Iesaki rakstu: 
Rūpēs par Latvijas valsts maka pildīšanu Valsts ieņēmumu dienests (VID) ķēries pie nopietnām sankcijām pret viszvērinātākajiem nodokļu nemaksātājiem, - šodien publicējam visnotaļ nopietni domātu VID dokumentu ar nosaukumu "Par soda naudas aprēķināšanu saskaņā ar likuma ”Par nodokļiem un nodevām” 33.2 pantu", kas paredz kādam uzņēmumam uzlikt... trīs eirocentu lielu soda naudu (kaut tās samaksāšanai nepieciešamais bankas pārskaitījums izmaksās vairākkārt dārgāk).
"Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes (turpmāk – VID NP) Rīgas juridisko personu deklarāciju uzskaites daļas vadītāja p.i. E.Sudare, izskatot SIA „...”, NMR kods ..., lietas materiālus konstatēja sekojošo:
2015.gada 11.decembrī nodokļu maksātājam SIA „...” nosūtīts nodokļu administrācijas lēmums Nr. ... par nodokļu audita uzsākšanu, kurā audita uzsākšanas diena ir noteikta – 2016.gada 6.janvāris.
Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 7.2 panta otro daļu ir noteikts, ka administratīvais akts uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā ievietošanas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
2016.gada 5.janvārī SIA „...” elektroniski iesniegusi pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) deklarāciju precizējumus par 2015.gada janvāri, aprīli, maiju, jūniju, jūliju, augustu un oktobri.
Saskaņā ar SIA „...” iesniegtajiem PVN deklarāciju precizējumiem, konstatēts sekojošais:
|
Taksācijas periods |
Precizējamā perioda PVN deklarācija pirms paziņošanas par audita veikšanu (- PVN pārmaksa; + PVN piemaksa), EUR |
PVN deklarācijas precizējums (- PVN pārmaksa; + PVN piemaksa), EUR |
Starpība pēc deklarāciju precizēšanas aprēķinam (budžetā maksājamā summa), EUR |
|
01.2015. |
534,16 |
534,71 |
0,55 (palielināts aprēķinātais PVN ) |
|
04.2015. |
1990,40 |
1894,30 |
-96,10 (samazināts aprēķinātais PVN) |
|
05.2015. |
914,87 |
825,12 |
-89,75 (samazināts aprēķinātais PVN) |
|
06.2015. |
401,39 |
399,78 |
-1,61 (samazināts aprēķinātais PVN) |
|
07.2015. |
750,18 |
744,75 |
-5,43 (samazināts aprēķinātais PVN) |
|
08.2015. |
-459,10 |
-475,54 |
-16,44 (samazināts aprēķinātais PVN) |
|
10.2015. |
-269,71 |
-288,03 |
-18,32 (samazināts aprēķinātais PVN) |
Atbilstoši iesniegtajiem PVN deklarāciju precizējumiem samazinātā nodokļa summa 0,55 EUR apmērā.
Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2 panta otro daļu, ja nodokļu maksātājs nodokļu deklarācijas precizējumu vai iesniegumu ar lūgumu labot muitas deklarāciju iesniedz līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai pēc tam, kad saņēmis nodokļu administrācijas paziņojumu par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu, papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem maksājumiem nodokļu administrācija piemēro soda naudu piecu procentu apmērā no samazinātās nodokļa summas.
Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2 panta trešajā daļā noteiktajam nodokļu maksātājam līdz lēmumā par nodokļu revīzijas (audita) veikšanas nosacījumu maiņu norādītajam grāmatvedības uzskaites dokumentu iesniegšanas termiņam ir tiesības precizēt nodokļu deklarācijas par papildus pārbaudāmo periodu vai nodokli, vienlaikus iemaksājot budžetā šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktos maksājumus.
Tādējādi nodokļu maksātājam, iesniedzot nodokļa deklarācijas precizējumu likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2 panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos, vienlaikus jāiemaksā budžetā samazinātā nodokļa summa un ar to saistītā nokavējuma nauda par periodu no minētās nodokļa summas maksāšanas termiņa, kas noteikts konkrētā nodokļa likumā, līdz samaksas dienai, kā arī soda nauda piecu procentu apmērā no samazinātās nodokļa summas.
Ņemot vērā likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2 panta otrajā un trešajā daļā noteikto, NOLEMJU: uzlikt nodokļu maksātājam SIA „...” soda naudu piecu procentu apmērā no samazinātās nodokļa summas 0,03 EUR apmērā. Soda naudu piecu procentu apmērā no samazinātās nodokļa summas 0,03 EUR apmērā jāiemaksā valsts budžetā, maksājuma uzdevumā norādot rekvizītus: Valsts kase, reģ.Nr.90000050138, konts LV78TREL1060131029000, saņēmēja iestāde Valsts kase BIC, kods TRELLV22.
Papildus informējam, ka nokavētos nodokļu maksājumus nodokļu administrācija, pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 26.pantu, piedzen bezstrīda kārtībā.
Saskaņā ar likuma "Par valsts ieņēmumu dienestu" 22.panta pirmo daļu nodokļu maksātājam ir tiesības viena mēneša laikā pēc šī lēmuma saņemšanas apstrīdēt to VID ģenerāldirektoram, iesniegumu par lēmuma apstrīdēšanu rakstveidā iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā, Talejas ielā 1, Rīgā, LV-1978.
Nodokļu pārvaldes Rīgas juridisko personu deklarāciju uzskaites daļas vadītāja p.i. E.Sudare
Publicējam arī VID skaidrojumu saistībā ar šo gadījumu:
"Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas likuma ietvaros, līdz ar to VID rīcību un pieņemto lēmumu pamatotību nosaka normatīvie akti.
Tomēr gadu gaitā izmaiņas, kuras rosina pārbaužu lietderību, notikušas arī normatīvajos aktos. Piemēram, likuma par “Nodokļiem un nodevām” 26.panta (61) teikts: “Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, izņemot muitas nodokli un citus līdzvērtīgus maksājumus, neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 eiro.” Pirms likumā tika iekļauts šāds regulējums, VID rīcībā bija piedziņas dokumenti par summām, kas mazākas par eiro.
Jūsu jautājumam pievienotajā dokumentā redzams, ka nodokļu maksātājam pirms soda naudas aprēķina jau ir uzsākts administratīvais process, un tālākā VID rīcība atbilst likumā noteiktajai. Kā redzam Jūsu pievienotajā dokumentā, nodokļu maksātājs sākotnēji pats ir uzrādījis nepareizu informāciju savās nodokļu deklarācijās, diemžēl precizēt to izlēmis vien pēc tam, kad viņam tapis zināms, ka VID var uzsākt auditu. Likums nosaka, ka katram nodokļu maksātājam pašam ir jāaprēķina un jāmaksā nodokļi. Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto VID ir jāveic aprēķinus jebkāda apmēra summām, tāpēc esam priecīgi ar Jūsu starpniecību atkārtoti aicināt nodokļu maksātājus neizturēties vieglprātīgi pret nodokļu disciplīnu, aizpildīt deklarācijas rūpīgi, un iespējamo problēmu gadījumos savlaicīgi sazināties ar VID.
Papildus informējam, ka nodokļu politikas veidošanas jautājumi ir Finanšu ministrijas kompetencē."
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
