VID vadības paskaidrojumi tiesai rāda: haoss ieņēmumu dienestā sasniedzis jaunas virsotnes
PIETIEK03.08.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Haoss Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir sasniedzis atkal jaunas virsotnes, - tā rāda VID vadības sniegtie rakstiskie paskaidrojumi administratīvajai rajona tiesai, no kuriem izriet ne tikai tas, ka bēdīgi slavenā VID reorganizācija notikusi bez jebkāda skaidra plāna, bet arī tas, ka VID vadībā pat viselementārākajos jautājumos valda nevienprātība un putrošanās.
Pietiek jau informēja par absurdo situāciju, ko bija radījusi VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule (attēlā) vai viņas padomdevēji. Vispirms viņa, atsakoties sniegt informāciju pēc Pietiek pārstāvja pieprasījuma, bija norādījusi, ka atteikumu var pārsūdzēt administratīvajā tiesā, bet pēc tam paskaidrojumos tiesai jau vēstīja, ka pārsūdzība esot noraidāma un neesot izskatāma, jo pieteicējs esot sekojis viņas norādei un atteikumu apstrīdējis tiesā, kaut patiesībā vajadzējis vērsties Finanšu ministrijā. Viss beidzās ar Cīrules oficiālu atvainošanos un informācijas sniegšanu.
Pašlaik VID ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja ir Vita Narnicka, un, kā rāda Pietiek šodien publicētie viņas parakstītie paskaidrojumi tiesai citā informācijas nesniegšanas lietā, neviens Narnicku, kura ikdienā pilda VID ģenerāldirektora vietnieces funkcijas, nav painformējis par Cīrules „atklājumu” saistībā ar pareizo pārsūdzēšanas kārtību. Rezultātā situācijā, kas absolūti identiska tai, kurā Cīrule norādīja uz nepieciešamu pārsūdzēt informācijas nesniegšanas lēmumu Finanšu ministrijā, viņas pienākumu izpildītāja par to pat neieminas.
Šī ir jau kārtējā administratīvā lieta, kas ierosināta saistībā ar VID vadības nevēlēšanos atklāt sabiedrībai informāciju par šīs iestādes kadru politiku. Maija sākumā Cīrulei bija nosūtīts informācijas pieprasījums, atsaucoties uz to, ka viņa kā iestādes vadītāja medijiem paziņojusi ka „līdz šim Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācijā dienesta darbavietu skaits ir samazināts par aptuveni 250, gan likvidējot neaizpildītās vakances, gan atlaižot darbiniekus”.
Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām VID tika pieprasīta šāda informācija:
1) no kura datuma ir sākusies VID reorganizācija? Kas un kad pieņēmis lēmumu par šo reorganizāciju? Vai pirms reorganizācijas bija sastādīts un apstiprināts reorganizācijas plāns? Ja jā, kas un kad to bija sastādījis un apstiprinājis? (Pievienojiet arī plāna kopiju.) Ja šāda plāna nebija, tad kā tieši notiek reorganizācijas pasākumu secība?
2) cik tieši un kādas tieši „neaizpildītās vakances” ir likvidētas kopš šī reorganizācijas sākuma datuma līdz 2017. gada 1. maijam?
3) cik tieši un kādi tieši darbinieki ir atlaisti kopš šī reorganizācijas sākuma datuma līdz 2017. gada 1. maijam?”
Savukārt VID ģenerāldirektore mēģināja izvairīties no atbilžu sniegšanas saistībā ar reorganizācijas plānu, aprobežojoties ar datiem par likvidēto un vēl likvidējamo štata vietu skaitu, tā liekot noprast – nekāda VID reorganizācijas plāna vispār nav bijis un, ļoti iespējams, nav vēl joprojām.
Lai saņemtu pieprasīto informāciju, Pietiek pārstāvis vērsās ar pieteikumu administratīvajā tiesā, un šodien publicējam gan sākotnējo VID sniegto informāciju, gan tagadējos paskaidrojumus tiesai, kuros cita starpā arī pirmoreiz skaidri atzīts – nekāda VID reorganizācijas plāna vispār nav bijis.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
