Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Vēstule Valsts prezidentam Andrim Bērziņam

Ivars Zariņš, 11. Saeimas deputāts
14.03.2013.
Komentāri (58)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Augsti godātais Latvijas Valsts prezidenta kungs! Es vēršos pie jums kā pie valsts augstākās amatpersonas, kurai Saeima ir deleģējusi tautas uzticību rūpēties par Savu valsti un Savu tautu.

Mēs visi esam liecinieki tam, ka pasaulē notiek nozīmīgas globālas pārmaiņas, tās neizbēgami skar arī Latviju kā valsti, kas ir integrēta daudzos starptautiskos procesos un dažādās starptautiskās struktūrās.

Ir ļoti svarīgi, lai mēs šīs pārmaiņas spētu izmantot savās interesēs, nevis būtu tikai citu interešu objekts.

Uzskatu, ka šādam uzstādījumam jābūt jebkura valstsvīra, kas patiesi vēlas kalpot savas tautas un valsts interesēs, prioritātei. Diemžēl bieži esam piedzīvojuši pretējo.

Uzskatāms piemērs tam ir pašreiz notiekošais saistībā ar Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju.

Ir acīmredzams pamats uzskatīt, ka situācija tiek izmantota nevis, lai pieņemtu drosmīgus un tālredzīgus lēmumus savas valsts un tautas interesēs, bet, lai, manipulējot ar sabiedrības viedokli, amatpersonu nekompetenci un iespējamo angažētību, īstenotu šauras politiskas intereses, kuras Latvijas tautai var izmaksāt daudzus un daudzus miljonus un uz vairākiem gadiem iegrūst Latviju vēl dziļākā atkarībā no esošajiem energoresursu piegādātājiem, kas rezultātā novedīs sabiedrību pie vēl dziļākas nabadzības un tālākas šķelšanās, radot aizvien lielāku neapmierinātību un veicinot sabiedrības radikalizāciju, tādējādi veidojot lielāku pieprasījumu pēc tādas politikas un politiskiem spēkiem, kas to atbalsta.

Savā vēstulē minēšu Jums konkrētus faktus, kas kalpo par apliecinājumu augstāk minētajam.

Bet vispirms atļaujiet man kā Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklim, kurš pats ir piedalījies plaši apspriestā komisijas lēmuma pieņemšanā saistībā ar Lavijas dabasgāzes tirgus liberalizācijas „atlikšanu”, sniegt jums objektīvu un patiesu informāciju par šo lēmumu, jo sabiedrībā intensīvi tiek izplatīta tendencioza informācija, balstoties uz dažādu „ekspertu” pausto viedokli, kuri šī lēmuma pieņemšanas procesā nemaz nav piedalījušies un, spriežot pēc viņu teiktā, - nav pat iepazinušies ar komisijas pieņemto lēmumu vai nav spējuši to izdarīt ar atbilstošu kompetenci, vai arī apzināti izplata nepatiesu informāciju.

Vispirms vēlos uzsvērt, ka komisijas pieņemtā lēmuma nolūks ir nevis paildzināt esošā gāzes piegādātāja monopolu, atliekot dabasgāzes tirgus liberalizāciju, kā to nepatiesi cenšas pasniegt sabiedrībai, bet gan pielāgot Latvijas likumdošanu Latvijas reālajām iespējām, liberalizāciju īstenojot valstij un sabiedrībai visizdevīgākajā veidā.

Komisijas piedāvātie likuma grozījumi nevis atliek reālo liberalizācijas procesu un konkurences radīšanu esošajam monopolam, bet gan novērš sasteigtu, nepamatotu un formālu liberalizāciju „uz papīra”, kas tikai radītu nepamatotas papildu izmaksas Latvijas sabiedrībai, bet nesniegtu tai nekādu labumu. Saprotot Latvijas specifisko situāciju, šādu iespēju Latvijai paredz arī Eiropas likumdošana, tā saucamā 3.pakete. Tāpēc nepatiesi un nekompetenti ir izteiktie apgalvojumi, ka komisija piedāvā likuma grozījumus, kas ir pretrunā EK prasībām par dabas gāzes tirgus liberalizāciju, - patiesībā ir gluži pretēji.

