Iesaki rakstu: 
Ievadam. Sešpadsmitgadīgā Grieta (Karls mums ir Kārlis un Grēta drīzāk – Grieta) ir ļoti vēlējusies, lai nu jau arī Latvijas radio un TV tiktu piedaudzināts ar kaismīgām ziņām par ekoloģiju un "CO divi". Tādēļ vēl bez tā, vai viņas ģimene māju kurina ar nefosilo malku (mazliet šaubos), nevis ar gāzi no Norvēģijas vai ar elektrību, kas 80% no no TEC. Bet, ja jā, tad es meitenei un visiem, kas piketē, pajautātu - vai kurina ar to malku, kas no Latvijas izcirtumiem pāri jūrai aizvesta kā izcila kamīnmalka uz Zviedriju no Latvijas ostām (kamēr zviedri savus mežus taupa).
Grieta, es ļoti vēlētos Tev piedāvāt ekskursiju ne tik daudz abstraktā un globālā pasaulē, bet tepat Latvijā, kur 17. gadsimtā vieni zviedru laiki jau bija. Pārdzīvojām. Tagad ir nākamie. Mums vairs nav nevienas bankas, lai kaut ko vispār paši nolemtu sponsorēt (piketus, piemēram), - lielākās no tam pieder zviedriem (katrā ziņā skandināviem).
Bet labi, lai tās bankas... Bet es Tev, Grieta, piedāvātu ekskursiju pa mūsu laukiem. Īpaši gar pierobežu, kur sekmīgi ar milzīgu atvēzienu strādā zviedru, dāņu, holandiešu u.c. Eiropas tautību zemnieki – tūkstošiem hektāru lielu zemju īpašnieki. Kamēr kā spocīgi pieminekļi lauku tālumā koku puduros stāv viensētas kā mazas un ekoloģiskas saimniekošanas atmiņas. Sabrukušas un vēl nenojauktas mājas, ar saknēm vēl neizrauti koki, lai lielajiem traktoriem taisnāka braukšana. Un tajās mājās dzīvoja cilvēki (skat. Ivara Zviedra neseno filmu par pierobežas iznīcību).
Vēl es Tev, Grieta, piedāvātu skaitīt tās mašīnas un kuģus, kas izved kokus un dēļus uz Skandināviju un Angliju. Anglija savus mežus nocirta manufaktūru laikmetā 19.gs, bet Zviedrija savus šobrīd cērt slinki. Zviedri mums pārdod daudz motorzāģu, lai mēs cirstu šeit vēl un kokus izvestu no ekonomiskās kolonijas – Latvijas. Ja skaitītu, sanāktu ļoti daudz kuģu un automašīnu, kas izmet "CO divi".
Un vēl, Grieta, es Tev lūgtu skatīties uz "CO divi" izmešiem aiz tām smagajām "fūrēm", kas mūsdienu globalizācijas un koncernu laikmetā pārvadā pienu uz Lietuvu, lai atvestu ar citām mašīnām atpakaļ uz Latviju jau paciņās un pa veikalu plauktiem. Lai visi brīnītos, kā tas lietuviešu piens tomēr lētāks. Un kāpēc lētāki par vietējiem ir poļu āboli, dāņu cūkgaļa vai Izraēlas kartupeļi, kaut tas viss vests no milzīga attāluma (atcerēsimies ne tikai CO, bet arī darbaspēku, laiku, mašīnu nolietojumu utt.)
Un vēl, Grieta, es Tev lūgtu pabūt Rīgas ostas graudu elevatoru tuvumā (esmu tur bijis), kur var redzēt, kā Latvijas graudi tiek sakrauti kuģos un aizvesti uz Spāniju un vēlāk ar ES komisiju lēmumu - uz Āfriku. Kaut gan daži Latvijas eirokomisāri bija dažus gadus atpakaļ Vidusāfrikā un apgalvoja, ka tur pie lielajām upēm labas augsnes un ūdens netrūkst. Vajagot vien nosūtīt traktorus un iemācīt ļautiņus strādāt. Kamēr viņi mums Eiropā iemācītu dejot vai spēlēt bungas un perkusijas.. Bet tas nu tā.
