VID par Magoni atrakstās, kaut par LDz vadītāja darījumiem neinteresējas
B. Rulle, PIETIEK27.12.2010.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Nelija Jezdakova oficiālā vēstulē liek noprast, ka valsts akciju sabiedrības Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim, par kura īpatnajiem darījumiem šoruden informēja Pietiek, esot veikti „nodokļu administrēšanas pasākumi”, taču likumdošana neļaujot informēt par to rezultātiem. Tikmēr pats Magonis Pietiek atzīst, ka pēdējo pāris gadu laikā neesot bijis VID un VID arī neesot interesējies par viņa amatpersonas deklarāciju vai ienākumiem un izdevumiem.
Kā jau informēts, spriežot pēc Magoņa valsts amatpersonas deklarācijām, Latvijas Dzelzceļa (LDz) vadītājs sistemātiski nav uzskatījis par nepieciešamu deklarēt visus veiktos lielos darījumus. Tā 2003. gada beigās saskaņā ar LDz vadītāja amatpersonas deklarāciju viņam vispār nav bijis nekādu vērā ņemamu parādsaistību vai aizdevumu. Gadu vēlāk parādsaistības jau uzrādītas 300 tūkstošu latu apmērā, taču deklarācijas darījumu sadaļā nav minēts, ka veikti kādi aizņēmuma darījumi. Tāpat uzrādīti arī aizdevumi 90,4 tūkstošu latu un 23,1 tūkstoša dolāru apmērā – bet šādi aizdevuma darījumi, ja ticēt deklarācijām, nav veikti.
Savukārt 2005. gadā Magoņa parādsaistības palielinājušās vēl par 390 tūkstošiem latu, taču nav uzrādīts neviens aizņēmuma darījums, savukārt aizdevumi bez kādu oficiāli deklarētu darījumu veikšanas pieauguši par aptuveni 59 tūkstošiem latu. Turklāt Magonis ir labi zinājis par likumdošanas prasību deklarēt lielos darījumus, - viņa deklarācijā par 2005. gadu norādīts kredīta atmaksas darījums par vairāk nekā 25 tūkstošiem latu.
Uz Pietiek iesniegumu, kurā bija minēti šie fakti, Jezdakova atbildēja ar skaidrojumu, ka „par U. Magonim veikto nodokļu administrēšanas pasākumu rezultātiem VID nav tiesīgs sniegt Jums informāciju”. Šis skaidrojums tika pamatots ar to, ka likums Par Valsts ieņēmumu dienestu un Par nodokļiem un nodevām nosaka - nodokļu administrācijas ierēdnim, izņemot atsevišķus gadījumus, aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas viņam kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus.
Taču ir pamats domāt, ka nekādi nodokļu administrēšanas pasākumi saistībā ar Magoni patiesībā nav veikti vairākus gadus, - tas izriet no paša LDz vadītāja teiktā. Pēdējā reize, kad Magonis skaidrojies ar VID, bijusi 2007. gada rudenī, kad viņš bijis toreizējā premjera Aigara Kalvīša (TP) padomnieks. Toreiz VID veicis pilnu viņa deklarācijas auditu. „VID mani un vairākus citus Kalvīša padomniekus tad ņēma pie dziesmas,” Pietiek atzina Magonis, skaidri norādot – „vairāk nekas nav bijis”.
Magonis atzina, ka pēc VID 2007. gadā veiktā padziļinātā audita viņš esot administratīvi sodīts un VID aprēķinājis arī soda summu. Tā pamatā esot bijusi paša muļķība, neapzinoties, kā precīzi deklarācijā norādīt aizdevumu un tā atmaksu.
LDz vadītājam pašlaik neesot zināms, vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) turpina pārbaudi par viņa pērnā gada amatpersonas deklarācijā norādītājiem darījumiem. Nekādas ziņas no KNAB viņš pēdējo mēnešu laikā neesot saņēmis. „Pēdējo reizi ar KNAB pārstāvi tikos maijā,” teica Magonis.
Pietiek jau rakstīja, ka KNAB šopavasar uzsācis padziļinātu pārbaudi par Magoņa 2009. gada amatpersonas deklarācijā norādītājiem vērienīgajiem darījumiem. KNAB redzeslokā nonākuši vairāki Magones pērn veiktie darījumi, kas biroja izmeklētājiem viesuši šaubas par aizdomīgiem darījumiem, kuri varētu slēpt iespējamo naudas legalizēšanu, kas iegūta, izmantojot amata stāvokli LDz un tās meitasfirmā LDz Cargo. Savukārt Magonis pauž uzskatu, ka viņa deklarētie darījumi ir caurcaurēm likumīgi.
Kā ziņots, spriežot pēc Magoņa amatpersonas deklarācijām, jau kopš 2006. gada viņš sācis vērienīgus darījumus ar savu 1969. gadā dzimušo darījumu partneri Helēnu Bibiku.
2006. gadā viņš no Bibikas aizņēmies 32,7 tūkstošus latu un 11 tūkstošus eiro, kā arī atguvis no viņas ienākumus 130 tūkstošu latu un 44 tūkstošu eiro apmērā (iespējams, ar „ienākumu atgūšanu” Magonis apzīmējis aizdevuma atgūšanu, jo tieši šādas summas bija aizdevis 2005. gadā).
2007. gadā Magonis Bibikai pārdevis kapitāldaļas par 121 tūkstoti dolāru un aizņēmies 28,5 tūkstošus eiro, bet īpaši vērienīgi bijuši divi nākamie gadi: 2008. gadā Magonis no Bibikas atguvis ienākumus 324 tūkstošu eiro apmērā, bet 2009. gadā atguvis parādu – 694 tūkstošus eiro un 150 tūkstošus latu.
Taču Bibikas pašas veiktās uzņēmējdarbības analīze nerada pārliecību, ka viņai vispār bijušas oficiāli iegūtas tādas summas, kādas Magonis norādījis savā deklarācijā.
2006.-2009. gadā saskaņā ar Lursoft datu bāzes informāciju Bibikai ir piederējušas kapitāldaļas uzņēmumos Hanza Jūras vārti, Pro Logistic Services un Nord Capital Management, un 2008. gadā šīs kapitāldaļas viņai, spriežot pēc gada pārskata, nodrošinājušas tikai nepilnus 56 tūkstošus latu dividendēs no Pro Logistic Services.
Vai ir bijuši kādi oficiāli avoti, no kuriem Bibika varētu būt tikusi pie pārējiem 244 tūkstošiem eiro, ko viņa šajā pašā 2008. gadā saskaņā ar Magoņa deklarāciju spējusi viņam atdot?
Kā rāda Baltic Screen dati, arī nevienu nekustamo īpašumu darījumu Bibika 2008. gadā oficiāli nav veikusi, un arī iepriekšējais - 2007. gads Bibikai nav bijis finansiāli veiksmīgāks, līdz ar to uz jautājumu, vai Magoņa deklarācijā norādītās summas Bibikai patiešām bijušas, datu bāzes sniedz atbildi – pēc visa spriežot, nē.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