Pašreiz spēkā esošā Latvijas likumdošana ir izstrādāta, vadoties pēc tā saucamās 2.paketes prasībām, kura vairs nav spēkā, bet ES dalībvalstīm tagad saistošas ir 3.paketes prasības. Komisija ar savu lēmumu, ievērojot 3.paketes prasības, centās iezīmēt ietvaru risinājumam, kas novērstu pēc novecojušās, spēkā neesošās 2.paketes izstrādāto un joprojām spēkā esošo Latvijas likumdošanā paredzēto normu pretrunas ar Latvijas valsts uzņemtajām, joprojām spēkā esošajām, saistībām pret „Latvijas Gāzes” akcionāriem, kas izriet no 1997.gada 2.aprīlī noslēgtajiem „Latvijas Gāzes” akciju pirkuma – pārdevuma līgumiem starp Latvijas valsti un Vācijas „Ruhrgas AG" un "PreussenElektra AG” un Krievijas „Gazprom”: pienākumu saglabāt „Latvijas Gāzi” kā vienotu kopumu un līdz 2017.gadam nodrošināt dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales un realizācijas tiesības vienīgi “Latvijas Gāzei”.

Tādējādi, atstājot pašreiz likumā paredzēto liberalizācijas kārtību, Latvija būs spiesta pārkāpt arī tos normatīvos aktus un starptautiskus nolīgumus, ar kuriem Latvija ir apņēmusies nodrošināt skaidrus, taisnīgus un stabilus investīciju nosacījumus un investīciju aizsardzību enerģētikas nozarē. Tas noteikti radīs zaudējumus Latvijas valstij gan īstermiņā - tiesvedība ar esošajiem investoriem, gan ilgtermiņā – ar šādu rīcību Latvija dos skaidru signālu potenciālajiem investoriem, ka tie nevar rēķināties ar taisnīgiem un stabiliem investīciju nosacījumiem Latvijas enerģētikā, kas savukārt var kļūt par nopietnu šķērsli sekmīgai Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijai un konkurences radīšanai esošajam monopolistam.

Atšķirībā no “Latvijas Gāzes” sākotnēji piedāvātā likuma grozījuma, kurš ”Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā” piedāvāja tikai liberalizācijas pasākumu atlikšanu, komisija pieņēma lēmumu virzīt grozījumus, kuros tiek paredzēts, ka atsevišķas likuma normas– tās, kuras nodrošina tiesības jebkuram sistēmas lietotājam pieeju "Latvijas Gāzes" infrastruktūrai uz atklātiem, vienlīdzīgiem un ekonomiski pamatotiem nosacījumiem, stājas spēkā uzreiz pēc šo grozījumu pieņemšanas (tātad ātrāk), nevis saskaņā ar esošo kārtību tiek atliktas līdz 2014.gada 4.aprīlim. Tādējādi nodrošinot, lai Latvija netraucētu Lietuvas un Igaunijas iecerētajiem liberalizācijas procesiem. Savukārt tās likuma normas, kas saistītas ar “Latvijas Gāzes” sadalīšanu un iespējamo aktīvu pārdošanu, lai izveidotu neatkarīgu sistēmas operatoru, tiek atliktas līdz brīdim, kad Latvijai būs iespējams saņemt alternatīvas gāzes piegādes no citas gāzes sistēmas – kā to arī paredz pašreiz spēkā esošā Eiropas likumdošana (tā saucamā 3.pakete) attiecībā uz Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju, kas ir loģisks un pamatots regulējums, jo, kamēr Latvijai nav alternatīvu gāzes piegādes iespēju, šiem liberalizācijas pasākumiem nebūs praktiskas jēgas un Latvijas patērētājiem tie nesīs tikai papildu izdevumus, jo būs jāuztur sarežģītāka un dārgāka gāzes sistēma. To uzskatāmi apliecina arī Latvijas pieredze elektrības tirgus liberalizēšanā, kad sistēmas izmaksas pieauga par 10-15%.

Izteiktie apgalvojumi, ka komisijas lēmums tapis „Gazprom” spiediena rezultātā, ir absurdi un nepamatoti – tieši pretēji, pieņemot lēmumu, komisija vadījās no tā, lai novērstu situāciju, kurā Latvija būtu spiesta izdarīt reālajai situācijai neadekvātu un tiesiski nepamatotu spiedienu uz “Latvijas Gāzes” akcionāriem. Protams, nenoliedzami šāda neadekvāta Latvijas rīcība spiestu “Latvijas Gāzes” akcionāriem aizstāvēt savas intereses, kā arī realizēt pasākumus, lai ātrāk atgūtu savas investīcijas, un nebūtu loģiski sagaidīt, ka attiecībā pret Latviju tiktu īstenota labvēlīga gāzes cenu politika, taču šādā situācijā “Latvijas Gāzes” akcionāru rīcību klasificēt kā spiediena izdarīšanu būtu nekorekti.

