VID sākušās raganu medības, Jaunzeme savus plānus joprojām mēģinās īstenot, jau pamēģinājusi sameloties arī VDD
Pietiek lasītājs18.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas vietu ieņemošās Ievas Jaunzemes plāns par grandiozo vadības rotāciju bija liels pārsteigums visiem vēstules saņēmējiem, līdz ar ko uzreiz sākās (un daļēji joprojām turpinās) šūmēšanās gan VID darbinieku, gan citu cilvēku starpā.
Jautājumus radīja izvēlētie cilvēki. Ja par JPSIP dāmām ir skaidrs, ka Brutānes nodrošinātā lēmumu pirkšanas shēma varētu būt pamatots iemesls rotācijai, citu cilvēku atrašanās un citu cilvēku neatrašanās sarakstā nebija loģiska.
Principā pirmais iespaids bija tāds, ka tā kā lielākā daļa no sarakstā iekļautajiem cilvēkiem (izņemot Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldi) bija diezgan atklāti ieturējuši distanci no I.Jaunzemes, rotēšanu varētu daļēji izskaidrot ar nelielu vadītājas atriebību (I.Jaunzeme tiešām ir ļoti atriebīga).
Otrs iespaids bija, ka lielākā daļa cilvēku varētu tikt uzskatīta par Jānim Reiram simpatizējošiem cilvēkiem, - starp citu, Kaspars Čerņeckis jau sen nespēlē nekādu lomu (izņemot paša izdomātu).
Visiem darbiniekiem (izņemot I. Jaunzemes vietnieci Daci Pelēko) tika nosūtīta informācija par tikšanās laiku ar I.Jaunzemi. Starp citu, pretēji Pietiek publicētajai informācijai, I.Jaunzemes tikšanās ar D.Pelēko un K.Podiņu nav atceltas - D.Pelēkā vispār nav saņēmusi ielūgumu (lai gan pati rakstīja pieprasījumu, atbildi nav saņēmusi), K.Podiņam tikšanās ir spēkā šo trešdien.
No visiem darbiniekiem, kuriem jau bijusi tikšanās ar I.Jaunzemi, visinteresantākā situācija ir ar Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes dāmām, - ja visus citus aicināja uz tikšanos individuāli, šīs pārvaldes vadības dāmas tika ielūgtas visas trīs kopā.
Sarunas laikā 12. janvārī I.Jaunzeme teica, ka lēmumu ir pieņēmusi un no tā neatkāpsies, rotācijas būs. 1.posms: aprīlis-augusts, 2.posms: nākamā gada aprīlī. Saraksts var tikt mainīts (kāds izņemts ārā, kāds pielikts klāt). Izskanēja arī versija, ka D.Pelēko varētu samainīt vietām ar ģenerāldirektores vietnieku muitas jomā Raimondu Zukulu.
Pagājušo piektdien pie I.Jaunzemes ieradās Valsts drošības dienesta pārstāvji, lūdza paskaidrot plānotās rotācijas un to, kāpēc netika informēti (galvenokārt K.Podiņa jautājumā). Arī viņiem, pretēji svētdien publicētajai informācijai, I.Jaunzeme neteica, ka informācija par rotācijām neatbilst patiesībai.
No politiķiem JV par šo plānu nezināja, A/Par (E.Jaunups) savu lomu noliedz, vienīgie, uz kuriem krīt aizdomas, ir JKP. Vēl pastāv iespēja, ka roku pielikuši arī citi "rešalas", kuriem grūtības radīja varas zaudēšana kaut kādās nodaļās. Bet tās ir daļēji sazvērestības teorijas.
Pašlaik visticamākā versija ir tā, ka I.Jaunzeme subjektīvu (atriebe) un objektīvu (nepieciešamība ieviest kaut kādas lielas izmaiņas, lai pēc tam varētu tās izmantot kā iemeslu savai iespējamai nomaiņai, kura atkal ir uz galda) iemeslu dēļ galvenokārt pati sastādīja šo sarakstu. Tas gan neizslēdz iespēju, ka arī no citurienes nāca palīdzība un padomi.
Atbilst patiesībai Pietiek jau publicētā informācija, ka I.Jaunzeme esot ieslēgusi atpakaļgaitu, - bet tikai daļēji: visas šonedēļ paredzētas tikšanās ar rotējamajiem cilvēkiem joprojām ir spēkā.
Vienlaikus I.Jaunzeme ir uzsākusi raganu medības - IDB ir palūgts noskaidrot, kuri VID darbinieki nopludināja informāciju žurnālistiem. Patiesībā I.Jaunzeme pati pieļāva kļūdu vēstules nosūtīšanas procesā, tādēļ par šo vēstuli jau pirmajā dienā uzzināja liels skaits cilvēku.
Atkal sarosījušās baumas par plāniem nomainīt VID vadītāju. Jau otro reizi izskan variants par viņas rotāciju uz citu amatu. Tiek gaidīts apelācijas tiesas lēmums (vajadzēja būt novembrī, pārcēla uz janvāri) attiecībā uz viņas disciplinārlietu.
Ņemot vērā augstākminēto, par spīti tam, ka I.Jaunzeme šajā situācijā vienā solī paklupa trīs reizes (gan no plānošanas, gan no izpildes, gan no komunikācijas viedokļa), visticamākais, viņa (ar, iespējams, padomdevējiem) pašlaik turpina mēģināt īstenot savus plānus, tikai citā formātā.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
