Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts ieņēmumu dienests vairs pat nemēģina atrast pamatojumu tā ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes rīcībai, 3. janvārī Latvijas radio sniedzot ziņas par konkrētu nodokļu maksātāju, ko likums viņas vadītajai iestādei aizliedz, un tagad cenšas slēpt tikai tās personas, kas šīs ziņas viņai bija sagatavojušas. Pēc neoficiālām ziņām, atbildīgais, visticamākais, bijis Jaunzemes padomnieks, bijušais žurnālists Andrejs Vaivars un viņa vēlme sagatavot priekšniecei „efektīgu” stāstu.

Kā zināms, atsakoties medijiem un sabiedrībai sniegt ziņas par viena vai otra uzņēmuma iespējamiem pārkāpumiem, kas ir VID kompetencē, Valsts ieņēmumu dienests regulāri piemin to, ka likums “Par nodokļiem un nodevām” tam aizliedz sniegt informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem.

Taču 3. janvārī, uzstājoties Latvijas Radio, I. Jaunzeme ne tikai sniedza informāciju par to, ka VID apturējis licenci 19 no 20 zīmola „Dinaz” degvielas uzpildes stacijām, kas pieder SIA „Latvijas nacionālā naftas kompānija”, bet arī detalizēti aprakstīja uzņēmuma pieļautos pārkāpumus, tādējādi darot tieši to, ko likums VID aizliedz, - sniedzot ziņas par konkrētu nodokļu maksātāju.

Mēģinot skaidrot notikušo, vispirms VID pārstāvji atsaucās uz to, ka „spēkā esošā akcīzes preču aprites kārtība nosaka VID pienākumu publicēt VID publiskojamo datu bāzē informāciju par speciālās atļaujas (licences) darbībām ar akcīzes precēm izsniegšanu vai anulēšanu”.

VID ieskatā līdz ar to „informācija, kura ir publiski pieejama vai kuras publiskošanas pienākums VID izriet no normatīvā regulējuma, nav uzskatāma par konfidenciālu likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. panta izpratnē”.

Taču vēl aizvien VID publiskojamo datu bāzē šāda te „informācija par speciālās atļaujas (licences) darbībām ar akcīzes precēm anulēšanu” konkrētajam uzņēmumam, kura pārkāpumus I. Jaunzeme aprakstīja, uzstājoties radio, nav atrodama, un tam arī ir likumīgs iemesls.

Saskaņā ar VID minētajiem normatīvajiem aktiem dienestam ir pienākums publicēt informāciju tikai par izsniegtajām un anulētajām, bet ne par apturētajām licencēm – kas ir gadījums ar „Dinaz” degvielas uzpildes stacijām.

„Publiskojamo datu bāzē nav un arī nebūs publiskota informācija par atsevišķu darbības vietu apturēšanu, jo VID nav tādu tiesību, un tas nozīmē, ka VID ģenerāldirektorei nebija ne mazāko tiesību izpaust nepubliskojamu informāciju, jo to aizliedz likums,” iepriekš skaidroja augsta VID amatpersona, kas labi saprotamu iemeslu dēļ vēlējās palikt anonīma.

LR Ģenerālprokuratūrai jau nosūtīts iesniegums, aicinot izvērtēt, vai VID ģenerāldirektores rīcībā nav saskatāms pat noziedzīgs nodarījums, kas minēts Krimināllikumā, - neuzpaužamu ziņu izpaušana. Tikmēr VID vairs pat nemēģina meklēt skaidrojumus par I. Jaunzemes rīcības likumīgumu, - publicējam iestādes pēc ilgas kavēšanās sniegtās atbildes pilnībā

1) miniet to VID vadības pārstāvi, kas apliecina, ka VID vadība par prioritārām uzskata MK noteikumu normas un nevis likuma noteikto, kas aizliedz atklāt ziņas par konkrētiem nodokļu maksātājiem.