Pilnībā var piekrist EK paustajam viedoklim - „ka integrēts, liberalizēts tirgus, kurā ir efektīva konkurence, nodrošina patērētājiem godīgas gāzes cenas”, un atbilstošai EK rīcībai – piešķirot Latvijai dabasgāzes tirgus liberalizācijas atlikšanas iespējas līdz brīdim, kamēr Latvijā šāds tirgus un efektīva konkurence nav iespējama.

Esošajā situācijā būtu svarīgi, lai arī Latvijas politiķu secinājumi un rīcība beidzot būtu tikpat adekvāta. Valstiska un drosmīga. Ir jāuzdrošinās beidzot būt pašapzinīgiem egoistiem, valstiskā nozīmē.

Komisijas piedāvātie grozījumi nodrošinās Latvijas tautsaimniecībai un Latvijas patērētājiem zemākas energoresursu cenas, kas dos reālu iespēju jūtami samazināt obligātās iepirkuma komponentes pieaugumu un siltuma izmaksas, kamēr to nav iespējams izdarīt ar konkurences līdzekļiem. Kopumā tie varētu būt ieguvumi mūsu tautsaimniecībai un sabiedrībai, kas mērāmi simtos miljonu.

Būtu muļķīgi un gļēvi šo iespēju neizmantot tikai tāpēc, ka kāds var nosodoši aizdomīgi pakratīt ar pirkstu un pajautāt: vai tikai jūs neizdabājat „Gazprom” interesēm?!

Apzinoties esošo situāciju un ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrija (EM), kas ir atbildīga par šīs situācijas risināšanu, ilgstoši nav spējusi pieņemt nekādu politiski atbildīgu lēmumu šajā sakarā un arī komisijas sēdē tā nespēja pārliecināt deputātus par savām iespējām un gatavību spēt pārredzamā laika periodā atrisināt šo situāciju, komisijas deputāti ar plašu komisijas atbalstu nolēma iniciēt šādu grozījumu izskatīšanu Saeimā, nosakot pietiekami ilgu priekšlikuma izskatīšanas termiņu starp lasījumiem (saskaņā ar EM paustajiem gatavības solījumiem), lai dotu iespēju ekspertiem un politiķiem vispusīgi to apspriest un, ja nepieciešams, atbilstoši uzlabot - tādējādi nodrošinot parlamentāro atbalstu un uzraudzību procesam, par kuru atbildīgā EM jau vairākus gadus nav uzdrošinājusies pieņemt nekādus lēmumus. Šādu lēmumu atbalstīja visi komisijas deputāti, izņemot divus Reformu partijas deputātus, kuri atturējās, nevis iebilstot pret lēmuma būtību, bet gan pamatojot savu pozīciju, ka tomēr šos grozījumus vajadzētu sagatavot un virzīt viņu partijas pārraudzītajai Ekonomikas ministrijai.

Diemžēl ir jāsecina, ka Saeimas Tautsaimniecības komisijas iniciatīva ir izmantota nevis kā iespēja, lai konstruktīvi risinātu Latvijai aktuālo problemātiku, bet gan kā augsne savtīgām politiskajām spēlēm, nerēķinoties ar valsts un sabiedrības interesēm.

Sabiedrībai tiek sniegta nepatiesa informācija, ka komisijas lēmums ir pretrunā ar Eiropas likumdošanas prasībām, ka tas ir tapis, pakļaujoties „Gazprom” spiedienam, ka tas aizkavēs konkurences veidošanos Latvijas dabasgāzes tirgū un liegs Latvijas patērētājiem iespējas izvēlēties sev izdevīgāko gāzes piegādātāju. Sabiedrība tiek baidīta ar dziļāku atkarību no Krievijas, un tādēļ nepieciešamību pretoties šādam lēmumam.

Ir zīmīgi, ka ar šādiem paziņojumiem klajā nāk tieši tas politiskais spēks, kura pārstāvji paši ir bijuši vistiešākā veidā saistīti ar “Latvijas Gāzes” veikto privatizāciju, kuras rezultātā Latvijas puse tagad ir uzņēmusies saistības saglabāt “Latvijas Gāzes” monopolu līdz 2017.gadam - LR ekonomikas ministrs bija Gundars Krasts (atbildīgais ministrs par privatizācijas jomu), bet LR finanšu ministrs bija Roberts Zīle.

