais pētījums, uz ko atsaucas Ārlietu ministrija, ir datēts ar 2011.gadu (Trade Sustainable Impact Assesment)[16].

Citējot ārlietu ministra 2016.gada 9.novembra atbildes vēstulē deputātiem teikto: “Tajā pašā laikā Ārlietu ministrija novērtētu Saeimas sniegto ieguldījumu, finansējot neatkarīga pētījuma veikšanu par CETA iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku” , uzskatām, ka šāds pētījums ir obligāti veicams pirms galīgā balsojuma Saeimā par šī nolīguma ratificēšanu.

Katram politiķim, kurš ir nolēmis savā apzinātā un atbildīgā balsojumā atbalstīt CETA, ir jāgūst pilns priekšstats par to ietekmi, ko ilgtermiņā atstās šis nolīgums uz Eiropas Savienības attiecīgo dalībvalsti, tās uzņēmējdarbību, vidi un patērētāju tiesībām. Līdz pat 2014.gada 26.septembrim visas sarunas par CETA bija slepenas un sabiedrības līdzdalība nolīguma apspriešanā bija iespējama tikai sākoties ar nolīguma oficiālu publicēšanas dienu. Slepenība un pārredzamības trūkums CETA sakarā ir radījis daudzas problēmas ES pilsoņu vidū. Arī Latvijā visas iespējamās darbības ap šī nolīguma apspriešanu tikušas veiktas iepriekšējo Saeimas sasaukumu laikā, kamēr vēl nolīgums nav bijis publiski pieejams. Tādejādi, atbildība par diskusijas neesamību sabiedrībā un iniciatīvas trūkums valsts interešu aizsardzībā šī nolīguma apstiprināšanas laikā gulstas uz lēmuma pieņēmēju pleciem.

Tāpēc, ņemot vērā visu augstāk minēto, lūdzam pirms galīgās CETA virzīšanas uz ratifikāciju:

arī Latvijā nodrošināt atklātu un adekvātu sabiedrības, akadēmiskās un profesionālās vides līdzdalību CETA nolīguma apspriešanā parlamentā ar iespēju iesniegt papildu priekšlikumus un uzklausīt nozaru pārstāvju viedokļus, kā arī veikt visas nepieciešamās darbības, lai atbilstoši Ārlietu ministrijas paustajam ierosinājumam Saeima varētu nodrošināt neatkarīga pētījuma veikšanu par CETA iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, vides un iedzīvotāju veselību, labklājību un dzīves kvalitāti.


[1] http://ttip2016.eu/sign-the-petition-against-ttip-and-ceta-copy.html

[2] http://trade.ec.europa.eu/doclib/press/index.cfm?id=1234

[3] https://stop-ttip.org/wp-content/uploads/2016/10/28.10.16-Updated-Legal-Statement_EN.pdf

[4] http://www.eucanet.org/news/media-tips/341-open-letter-the-european-and-canadian-public-needs-a-reasoned-debate-on-ceta

[5] http://www.s2bnetwork.org/european-canadian-civil-society-groups-call-rejection-ceta/

[6] https://www.ttip-free-zones.eu/

[7]http://www.europarl.europa.eu/committees/en/gsahighlight.html?query=CETA&url=http%3a%2f%2fwww.europarl.europa.eu%2fsides%2fgetDoc.do%253Ftype%253DREPORT%2526reference%253DA8-2017-0009%2526format%253DXML%2526language%253DEN

[8] http://www.eeb.org/index.cfm/library/letter-to-meps-how-ceta-endangers-public-health-and-the-environment/

[9] https://epha.org/the-unhealthy-side-effects-of-ceta/

[10] https://www.parlament.gv.at/PAKT/PR/JAHR_2017/PK0086/index.shtml

[11] http://www.parl.gc.ca/LegisInfo/BillDetails.aspx?Language=e&Mode=1&billId=8549249

[12] http://www.s2bnetwork.org/issues/eus-free-trade-agreements/ceta-material/

[13] https://www.tni.org/en/publication/making-sense-of-ceta-2nd-edition

[14] http://www.ase.tufts.edu/gdae/Pubs/wp/16-03CETA.pdf

[15] http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/6F0D544C28CD8408C2258066005144DA?OpenDocument

[16] Trade Sustainable Impact Assesment http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/september/tradoc_148201.pdf

Novērtē šo rakstu:

35
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...