Ja tā, Grieta, tad kādēļ Tu man un citiem latviešiem liec braukt ar velosipēdu vai iet ar kājām, kamēr jūs visi te saimniekosiet un būsiet patiesie labumu guvēji, aiz sevis atstājot vien lauksaimniecībā saindētu zemi, izcirtumus un aiz smagajām automašīnām vien dūmu mākoņus. Ak, jā, un to naudu, kas gan ir mūsu kontos, bet ko tik un tā kontrolē Tavi tautieši? Tā nav taisnīgi, Grieta! Tādēļ apdomā labi, vai drīzāk protests nebūtu veicams pret globalizāciju un "jauno pasaules kārtību" (New World Order), kurā tiek mākslīgi jauktas rases, tautas, reliģijas, ģimenes, zeme, debesis un visbeidzot naudas maki un galvas.
Un vēl es Tev, Grieta, vaicāšu, cik reizes esi pārvarējusi kārdinājumu izdot savu dzejoļu vai stāstu krājumiņu (papīru vispār gatavo no kokiem). Jo vairums grāmatu diezgan agri kļūst par makulatūru. Šo es jautātu arī Latvijas dzejdariem un visiem, kas iedomājas sevi par diženiem rakstniekiem esam... Jo tikai retas grāmatas pārdzīvo savus sarakstītājus. Turklāt Latvijā papīru vairs tikpat kā neražo - mēs uz Zviedriju ar zviedru kuģiem vedam kokus, atpakaļ - papīru (CO divi)..., jo Latvijā ir iznīcināta jebkāda kaut jel kāda puslīdz redzama ražošana. Toties pie mums tiek atvērti arvien jauni veikali - viens no lielākajiem - IKEA, kur ar kuģiem (CO divi ) mums atved mēbeles no tiem kokiem, kas visdrīzāk pirms gada tika aizvesti uz Zviedriju.
Vēl es Tev, Grieta, pajautātu cik bieži Tu maini savus telefonus un citus "gadžetus" vai arī Tavi vecāki - mēbeles Tavā dzīvoklī, lai cīnītos arī ar darbiem par ekoloģiju. Kādēļ Tu neprotestē pie Ķīnas un ASV vēstniecībām, kas negrasās parakstīt Kioto protokolu par kaitīgo izmešu samazināšanu uz planētas? Kaut nešaubos, ka Grietas mājās vairums lietu un lietiņu ir ar uzrakstu "Made in China" – ražotas ASV akcionāru uzņēmumos Ķīnā. Kaut es mēģinu ticēt, ka Tu šo visu protestu dari par brīvu, bez ambīcijām nākotnē iesaistīties politikā (t.i. neviena ideoloģiski neizmantota, nenopirkta...).
Nu labi, nemocīšu ar ekskursijām, kaut ir vēl vietas, kurp doties. Tāpēc vēl, Grieta, es Tevi ielūgtu ar mani kopā šopavasar stādīt mežā eglītes. Jo vieta jau sagatavota. Vēl ar mani kopā Tu varētu izravēt zemeņu un dārzeņu dobes, lai mēs abi neatbalstītu tās "fūres" ar CO2. Un neievestu to visu (izņemot banānus utml.), jo varam to visu izaudzēt šeit viensētās Latvijas laukos. Tāpēc atbrauciet Tu un Tavi draugi - protestētāji ciemos! Ar lāpstām! Jo es jau tos sastādītos kokus lielus jeb cērtamā vecumā vairs neredzēšu. Bet Tu un Tavi jaunie draugi gan. Un, pat ja ne pie manis, tad pie cita zemnieka, kas stāda kociņus, tos atzaro, veido vainagus...
Bet, ja šis viss Tev liekas par smagu atbildei uz "pirksta kratīšanu" Latvijā un manā sētā no malas, tad laiks uz skolu vai darbu! Kā nu kuram...
* Mācītājs, mazais zemnieks, mežsaimnieks
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