Ministru kabineta noteikumi tiek izdoti saskaņā ar likumos noteikto deleģējumu. Arī VID atbildē minētie Ministru kabineta noteikumi ir izdoti pamatojoties uz likumā “Par akcīzes nodokli”, Alkoholisko dzērienu aprites likumā un likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto deleģējumu, līdz ar to tiesību normu kolīzija nav saskatāma. 

2) miniet konkrētu datumu un laiku, kad "VID publiskojamo datu bāzē" ir tikusi ievietota (tātad publiskota) informācija par speciālās atļaujas (licences) darbībām ar akcīzes precēm anulēšanu konkrētajam nodokļu maksātājam.

Minētajam komersantam speciālā atļauja (licence) darbībām ar akcīzes precēm nav anulēta, bet gan ir apturēta. Līdz ar to arī VID reģistrā informācija par licences anulēšanu nav pieejama.

VID savā tīmekļvietnē publicēja informāciju par to, ka SIA “Latvijas nacionālā naftas kompānija” no reģistra ir izslēgtas vairākas elektroniskās ierīces (kases aparātu sistēmas), tādejādi sniedzot informāciju sabiedrībai, ka minētās komercsabiedrības kases sistēmas nav atbilstošas normatīvo aktu prasībām, un minētā komercsabiedrībā nevar realizēt preces (t.sk., realizēt akcīzes preces) vairākās tās tirdzniecības vietās. Norādām, ka normatīvie akti neaizliedz VID sniegt informāciju, kas ir uzskatāma par publisku, proti, publicēta vai bija publicēta VID tīmekļa vietnē. 

3) kādu iemeslu dēļ VID publiskojamo datu bāzē joprojām ir fiksēts tikai tas, ka konkrētajam nodokļu ir spēkā esoša attiecīgā licence?

Konkrētajā gadījumā nodokļu maksātājam speciālā atļauja (licence) darbībām ar akcīzes precēm nav anulēta, tāpēc VID publiskojamo datu bāzē šāda ieraksta nav.

4) kuras tieši VID amatpersonas mēģināja mani maldināt, iepriekšējās atbildēs mēģinot radīt priekšstatu, ka I. Jaunzemes pieļauto publisko ziņu sniegšanu par konkrētu nodokļu maksātāju, tostarp par licences apturēšanu, pieļauj "Ministru kabineta 30.08.2005 noteikumu Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība” (Noteikumi Nr.662) 17.2 punkts un 57.1 punkts nosaka VID pienākumu publicēt VID publiskojamo datu bāzē informāciju par speciālās atļaujas (licences) darbībām ar akcīzes precēm izsniegšanu vai anulēšanu".

Pretēji Jūsu jautājumā apgalvotajam, VID sniedza skaidrojumu par publiskojamas informācijas statusu. Papildu paskaidrojam, ka konkrētajā gadījumā nodokļu maksātājam nav apturēta speciālās atļaujas (licences) darbība, bet ir apturēta speciālajā atļaujā (licencē) norādīto darbības vietu darbība. Informācija par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu ir publiskojama atbilstoši licences veidlapā iekļautajiem laukiem (uz ko ir atsauce Ministru kabineta Nr. 662 17.2prim punktā) un veidlapā ir arī lauks par licences apturēšanu, kas arī ir tiesisks pamats informācijas publiskošanai. Tāpat paskaidrojam, ka licences vai tajā minēto darbības vietu darbības apturēšana nozīmē aizliegumu veikt saimniecisko darbību apturētajās darbības vietās (izņemot akcīzes preču uzglabāšanu) un šīs informācijas publiskošana atbilst sabiedrības interesēm.

5) kuras konkrētās VID amatpersonas sagatavoja I. Jaunzemei viņas 3. janvārī Latvijas radio publiskoto informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju?

Ģenerāldirektore I.Jaunzeme savās intervijās pauž Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju, cik tālu tas ļauj atbildēt uz viņai uzdoto jautājumu un nav pretrunā ar normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem.

6) vai VID jau ir sākta dienesta izmeklēšana par šo gadījumu?

VID izvērtē visus jautājumus, kas saistīti ar informācijas sniegšanu sabiedrībai.

Novērtē šo rakstu:

43
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...