Šādi paziņojumi tiek veikti, labi apzinoties, ka Latvijas valsts tādējādi tiek grūsta uz prettiesisku rīcību, kas savukārt nozīmīgi sarežģīs Latvijas attiecības ar “Latvijas Gāzes” akcionāriem un, protams, radīs sarežģījumus attiecībās ar Krieviju. Tas savukārt radīs iespēju pasniegt notiekošo kā “Gazprom” (Krievijas) spiediena izdarīšanu uz Latviju, tādējādi veidojot tālāku saspīlējumu Latvijas-Krievijas attiecībās un radot labvēlīgu augsni iniciatīvām ar mērķi stāvēt pretī šādam „Krievijas spiedienam”, kas rezultātā novedīs pie sabiedrības tālākas šķelšanas un radikalizācijas, jo provocēs pret to vērstas iniciatīvas, kas savukārt atkal kalpos par pamatojumu turpināt īstenot „pretstāvēšanas politiku”. Rezultātā vienīgie ieguvēji no šāda procesa būs radikālo politiku pārstāvošie politiskie spēki, kas būs kā saspēles partneri viens otram un, ņemot vērā tuvojošās Latvijas pašvaldību vēlēšanas, noteikti izmantos šo procesu, lai vairotu savu politisko ietekmi sabiedrībā.

Atļaušos paust pamatotas bažas par EM spēju un motivāciju īstenot Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju atbilstoši Latvijas valsts un sabiedrības interesēm. Jo, lai gan augstāk minētā problemātika pastāv jau vairākus gadus, EM joprojām ne tikai nav pamatojusi savu pozīciju, bet nav pat spējusi pietiekoši skaidri to definēt – kādi tad tieši pasākumi un kad ir veicami gāzes tirgus liberalizācijas sakarā, lai sasniegtu Latvijas izdevīgāko rezultātu?

EM joprojām nav uzrādījusi nekādus aprēķinus, nekādu konkrētu argumentāciju un reāli izvērtējamus pamatojumus, nespējot sniegt neko vairāk kā vispārēja rakstura, ne ar ko nepierādītus paziņojumus. Piemēram, EM pārstāvju paustie publiskie paziņojumi, ka dabasgāzes tirgus liberalizācijas pasākumi nav jāatliek, „lai dotu pareizos signālus investoriem”, rada pamatotus jautājumus - kādus tieši signālus un kādiem investoriem EM ar šādu rīcību vēlas dot, zinot, ka šāds liberalizācijas process nesniegs labumu ne Latvijas valstij, ne Latvijas patērētājiem un, ignorējot savas saistības pret esošajiem investoriem, nekādā ziņā nevairos jaunu investoru uzticību un gatavību investēt Latvijas enerģētikas nozarē?

Visnotaļ savdabīgi ir vērtējami Nacionālās apvienības un atsevišķu Vienotības politiķu paustie iebildumi pret komisijas piedāvāto likumdošanas iniciatīvu izmantot 3.paketē paredzētās derogācijas iespējas, jo šo partiju Eiropas Parlamenta deputāti pilnībā ir atbalstījuši un apstiprinājuši šos 3. paketē paredzētos nosacījumus, kurus tagad komisija piedāvā izmantot: vai nu tā ir partiju divkosība vai nekompetence – Eiropai paužot vienu viedokli, bet attiecībā pret savu tautu īstenojot pilnīgi pretējo.

Tāpēc esošajā situācijā tiem politiķiem, kuri joprojām uzstāj uz sasteigtu dabasgāzes tirgus liberalizācijas procesu, būtu jāskaidro sabiedrībai savas pozīcijas pamatotība un tās atbilstība Latvijas interesēm, lai novērstu pamatotas aizdomas par savas pozīcijas angažētību vai nekompetenci.

Uzskatu, ka Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai visizdevīgākais un efektīvākais veids, kā nodrošināt konkurenci „krievu gāzei” un mazināt atkarību no tās, ņemot vērā, ka Latvijā gāze galvenokārt tiek izmantota siltuma ražošanai, ir nevis steigt veikt no praktiskā pielietojuma un patērētāju interešu viedokļa bezjēdzīgas manipulācijas ar dabasgāzes infrastruktūru, bet gan īstenot efektīvu vietējo energoresursu izmantošanu, attīstot tam savas tehnoloģijas, tādējādi radot ne tikai konkurenci gāzei, bet arī radot jaunas darba vietas, attīstot savu zinātni un inovatīvus eksportspējīgus produktus ar augstu pievienoto vērtību. Diemžēl Latvijai joprojām nav ne savas Enerģētikas stratēģijas, ne sakārtotas normatīvās vides, ne skaidru principu, ne konkrēta plāna attiecībā uz iespējamo atjaunojamo energoresursu izmantošanu Latvijas tautsaimniecībā, par ko atbildīga ir Ekonomikas ministrija. Vai varbūt pie tā arī vainojams ir „Gazprom”?

Pirms dažiem gadiem, ieņemot atbildīgu amatu SPRK, es biju vienīgā valsts amatpersona, kas uzdrošinājās atklāti kritizēt pastāvošo kārtību attiecībā uz „vietējās enerģētikas” atbalsta shēmām, norādot, ka tādējādi mēs tuvākajā nākotnē piedzīvosim nozīmīgu iepērkamās elektroenerģijas sadārdzinājumu un gatavojam paši savas tautsaimniecības kapraci. Šodien manu viedokli ir apstiprinājusi reālā dzīve, taču toreiz tas tika noraidīts, vienkārši uzspiežot šī viedokļa autoram „Gazprom” interešu lobija zīmogu.

Tagad es vēršu jūsu un sabiedrības uzmanību uz notiekošo saistībā ar Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju, labi apzinoties, cik neērts un nepopulārs ir šāds mans solis, tomēr kā valstsvīrs un Savas zemes patriots, domājot par Savas valsts un tautas labklājību, es nevaru to nespert, pat ja tādēļ atkal tikšu diskreditēts kā „Gazprom” interešu paudējs.

Es aicinu jūs izrādīt savu iniciatīvu un izmantot savu autoritāti, pieprasot valsts augstāko amatpersonu, tai skaitā valdības locekļu, atbildīgu rīcību Latvijas tautas interesēs.

Novērtē šo rakstu:

48
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai Latvija ir atguvusi neatkarību?

FotoBarikāžu laiks 1991.gada janvārī deva spēcīgu impulsu Latvijas iedzīvotāju apņēmībai panākt valsts neatkarības pilnīgu atjaunošanu. 1991. gada 3. marta aptaujā piedalījās 87,6% Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku nobalsoja 73,7%, bet pret – 24,7% iedzīvotāju. Tā rezultātā 1991. gada 18. martā Dānijas valdība parakstīja protokolu par sadarbību starp Dānijas Karalisti un Latvijas Republiku, apstiprinot Latvijas atzīšanu par neatkarīgu valsti, pagaidām gan neatjaunojot oficiālas diplomātiskās attiecības.
Lasīt visu...

21

Par nekustamā īpašuma Skolas ielā 4, Ikšķilē iegādes nepieļaušanu

FotoBiedrībai "Ikšķiles novada uzņēmēju biedrība" tapis zināms, ka uz Ikšķiles novada domes aprīļa sēdi tiek gatavots jautājums par nekustamā īpašuma Skolas ielā 4, Ikšķilē iegādi par nesamērīgi augstu pirkuma maksu EUR 325 100 apmērā.
Lasīt visu...

6

Kā intereses pārstāv Saeimas deputāti?

FotoIk pa četriem gadiem notiek Saeimas vēlēšanas, kurās tiek izvēlēti 100 tautas pārstāvji, kurus vēlētāji var izvēlēties tikai no partiju sarakstiem. Turpmākos 4 gadus šie partiju pārstāvji melnām mutēm groza un pieņem likumus savās un savu sponsoru interesēs, kā arī ieceļ tiesnešus. Lai cik tas skumīgi neliktos, bet es nevaru nosaukt nevienu likumu vai likumu grozījumus, kas būtu pieņemts iedzīvotāju vairākuma interesēs.
Lasīt visu...

21

Darba anihilizācija

FotoSaprotams, nekas negaidīts nav noticis. Tas, kas ir noticis, principā bija sagaidāms. Tiekamies ar prognozējamu jauninājumu. Labi ir zināms, ka stulbeņu un neliešu darbībā ir iespējami visdažādākie jauninājumi. Saskarsmē ar stulbeņu un neliešu darbību vienmēr ir jābūt gatavam tikties ar visdažādākā veida stulbībām un nelietībām. Stulbeņiem un neliešiem piemīt stulbuma un nelietību neierobežotas oriģinalitātes potenciāls. Drīkst paslavēt – ģeniāls potenciāls!
Lasīt visu...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

Vēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda...

Foto

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

Nesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar...

Foto

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

Pēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai...

Foto

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

Biedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra...

Foto

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

Vairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot...

Foto

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

Šajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas...

Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...